Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 27. aprelī, Leluos tolkys dīnā i Latgolys kongresa godadīnā, teik organizāta “Miseja – Buozova”, kurys golvonais mierkis ir pastreipuot Buozovys cīma i Kuorsovys stacejis kulturviesturiskū vierteibu i pīgrīzt tam sabīdreibys viereibu, informej Kuorsovys nūvoda Vidis puorvaļdeibys specialists i deputats Juris Vorkalis.

Buozova ir cīms Latvejis austrumu pīrūbežā, kura teritorejā atsarūn senejuokuo dzeļžaceļa staceja Latvejis teritorejā – Kuorsovys dzeļžaceļa staceja. Nu kulturviesturiskuo redzīņa staceja i juos teritoreja ir nūzeimeiga ar tū, ka te sasaglobuojušys i atseviškys ākys nu Krīvejis dzeļžaceļu byuvnīceibys pyrmsuokumu, 19. g. s. ūtruos pusis – 20. g. s. suokuma apbyuve, tymā skaitā stacejis pasažeru āka, dzeivojamuos i saimnīcyskuos ākys. Jū var pīzeit par unikalu, partū ka cytur Latvejis teritorejā tik seneja i daudzveideiga dzeļžaceļa stacejis viesturiskuo apbyuve nav sasaglobuojuse.

Poša senejuokuo ituos apbyuvis sastuovdaļa ir 1860. godā byuvātuo lokomotivu depo āka, kura dīvamžāļ daudzus godus bejuse pamesta bez izmontuošonys i niule ir avarejis stuovūklī. Ari nazcik cytu Kuorsovys stacejis apbyuvis kompleksa āku stuovūklis ir tyvu kritiskam i āku tuoļuoka saglobuošona i izmontuošona ir problematiska. Ākys ir vysaidu juridisku i fizisku personu vaļdejumā, kas nesekmej stacejis apbyuvis kai vīnuota arhitekturys kompleksa sakūpšonu, uzturiešonu i izmontuošonu.

Daudzys ākys i zeme pīdar VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Privatizācijas aģentūra”, taipat nazcik eipašumu pīdar pošvaļdeibai i fiziskom personom, kas nūzeimej, ka cīms ir vysu kūpejuo atbiļdeiba. Pasuokumā pīsadaleit ir aicynuotys pīmynātuos institucejis, antropologe Dace Dzenovska, muzeologe Ineta Zelča Sīmansone, industrialuo montuojuma pietnīks Toms Altbergs, kai ari vītejī īdzeivuotuoji i kūpīnys.

Programā paradzāts izzinis puorguojīņs “Bozova cauri laikiem”, tolkuošona vacajā medpunktā, kazarmēs i bejušajā školā. Piec tolkys daleibnīki mīluosīs ar Saļnovys bīdreibys “Kūzuls” vyrtū spāka putru. Programys nūslāgumā paradzāta diskuseja “Ciema nākotne, mūsu loma tajā”, kur apsprīss varamūs Buozovys liktiņa scenarejus i kai sevkurs nu mums tū var ītekmēt.