Latgolys kongresa dīna itūgod tiks svieteita tīšsaistē

Latgolys kongresa dīna itūgod tiks svieteita tīšsaistē

Sagataveja: portals lakuga.lv

27. aprelī jau trešū godu tiks svieteita Latgolys kongresa dīna, i itūgod vysi pasuokumi nūtiks attuolynuotai, aplīcynojūt, ka ari latgaliskais spiej izapaust jaunuos, rodūšuos formuos, vīnoj paaudzis i dzeivoj cauri īrūbežuojumim. Ituo goda pasuokumu kūpums planavuots tīšsaistē, kas ļaun nūtikšonys organizēt kompaktai i interesentim vysā pasaulī ruodeit latgaliskuos ideņtitatis izpausmis muzykā, muokslā i volūdā, portalu informej Latgolys kongresa dīnys reikuotuoju puorstuove Skaidrīte Svikša.

Vysi školuotuoji kūpā ar školānim aicynuoti pīsadaleit virtualajuos Latgolys nūvodvuiceibys i latgalīšu volūdys stuņdēs, kas byus sagataveitys, īvārojūt nūteiktu bārnu vacumu, bet tamuos var jimt daleibu kotrys, kam ir taida gribiešona.

1.–3.klasis i 4.–6. klasis (9.00–9.40) teik aicynuotys tiktīs ar etnomuzykologu, radio žurnalistu, pedagogu i postfolklorys grupys „Rikši” vadeituoju Eriku Zepu, kurs stuosteis par sovu darbeibu i latgaliskajom idejom. 7.–9. klasis (10.00–10.40) varēs īsaklauseit atmiņuos par spieļfilmys „Piļsāta pi upis” (scenareja autors i režisors Vīsturs Kairišs) fiļmiešonys procesu, tamuos daleisīs Aņša lūmys atveiduotuojs, Leluo Kristapa bolvys laureats Dāvis Suharevskis. Sovukuort vydsškolānus laikā nu 11.00 leidz 11.40 īdvasmuos dzejneica i produceņte Evika Muizneica. Nūvodvuiceibys i latgalīšu volūdys stuņdis teik reikuotys jau nu 2017. goda. Juos ir veļteitys Latgolys kongresa godadīnai. Tamuos Latgolā pazeistami kulturys i sabīdryskī darbinīki stuosta par Latgolys kongresu, popularizej latgalīšu volūdu, muzyku, tradicejis i t. t.

12.00 tīšsaistē suoksīs pyrmuo literaruo i vizualuo dorbu dubultkonkursa „Tāva sāta myužam svāta” laureatu apbolvuošonys pasuokums, kurā tiks paziņuoti golvonūs bolvu īgivieji, kai ari veicynuošonys i simpateju bolvu sajiemieji. Sovu specialbolvu daškiers ari obeju muokslinīku meitys. Konkursu organizēja Maltys Bārnu i jaunīšu centrs, lai popularyzātu rakstneicys Veronikys Tenčys-Goldmanis i muokslinīka Jura Gaigala rodūšū davumu (poemu prozā „Pastareite” i tautys dzīšmu ilustracejis). Dubultkonkurss tyka pīduovuots ari kai dorba forma Latgolys nūvodvuiceibys stuņdei školuos.

13.00 tiks gūdynuoti 20. atkluotuos latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis vaļsts olimpiadis i 21. skotivis runys konkursa „Vuolyudzāni” ituo goda laureati. Olimpiadē, kas nūtyka tīšsaistē, tyka aktualizāti latgaliskī pasuokumi, nūtykumi i jubilejis 2020. godā, filma „Piļsāta pi upis”, školāni puorbaudeja ari latgalīšu volūdys pareizraksteibys īmanis. Sovukuort skotivis runys konkursā viertēja školānu īrunuotūs latgalīšu dzejis i prozys fragmentu videoīrokstus. Obejus tradicionalūs pasuokumus „Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja” organizēja sadarbeibā ar Izgleiteibys i zynuotnis ministreju, Vaļsts izgleiteibys satura centru, Rēzeknis Tehnologeju akademeju, Latvejis Universitati i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibu. Atbolsta ari Namaterialuos kulturys centrs “Upīte”.

27. apreļa svineibu izskaņa planavuota 15.00 ar svineigu pasuokumu Latvejis Republikys Saeimā, kas tiks puorraideita Latvejis Republikys Saeimys sātyslopā saeima.lv. Sēdi vadeis Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys apakškomisejis prīšksādātuojs Edmunds Teirumnīks i apakškomisejis sekretare Janina Kurseite. Paradzātys ari Saeimys prīšksādātuojis Ināras Mūrnieces, Egila Levita i Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa uzrunys. Taipat programā ir Dr. hist. Henrika Soma lekceja „Izgleiteiba Latgolā, viesturiskais redzīņs” i Dr. philol. Sanitys Martenys – „Latgalīšu volūda digitalūs resursu i myusdīnu volūdu izgleiteibys koņtekstā”.

Ituo goda „Latgolys kongresa dīnys” svineibys organizej: „Latgolys symtgadis kongresa SaRIK” (Sareikuojuma reiceibys izpiļdis komiteja), „Latgalīšu kulturys bīdreiba”, „Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja”, Maltys Bārnu i jaunīšu centrs. Atbolsta: Rēzeknis Tehnologeju akademeja (rta.lv), latgalīšu kulturys gazeta (lakuga.lv) i „Vītejuo Latgolys Avīze” (vieteja.lv).

Vysa informaceja ar tīšraidis saitem byus atrūnama sātyslopuos lakuga.lv, lpr.gov.lv, rta.lv i malta.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
29
Cat
13:00 Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Jul 29 @ 13:00 – Jul 31 @ 22:00
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Itūgod Annys dīnu Dagdā svieteis treis dīnys – 29, 30. i 31. juli.  Catūrtdīne ir filmu dīna – Dagdys kulturys centrā varēs redzēt gon Gunāra Pīša 1985. goda puorsoku kinu “Sprīdītis”, gon ari pyrmyzruodi pīdzeivuos[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]
12:00 Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
Akceja "Gostūs Latgolā" @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
31. julī Daugovpilī “Šmakovkys muzejs” reikuos akceju “Gostūs Latgolā”. Akceja veļteita Latgolys vīsmīleibai i “Šmakovkys muzeja” 5 godu jubilejai.  Vysys dīnys garumā – nu 12.00 da 22.00 stuņžu – Vīneibys laukumā byus vairuokys aktivitatis –[...]
12:00 Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
31. julī Annys dīnu ītvorūs Dagdā byus hiphopa piecpušdīne, kurā varēs dzierdēt Ūgu nu Ausmeņa Records, redzēt, kai doncoj “STOPTIME Dance Studio”, kai ari pasavērt grafiti paraugdemonstrejumus Kvāpa (Ausmeņa Records) izpiļdejumā. Vaira par piecpušdīni var[...]
Aug
1
Svā
20:00 Konkurss “Novadpētniecība novados”
Konkurss “Novadpētniecība novados”
Aug 1 @ 20:00
Konkurss "Novadpētniecība novados"
Apguods “Jumava” izsludynoj manuskriptu konkursu “Novadpētniecība novados”. Konkursa mierkis ir ceļt Latvejis nūvodu cylvāku pošapziņu i popularizēt kulturviesturiskū montuojumu, stuostūt par nūvodu kulturu, saimem i tūs tradicejom.  Dorbus konkursam var īsnīgt ga ituo gods 1.[...]