Piec tauteibys asu pasauļa cylvāks. Saruna ar dzīduotuoju PALÚ

Piec tauteibys asu pasauļa cylvāks. Saruna ar dzīduotuoju PALÚ

Rokstu sagataveja: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

2021. godā šovs “X Faktors” pīsaceja sovus dalinīkus, kurūs vydā beja dzieržams ari dzīdūšuos zūbuorstis nu Daugovpiļs vuords – Olga Palušina. Naseņ dzīduotuoja svieteja sovu dzimšonys dīnu i izlaide video dzīsmei “Tumša nakte, zaļa zāle”. Aicynojam jū iz sarunu, kab īpasazeitu tyvuok i nūskaidruotu, kai Olgai īt ar muziciešonu piec šova.

Īpazeistynoj ar sevi – kas tu esi, nu kurīnis ej i kū dori!

Es asu PALÚ, cylvāki mani vaira pazeist kai daugovpilīti Olgu Palušinu nu šova “X faktors”. Asu muzike, vysa pyrma, i ari zūbuorste. Niu maņ ir dubultdzeive, saceisim tai, ir gryuši, bet forši, nikod nav garlaiceigai, vysod ir, kū dareit. Principā asu laimeigs cylvāks, jo varu nūsadorbuot ar lītom, kas maņ pateik. 

Zūbuorstnīceibu tu lic ūtrā planā. Tai ir bejs vysod, voi koč kod itys pasameja?

Nu suokuma es beju dzīduotuoja, kod īsastuoju augstškolā, dzīduošonu nūlyku plaukteņā, tai saceit aizmiersu, vysmoz maņ tai ruodejuos, nu kod verūs kaidus video nu augstškolys laiku, saprūtu, ka taipat asu dzīduojuse sātā, zūbuorstnīceibys balūs, principā dzīduošona taipat bejuse ar mani. Kod pabeidžu augstškolu, saprotu, ka maņ beidzūt ir laiks nūsadorbuot ari ar muzyku, saprūtams, ka es sevi ari navaru īsadūmuot bez zūbuorstnīceibys, partū ka, dīvamžāļ, muzyka “nabaroj” tik labi kai zūbuorstnīceiba, var saceit, ka vysi muokslinīki upurejās, jī paraleli nūsadorboj ari ar cytu dorbu. Kai profesionaļs es turpynoju daudz vuiceitīs, jo zūbuorstnīceiba ari nastuov iz vītys. Muna idealuo dzeive byutu tikai dzīduošona, partū īškā asu dzīduotuoja, nu saprūtu, ka sovu dzeivi navaru īsadūmuot ari bez zūbuorstnīceibys. Gryuši.

Karteņa: aizkadri nu Vaļsts dorba inspekcejis kampanis “Esi drošs, ka darbs ir drošs”, Olgys personeigais arhivs

Kai tu īspēj savīnuot muzyku ar zūbuorstnīceibu?

Maņ tikū beja dzimšonys dīna i muni draugi saceja, ka es asu pīruodejums tam, ka dīnnaktī nav 24 stuņdis, ir tik, cik daudz tu pats gribi. Principā, tuos var byut 10 stuņdis, kurys tu vari nūgulēt i atsapyust, tuos var byut 40 stuņdis, i tu vari vysu īspēt.

Kod es suoču apvīnuot zūbuorstnīceibu ar dzīduošonu, suoču pīsadaleit vīnūs kursūs, kur kotru dīnu beja juoroksta pa dzīsmei. Kai es tū dareju? Atguoju nu 10 stuņžu mainis, apsasiežu pi klavīru, raksteju vuordus, tod melodeju. Kaidam cylvākam tys byutu vairuoku stuņžu dorbs, nu maņ tuos beja divejis, jo maņ vīnkuorši nabeja izvēlis, cytaižuok es tūs kursus nanūkuortuotu. Maņ beja lela motivaceja, agruok es raksteju tikai tod, kod beja skumi, nu piec itūs kursu saprotu, ka tei ari ir tehnika – raksteit kotru dīnu. Vysam vysod var atrast spāku i stuņdis, ja viņ tū eistyn nu sirds grib.

Tu vysu laiku nabeji PALÚ. Kai izdūmuoji, kai tev byus itaids skotivis vuords i kū tys viestej?

Es nazynu, voi es kaidreiz atsagrīzšu pi sova vuorda i uzvuorda, kod uzastošu. Zynu, ka daudzi ari mej skotuvis vuordus iz i nu “nickname”. Redzēsim, kai tys byus ar mani. Maņ ir skotivis vuords Оля Палушина dzīsmem, kurys saceru krīvu volūda, nu maņ gribējēs radeit ari koč kū jaunu Latvejis publikai, maņ ruodejuos, ka tys byus nalogiski, leidz ar tū beja vajadzeigs koč kaids vuords.

