“Cepleišu” pūdi aba Vogulu saimis keramikys ceļš

“Cepleišu” pūdi aba Vogulu saimis keramikys ceļš

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Voguli ir vīna nu vysatpazeistamuokūs keramiku saimu Latgolā i vysā Latvejā. Vogulu saimis dorbūs radzama Latgola – stypra, iztureiga, ar skaidrom, nūteiktom formom, tok reizē cīši daudzveideiga i interesanta. Leidz 10. decembram Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē ir apsaverama Vogulu saimis keramikys dorbu izstuode. Pyrma izstuodis atkluošonys sasatykom i pasarunuojom ar vysu saimi – Valdemāru* Vogulu, juo sīvu Olgu i jūs dālim dveiņu bruolim Juoni i Māri Vogulim.

Kai stuosta Māris Voguls, ideja par izstuodis reikuošonu roduos jam ar bruoli, kluotyn vēļ itys gods ir zeimeigs ar opolom jubilejom, bruolim – 40, tāvam i muotei ­– 70. “Vajag tok tāvam paruodeit, ka mes ar Juoni ari varim izstuodi sataiseit”, smaidūt stuosta Māris.

Sovu darbneicu Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogostā Valdemārs Voguls izbyuvēja jau 1976. godā. Pamata omota prasmis jis īsavuiceja Rēzeknis Muokslys vydsškolā, sovpus prasmis pylnveiduoja pi atpazeistamu meistaru, kai Juoņa Backāna, Ontona Ušpeļa i Oduma Kuopusteņa. Ostoņdasmytūs godu suokumā Valdemāram Vogulam, pasasokūt Oduma Kuopusteņa padūmim, sovā ceplī izadeve atjaunuot svāpātuos aba malnuos keramikys apdadzynuošonys tehnologeju. Cyti keramiki itū tehniku suoce izmontuot viņ deveņdasmytūs godu suokuos.

Valdemārs Voguls stuosta, ka juo tāvs piec profesejis daleji beja geologs i vīnu reizi atvede jam muola skaudzi spaņa lelumā. “Tod maņ beja viņ treis voi četri gadeni, bet es ar cīši lelu aizrauteibu beju gotovs meiceit muolu,” atmiņuos doluos Valdemārs. Ari obeju dveiņu bruoļu sapasazeišona ar muolu aizasuoce gona agri, ap četrim voi pīcim godim, pyrmais dorbs Juoņam beja začeits, a Mārim – suneits.

Koč i varātu dūmuot, ka dveiņu bruolim vysys interesis ir vīnaidys, keramikā jūs celi ir daleji sasadalejuši. Māris ir vaira pīsavierss seikplastikai i svečturu izgataveišonai, pamatā struodoj ar kruosainū aba glazātū keramiku. Cikom Juoņs lobpruotuok struodoj ar lelizmāra formatu, veidoj lelys vāzis, pūdus i cytys praktiski izmontojamys lītys, pamatā struodoj taišni ar malnū aba svāpātū keramiku. “Jau bierneibā redzieju, ka vactāvs taiseja sviļpeitis, es pats suoču, redzieju, ka maņ saīt i pateik,” pīmiņ Māris, jis ari papyldynoj:

“Vogulu darbneicā ir kai pi kuozu golda – i tys ir, i itys ir, vysa gona, izviele lela.”

Bruoli, vaicuoti par tū, kai myusu dīnu steidzeigajā laikā saīt atrast laiku ari keramikai, vīnbalseigai pīkreit, ka tei ir sirdslīta, i tai laiku vysod var atrast. “Kod īdvasma rūnās, īmam i struodojam, deļ myusu tys eisti nav dorbs, bet atpyuta,” stuosta Juoņs. Māris papyldynoj: “Tāvam tys beja pamatdorbs, mums tys ir ūtrais dorbs, dorbi ir deļ seve i deļ cytu cylvāku, sovu vieļmu izpausme. Mes taidā veidā varim izluodēt energeju.” Olga ari papyldynoj, ka Vogulu saime eistyn turpynoj Latgolys keramikys tradicejis, kas izapauž kai formuos, izgatavejūt vuoraunīkus, madaunīkus i pīna pūdus, tai ari kruosu izvielē.
“Veidojūt dorbus, pīmāram, tūs pošus svečturus, es izmontoju senejuos formys i rūtuojumus, tok pīlīku ari kū sovu, i veidojās cyts skots, tai teik saglobuots vacais, pīsalīk kaut kas nu jaunuo, i tūp unikals dorbs,” stuosta Māris.

Karteņa: Vogulu cepļa izjimšona Latgolys pūdnīku dīnuos. Latgolys Turisma asociacejis arhivs.

Kai jau pīmynāts īprīšk, Vogulu saimis puorstuovi struodoj kai svāpatajā tehnikā, tai ari ar glazurom. Vaicuoti, voi kaida nu tehniku vystik pateik vaira, Valdemārs Voguls atbiļd: “Kai es īguoju malnuos keramikys dzeilēs, tai maņ itei vystik pateik drusku vaira. Goduos, ka jau dūmuos radzu, ka tam dorbam juobyut malnam.” Juoņs pīzeist, ka juo izjiuta ir leidzeiga tāva, i jis ari prīkšrūku dūt malnajai keramikai. “Malnuo keramika ir eipaša ar tū, ka te vajag cīši precizys formys i linejis, ka ar kruosu var nūslēpt kaidu formys defektu, malnajā keramikā tū navar izdareit,” tai Juoņs. Sovpus Māris pībylst, ka deļ juo kruosainuo keramika asociejās ar leluoku sarežgeiteibys pakuopi, ir juoīgulda daudz vairuok dorba. “Keramikys kruosu gamma ir taida poša kai zeimejūt ar zeimuli voi gleznojūt, maņ redzīs, ka ar kruosainū var panuokt leluoku dažaideibu,” stuosta Māris.

Vaicuoti pasadaleit ar kaidom spylgtom atmiņom, Valdemārs Voguls pīmiņ gadīni, kod pyrmū reizi tics pi dolaru: “Seņ atpakaļ Reigā pyrms Dzīšmusvātku munim dorbim atsaroda piercieji. Izaruodeja, ka tei ir vasala Italejis futbola komanda, beja ari cyti cylvāki, kuri gribēja kū nūpierkt, bet maņ jau nabeja nikas palics, vysu izpierka. Vys tai es tyku pi sovu pyrmūs dolaru.”

Sovpus Māris pīmiņ, ka vīnu reizi sātā pībraukuši gosti i tāvs iz kaidu breidi aizmierss par cepli: “Nu reita taisa vaļā, i izaruod, ka daļa cepļa ir puordaguse, deļtam gosti ir gosti, tok cepļam vysod juobyut pyrmajā vītā!”

*Oficialais Valdemāra Vogula vuords, kū īsoka lītuot pats Valdemārs i juo saime.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
13
Sai
all-day Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 13 all-day
Izstuodē tiks eksponātys muokslinīka gleznys nu Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys kolekcejis, kas puorsvorā atspīgeļoj juo agreimū rodūšū darbeibu 20. g. s. 70. godūs, kai ari 80. godu rodūšajā pylnbrīdā radeituos lelformata figuraluos kompozicejis i portretus.
15:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 13 @ 15:00 – 17:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]