Mes vysi asam volūdys daļa. Saruna ar volūdneicu Aigu Veckalni

Mes vysi asam volūdys daļa. Saruna ar volūdneicu Aigu Veckalni

Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Aigu Veckalni nūteikti var saukt par vīnu nu myusu dīnu radzamuokūs volūdneicu – paraleli dorbam Ventspiļs Augstškolā, kur jei ari studej doktoranturā, Aiga tulkoj, voda lekcejis i seminarus, kai ari veidoj raidīrokstu “Pieturzīmes”. Kai raidīrokstā, tai socialajūs teiklūs jai izadūd par volūdu runuot saprūtami, interesanti i myusdīneigi. Partū aicynuoju Aigu iz sarunu kai par latgalīšu volūdys vaicuojumim, tai ari par vīnu nu juos pietnīceibys temu – īkļaunūšu volūdu.

Mes īpasazynom 2×2 pasauļa latvīšu jaunīšu seminarā, kas nūtyka Latgolā. Tī tu vadeji latvīšu volūdys īvierzi, kurā stuosteji ari par latgalīšu volūdu. Partū varbyut suokumā pastuosti, kaida ir bejuse tova saisteiba ar latgalīšu volūdu.

Tei nav saisteita ar saimi, munā saimē nav nivīna nu Latgolys ­– mes asam nu Vydzemis i Leitovys. Muna saisteiba ar latgalīšu volūdu ir nu baltu filologejis bakalaura studeju laiku, tī beja dialektologejis kurss pi profesoris Lidejis Leikumys. Mums beja ari dialektologejis prakse, kurā brauču iz Latgolu. Maņ beja pazinis Žeigurūs, saprotu, ka braukšu tī. Pīmiņu, ka vuoču dzīsmis – lyudžu cylvākim dzīduot i piec tam tuos dzīsmis analizieju. Tei ir muna spylgtuokuo i senejuokuo saikne ar latgalīšu volūdu i Latgolu. Piečuok, struodojūt tulkuošonys jūmā, tei saikne beja mozuoka, tok niu, studejūt volūdnīceibu i interesejūtīs par volūdu vys vaira, tei otkon ir. Ari lekcejuos studentim stuostu par latgalīšu volūdu. Taipat šaļtim īsaveru kaidā gruomotā, asu ari kū puorskaitejuse latgaliski. Tei gon, prūtams, nav lela munys dzeivis daļa.

Nūsaklauseju tova raidīroksta “Pieturzīmes” sereju, kurā sasarunuoji ar Aldi Bukšu. Tī stuosteji, ka juo romanu “Bruoli” puorskaiteji taišni latgaliski. Cik gryuši voi vīgli tys beja? Voi vēļ kaidu gruomotu latgaliski esi tai puorskaitejuse nu vuoka leidz vuokam?

Nu vuoka leidz vuokam naasu, itei ir vīneiguo. Bet par “Bruolim” maņ iz reizis beja našaubeigai skaidrys, ka skaiteišu latgaliski. Ik pa laikam, prūtams, īsaviersu ari gruomotys versejā, kas ir latvīšu volūdā. Beja daži vuordi, kas maņ nabeja skaidri, tok kūpumā maņ ruodejuos, ka beja vīgli vysu uztvert. Gruomotu veidoj spraigi dialogi, partū tū ari ir saleidzynūši vīnkuoršai skaiteit latgaliski pat tod, kod tuos volūdys nazyna. Tys, pa manim, beja cīši interesants i vierteigs process, vareiba pasavērt iz dzeivu tekstu i volūdu. Vēļ asu puorškūrstejuse Marijis Dzeislys dzejis kruojumu “Vysta smierts”. Tei maņ pietnīka interese – pasavērt iz itim tekstim i raudzeit tūs saprast. Nazynu, voi maņ byutu tik vīgli saprast runuotu volūdu. Drūši viņ tod byutu juopīdūmoj vaira kai pi skaiteišonys. Ite tu vari dūt sev laiku, kab padūmuotu, puorskaiteitu vēļreiz.

Voi esi klausejusēs ari kaidus raidīrokstus voi radejis raidejumus?

Asu klausejusēs dažys raidīroksta “Puslopys” sarunys, tok zynu, ka tys maņ ir gryušuok nakai skaiteit. Ir vaira juoīsadzilinoj. Grybātūs, kab maņ byutu tam vaira laika, partū ka, pa manim, tei ir breineiga latvīšu kulturys i identitatis daļa. Mums vajadzātu latgalīšu volūdu na tik aizsorguot i zynuot, kas tei ir, bet eistyn izprast i ari izmontuot kasdīnā.

