Daugovpiļs teatris Reigā ruodeis latgaliskuos izruodis i struodoj pi jauna īstudiejuma latgaliski

Daugovpiļs teatris Reigā ruodeis latgaliskuos izruodis i struodoj pi jauna īstudiejuma latgaliski

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pavasarī Daugovpiļs teatris (DT) plānoj izduovuot reidzuonim eistyn latgaliskys breivdīnys, pīduovojūt skateituojim div nu sovu naseņuokūs īstudiejumu, kuri atspīgeļoj teatra latgaliskū identitati, informej DT puorstuove Janīna Ivanova. Vīna nedeļgola laikā Latvejis Nacionalajā teatrī varēs nūsavērt muzykalu puorsoku pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” (1. aprelī 18.00 stuņdēs) i izruodi vysai saimei “Spreideits” (2. aprelī 12.00 i 15.00 stuņdēs). Sovpus februara beiguos Daugovpilī pyrmizruodi pīdzeivuos jauna izruode latgaliski.

Vīns nu Daugovpiļs teatra aizdavumu ir latgaliskūs kulturys vierteibu, tymā skaitā volūdys, populariziešona, kū teatris veic kai īstudejūt izruodis latgaliski, tai atspīgeļojūt tamuos Latgolys realejis i pīduovojūt itūs īstudiejumus piec vareibys plašuokam skateituoju lūkam. Tok teatris ir izaraudzejs izruodeit Reigā taišni itūs div īstudiejumus vysvaira deļtuo, ka, nasaverūt iz tūs obeju vysaižū mierkauditoreju, obejom izruodem ir vīnuots viestejums, ar kuru gryb daleitīs. Obejis izruodis ir patriotiskys, jo aplīcynoj, ka vyslobuok cylvāks var eistynuot sovu dzeivis mierki i nūderēt tī, nu kurīnis jis pats ir guojs, kur ir juo saknis. Laimis mekliejumi koč kur tuoļumā i svešumā ir bezjiedzeigi, cikom varūni nateik da atkluosmis, ka laimi navar atrast uorpus seve poša. Jo golvonais laimis olūts ir pats cylvāks, juo dvēsele i personeibys kūduls.

“Pa Laimes lāča pēdām” (režisors Olegs Šapošnikovs) bolstuos iz puorsokys lykumu, tamā senejī laiki mejuos ar myusu dīnom i breinumi ir kasdīnys paruodeiba, izruode aizvad skateituojus muzykalā ceļuojumā, ar dūmom par laimi i tuos vierteibu. Izruode ir latvīšu literarajā i latgalīšu volūdā, tamā skaņ labi zynomuos Valta Pūcis i Inesis Zanderis dzīsmis Reiņa Sējāna aranžiejumā i profesionalu vokalistu izpiļdejumā. Kūpā ar Daugovpiļs teatra trupu īstudiejumā pīsadola Jānis Jarāns, Ilona Bagele, Dainis Skutelis i Atis Ieviņš.

Sovpus “Spreideits” (režisors Māris Korsiets) ir Daugovpiļs teatra īstudiejums bārnim latgaliski. Uzvadums ir boguotynuots ar etnoroka grupys “Laimas muzykanti” vadeituoja Artūra Uškāna muzyku, tok latgaliskais skaniejums duovoj Annys Brigaderis puorsoku lugai papyldu sirsneibys i humora dzierksti.

Par obeju īstudiejumu latgaliskū skaniejumu ir pasaryupējuse rakstneica i dramaturge Monika Zīle – kai veidojūt dramatiziejumu piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu, tai latgaliski puorlīkūt Annys Brigaderis puorsoku lugu “Sprīdītis”.

Beleti iz Daugovpiļs teatra izruodem Reigā jau ir puordūšonā “Biļešu paradīze” kasēs vysā Latvejā i bilesuparadize.lv.

Taipat teatris prīcojās paziņuot, ka dreizumā DT byus vēļ vīns īstudiejums latgaliski – “Divejis vyrtuvē, naskaitūt nabašnīku”, pyrmizruode plānuota 25. februarī. Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim dzeivis pīspālātajim puorbaudejumim, tymā skaitā ari ar drupeit kriminalu raksturu, nanūlaiž rūkys i tyc, ka jūs plani, sapyni i nūcejis kaidu dīnu vys tik izadūs. Izruodē pīsadaleis aktrisis Kristīne Veinšteina i Agnese Laicāne.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]