Tys ir gars stuosts, maņ beja gryuši sevi identificēt ar kaidu cytu vuordu, mes vasalus divejus mienešus meklējom, rakstejom iz papeira, vēremēs, kai tys izavērs i golā vyss beja pavysam vīnkuorši, tys ir gobols nu muna uzvuorda. PALÚ reizē ari atspīgeļoj taidu mistisku, sīviškeigu tālu, maņ ruodīs, ka tys ari cīši pīstuov maņ, i maņ ar tū vīgli sadzeivuot.

Iz kaidu auditoreju tu vaira mierkej?

Piec “X faktora” es sajamu tik daudz atbolsta nu Latvejis auditorejis, es nikod tū nabeju gaidejuse, tymā šaļtī es saprotu, ka es grybu radeit koč kū latvīšu volūdā, prīcejūt publiku. Par tū vysi PALÚ dorbi byus tikai latvīšu volūdā. Es sev navaru aizlīgt raksteit ari krīviski, ka maņ koč kas skanēs golvā, tod es, saprūtams, raksteišu. Grybu paraudzeit raksteit ari angliski, nu tai kai maņ pošai pateik sacerēt ari vuordus, tod, pa munam, maņ vaira juolosa, kab sacarātu koč kū šmuku i dziļu angļu volūdā. Maņ dzīsmēs ir svareigi vuordi, nu daudzi vaira klausās muzyku.

Kaidys ir tovys saknis, kas tu esi piec tauteibys?

Es asu pūlīte, muna vacmama i mama ir pūlītis. Pūļu volūdā es zynu tikai lyugšonys, i Pūlejā asu bejuse, viņ bierneibā ceļojūt. Muns tāvs ir nu Krīvejis, nu Sibirejis. Sovulaik jis laimēja beletu i nūbrauce iz Reigu, tī satyka munu mamu.

Mes asam taida internacionala saime, tys paleidz atvērt vysus rūbežus golvā, par volūdu, par tū, kas nūteik pasaulī, i es jiutūs breivi ar obejom pusem. Saīt, ka es piec tauteibys asu pasauļa cylvāks.

Kaidu vierteibu tu pīškir volūdai?

Stuosts nu munys pīredzis ar amerikanim. Vydsškolā es pīstruoduoju nūmetnē, atbrauce 13 amerikani i mums ar jim beja juorunoj, tūlaik tik labi nazynuoju angļu volūdu, beja reizis, kod zeimieju, ruodeju ar žestim. Tod saprotu, ka nav svareigi, kaidā volūda tu runoj, golvonais ir sasaprast. Ir dzierdāti stuosti, kai cylvāki īsamīļoj tulkojūt vīns ūtram zinis tulkuotuojā, tys ir pīruodejums, ka golvonuo ir saikne storp cylvākim i vēlme komunicēt, na mutvuordu volūda kai taida.

Kaidā volūdā tu dūmoj kasdīnā?

Suokumā tikai krīvu volūdā, nu niu cīši bīži dūmoju latvīšu volūdā, kas mani až izbreina, jo školys laikā, saprūtams, vuicejūs ari latvīšu volūdu, tok ar draugim, saimi runuoju viņ krīvu volūdā. Īsastuoju augstškolā i jau pyrmajā nedeļā maņ īdeve skaiteit daudz literaturys latviski, patīseibā tys maņ saguoduoja problemys. Itys beja tys breids, kod es eistyn suoku runuot i vuiceitīs latvyski, saīt tikai 10 godi, nu niu tys ir aizguojis tik tuoli, ka es ari dūmoju latvyski, partū ka muni pacienti runoj latviski, maņ ir daudz latvīšu draugu. Tagad tuos ir divejis volūdys, kuruos dūmoju.

Voi tev ir bejuse saskarsme ar latgalīšu volūdu?

Kod es dzeivuoju Daugovpiļī, maņ cīši patyka grupa “Dabasu durovys”. Saceišu gūdeigi, ka es nikuo nasaprotu nu tuo, kū jī dzīduoja, nu vysod dzīduoju leidza. Tys laikam ir spylgtuokais, kas maņ asociejās ar latgalīšu volūdu. Munys lobuokuos draudzenis patāvs ar mums šod tod runoj latgaliski, reizem es saprūtu. Pa munam, komunikaceja ir forša sevkurā volūdā, jo vīnolga, kai tu runoj, golā taipat sasaprassi, kai jau stuosteju par sovu pīredzi ar amerikanim.

Voi nu teve var gaideit ari dzīsmis latgaliski?

Ka gūdeigi, tod dzīsme “Tumša nakte” beja nagaideita prīšk mane pošys, tei strauji tyka ari populara TikTokā, par tū es ari navaru pasceit, ka latgaliski es nikuo nadzīduošu, dūmoju, ka kaidreiz vajag koč kū paraudzeit. Es radzu, ka cylvākim pateik tautysdzīsmis, tuos vysim latvīšim ir tyvys, i deļkuo i es navarātu īdzīduot kaidu latgalīšu tautysdzīsmi, par pīmāru.

