Latgaliskuos aktivitatis Rogovkā – vītvuordu karte i jaunīšu dzīsme Andryvam Jūrdžam

Latgaliskuos aktivitatis Rogovkā – vītvuordu karte i jaunīšu dzīsme Andryvam Jūrdžam

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogostā itys gods bejs latgaliskom nūtikšonom boguots. Bez jau tradicionalūs nūtikšonu, kai Pīterdīna i festivals “O, bļaka!”, itūgod aizsuokta ari “Rogovkys dzejis vogys” organiziešona, taipat cīmatā jau kaidu laiku vysus sagaida baneri ar uzrokstim latgaliski. Niu tim pīsavīnuojuse Nautrānu pogosta karte latgaliski, i kluotyn pi vysa – pogosta jaunīšu rokgrupa “Vysu voi nadaudz” īrakstejuse dzīsmi, kas veļteita vītejam dyžgoram Andryvam Jūrdžam.

Kai stuosta Nautrānu apvīneibys puorvaļdis kulturys centra vadeituoja Inga Vigule, dūma par Nautrānu pogosta karti beja jau seņ, tik vysu laiku tyka atlykta. Itūgod Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba izsludynuoja Latgaliskuos identitatis atbolsta programu, i tyka nūlamts karti taiseit latgaliski. Ari latgaliskī baneri Rogovkā pasaruodeja taišni, pasasokūt itai pošvaļdeibys izsludynuotajai programai.

Kartis izveide tyka uztycāta Latvejis Geotelpiskuos informacejis agenturys kartografei Andrai Zubko – Melnei. Andrys sirdslīta ir ari Nautrānu pogosta nūvodpietnīceiba. Pec juos iniciativys karte topa cīši eipaša – na tik latgaliski, bet ari ar atlyktim ap 920 vītvuordim, kū Andra ir vuokuse daudzu godu garumā. Kai soka Andra: “Itys projekts ir kai liecīņs pādejā viļcīņa vagonā, partū ka vītejūs īdzeivuotuoju dzeraunēs palīk arviņ mozuok, kuo rezultatā bīži viņ puortrykst tūs nūdūšona nu paaudzis iz paaudzi.” Karte eipaša ari ar tū, ka teksti tamā ir Nautrānu izlūksnē. Tolkā pi tuos taiseišonys guoja volūdys konsultantis Anna Stafecka i Laura Melne.

Kartis izveidis procesā tyka apzynuoti daudzi nautrānīši, kas varēja pastuosteit par pogosta vītvuordim i tūs atsarasšonu dobā. Lels atspaids vītvuordu apzynuošonā beja Ciprijana Pokrotnīka 1970./71. goda būrtneicom ar Nautrānu pogosta vītvuordu pīrokstim, kū Andrai nūdeve Kristīne Pokratniece. Vysus būrtneicuos pīraksteitūs vītvuordus vēļ nav izadevs atlikt kartē, tok tei tiks papyldynuota ar jaunu informaceju. Nautrānu sporta hallē – KN tiks izvītuota karte, kurā īdzeivuotuoji varēs veikt papyldynuojumus. Iz prīšku ir padūmā turpynuot vītvuordu pieteišonu, apkūpojūt nūstuostus par tūs izceļsmi. 

Kartē ir īvītuots kvadratkods, kurs aizvad iz Rēzeknis nūvoda sātyslopys Nautrānu pogosta sadaļu. Tī ir ari apkūpuota informaceja par turisma i uzjiemieju pīduovuojumu kai Nautrānu pogosta gostim, tai i vītejim dzeivuotuojim.

Kartis atkluošona nūtyka zeimeigā datumā – Andryva dīnā. Leidz ar tū tyka pasvieteita Andryva Jūrdža pīmiņa pi sylta piparmātru čaja i capumim. Sorkonuos lentys puorgrīzšona tyka uztycāta vacuokajam i jaunuokajam pasuokuma daleibnīkam – Inārai Gleizdei i Sofijai Martinovai, kas sovā veidā simboliski paruoda zynuošonu nūdūšonu nuokušajom paaudzem.

Nautrānu pogosta kulturviesturis saglobuošonā i populariziešonā aktivi īsasaista arī jaunīši. Rokgrupa “Vysu voi nadaudz” (vadeituojs Ingars Gusāns) izpylda daudzys dzīsmis par Nautrānu pogostu, Rogovku i Latgolu, kam vuordu autori ir nūvodnīki – Anna Rancāne, Pīters Jurciņš i cyti. Tai iz Andryva dīnu grupa publiciejuse dzīsmi “Veļtejums Jūrdžam”, kurys vuordu autore ir Anna Rancāne, bet muzykys – Sovvaļnīks aba Ingars Gusāns. Dzīsma tyka eipaši saraksteita i pyrmatskaņuota pasuokumam “Suprātkys Kuorklinīkūs jeb Andryvam Jūrdžam 175”, kas nūtyka 2020. godā Nautrānu sporta hallē – kulturys nomā. Video izveidei tyka jimts materials nu jaunīšu uzastuošonu i mieginuojumu. Klipā ir ari paguotnis i nuokūtnis sasatikšona – Nautrānu pogosta kartis latgaliski atkluošona. Dzīsma tyka īraksteita ar Pītera Ragauša atbolstu.

Galerejā: kartis atkluošona Rogovkā. Karteņu autors: Arvīds Gļauda

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]