Na vyss ir juodora deļ atolguojuma. Saruna ar Dainu Dreimani-Kezberi

Na vyss ir juodora deļ atolguojuma. Saruna ar Dainu Dreimani-Kezberi

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Suocūtīs karam, cīši aktuala beja zīduojumu vuokšona Ukrainys dzeivuotuojim. Socialajūs teiklūs pasaruodeja vairuoki aktivi cylvāki, kas uzajēma lelu atbiļdeibu – breivpruoteigi organizēt zīduojumu vuokšonu i transportiešonu iz Reigu. Vīna nu tūs cylvāku beja ari Daina Dreimane-Kezbere (Dreimane-Ķezbere) nu Nagļu. Sadarbeibā ar organizaceju “Labdarības lapa” i kūpīnu “Gribu palīdzēt bēgļiem” Daina beja vīna nu pyrmūs zīduojumu koordinatoru Latgolā. 

Daina i juos saime kasdīnā nūsadorboj ar lauksaimnīceibu, kai ari jim ir mozumtierdznīceibys veikaleņš Nagļu centrā. Kai jau lauksaiminīkim, zīmys periods ir kluss i mīreigs, cīši mozuok dorba. Suocūtīs karam, Dainai pasaruodeja dūma par labdareibu, partū ka varēja tam atvielēt sovu laiku. Saime iz reizis ideju bez līku šaubu apstyprynuoja. Tai suocēs intensivs i puorbaudejumu pylns zīduojumu vuokšonys mieness Dainys dzeivē. 

Kai izdūmuojot byut par labdareibys koordinatori?

Saguoja tai, ka veira muosineica vairuokus godus dorbojās taišni labdareibys organizacejā “Labdarības lapa”. Tod, kod suocēs kars, prūtams, sociālajūs teiklūs pasaruodeja informaceja, kur var zīduot puortyku, apgierbu. Izlosūt tuos atsarasšonys vītys, saprotu,  ka Latveja apmāram beidzas Modūnē. Latgolys pusē nivīns vaira navuoce zīduojumus. Tyvokais tik i beja Modūnē. Tuoļuok pasaruodeja ari Jākubpiļs, tok taipat tei nav Latgola. Tai kai maņ beja pazinis, kas dorbojās tamā sferā, maņ beja drupeit vīgļuok. Es iz reizis pīsasaceju, ka mes varim tū dareit. Tai ari tys vyss suocēs. 

Kaids tod beja zīduojumu organiziešonys process?

Tys nabeja vīgli. Socialajim teiklim myusu dīnuos ir cīši lels spāks. Vysi puorpublicēja myusu īvītuotū informaceju, kur var vest zīduojumus. Mes vuocem poši vysus zīduojumus sovā privatajā sātā, garažā. Vyss nūtyka caur organizaceju. Suokumā mes savuocem, tod škiruojom pa kategorejom – lai puortyka pi puortykys, lai nav vyss gluži vīnā maiseņā salykts. Cylvāki bīži viņ salīk vysu īspiejamū, kū jī gryb zīduot, vīnā lelā maisā. Pyrmuos mašynys vajadzēja transportēt iz Reigu, kur ir centraluo nūlyktova Mārupē. Tī tuoļuok škiruojom seiki i smolki. Pyrmū reizi vedem vysu poši ar sovom privatajom mašinem. Mums beja vēļ ari sova pīkabeite. Tod es ari palyku Reigā treis dīnys i škiruoju jau seikuok – kopeja vīnā kastē, čajs ūtrā, makaroni – trešā.

Karteņā: cylvāku sazīduotuos lītys Dainys saimis garažā, personeigais arhivs
Karteņā: mašyna ar zīduojumim gotova dūtīs iz centralū nūlyktovu, personeigais arhivs

Tys beja cīši gryuts dorbs. Atsauceiba beja cīši lela nu breivpruoteigūs. Tī beja cylvāki nu Mārupis, guoja i pīsadaleja. Vysi kūpeigim spākim dorbuojamīs. Prūtams, tys beja tik suokums tam vysam, kas vys vēļ turpynojās Reigā i Pīreigys pusē. Latgolā tys mums vairs nav tik izteiktai. 

