Regionu kulturys programys byus, tok projektu eistynuošonai saīs eisuoks laiks

Regionu kulturys programys byus, tok projektu eistynuošonai saīs eisuoks laiks

Roksta autoris: Laura Spundere, Edeite Husare, portals lakuga.lv

Janvarī masu medejūs i socialajūs teiklūs izskanēja vysā lela ažiotaža par Vaļsts kulturkapitala fonda (VKKF) projektu liktini iz prīšku. Saisteibā ar puormatumim par akceju sabīdreibys “Latvijas valsts meži” (LVM) kasgadejūs zīduojumu naskaidrū sadalejumu, 2022. gods pošuos beiguos vaļdeibys uorkuortys sēdis laikā tyka pījimts lāmums itū praksi apturēt, taidā veidā ari par 10 % samazynojūt finansiejuma apjūmu Vaļsts kulturkapitala fonda regionalajim projektim. Vys tik situaceja tyka skaidruoka i ari rokstā raugam mazynuot daudzejuos naskaidreibys par VKKF projektu finansiejuma sadalejumu i projektu konkursu liktini iz prīšku, apvaicojūt kai projekta dasacejumu īsnīdziejus, tai ari nūzaru i VKKF ekspertus.

Voi vysa nauda Reigys regionam?

Īspiejams, vīns nu popularuokūs muoneigūs apgolvuojumu ir, ka vysaiduokūs projektūs (na viņ VKKF) vairums finansiejuma teik pīškierts Reigys regionam. Kai radzams infografikā zamaškā, projektu dasacejumu i apstyprynuotūs projektu skaits īspieju rūbežūs teik sadaleits proporcionali, i byutu nakorekti apgolvuot, ka kaidam nu regionu teik apstyprynuots leluoks projektu skaits. Vystik finansiejuma apmārs ir īrūbežuots, deļtam videji tik 1/4 nu vysu regionalūs projektu dasacejumu sajem atbolstu. Itymā vaicuojumā Vaļsts kulturkapitala fonda padūmis prīšksādātuoja Dace Bluke izsoka sovu redzīni: “Īspiejams, pyrma 10–15 godu taids apgolvuojums varātu byut aktuals, tok itūšaļt daudz kas ir puorsamejs. Te svareigi ari jimt vārā, ka vysuos programuos izviertēt i sadaleit, kurs pretendents “pīdar” kuram regionam ir praktiski naīspiejami. Par pīmāru, klasiskuos muzykys komponistu Ēriku Ešenvaldu skaita par sovejū kai Prīkulē, tai i Reigā. Voi, pīmāram, vaļstiski nūzeimeigūs pasuokumu programā regulari startej “Senās mūzikas centrs”, kurs bāzejās Reigā, tok vīns nu jūs nūzeimeiguokūs pasuokumu teik organizāts Bauskā. Sovpus tradicionaluos kulturys programā vairums projektu teik eistynuoti taišni regionūs,” skaidroj Dace Bluke.

Karteņā: īsnāgtūs i apstyprynuotūs regionu kulturys programu projektu dati, informacejis olūts: VKKF
Karteņā: regionu kulturys programuos nu vysu īsnāgtūs projektu apstyprynuotūs projektu eipatsvors %, informacejis olūts VKKF

Latgolā vīns nu vysaktivuokūs VKKF projektu īsnīdzieju ir Andris Slišāns nu Bolvu nūvoda Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte”. Jis pīzeist, ka par VKKF projektim eisti nikuo naloba pasaceit navar, i ir saprūtams, ka na vysus projektus apstyprynoj. “Ir jau drupeit nasaprūtams tys kriterejs, ka “projekts nav puorlīcynūšs”, vys piec laika tu sovu projektu puorskaiti i pats saprūti, kur beja tei vaine. Vysleidz komunikaceja ar projektu kuratorim ir normala, ir vareiba jim pīzvaneit i kū pavaicuot, prūtams, nav juozvona pādejuos div dīnuos, tys jau nav pīkluojeigi,” tai Andris Slišāns. Jis ari pastreipoj, ka NKMC “Upīte” ir sajāmuse atbolstu vaļsts nūzeimis projektu konkursā storptautyskajam folklorys festivalam Zīmeļlatgolā “Lipa kust”, taipoš atbolsts teik sajimts nu mierkprogramys “Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts.”