Tu jau lobu laiku dzeivoj Reigā. Cik bīži saīt atbraukt iz Latgolu?

Itūgod Juoņu breivdīnys pavadeju Vyškūs, vasarneicā. Vysod, kod asu Latgolā, ir sajiuta, ka atsagrīžu bierneibā, tei ir taida loba sajiuta, pa munam, nivīnam nu mums nasagribs pazaudēt tū sajiutu, tī mes bejom breivi, laimeigi. Muni bārni vysa dreižuok pīdzims Reigā, nu es gribiešu jim paruodeit, kur es pīdzymu, jo tī ir cīši syltai. Cylvāki ir atvārti i laipni, maņ tī vysod ir, kū dareit.

Karteņa: breivdīnys Latgolā, personeigais arhivs

Maņ Latgolā ir cīši vīgli, piec tūs Juoņu breivdīnu beja gryuši atsagrīzt Reigā, jo ite ir dorbs, ite ir pīaugušūs cylvāku dzeive, a tī ir vacuoki, vacvacuoki, tī ir meilai, tī tevi vysod pabaroj. Muni vacuoki vys puorsacēle iz Reigu, kab byutu vīgļuok ceļuot, nu veira vacuoki i babenis dzeivoj Latgolā. Daugovpilī maņ ari dzeivoj daudz draugu i tys dūd taidū drūšeibys sajiutu, ka, kab kas ari pasaulī nūtyktu, maņ ir kur atsagrīzt.

Kai ir tovi tyvuokī mierki saisteibā ar muzyku?

Maņ planā ir leli dorbi, nu suokumā grybu atrast sovu stylu, jo es niu cīši daudz eksperimenteju i mekleju. Pyrmais varātu byut aļbums, tod koncerts, jo maņ ari gribīs, kab tam byutu profesionala pīeja kai nu tehniskuos pusis, tai sagatavejūt lobu programu, kab pošai byutu prīca. Maņ ir bejs ari tīšsaistis koncerts, nu koncertim kluotīnē ir eistyn cyta atdeve, tī var just i redzēt cylvākus. Piec koncertim maņ šaļtim ir naārtai nu komplimentu, es bīži vīņ nu emoceju navaru aizīt gulēt, jo dūmoju, cik jauki, ka cylvākim patyka. Tīšsaistis formats ari ir lobs ar tū, ka tī var cīši labi sevi paruodeit i virzeit iz prīšku, tū es ari pamozom doru.

Voi tev ir komanda?

Nui, sovulaik muna komanda beja tikai muns veirs, lobuokuo draudzine ar veiru i puiss, kurs fiļmej. Tys beja eipašs moments, nu tagad jī ir palykuši kai atbaļsteituoju lūks, jo asam izauguši leidz lelai komandai, i maņ par tū ir lela prīca, es nasabeistu saukt vuordus i grybu byut par i ar sovejim. Ir cylvāki, kuri atbiļd par tū, kai es izaveru, tys ir stilists Anatolijs Ksenofontovs, make up muokslineicys Jekaterina Mezbuhovska i Diana Ragimova, motu sakuortuojums – “Pret a Porter hair workshop”.

Karteņa: video filmiešonys process dzīsmei “Par zvaigzni nepiedzimst”, personeigais arhivs

Muni režisori ir Jean Counet i Mitra. Producentu sauc Aleksandrs Solovjovs, nu vysa menedžere ir Alise Lazdāne. Cylvākus, kuri maņ fiļmej video, es naasu izavieliejuse piec Instagram portfolio, mes sasatykom nateišom i navarim atsavadeit. Kod tovā komandā ir draugi, tod tu zyni, ka jī tū nadora naudys deļ, i es varu iz jim pasaļaut, jī vysod vysaiži mani atbaļsteis i ticēs maņ. Jī vysi ir cīši talanteigi, grybu jim saceit lelu paļdis, jo jī nav tī, kuri padora sovu dorbu i īt pagulēt. 

Karteņa: PALÚ ar komandu, personeigais arhivs

Voi dreizumā ir gaidams kaids jauns dorbs? 

Kai jau saceju, es vēļ mekleju sovu stylu i taustūs, turpynuošu dzīduot i likt internetā kaverversejis, nu ar jaunū dzīsmi nasasteigšu, jo ar tū grybu paruodeit sevi kai PALÚ.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
27
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Sep 27 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
Sep
29
Cat
15:00 Viesturis šaļteņu pītura “Latvij... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Latvij... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Sep 29 @ 15:00 – 17:00
Itūšaļt Latvejā ir pyrma vieliešonu laiks, kod pylsūni lem, par kuru nu deputatu kandidatu sarokstim atdūt sovu bolsu. Ari pyrma 100 godu 1922. goda 7. i 8. oktobrī riezeknīši, kai ari vysys Latgolys i Latvejis[...]