Kaida tymā šaļtī beja zīduotuoju atsauceiba Latgolā?

Atsauceiba beja cīši lela. Brauce cylvāki nu Rēzeknis, cīši daudz ari pazeistamu cylvāku. Byuteibā tī cylvāki jau varātu zīduot iz vītys, sovā piļsātā, nikur nabraucūt, tok jim vīnkuorši nabeja kur. Jī vede i drupeit beja taidi kai sašutuši. Jī navaicuoja – deļkam tai, bet vīnkuorši nasaprota īmaslu, deļkuo nav taida cylvāka, kas organizej zīduojumu vuokšonu, pīmāram, Rēzeknē. Cylvāki vede ari nu Bolvu, Bierzpiļs, nu Guļbinis pusis. Beja vīns veirīts, kas mani sazvaneja i saceja, ka jam asūt cīši sylts armejis laika guļammaiss. Veirīts pats asūt Vuocejā, guļammaiss asūt koč kur Viļakys pusē. Mes vysu sadūmuojom i nūkuortuojom – ar autobusu transportēt guļammaisu iz Rēzekni, tod cyts cylvāks izjēme, kurs brauce da mane i atvede. Mieginuojom piec īspiejis vairuok savuokt i naatsacejom nivīnam cylvākam, kurs gribēja zīduot.

Jius bejot pyrmī Latgolā, kas pījēma zīduojumus. Tod ari aktivitate beja vysleluokuo.

Jā, mums sastdīnis i svātdīnis beja pylnys ar mašinem pogolmā, juos stuovēja ryndā. Dorbs beja nažieleigs. Ari psihologiski tys nabeja vīgli. Nabeja pat taidu dūmu – voi mums tū vyspuor vajag? Byuteibā tys nabeja apsprīžams vaicuojums. Tev bārns atīt satraukts nu školys, izplyust osoruos par tū, ka nūteikt kars i vaicoj, voi tys navar atīt ari da myusu? Tod tu saprūti, ka vysim ir juosasadūd rūkuos i juomieginoj vysmoz taidā veidā paleidzēt. 

Paguoja laiceņš, kaidys div treis nedeļis, tod suoce dorbuotīs Jāzeps Korsaks ar organizaceju “Sarkanais Krusts”. Taida drupeit nūvāluota beja tei reakceja Rēzeknē. Labi, ka vysmoz beja piec tam. 

Redzieju, ka beja vareiba zīduot ari caur školom.

Jā, školys mani sazvaneja. Pīļaunu, ka tī beja aktivuokī školuotuoji. Viļānu vydsškola cīši daudz zīduoja, Dekšuoru pamatškola, Bierzpiļs vydsškola. 

Kū zīduoja vysvaira?

Vysvaira beja apgierbs, tod kaidā šaļtī labdareibys organizaceja pasaceja apgierbam – stop. Mes vīnkuorši vairs natykom golā, tai kai apgierbs ari ir juosaškiroj. Nav jāgys aizgryust vīnu vasalu mašini, kur vyss ir šurum burum – zečis kūpā ar biksem, džemperi kūpā ar peldkostimim.

Beja ari taidi zīduojumi, kod cylvāks nasaprūt, ka niu kara apstuokļūs nav vajadzeigys ni augstpapiežu kūrpis, ni vokorkleitys, ni peldkostimi. Vysi zīduotī apgierbi tyka puorskateiti, sadaleiti pa kategorejom. Tys, kas beja piļneigi oplom nūzīduots, tys dīvamžāl aizguoja atkrytumūs. Nivīns jau nanosuos kara apstuokļūs ballis kleitys. 

Medinīku kolektivi cīši daudz zīduoja meža galis konservus. Taidūs apstuokļūs tys ir cīši nūdereigi. Jamūt vārā ari tū, ka konservim ir ilgs globuošonys termeņš. Prūtams, zīduoja daudz vysaidu puortykys produktu, bārnu pamperus, bārnu produktus, sīvīšu higienys precis. Vyss tyka zīduots miļzeigūs apjūmūs. Attīceigi nūlyktovā vysu škiruojom, iz kastem rakstejom kai angļu volūdā, tai krīvu volūdā, lai tuoļuok transportejūt, byutu vīnkuoršuok saprast, kas tamā kastē ir. 

