Izcylū latgalīti Andryvu Jūrdžu 175. jubilejā gūdynoj ar eipašu dzīsmi

Izcylū latgalīti Andryvu Jūrdžu 175. jubilejā gūdynoj ar eipašu dzīsmi

Roksta autors: portals lakuga.lv

Vairuoki Latvejā zynomi muziki apsavīnuojuši i kūpeigi radejuši dzīsminīkam i latgalīšu rūkroksta gruomatnīceibys puorstuovam Andryvam Jūrdžam veļteitu šyupļadzīsmi, taidā veidā gūdynojūt izcylū latgalīti 175 godu jubilejā.

Andryvs Jūrdžs ir vīns nu nūzeimeiguokūs i zynomuokūs Latgolys nacionaluos atmūdys dalinīku, kura atstuotais literarais montuojums i dzeivisstuosts īdvesmoj myusu dīnu latgaliskuos kulturys kūpiejus i atbaļsteituojus.

Andryvs dzims 1845. gods 12. decembrī Zaļmuižys pogostā, kas atsarūn niulinejā Rēzeknis nūvodā, zemnīku saimē. Bejs cīši apduovynuots, pošvuiceibys ceļā apgivs vairuokys svešvolūdys, kas cīši nūderēja, tulkojūt dažaidus materialus i padūmus iz latgalīšu volūdu, puorrakstejs Svātūs rokstus, pīrakstejs sokamvuordus, tautysdzīsmis, nūvāruojumus, kai ari rakstejs originaldzejūļus. A. Jūrdža ar rūku skolu gaismā pīraksteituos gruomotys beja pat ap tyukstuš lopu bīzys, tuos tyka izplateitys vītejūs ļaužu vydā. Drukys aizlīguma godūs tom beja lela nūzeime Latgolys latvīšu izgleituošonā, jo gruomotu īspīsšona latgaliski tūreizejā Vitebskys guberņā beja aizlīgta. Leidz myusu dīnu sasaglobuojušys viņ dažys A. Jūrdža ar rūku pīraksteituos gruomotys.

Itūgod Latgolā tiks eipaši atzeimuota Andryva Jūrdža 175. jubileja, tū sagaidūt, Latvejis muziki apsavīnuojuši i radejuši šyupļadzīsmi “Leiču, leiču”, kurai izvālāts vaira nakai pyrma 100 godu A. Jūrdža pīraksteits dzejūļs.

Dzīsmis muzykys autors ir Arņs Slobožaņins, īrokstā skaņ na viņ juo, bet ari Ērika Zepa (postfolklorys grupa “Rikši”) i Juoņa Aišpura (grupa “The Sound Poets”) bolsi. Basgitaru īspieliejs Valdis Rundzāns (grupys “ELPA” i “Dabasu Durovys”), īrokstā dzieržama ASV dzeivojūšuos latgalītis Aijis Īzākys vejūļspēle, kai ari kūkle, kuru īspieliejs A. Jūrdža mozdāla mozdāls Pīters Aloizs Ragaušs, gitaru īspieliejs Arņs Slobožanins, akordeonu – Ēriks Zeps, bungys – Deniss Smirnovs. Dzīsme “Leiču, leiču” īraksteita Denisa Smirnova, Arņa Slobožanina i Juoņa Aišpura sātys studejuos, kai ari “Wire Road studios” Hjūstonā, ASV.

Dzīsme “Leiču, leiču” ir turpynuojums 2017. godā publicātajam albumam “Celīs, bruoļ!”, kas veļteits Latgolys kongresa symtgadei. Ari tymā beja apsavīnuojuši dažaidi Latvejā zynomi muziki, jaunuos skaņuos pīduovojūt jau labi zynomys latgalīšu dzīsmis. Jaunuokū kompoziceju, dzīsmi “Leiču, leiču”, dzeivā izpiļdejumā varēs dzierdēt koncertā “Celīs, bruoļ!”, kas planavuots 1. majā Rēzeknē Latgolys viestnīceibā GORS. Organizatori aicynoj sekuot leidza pasuokuma nūtikšonys datumam, jo tys saisteibā ar vaļstī asūšū situaceju var maineitīs, koncertu puorceļūt iz vāluoku laiku.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.