“Abrama poļka” – Latgolys uzvarātuoja deju aptaujis topā

“Abrama poļka” – Latgolys uzvarātuoja deju aptaujis topā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Aptaujā par XXVII Vyspuorejūs latvīšu Dzīšmu i XVII Deju svātku leluzvaduma “Mūžīgais dzinējs” kūprepertuaru pīsadalejuši 2276 deju kolektivu vadeituoji, asistenti, repetitori i doncuotuoji. Latvejis Nacionalais kulturys centrs i Dzīšmu svātku bīdreiba apkūpuojuši deju topu. Sešys nu itūs deju tiks doncuotys deju leluzvaduma kūprepertuarā, informej Latvejis Nacionaluo kulturys centra sabīdryskūs attīceibu specialiste Linda Ertmane.

Deju aptaujis Top 3. Infografika: Latvejis Nacionalais kulturys centrs

Jamūt vārā aptaujis rezultatus, XXVII Vyspuorejūs latvīšu Dzīšmu i XVII Deju svātku leluzvaduma “Mūžīgais dzinējs” kūprepertuarā nu Latgolys tiks īkļauta “Abrama poļka” (lit. “Ābrama polka”) ar Ilmāra Dreļa horeografeju i tautys muzyku Gunāra Igauņa apdarē. Jei aptaujā sajāmuse 68 bolsus.

Sovutīs Latgolys topa 2. vītys daņcs “Tuoli dzeivoj” ar Aijis Daugelis horeografeju i tautys muzyku Artūra Uškāna apdarē sajiems 61 bolsu, a par trešū “Latgaliešu danci” ar Elmāra Belinska horeografeju i tautys muzyku Ēvalda Dauguļa apdarē nūbolsuojuši 47.

“Abrama poļkai” pyrmuo roduos muzyka. Gunārs Igaunis tū atsaguodoj tai: “Tei muzyka nav muna sacarātuo, a muna aranžātuo. Pyrmū reizi jū dzierdēju Reigys Daņču klubā, itū gobolu nūspēlēja vīnā nu daņču. Īsapatyka. Tī ir koč kas ebrejisks, partū nūkristejom par “Abrama poļku”. Paprīšku sarakstejom muzyku, īrakstejom, tod Ilmārs Dreļs sataiseja daņci, piec tam tū muzyku filmā “Rūdolfa mantuojums” izmontuoja Juoņs Streičs. Jei kai moto vejās cauri vysai filmai, skaņ taidūs sprīdzis momentūs kai, pīmāram, tod, kod Rūdolfs nasās i apdzan ar sovu karīti muižnīku. Ar itū filmu mes kai muzykanti ari palykom vairuok populari. Kur tik spēlējom daņču balleiti, pīprosa voi nu “Buobu daņci”, voi “Abrama poļku”.”

Horeografs Ilmārs Dreļs ir lakonisks: “”Abrama poļku” sataiseju ap 2000. godu iz etnografiskūs daņču bāzis kūpā ar Gunāru Igauni. Daņcs aizguoja tautuos kai daudzys munys dejis jau mieginuojuma laikā. Vyss genialais ir cīš vīnkuoršs…”

Nu kreisuos horeografs Ilmārs Dreļs, Sandra Stare i Gunārs Igaunis deju kūpys “Dziga” jubileja koncertā Latgolys viestnīceibā GORS. Karteņa: Andrejs Vasjukevičs/Latgolys viestnīceiba GORS

Horeografiskuos folklorys specialiste i etnokompanejis “Zeidi” vadeituoja Dace Circene komentej, ka “Abrama poļka” pamatā pīsauktais daņcs ir 20. godu symta suokuma tai sauktuo mūdis aba salona deja “Gežablis” (lit. – Ģežablis), kas piečuok kai i daudzys puorguojs tautuos. “Dejis ir taids process, kuru ītekmej laiks i cylvāka iztvere – tuos mainuos. Ari poši, spēlējūt daņčus ar “Zeidim”, veramīs, kas ir pasuokuma auditoreja. Kod daņču auditoreja ir skotivyskuos dejis doncuotuoji, tod sokam, ka spēlēsim “Abrama poļku”, jo jī nazyna daņci, bet, ka ir daņču zynuotuoji, tod “Gežabli”. Es prīcuotūs, ka Latvejā gon horeografi, gon doncuotuoji drupeit vaira pīvārstu viereibys deju muzykys viesturei i daņču kontekstam, stuosteitu i zynuotu par deju, jo eipaši horeografiskūs deju muzykys, izaceļšonu. Nu deju maineibys breineiba ir tys, pasasokūt kam, daudzys dejis kai tradiceja nanūmierst – tuos mejās laikam leidza i turpynoj dzeivuot.”

Portalā dancukratuve.lv publicātī materiali līcynoj, ka “Gežablis” Latvejis teritorejā rodīs i plotai doncuots nu 1911. da 1970. goda. “Gežablim” asūt vairuokys horeografu taiseituos versejis, bet “Abrama poļka” ir zynomuokuo nu vysu. Vaira par daņci var izzynuot ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
30
Tre
vysu dīnu Izstuode “Trīs no “Osīšiem”” @ Latgolys Centraluo biblioteka
Izstuode “Trīs no “Osīšiem”” @ Latgolys Centraluo biblioteka
Nov 30 vysu dīnu
Leidz 30. novembram Latgolys Centraluos bibliotekys Daiļliteraturys sektorā apsaverama Guru saimis gleznu izstuode “Trīs no “Osīšiem”. Ekspozicejis autoris dažu godu laikā kruoja muokslys dorbus, nu kurūs daudzi jau ir sajāmuši atzineibu ari cytuos izstuodēs. Skateituojam[...]