Asu runuojuse ar vairuokim latgalīšu rakstnīkim, kuri aizstuov redzīni, ka latgalīšu rokstu volūdu koč kaidā leiminī vajadzātu vuiceit vysā Latvejā i kotram vydsškolys absolventam vajadzātu prast vysmoz skaiteit latgaliski. Kaids ir tovs redzīņs par tū?

Pīkreitu, ka tū vajadzātu. I na tik latgalīšu rokstu volūdu, bet ari lībīšu volūdu. Pa manim, ir svareigi, kab školuos tam tyktu veļteits pīteikami daudz laika – kab školāni zynuotu volūdys viesturi, tū, kas tamā aktuals niu, koč kaidus volūdys pamatus. Ituos obejis volūdys, eipaši lībīšu, ir fantastiski atdzymušys, taidā izpratnē, ka teik pieteitys i popularizātys. Žāļ, ka mes kasdīnā par tū naizzynojam vaira. Bīži viņ tei pat nav apzynuota ignorance, cylvāki vīnkuorši par tū nikuo nazyna. Jī dūmoj, ka lībīšu volūda ir izmyruse voi latgalīšu volūda ir tik taida kieķa volūda pi babys. Itū izpratni vajadzātu maineit, partū ka tei ir miļzeiga myusu boguoteiba.

Nui, es ari asu saprotuse, ka bīži viņ cylvākim ir cīši moz zynuošonu par latgalīšu volūdu. Jī nazyna, ka ir latgalīšu rokstu volūda, na latgalīšu dialekts voi tik augšzemnīku dialekts.

Taišni tai. Ka par dialektu koč kas ir dzierdāts nu vosoru pi babys voi kursabīdru, kurim bejs nalels akcents, tod par tū, ka ir taida Lakuga, raidīroksti latgaliski, ka izīt gruomotys latgaliski, daudzi nimoz nazyna. Niu par latgalīšu volūdu otkon daudzi izzynuoja 14. Saeimys pyrmajā sēdē. Tok ari tī tam dreiži teik puorskrīts puori, naīsadūmojūt, ka daudzim tei ir daļa nu kasdīnys, ka tei nav tik volūdnīku voi volūdys viesturis pietnīku vaicuojums.

Latgalīšu volūdu eistyn ilgstūši lītuot uorpus sātys beja līgts. Partū ari tū daudz ītekmiejuse latvīšu literaruo volūda, izaveiduojuse, kai profesore Leikuma soka, “trešuo izlūksne”, kod latgaliski runoj ar puorveiduotim latvīšu volūdys vuordim, lai ari varātu atrast latgaliskuokus. Kai tev ruodīs, voi mums juorauga popularizēt vacvuordus, voi ari juosaprūt, ka daļu nu tūs cylvāki vaira nalītuos?

Tys ir dabisks process. Bīži viņ jau pagaist ari tei līta, kū vacvuords nūsauc, voi ari tuo vītā īt eisuoks vuords, voi vuords, kū lītuotuojim ir vīgļuok izrunuot. Cylvākim vysod cīši pateik vacvuordi. Ka pasaveram iz televizejis šovim, tī ir cīši populari minēt vacvuordus, ari munā Instagram kontā cylvāki tū lobpruot dora. Tok, ka juosuok tūs izmontuot, mes tūs nazynam i naizmontuojam. Es laikam naasu par taidu muoksleigu tūs īvīsšonu voi atdzeivynušonu. Tok apvydvuordi i vacvuordi ir breineigs olūts volūdys jaunradei. Ka pasaruoda kaids jauns termins angļu volūdā voi juonūsauc kaida jauna realeja, tod, pa manim, vacvuordi ir vīns nu resursu, kur var īsavērt. Tipisks pīmārs latvīšu volūdā ir vuords “zīmols”, kas tyka atrasts vuordineicuos. Na vysod tam byus tei poša nūzeime. Tok, voi tūs vajag atdzeivynuot? Vysod jau lītuotuojs nūsaceis, kū jis soka voi nasoka. Tū mes šaļtim volūdā aizmierstam – volūdys lītuojums vysod uzvar. Mes varim pīraksteit vysaidus padūmus i īsacejumus, kai pareizi runuot, tok, ka lītuotuoji tai nadarēs, mes tū nikai navarēsim ītekmēt. Tok tys absoluti nanūzeimoj, ka kaids vacvuords navarātu labi aizīt.