Vīna nu komisejis dalineicu VKKF tradicionaluos kulturys nūzaris projektūs Inga Žirgule izsoka sovu redzīni: “Dīvamžāļ redzīs, ka cylvākim gona bīži ir uzskots, ka regionalajā nūvoda programā juoatbolsta vysi, kas ir aktivi, tok tai nav. Ka projekts nav labi izstruoduots i saturiski kvalitativs, ka tam nav vierteigys idejis, tys ari nasajims atbolstu. Sovpus tī projekti nu regiona, kurus vierteju ari es, respektivi, VKKF tradicionalajā nūzarē, ir daudzveideigi i labi pamatuoti,” tai Inga Žirgule.

Te vītā ir ari literatis Ligijas Purinašas redzīņs: “Vyss trūksnis par i ap regionalūs kulturys programu atceļšonu sovā ziņā ir ari dziļuoks vaicuojums par kulturys nūrišu kvalitati i Latgolys kulturys/identitatis reprezentaceju. Voi Latgola ir Vokoreiropys austrumu rūbežs voi vys tik Latgola īsatyn vylnys dečī i turpynoj byut tradicionaluos kulturys i poguonu bastions, voi varbyut Latgola var byut obeji. Dīvamžāļ juoapsazynoj, ka naudys byus tik, cik juos byus, i nūteikti na vysys regionaluos nūrisis varēs “daviļkt” da nacionaluo i kur nu vēļ da storptautyskuo leimiņa.”

VKKF regionalūs projektu konkursu liktiņs iz prīšku

Inga Žirgule pīzeist, ka naskaidruo situaceja beja stress mozom kulturys īstuodem i kulturvītom, nu kurūs daudzys itūs projektu finansiejumu raudzeja dabuot kasgadeji. “Muns personeigais redzīņs ir, ka regionalūs programu fondu veidlopa ir pat sarežgeituoka par VKKF, deļtam nūteikti nav juosabeist īsnēgt projektus ari VKKF nūzaru konkursūs,” tai īdrūsynoj Inga.

Kai informej Kulturys ministrejis sabīdryskūs attīceibu specialiste Dace Vizule, niu vaļdeibā ir izstruoduoti grūzejumi VKKF lykumā, kuri paradz, ka VKKF budžetā īprīšk nūsaceitūs 2 % vītā tiks 2,5 % nu plānuotūs vaļsts budžeta īnuokumu nu akcizis nūdūkļa par tabakys izstruoduojumim. Tys sovpus nūzeimej, ka pagaisynuotais zīduojums nu akceju sabīdreibys “Latvijas valsts meži” tiks kompensāts nu budžeta leidzekļu. Vystik maineituos procentu likmis piļneibā stuosīs spākā ar 2024. godu, kod niulejam vaļsts budžeta leidzekļu daškeirumam nu akcizis nūdūkļa par tabakys izstruoduojumim davīnuos ari akcizis nūdūkļa ījāmumus par alkoholiskajim dzierīnim, kai ari par izlūžu i azartspieļu nūdūkļu ījāmumim.

Sovpus VKKF padūmis prīšksādātuoja Dace Bluke skaidroj: “Sapūtams, tys namaina faktu, ka realu projektu eistynuošonu varēs suokt viņ goda ūtrajā pusē, jo budžets natiks pījimts dreižuok kai marta beiguos voi apreļa suokumā. Mums ir nalela cereiba veikt finansialys puorbeidis mierkprogramuos i, īspiejams, mums izadūs vysmoz regionaluos programys izsludynuot nadaudz dreižuok,” tai Dace Bluke. Jei ari skaidroj, ka 2022. gods decembrī nūsaslēdze vaļstiski nūzeimeigu projektu konkurss, kurā, apsazynojūt LVM zīduojumu zaudiejumu, tyka akceptāts mozuoks projektu skaits, aiz streipis pamatūt vairuokus vierteigus projektus, tys sovpus zeimoj, ka pyrmais 2023. gods konkurss, kuruo rezultati byus zynomi jau itūnedeļ, nūteikti byus sarežgeits, gaidoms, ka byus daudz dasacejumu i ekspertim byus gryuši tūs viertēt.

