Sarunu festivalā “Lampa” sprīss par raksteišonu latgaliski i raksteituoju īspiejom publicētīs

Sarunu festivalā “Lampa” sprīss par raksteišonu latgaliski i raksteituoju īspiejom publicētīs

Sagataveja: portals lakuga.lv

Augusta golā, 20. i 21. augustā, kluotīnē Ciesīs i tīšsaistē cytur Latvejā nūtiks septetais sarunu festivals “Lampa” ar vierstemu “cīns”. Tymā vaira nikai 200 nūtikšonu vydā, kas veļteitys dažaidom sabīdreibā aktualom temom, byus ari saruna par raksteišonu latgaliski Latvejā i īspiejom publicētīs kur vaira, naviņ regionā, viestej informaceja festivala sātyslopā.

Īzeimejūt ituo goda festivala temu, festivala “Lampa” direktore Ieva Morica soka: “Cīneit ūtra atškireibu voi sabīdreibys dažaideibu na vysod ir vīgli. Ir gryuts cīneit cylvāku, kuram ir atškireigys vierteibys, kurs dzeivoj cytā “burbulī” i informativajā telpā. Nu, atsasokūt īsaklauseit i raugūt iztīpt sarunu bīdram sovu vīneigū “pareizū” redzīni, mes naviņ pagaisynojam vareibu izzynuot kuo jauna i pasavērt aiz sova apvuoršņa, nu ari atsasokam nu sarunys i aizsuocam ceiņu, kur cīnam nareši vaira nav vītys. Deļtuo “Lampa” itūgod aicynoj runuot par sarežgeitom temom – ari tū, kas kasdīnā līk sasajust naierši, atrast temys, par kurom īprīšk naasam dūmuojuši, i izvērtēt, cik cīnpylni spiejam pījimt dažaidū i atškireigū, kab kūpā taiseitu lobuoku sabīdreibu.”

Ituo gods festivalā byus vaira nikai 200 dažaidu nūtikšonu – sarunys, diskusejis, pasuokumi i cytys aktivitatis. Festivals suoksīs pīktdiņ, 20. augustā, 12 stuņdēs, bet beigsīs sastdiņ, 21. augustā, pušnaktī ar tradicionalū “Politiķu cepīni”. Ar vysu festivala programu var īsapazeit ITE. Festivalu varēs pīdzeivuot kai iz vītys Ciesīs, sekuot leidza tīšsaistē voi vērtīs kaidā nu kūpā vieršonuos vītu vysā Latvejā, nu kurūs Latgolā taida vareiba byus vysmoz septeņuos vītuos.

Pīktdiņ, 20. augustā, pusdesmitūs vokorā festivalā varēs dzierdēt sarunu-diskuseju “Tu mane cīnej voi nacīnej? Rakstīt latgaliski Latvijā”. Kai sarunys aprokstā festivala sātyslopā īzeimoj tuos reikuotuoji zeimyna “Valodu māja” bīdreiba “Valodu muzejs”, tod Latgola ir breineiga vīta, ka iz tīni juonūbrauc pagasteit pi babys, izkuopt Padebešu kolnā, īdzert šmakovkys voi apsavērt Maizis muzeja. Itaiduos šaļtīs latgalīši i latgalīšu volūda izaver i izaklausa kai sirdei tyva eksotika, kas breivdīnuos ir viņ ceļuojumu biroja organizāta braucīņa attuolumā. Bet kū dareit tod, kod kaids trokais latgaliski saroksta dzeju ci prozu i izdūmoj tū pīduovuot plotuokam skaiteituoju lūkam?

Ekransuovīņs nu sarunu festivala “Lampa” sātyslopys

Diskusejā “Tu mane cīnej voi nacīnej? Rakstīt latgaliski Latvijā” tiks raudzeits nūskaidruot, deļkuo latgaliski rokstūšī autori spīrojās preteimā tulkuošonai literarajā volūdā i deļkuo kulturys medeji pretojās latgaliskajam. Sarunā kluotīnē pīsadaleis rakstnīks Aldis Bukšs, daudzmuokslinīks Raibīs, literate i publiciste Ilze Sperga, dzejnīks, atdzejuotuojs i literaturzynuotnīks Māris Salējs, kai ari dzejnīks i škārsteikla žurnala “Satori” golvonais redaktors Henriks Eliass Zēgners, bet nakluotīnē izskanēs vēļ cyti gon raksteituoju, gon skaiteituoju, gon medeju puorstuovu redzīni. Sarunu, puorstuovūt latgalīšu literaturai veļteitū raidīrokstu “Puslopys”, moderēs Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa i jai tolkā īs porala lakuga.lv atteisteibys vadeituoja Edeite Husare. Diskuseju sarunu festivalā “Lampa” reikoj bīdreiba “Valodu muzejs” sadarbeibā ar bīdreibu “LgSC”, portalu lakuga.lv i Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studeju. Vaira par diskuseju ITE.