Aiga TV3 studejā pyrma raidejuma “Zilonis studijā” īroksta. Karteņa nu personeiguo arhiva

Vīna nu temu, par kuru tu vodi lekcejis, daudz runoj ari socialajūs teiklūs i sovā raidīrokstā, ir īkļaunūšuo volūda. Tok reizē itys vuordu salykums beja ari vīns nu golvonūs kandidatu iz goda “navuorda” gūdu. Pastuosti, kas tei taida ir.

Es saceitu, ka tei ir tys pats, kas cīnpylna volūda, tod tū ir daudz vīgļuok saprast i pījimt. Daudzim cylvākim ruodīs, ka īkļaunūša volūda ir tys pats, kas politkorektums. Tys nav tys pats. Politkorektums parosti koč kū aizlīdz, tī bīži ir eifemismi, birokratiska izteiksme. Īkļaunūša volūda ir na pret koč kū, bet par koč kū. Par tū, kab volūda īkļautu vysus, kab vysim izruodeitu cīnu, kab napīmynātu tū, kas baļsteits aizsprīdumūs, stereotipūs i var kaidu aizvainuot. Īkļaunūša volūda ir cīši saisteita ar īkļaunūšu sabīdreibu, kurā kotrys var justīs īkļauts i pījimts.

Zynu, ka volūdnīkim bīži viņ pret itū vuordu ir ībyldumi, oficialūs materialūs tys napasaruoda. Volūdnīki tū mādz aizstuot ar politkorektumu, tok es grybātu tū škiert.

Īkļaunūša volūda ir ari cīši saisteita ar cylvāktīseibom. Mums vysim ir tīseibys. Tod, kod nūteik ceiņa par vysu grupu tīseibom, nivīnam nateik nūdareits puori. Ari īkļaunūšajā volūdā nivīnam nikas nateik atjimts. Kū vaira cīna i pīkluojeibys byus myusu saziņā, tū lobuok mums vysim.

Tei ir tema, kū es pieteju, kas mani aizraun, tok reizē ari raugu iz tū vērtīs ar gona skaidru pruotu. Nav tai, ka es putom iz lyupu ceinejūs par tū, ka varbyut tik itai i na cytaiž. Maņ grybātūs rūsynuot, kab mes par tū dūmuotu, diskutātu, saprostu, kur varim vaira īkļaut, tok reizē saradzātu ari problemgadīņus, kū itaida kusteiba volūdā var atnest i raiseit.

Volūdnīkim pretenzejis ir vaira par pošu nūsaukumu voi lītuojumu? Ari asu dzierdiejuse redzīņus kai par politkorektumu, tai skrīšonu leidza cytom vaļstim.

Es dūmoju, ka i par nūsaukumu, i saturu. Vysvaira puormat, ka tei ir skrīšona pakaļ angļu volūdai. Teik saceits, ka mums nav juoskrīn leidza i vyss juomaina tai, kai cytuos volūduos. Tok tei jau nav runa par tū, kai ir cytuos volūduos, runa ir par cylvākim, kurus naīkļaunūšs lītuojums var aizskart. Taidi cylvāki ir vysuos teritorejuos, kuruos runoj kaidā volūdā. Ir ari puormatums, ka šaļtim itaids izteiksmis veids padora volūda birokratiskuoku. Tam es bīži viņ varu pīkrist – mums ir juopadūmoj, kai tū padareit kūdūleiguoku, kab puoruok nanūslūguotu teikumu. Vysbīžuokais pīmārs ir, ka “cylvāks ar koč kaidim trauciejumim” tok ir par garu, vīgļuok ir pasaceit “invalids”. Tok, ka mums juoizavielej – lai cylvāks nasajiut aizvainuots voi mes kū pasaceitu kūdūleigi, es izavielātu pyrmū.

Vēļ puormat, ka mes gribim, kab lītuotu eifemismus. Es nūteikti naasu par eifismim, i dūmoju, ka taišni tī, kur nateik runuots īkļaunūši, vaira tī pasaruoda. Pīmāram, navar nūsaukt vuordā seksualū vardarbeibu voi cytys lītys. Lels puormatums ari par tū, ka mes gribim maineit latvīšu volūdys unikalū strukturu. Tok, ka mes pasavārtu iz latvīšu volūdu ilguokā laikā, secynuotu, ka tamā ir nūtykušys lelys izmainis. Volūda mainuos, i tys nav ni labi, ni nalabi.