Kai portalam lakuga.lv atzyna Latgolys regiona atteisteibys agenturys, kas da ituo administrēja Latgolys kulturys programu, vadeituojs Māris Bozovičs, ari itūgod agentura ir gotova byut programys administrators i sovu spāku rūbežūs raudzeis sagataveit vysu vajadzeigū dokumentaceju, kab regionalūs projektu programu Latgolā varātu suokt piec īspiejis dreiž, raugūt projektu konkursa izsludynuošonys i viertiešonys grafikā, cik byus vareiba, cīši naatpalikt nu īrostuo, koč ari īprīšk paustūs īmesļu deļ projektu eistynuošonu itūgod varēs suokt vāluok. Kai skaidroj Bozovičs, itūšaļt vyss atkareigs nu tuo, kod tiks pījimts vaļsts budžets, piec kuo tod Vaļsts kulturkapitala fonds varēs izsludynuot konkursu programys administratorim. Taipat jis jau aiz laika breidynoj, ka itūgod Latgolys programys projektu dasaceituojim byus eisuoks projektu īsnēgšonys termeņš, kas īrostuo mieneša vītā varātu byut kaidys 20 dīnys, i projektu eistynuošonu varātu suokt tik iz juņa vydu – paradzams, ka nūbeide konkursa grafikā ar izsludynuošonu, viertiešonu i leigumu sliegšonu saīs kaids mieness, pusūtrys. Projektu eistynuošonys gola termeņš vys paliks da ituo īrostais – decembra vyds.

Kū kvalitativuoks projekts, tū leluoka vareiba dabuot finansiejumu

Rokstā jau vairuokkuort tyka pastreipuots, ka cerēt iz finansiejuma sajimšonu var viņ lobi i kvalitativi izstruoduoti projekti. Te literate Ligija Purinaša izsoka aicynuojumu: “Vysim – kai muokslinīkim, tai ari NVO i pošvaļdeibu īstuodem – naītu par švaku kritiskuok pasavērt, pyrmais, kaidys muokslys aktvitatis mes poši pīduovojam i kai juos sasasauc ar pasauļa nūtykumim i kontekstu, ūtrais, voi mes te Latgolā naasam puoruok komfortabli aizasiediejuši, izdobojūt voi pat beistūtīs nu sovys mierkauditorejis i cytu izsaceituos kritikys. Vīns nu muokslys aizdavumu tok ir likt skateituojam, laseituotajam, klauseituojam pīsatyvuot katarsei, aizadūmuot i paplašynuot sovus izgleiteibys i pasauļa skatejuma apvuoršņus. Dūmoju, – kai dobā, tai ari kulturā i muokslā izdzeivuos stypruokais, tys, kam byus spieja pīsamāruot jaunajim apstuoklim.”

Sovpus Dace Bluke stuosta, ka da šam regionalūs programu puorvaļdeituoji, respektivi, plānuošonys regioni, organizēja apvuiceibys par projektu dasacejumu īsniegšonu. “Piec pīprasejuma ari mes, VKKF, organizejam, pīmāram, vebinarus. Tikū mums beja vebinars ar muokslys nūzaris ekspertim, kur kotrys projektu īsnīdziejs varēja aizdūt sev interesejūšus vaicuojumus. Izviertēsim itū myusu pīredzi i drūsai viņ organizēsim taidus vebinarus ari cytuos nūzarēs. Iz prīšku plānojam VKKF sātyslopā izveiduot bīžuok aizdūtūs vaicuojumu sadaļu ar īsacejumim projektu raksteišonā, kas varātu paleidzēt projektu īsnīdziejim tūs izstruodis laikā.”

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
12
Pīk
all-day Fotoizstuode “Piecgarša” @ Storptautyskuo lidūsta "Reiga"
Fotoizstuode “Piecgarša” @ Storptautyskuo lidūsta "Reiga"
Jul 12 all-day
Pyrmūdiņ, 17. junī, īzeimejūt Juoņa dīnys nedeļu, Reigys storptautyskajā lidūstā tyka atkluota bīdreibys “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” latvīšu tautystārpim i tymūs apviļktajom mozajom lelem – Annužom – veļteituo fotoizstuode “Piecgarša”. Izstuode Reigā ir starts vasalai streipei[...]
18:00 Daņči @ Veseleibys sola
Daņči @ Veseleibys sola
Jul 12 @ 18:00 – 21:00
Daņči @ Veseleibys sola
18:00 Rēzeknis nūvoda dīnys @ Rēzeknis nūvods
Rēzeknis nūvoda dīnys @ Rēzeknis nūvods
Jul 12 @ 18:00 – Jul 14 @ 23:45
Rēzeknis nūvoda dīnys @ Rēzeknis nūvods