Karteņā: sazīduotais, personeigais arhivs

Sociālajūs teiklūs tymā šaļtī beja pacalta problema, ka nareši cylvāki zīduoja jim navajadzeigys, saplāstys, sapeliejušys montys. Voi ari jums koč kas leidzeigs gadejuos?

Jā, beja ari dīvamžāl taidi gadīni. Ar dūmu – nu, es jūs mastu uorā, bet atdūšu, varbyut kaidam tys vēļ koč kur nūderēs. Reigys nūlyktovā beja ari taids variants, kod beja zīduoti desmit godu vaci, sātā gatavuoti konservi. Īvuorejums, kuram uzleimāts, ka tys ir nu koč kaida 2012. goda. Ruodīs – nu šausmys! Kai cylvāks var koč kū taidu īsadūmuot! Varbyut ari kaids tū vīnkuorši naapzynuotai izdareja. 

Taidi zīduojumi tok sarežgej vysu zīduošonys procesu.

Sarežgej i saduordzynoj, deļtuo ka škiruotuojim otkon ir juomeklej koč kaids atsevišks konteiners, kur mest tuos montys, i tok pošim par tū konteineru vāluok juomoksoj. Ari tys ir papyldu laiks. Tikpat labi Reigā redzieju, ka tureigi cylvāki zīdoj piļneigi jaunys, sapierktys montys – zečeitis, apakšveļa. Teišom varēja redzēt, ka cylvāki nav žālojuši tymā šaļtī naudeņu i pierkuši pilneigi jaunys precis, montys, apgierbu. Beja pateikamai redzēt, ka ir ari taidi cylvāki, kuri var tū atsaļaut. 

Voi vys vēļ zīduojumu vuokšona turpynojās ?

Nā, taida aktivuo darbeiba beidzēs marta beiguos, tai kai leluokuo daļa cylvāku gribēja zīduot tik apgierbu. Beja pasaceits, ka apgierba ir pīteikūši. Na jau tik mes, Latveja, zīduojom, zīduoja tok vysa Eiropa. Tai kai taidys atsauceibys taišni puortikys i higienys preču zīduošonā vaira nabeja nu ituo gola, tys vyss ari apseika i apklusa. Nūteikti ari deļtuo, ka Rēzeknē pasaruodeja “Sarkanā Krusta” zīduojumu vuokšonys punkts. Tod nu logiski, ka vysi riezeknīši nese sovus zīduojumus iz tīni. Vys tepat, nav nikur juobrauc. Reigā vys vēļ nūteik, tamā pat Mārupē. “Labdarības Lapas” nūlyktovā pījam zīduojumus nūteiktuos dīnuos, nūteiktūs laikūs. Īprīšk beja divejis reizis nedeļā, tān laikam ir tik sastdīnē. Nūteik ari ukraiņu biegļu dīnys, kod vysi ukraiņu dzeivuotuoji, kas gryb, var īt i sajimt pyrmuos napīcīšameibys produktu i lītu pakys.

Tys vys vēļ nūteik, bet, prūtams, vaicuojums – cik ilgi? Saprūtams, ka cylvākim leidzekļu ir tik, cik ir, i prīškā gaidoma smoga zīma. Pošim juoturpynoj dzeive. 

Tei beja jiusu pyrmuo pīredze labdareibys organiziešonā?

Jā, pyrmuo pīredze. Nazynu, voi uzajimtu tū ūtru reizi. Psihologiski tys beja cīši gryuts. Ari fiziski. Paļdis saimei, kas maņ cīši paleidzēja. Veiram i bārnim, kas paleidzēja škiruot zīduotūs produktus i lītenis. Lelu paļdis grybātu ari saceit Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibai, jī pīškeire mums zīduojumu vesšonys ūtrai tūrei iz Reigu transportu. Cīši operativi nu jūs pusis tys vyss beja. Uzajimtu ūtru reizi varbyut sadarbeibā ar pošvaļdeibu, ar pogosta puorvaļdi. Kod tīšom varātu pīsaisteit kaidus bezdarbnīkus voi cylvākus, kas struodoj pogostā. Lai byutu koč kas nu molys, kas pasaceitu: “Dorom! Es tev paleidziešu!” Tod jā. Reali tymā breidī es beju vīna. Paleidzēja tik muna saime. 