Latgalīšu volūdā, cik zynu, eisti par itū nikas daudz nav runuots. Kaida ir situaceja kūpejā latvīšu volūdys kontekstā?

Pa manim, par tū teik vaira runuots i dūmuots, nakai pyrma, pīmāram, godu diveju. Puorsvorā deļtuo, ka ir vairuokys Eiropys Savīneibys vadlinejis par īkļaunūšu saziņu, kas na vysod, prūtams, izraisa entuziasmu. Taipat itys vaicuojums daudz vaira teik skorts diskusejuos, koč voi socialajūs teiklūs. Par tū ari vaira runoj jūmuos, kas nav saisteitys ar volūdu, pīmāram, par īkļaunūšu sabīdreibu vyspuor. Mes navarim runuot par dažaideibu i īkļaunūšu sabīdreibu, ka narunojam par volūdu. Par tū runoj ari kūpīnys, pīmāram, personu ar invaliditati kūpīnys, tymsuodaini cylvāki, nabinarys personys, cylvāki, kurim ir kaidys diagnozis. Jī runoj par tū, kaidā vuordā jī gryb tikt saukti, kab tys nabyutu aizvainojūši. Ari volūdnīkim agri voi vālu par tū byus juorunoj. Mes varim leidz zynomam laikam saceit, ka myus tys naskar, tok agri voi vālu skars ari myus. Reizem puormat, ka tei taida mūdis līta. Tok, voi tod cīns i ījiuteiba var byut mūdis līta? Navar.

Vēļ vīns puormatums ir īkļaunūšys volūdys saleidzynuošona ar cenzuru.

Īkļaunūša volūda nav cenzura, partū ka tai ir īteikuma raksturs. Kaidam varbyut ruodīs, ka ar tū īrūbežoj juo vuorda breiveibu, tok maņ ruodīs, ka ari vuorda breiveibai ir rūbežs – kod mes aizskaram kaidu cytu. Taišni tik vīnkuorši tys ir – tu vari saceit kū gribi, cikom tu naaizskar cytus.

Ka cylvāks da ituo nav aizadūmuojs par īkļaunūšu volūdu, tok niu tū grybātu, kas byutu pyrmuos lītys, kam pīvērst viereibu?

Pats pyrmais ir vyspuor byut atvārtam – īsaklauseit, kū soka cylvāki, kuri puorstuov nūteiktu kūpīnu, naveiduot pījāmumus. Pa manim, pats leluokais īkļaunūšuos volūdys pretstots ir tod, kod mes sokom, ka “vysi tī i tī cylvāki ir taidi”, pīmāram, “vysi igauni ir lāni” voi “vysys blondinis ir glupys” itt. Ka mes navyspuorynojam, mes sev attaisom pavysam jaunu pasauli. Ka mes aiz kotrys pazeimis, kai slimeiba, invaliditate, dzymums, rase, religeja, tauteiba, saredzim cylvāku. Myus tok nadefinej myusu uorejais izskots, mes asam kas vaira par tū voi kaitem, kas mums ir. Vysod svareigi atguoduot, ka cylvāks ir pyrmajā vītā. Pats golvonais ir myusu personeiba. I tod tuoļuok vīnkuorši juosaver cīnpylnys i draudzeigys komunikacejis vierzīnī. Tys ir taipat kai sasavasaluot, saceit “lyudzu” i “paļdis”. Dažim byušona pīkluojeigam ir naapzynuota, tok cytam otkon pi tuo vaira juopīdūmoj. Ite ir leidzeigai – tei ir runa par ījiuteibu.

Socialajūs teiklūs esi izasacejuse ari par tū, voi juoloboj cytu volūdys klaidys. Latgalīšu volūdā tys ir cīši aktuali – tū gondreiž nivīns nav školā vuicejīs. Reizem kaids koč kū pīroksta ar klaidom, kam sekoj publiska lobuošona, cytreiz pat kaunynuošona – deļkuo napavaicuoji volūdnīkim!? Varātu byut, ka kaidam tys motivaceju raksteit latgaliski dreižuok nūkaun, na veicynoj. Tok, nu ūtrys pusis, kai cylvāks cytaiž var īsavuiceit raksteit pareizi, ka jam tuos klaidys naparuoda?

