Izcylū latgalīti Andryvu Jūrdžu 175. jubilejā gūdynoj ar eipašu dzīsmi

Izcylū latgalīti Andryvu Jūrdžu 175. jubilejā gūdynoj ar eipašu dzīsmi

Roksta autors: portals lakuga.lv

Vairuoki Latvejā zynomi muziki apsavīnuojuši i kūpeigi radejuši dzīsminīkam i latgalīšu rūkroksta gruomatnīceibys puorstuovam Andryvam Jūrdžam veļteitu šyupļadzīsmi, taidā veidā gūdynojūt izcylū latgalīti 175 godu jubilejā.

Andryvs Jūrdžs ir vīns nu nūzeimeiguokūs i zynomuokūs Latgolys nacionaluos atmūdys dalinīku, kura atstuotais literarais montuojums i dzeivisstuosts īdvesmoj myusu dīnu latgaliskuos kulturys kūpiejus i atbaļsteituojus.

Andryvs dzims 1845. gods 12. decembrī Zaļmuižys pogostā, kas atsarūn niulinejā Rēzeknis nūvodā, zemnīku saimē. Bejs cīši apduovynuots, pošvuiceibys ceļā apgivs vairuokys svešvolūdys, kas cīši nūderēja, tulkojūt dažaidus materialus i padūmus iz latgalīšu volūdu, puorrakstejs Svātūs rokstus, pīrakstejs sokamvuordus, tautysdzīsmis, nūvāruojumus, kai ari rakstejs originaldzejūļus. A. Jūrdža ar rūku skolu gaismā pīraksteituos gruomotys beja pat ap tyukstuš lopu bīzys, tuos tyka izplateitys vītejūs ļaužu vydā. Drukys aizlīguma godūs tom beja lela nūzeime Latgolys latvīšu izgleituošonā, jo gruomotu īspīsšona latgaliski tūreizejā Vitebskys guberņā beja aizlīgta. Leidz myusu dīnu sasaglobuojušys viņ dažys A. Jūrdža ar rūku pīraksteituos gruomotys.

Itūgod Latgolā tiks eipaši atzeimuota Andryva Jūrdža 175. jubileja, tū sagaidūt, Latvejis muziki apsavīnuojuši i radejuši šyupļadzīsmi “Leiču, leiču”, kurai izvālāts vaira nakai pyrma 100 godu A. Jūrdža pīraksteits dzejūļs.

Dzīsmis muzykys autors ir Arņs Slobožaņins, īrokstā skaņ na viņ juo, bet ari Ērika Zepa (postfolklorys grupa “Rikši”) i Juoņa Aišpura (grupa “The Sound Poets”) bolsi. Basgitaru īspieliejs Valdis Rundzāns (grupys “ELPA” i “Dabasu Durovys”), īrokstā dzieržama ASV dzeivojūšuos latgalītis Aijis Īzākys vejūļspēle, kai ari kūkle, kuru īspieliejs A. Jūrdža mozdāla mozdāls Pīters Aloizs Ragaušs, gitaru īspieliejs Arņs Slobožanins, akordeonu – Ēriks Zeps, bungys – Deniss Smirnovs. Dzīsme “Leiču, leiču” īraksteita Denisa Smirnova, Arņa Slobožanina i Juoņa Aišpura sātys studejuos, kai ari “Wire Road studios” Hjūstonā, ASV.

Dzīsme “Leiču, leiču” ir turpynuojums 2017. godā publicātajam albumam “Celīs, bruoļ!”, kas veļteits Latgolys kongresa symtgadei. Ari tymā beja apsavīnuojuši dažaidi Latvejā zynomi muziki, jaunuos skaņuos pīduovojūt jau labi zynomys latgalīšu dzīsmis. Jaunuokū kompoziceju, dzīsmi “Leiču, leiču”, dzeivā izpiļdejumā varēs dzierdēt koncertā “Celīs, bruoļ!”, kas planavuots 1. majā Rēzeknē Latgolys viestnīceibā GORS. Organizatori aicynoj sekuot leidza pasuokuma nūtikšonys datumam, jo tys saisteibā ar vaļstī asūšū situaceju var maineitīs, koncertu puorceļūt iz vāluoku laiku.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
7
Sai
16:00 Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Nov 7 @ 16:00
Catūrtais pasauļa diktats latgalīšu rokstu volūdā @ Vyss pasauļs
Diktats skanēs 7. novembrī 16 stuņdēs jaunīšu raidejumā “Pīci breinumi” vysuos Latvejis Radejis 5 frekveņcēs, tū varēs klauseitīs ari škārsteikla platformuos pieci.lv i lsm.lv, kai ari Latvejis Radejis Latgolys studejis i portala lakuga.lv kontūs socialajūs[...]