Sarunu festivalā “Lampa” sprīss par raksteišonu latgaliski i raksteituoju īspiejom publicētīs

Sarunu festivalā “Lampa” sprīss par raksteišonu latgaliski i raksteituoju īspiejom publicētīs

Sagataveja: portals lakuga.lv

Augusta golā, 20. i 21. augustā, kluotīnē Ciesīs i tīšsaistē cytur Latvejā nūtiks septetais sarunu festivals “Lampa” ar vierstemu “cīns”. Tymā vaira nikai 200 nūtikšonu vydā, kas veļteitys dažaidom sabīdreibā aktualom temom, byus ari saruna par raksteišonu latgaliski Latvejā i īspiejom publicētīs kur vaira, naviņ regionā, viestej informaceja festivala sātyslopā.

Īzeimejūt ituo goda festivala temu, festivala “Lampa” direktore Ieva Morica soka: “Cīneit ūtra atškireibu voi sabīdreibys dažaideibu na vysod ir vīgli. Ir gryuts cīneit cylvāku, kuram ir atškireigys vierteibys, kurs dzeivoj cytā “burbulī” i informativajā telpā. Nu, atsasokūt īsaklauseit i raugūt iztīpt sarunu bīdram sovu vīneigū “pareizū” redzīni, mes naviņ pagaisynojam vareibu izzynuot kuo jauna i pasavērt aiz sova apvuoršņa, nu ari atsasokam nu sarunys i aizsuocam ceiņu, kur cīnam nareši vaira nav vītys. Deļtuo “Lampa” itūgod aicynoj runuot par sarežgeitom temom – ari tū, kas kasdīnā līk sasajust naierši, atrast temys, par kurom īprīšk naasam dūmuojuši, i izvērtēt, cik cīnpylni spiejam pījimt dažaidū i atškireigū, kab kūpā taiseitu lobuoku sabīdreibu.”

Ituo gods festivalā byus vaira nikai 200 dažaidu nūtikšonu – sarunys, diskusejis, pasuokumi i cytys aktivitatis. Festivals suoksīs pīktdiņ, 20. augustā, 12 stuņdēs, bet beigsīs sastdiņ, 21. augustā, pušnaktī ar tradicionalū “Politiķu cepīni”. Ar vysu festivala programu var īsapazeit ITE. Festivalu varēs pīdzeivuot kai iz vītys Ciesīs, sekuot leidza tīšsaistē voi vērtīs kaidā nu kūpā vieršonuos vītu vysā Latvejā, nu kurūs Latgolā taida vareiba byus vysmoz septeņuos vītuos.

Pīktdiņ, 20. augustā, pusdesmitūs vokorā festivalā varēs dzierdēt sarunu-diskuseju “Tu mane cīnej voi nacīnej? Rakstīt latgaliski Latvijā”. Kai sarunys aprokstā festivala sātyslopā īzeimoj tuos reikuotuoji zeimyna “Valodu māja” bīdreiba “Valodu muzejs”, tod Latgola ir breineiga vīta, ka iz tīni juonūbrauc pagasteit pi babys, izkuopt Padebešu kolnā, īdzert šmakovkys voi apsavērt Maizis muzeja. Itaiduos šaļtīs latgalīši i latgalīšu volūda izaver i izaklausa kai sirdei tyva eksotika, kas breivdīnuos ir viņ ceļuojumu biroja organizāta braucīņa attuolumā. Bet kū dareit tod, kod kaids trokais latgaliski saroksta dzeju ci prozu i izdūmoj tū pīduovuot plotuokam skaiteituoju lūkam?