Itys ir cīši lobs vaicuojums. Mums Latvejā vyspuor ir rakstureigi palobuot cytus. Tys jau pats par sevi nav nikas nalobs, tok forma, kai tū dorom, bīži viņ ir napījemama. Ka cylvāks ir pīrakstejs kaidu tekstu, mes tuo vītā, kab personeigi pasaceitu “Paļdis par tovu dorbu! Maņ ruodīs interesanti tys i tys”, pīrokstom komentaru socialajūs teiklūs, kur pīgrīžam viereibu puors vuordu raksteibai. Na saturam, bet raksteibai. Nav breinums, ka cylvākam piec tuo var nūsalaist rūkys. Varbyut jis tymā rokstā ir īguļdejs dvēseli, tok viereiba teik tik kaidai drukys klaidai. Mani satrauc forma, kaidā mes tū pasokom. Mes varim lobuot i īsaceit. Ka nabyutu īsacejumu, tod nabyus ari uzlobuojumu, kai cytaiž cylvāks izzynuos, ka naroksta pareizi. Tok mes varim tū pasaceit vysaiduokūs veidūs. Pa manim, lobuokais veids ir pīraksteit privati. I ari tod nu suokuma pīraksteit kū lobu.

Bīži viņ cylvāki ari aizruoda i loboj cytus, tok tei nimoz nav klaida. Tys var byut gaumis vaicuojums voi paralelforma. Pīļaunu, ka ari latgalīšu rokstu volūdā tai mādz byut. Pyrma kaidam kū aizruodom, ir vārts veikt izpieti, voi aizruodejums byus pamatuots. Vēļ ari svareigi, kab aizruodeišonys momentā myusu pošu volūda byutu pareiza. Ir radzāti ari aizruodejumi par volūdu, kurūs pošūs ir jau divejis klaidys. (Smaida.)

Īsadūmuoju, ka varbyut ari itys vaicuojums varātu derēt īkļaunūšuos volūdys kontekstā – kod latgalīši runoj latvīšu literarajā volūdā, jūs nareši viertej piec tuo, voi jim ir voi nav akcents. Voi tim latvīšim, kuru runa na vysod sakreit ar normātū latvīšu volūdu, byutu juorauga nu tuo atsabreivuot?

Itys vaicuojums – akcents, tys, kai myusu dzymtuo izlūksne ītekmej myusu runu – pīder pi īkļaunūšuos sazinis. Īspiejams, tys ari ir tai viesturiski latvīšim izaveiduojs, ka cylvākus mādz izsmīt jūs akcenta dieļ. Nu tuo cītuši kai kūrzemnīku, tai latgaliskajuos izlūksnēs runuojūšī. Ari tim, kurim dzymtuo volūda ir krīvu, mes bīži aizruodom par tū, kai jī runoj latvyski, izsokom puorsteigumu, ka jam ir voi nav akcents. Maņ grybātūs, kab mes byutu atvārtuoki i tolerantuoki itamā jūmā. Maņ pateik, ka Zvīdrejā ari televizejis i radejis diktorim teik veicynuots, kab jī namaineitu sovys dzymtuos izlūksnis akcentu. Ari ASV i Lelbritanejā cylvāki runoj cīši dažaidi. Tys ir absoluti normali, i tei ir daļa nu cylvāka identitatis, kas ir juosagloboj. Es tū mādzu saleidzynuot ar rūkrokstu, kas kotram cylvākam ir cytaids. Navajadzātu izsaceit nikaidys pīzeimis par cylvāka akcentu. Tok grybu ari saceit, ka akcents naattaisnoj dikcejis i artikulacejis trauciejumus. Mums vysim ir juosavuica skaidri runuot, kab myus saprostu. Byutu labi tū najaukt kūpā.

Varbyut tu poša vēļ nūslāgumā gribi kū pībiļst?

Maņ ruodīs byutiski aicynuot byut atvārtim i atguoduot, ka volūdā nav nikas akminī kolts, kas taids, kū var nūsaceit vīna voi ūtra cylvāka redzīņs. Volūda pīder mums vysim, tei mainuos. Mes vysi asam volūdys daļa i varim paleidzēt tai atsateisteit i boguotynuotīs – i tymā, kai mes runojam, i tymā, par kū īsastuojam. Tok vysod aicynoju tū dareit cīnpylnai i naaizvainojūt cytus.

Print Friendly, PDF & Email