Ekransuovīņs nu festivala “Lampa” sātyslopys

Bīdreibys “Valodu muzejs” puorstuove Elīna Kokareviča par diskusejis rosšonuos ideju stuosta: “Itūšaļt zam zeimyna “Valodu māja” (bīdreiba “Valodu muzejs” i SIA “Vārdu vārti”) teik eistynuoti treis dažaidi projekti, kurim ir saisteiba ar latgaliskū i latgalīšu rokstu volūdu. Vīns nu projektu ir Marijis Dzeislys dzejūļu kruojuma izdūšona, eistynojūt kuru, “Valodu māja” sasaskuore ar vaicuojumu par īspiejom latgalīšu autorim publicētīs presē i par publiciešonuos īspieju kai taidu. Apvaicojūt cytus autorus, saprotom, ka tys ir izaicynuojums. Uzrunuojom literati i publicisti Ilzi Spergu, vaicojūt, voi par itū vaicuojumu byutu vārts runuot vaira publiski, jei pīkryta i dreiži viņ ari izdūmuoja diskusejis nūsaukumu. Pamatā itū vysu raiseja puordūmys, kai mes uztveram latgalīšu volūdu i kai izaturim pret tū. Maņ ruodīs, ka ir breineigi, ka ar itū diskuseju mes drupeit vaira pakitynojam ari pošus latgalīšu autorus par itū vaicuojumu runuot ni tik sovā vydā i regionā, bet ari uorpus tuo. “Lampa” ir breineiga īspieja paruodeit, ka ir taids aspekts, ar kaidu autori sasakar, pīvērst viereibys latgalīšu volūdai, taipat diskuseja kai taišni poša autoru i medeju sasatikšona. Varbyut apsarunuošona ļaus atrast kūpsaucieju, saprast vaira vīnam ūtru. Itei ir īspieja Latgolu drupeit “izvest” nu Latgolys, īlykt cytā vidē i pīvērst uzmaneibu, ka regionaluo identitati nav taida šaura padareišona, bet interesej plotuoku cylvāku lūku.”

“Valodu mājas” interese par latgaliskū ir, pasateicūt tuos vadeituojam norveģam Snorrem Karkonenam-Svensonam, kurs Latvejā dzeivoj jau daudzus godus i palics par latgalīšu volūdys draugu. Vinetys Vilcānis interveju ar Snorri var puorskaiteit ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]
Oct
31
Svā
14:00 Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Oct 31 @ 14:00
Spēle "Ziemeļlatgales detektīvi" @ Zīmeļlatgola
Aicynoj pīsadaleit spēlē, kura topuse Bolvu Centralajai bibliotekai sadarbeibā ar Viļakys nūvodu turisma informacejis specialistem, projektā “Ziemeļlatgales detektīvi”.  Spēlē varēs īpazeit Zīmeļlatgolys dobys i kulturviesturis objektus, kai ari turisma pīduvuojumu – kūpā izpyldūt 121 aizdavumu. [...]
18:00 Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Oct 31 @ 18:00
Foto izstuode "Raiņa dzejolis fotogrāfijā" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Nu 5. maja da 31. oktobra Raiņa muzeja “Jasmuiža” breivdobys teritorejā, Preiļu nūvoda Aizkaļnē, apsaverama foto izstuode “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Vaira informacejis par izstuodi ITE. 
Nov
5
Pīk
15:30 Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Nov 5 @ 15:30 – 15:50
Laikā nu 1. da 5. novembra byus Latvejis Kulturys akademejis starptautyskuo konferenču sereja “Kultūras krustpunkti XV”, kurys laikā tīšsaistē. varēs dzierdēt kulturviesturnīcis Ievys Pīgoznis lekceju “Tradicionālā apģēba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu izpētē”. [...]