Ekransuovīņs nu sarunu festivala “Lampa” sātyslopys

Diskusejā “Tu mane cīnej voi nacīnej? Rakstīt latgaliski Latvijā” tiks raudzeits nūskaidruot, deļkuo latgaliski rokstūšī autori spīrojās preteimā tulkuošonai literarajā volūdā i deļkuo kulturys medeji pretojās latgaliskajam. Sarunā kluotīnē pīsadaleis rakstnīks Aldis Bukšs, daudzmuokslinīks Raibīs, literate i publiciste Ilze Sperga, dzejnīks, atdzejuotuojs i literaturzynuotnīks Māris Salējs, kai ari dzejnīks i škārsteikla žurnala “Satori” golvonais redaktors Henriks Eliass Zēgners, bet nakluotīnē izskanēs vēļ cyti gon raksteituoju, gon skaiteituoju, gon medeju puorstuovu redzīni. Sarunu, puorstuovūt latgalīšu literaturai veļteitū raidīrokstu “Puslopys”, moderēs Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa i jai tolkā īs porala lakuga.lv atteisteibys vadeituoja Edeite Husare. Diskuseju sarunu festivalā “Lampa” reikoj bīdreiba “Valodu muzejs” sadarbeibā ar bīdreibu “LgSC”, portalu lakuga.lv i Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studeju. Vaira par diskuseju ITE.

Ekransuovīņs nu festivala “Lampa” sātyslopys

Bīdreibys “Valodu muzejs” puorstuove Elīna Kokareviča par diskusejis rosšonuos ideju stuosta: “Itūšaļt zam zeimyna “Valodu māja” (bīdreiba “Valodu muzejs” i SIA “Vārdu vārti”) teik eistynuoti treis dažaidi projekti, kurim ir saisteiba ar latgaliskū i latgalīšu rokstu volūdu. Vīns nu projektu ir Marijis Dzeislys dzejūļu kruojuma izdūšona, eistynojūt kuru, “Valodu māja” sasaskuore ar vaicuojumu par īspiejom latgalīšu autorim publicētīs presē i par publiciešonuos īspieju kai taidu. Apvaicojūt cytus autorus, saprotom, ka tys ir izaicynuojums. Uzrunuojom literati i publicisti Ilzi Spergu, vaicojūt, voi par itū vaicuojumu byutu vārts runuot vaira publiski, jei pīkryta i dreiži viņ ari izdūmuoja diskusejis nūsaukumu. Pamatā itū vysu raiseja puordūmys, kai mes uztveram latgalīšu volūdu i kai izaturim pret tū. Maņ ruodīs, ka ir breineigi, ka ar itū diskuseju mes drupeit vaira pakitynojam ari pošus latgalīšu autorus par itū vaicuojumu runuot ni tik sovā vydā i regionā, bet ari uorpus tuo. “Lampa” ir breineiga īspieja paruodeit, ka ir taids aspekts, ar kaidu autori sasakar, pīvērst viereibys latgalīšu volūdai, taipat diskuseja kai taišni poša autoru i medeju sasatikšona. Varbyut apsarunuošona ļaus atrast kūpsaucieju, saprast vaira vīnam ūtru. Itei ir īspieja Latgolu drupeit “izvest” nu Latgolys, īlykt cytā vidē i pīvērst uzmaneibu, ka regionaluo identitati nav taida šaura padareišona, bet interesej plotuoku cylvāku lūku.”

“Valodu mājas” interese par latgaliskū ir, pasateicūt tuos vadeituojam norveģam Snorrem Karkonenam-Svensonam, kurs Latvejā dzeivoj jau daudzus godus i palics par latgalīšu volūdys draugu. Vinetys Vilcānis interveju ar Snorri var puorskaiteit ITE.

Kalenders

May
2
Sai
all-day Keramikei i pedagogei Janīnai Gr... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Keramikei i pedagogei Janīnai Gr... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 2 all-day
Atguodojūt myužeibā nūguojušū izcylū keramiki i pedagogi Janīnu Gribusti (1940–2025), teik reikuota juos školānu rodūšūs dorbu izstuode. Tai kai J. Gribuste beja ilggadeja Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys pedagoge i Keramikys nūdalis vadeituoja, tod vairuokys keramikys[...]
19:00 Izruode “Kāzas Latgalē” @ Ūgris nūvoda kulturys centrys
Izruode “Kāzas Latgalē” @ Ūgris nūvoda kulturys centrys
May 2 @ 19:00 – 21:00
Izruodis centrā – popularais akters Imants Strads kūpā ar sovim atraktivajim teatra kolegim, kuri skateituoju ocu prīškā izspielēs Latgolys kuozu naparadzamuos i vysod jautruos nūtikšonys. Kuozu vadeituojs: Imants Strads. Lūmuos: Raimonda Vazdika, Elīna Bojarkina voi[...]