Pastuostit par leluokajom gryuteibom zīduojumu vuokšonā.

Fiziski jau vysgryušuok beja tys, kas cylvāki sanas vysu napīmāruotā īpakuojumā. Sanas papeira maiseņūs, dūmuodami par zaļu dobu. Vyslobuok jau byutu, ka nastu kartona kastēs, kurys piec tam varim sapakuot. Gryutuokais beja tīši tei škiruošona, kod ir pīkrauti kolni ar maisenim i tev tys vyss ir juosaškiroj, juosalīk pa pozicejom i arī juosaskaita, cik gobolu ir īškā. Psihologiski gryuta beja tuos šaļts atmosfera. Vysi brauc pi teve na jau ar smaidu, na jau ar smīklim, bet ar taidu nūstuoju – kai koč kas taids vyspuor var nūtikt 21. godu symtā? Mes asam Eiropa, mes asam atteisteits pasauļs, nūteik vysaidi izgudruojumi, bet tymā pat šaļtī koč kaids nalobais ir sareikuojs karu. Vysim taidys kūpejis emocejis. Dīnys beiguos tu suoc saprast, ka esi emociali izsmalts, partū ka ar kotru, kas atbrauc, parunoj, ceri iz koč kū lobuoku. Niu asam jau pi tuo darodūši i nikas vēļ jau nasabeidz. Iz tū šaļti ruodejuos – nu varbyut nedeļa, divejis i vyss beigsīs. Nu, laikam tai naizaver. 

Kaidys ir jiusu puordūmys voi secynuojumi par breivpruoteigū dorbu labdareibā?

Es raksteju zam vysu sovu postu, kū publicieju socialajūs teiklūs – kūpā mes asam spāks! Mes bejom spāks i vys vēļ taidi ari asam. Vysi cylvāki, vaļsts i poša Ukrainā ceiņā ar nalobū. Juosoka, ka tī cylvāki, kas ir “par” itū karu voi uzskota, ka Ukraina tū ir peļnejuse, tī nikod nabyus munā draugu voi paziņu lūkā.

Es naīsasaisteišu koč kaiduos diskusejuos, kas ir pareizi, kas nav pareizi. Vīnkuorši izavaireišu nu taidys kompanejis. Ir pošsaprūtamys lītys, ka 21. godu symtā karam nav juobyut, cylvākim nav juoīt būjā. Ni bārnim, ni pīaugušajim. Nikam taidam nav juonūteik. 

Deļkuo ir vārts īsasaisteit breivpruoteigajā dorbā? 

Tys paleidz atrast sovu īškejū byuteibu. Na vysod vyss ir juodora tik atolguojuma piec. Ir ari daudz lītu, kū tu vari izdareit vīnkuorši aiz lobys sirds. Kod tu gribi paleidzēt tim, kam ir gryuši, lai jim ir vīgļuok. Lai jim ir kū ēst, lai ir kū apgierbt. Na vysim pasaulī īt labi, vīgli i forši. Ir dažaidys situacejis, dažaidi cylvāki. Itei situaceja beja taida, kod tys vyspuor nabeja apsprīžams – dareit voi nadareit. Vysmoz munā gadejumā. Varbyut cyti tū apdūmuotu, bet maņ tys beja cīši spontans lāmums, kū es nanūžāloju. 

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
21
Svā
all-day Annys Laicānis izstuode “Dīķis u... @ Jiurmolys muzejs
Annys Laicānis izstuode “Dīķis u... @ Jiurmolys muzejs
Apr 21 all-day
Anna Laicāne (1984) par sovu dorbu kolekceju izstuodē “Dīķis un citi stāsti” soka: “Byušona dobā – mytruos vītuos, pi muorku i azaru raisa atminis par bierneibā skaiteitū Keneta Greiema gruomotu “Vējš vītolos”. Stuosts par pīdzeivuojumim[...]
15:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 21 @ 15:00 – 17:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]