Tod nabeja eistais laiks, bet pareizais. Saruna ar “Puordaris” saiminīkim

Tod nabeja eistais laiks, bet pareizais. Saruna ar “Puordaris” saiminīkim

Rokstu sagataveja: Līga Springa, plānuotuojs “Giut breidi”

Itymā godā, portalam lakuga.lv sasadorbojūt ar pyrmū latgaliskū plānuotuoju “Giut breidi”, kotra mieneša intervejuos vaira ir vareiba īpasazeit ar plānuotuoja personeibu stuostim. “Giut breidi” puslopuos junī varēja sasatikt ar “Puordari” –  rodūšū darbneicu, dobai draudzeiguokys dzeivuošonys i dažaidu lītu puorstruodis apvīnuojumu. Gastejūt “Puordaris” rodūšajā sātā “Leiceiši”, beja vareiba parunuot na viņ ar tuos saiminīkim Ingūnu Semuli i Juoni Jurčenko kai divejm uzjiemeigim jaunīšim, vacuokim i uzjiemiejim, bet nūbaudeit Ingūnys captū peirāgu, īdzert sylta čaja i justīs kai sātā. “Leiceiši” ir tei vīta, kur tic sapynim i nasabeist eistynuot trokuokuos idejis.

Par Latgolu i sātys sajiutu

Kur ir jiusu sāta – tei ir vīta voi cylvāki?

Mes poši rodam sātu sev tī, kur asam, veidojūt tū vidi, kurā jiutamīs labi i breivi. Sāta mums ir sajiuta i, kab tū justu, mes tū veidojam poši. Laikā, kod mes meklējom sovu lauku styureiti, mums beja svareigi daži kritereji, par tū ari tik mudri tys process nasalūbēs, bet mums naizsokami pasalaimēja, ka sāta sovā veidā atroda myus pošus. Itei ir perfekta vīta, kur radeit pošim sovu zemis styureiti taidu, kaidu gribim.

Mums beja vysys īspiejis braukt i meklēt sovu styureiti jebkurā cytā Latvejis regionā, bet intuitivi mes palykom ite – Latgolā. Uzkotam, ka Latgolā nūteikti juoizmontoj vareiba padzeivuot kaidā vīnsātā, tys ir lobuokais veids, kai sajust Latgolys vīnkuoršū i dabiskū vidi.

Ka tev ir pīduovuojums dareit koč kū, tod nūteikti pīkreiti. Tev nabyus kur liktīs i par sovu ideju runoj jau pyrma, tu esi suocs tū eistynuot, tei byus lobuokuo motivaceja tū turpynuot dareit. Juoņs nu suokuma iz tū vierēs skeptiski, nu niu piļneibā pīkreit i atbolsta: “Dūmys ir juolaiž kosmosā, kab tuos pīsapylda.”

Karteņa: gostūs pi “Puordaris”, foto Amanda Anusāne

Kai roduos “Puordare”, kai tei ir auguse i atsateistejuse, kaidi ir tuvuokī mierki?

Beja dūma par puorstruodis īspiejom, puorstruoduotim maisenim i papeiru, suoku pieteit vuordineicu i īpasatyka tulkuojums – puordare. Logo ari centemēs nasarežgeit. Mums jau ir svareigi pozicionēt tū dareišonu, ideju par saimisteibu, kuru atjaunojam pošu spākim. Vyss, kū ari kasdīnā doram, tei ir puorstruode i videi draudzeiguoks dzeivisveids. Par pīmāru, ideja, kuru ceļam i turpynojam eistynuot. “Puordare” taipat kai mes poši aug i atsateista, idejis īt kluot mudruok i vaira, kai mes tuos varim eistynuot. Jau ilgu laiku struodojam pi vosorys terasis atvieršonys, kab varātu gostus uzjimt pi seve. Juoīgulda daudz dorba, par tū vyss cik mudri naīt iz prīšku, bet tys ir vīns nu myusu dreižuokūs mierku, kas juoeistynoj.

Process, kod ideja puortūp realitatē ir breineigs! Stuosts ir ari par “Puordari” – tod jau nabeja eistais laiks, kod tei roduos. Juoņs tymā laikā remontēja sātu, es kūpā ar dālu Krišjuoni guoju dybynuot uzjāmumu, īsnādzūt vysus dokumentus.

Tys nūteikti nabeja eistais laiks, bet pareizais. Ka ni tod, kod vēļ? Tymā breidī es jutu, ka tam tai ir juobyut, vajag reikuotīs.

Pastuosti par komunikaceju ar sabīdreibu!

Es vys vēļ vuicūs i doru. Vuicūs uzturēt socialūs teiklus, veiduot saturu i radzu, kai vajadzātu dareit i pi kuo pīstruoduot, i maņ ir kur augt cīši daudzuos lītuos. Tymā pat laikā es nasaceņšu tū dareit perfekti, jū maņ blokus aug treis braši puiši, kurim bierneiba ir vīnu reizi, par tū suokūtnieji komuniceju ar bārnim, tod ar puorejim. Bīži tam vaira nav laika, eipaši vosorā.

Karteņa: gostūs pi “Puordaris”, foto Amanda Anusāne

Īsavuiceišona dorūt

Par idejom. Kai tuos rūnās?

Idejis teik kombinātys. Tuos saplyust ar myusu obeju fantazejom. Vaira voi mozuok ir bejuse skaidreiba par mierki – laiks ir tys, kas puorlīcynoj, ka mes vierzeamīs pareizajā veirzīnī. Tai kai obi paraleli kasdīnā struodojam ar jaunīšim i poši asam naformaluos izgleiteibys “audziekni”, tod mes daudz vuicamīs procesā, jū sev asam puorbaudejuši, ka vyslobuokais veids, kai īsavuiceit lītys, ir dorūt tuos.

Cik svareigs ir plānuošonys process jiusu kasdīnā?

Vīns nu svareiguokūs. Mums kotram ir diveji plānuošonys veidi: kasdīnys mozū dorbu, kas juoizdora cytā dīnā, i vīns lelais saroksts, kurā atzeimejam leluokūs doramūs dorbus, par pīmāru, īsnēgt projektu, īreikuot laisteišonys sistemu, kas nav izdorams vīnā dīnā, bet iz garuoka laika.

Kalenders

Oct
16
Tre
18:30 Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Oct 16 @ 18:30 – 20:00
Beidzūt jī ir kūpā, diveji viņ, tuoli paceli nu vysu. Tykuši pi jaunys pījiurys sātys nazkur nakurīnis vydā. Beidzūt. Diveji viņ. “Tok, ka nu kaids atīt?” apziņā īsamolda namīreiga dūma, i carātuos mīra ūstys iudiņus[...]
Oct
17
Cat
18:30 Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Oct 17 @ 18:30 – 20:00
Beidzūt jī ir kūpā, diveji viņ, tuoli paceli nu vysu. Tykuši pi jaunys pījiurys sātys nazkur nakurīnis vydā. Beidzūt. Diveji viņ. “Tok, ka nu kaids atīt?” apziņā īsamolda namīreiga dūma, i carātuos mīra ūstys iudiņus[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Slampis kulturys piļs
Izruode “Mazpiļsāta” @ Slampis kulturys piļs
Oct 17 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]