Dzeive pīrūbežā. Cīmu stuostu apkūpuojums

Dzeive pīrūbežā. Cīmu stuostu apkūpuojums

Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Novembrī aizsuoktuos pīrūbeža cīmu stuostu serejis laikā pagastejom i pastuostejom par četrim pīrūbeža cīmim – Gološovu Ludzys nūvodā, Neikšānim Kruoslovys nūvodā, Madumu i Silini Augšdaugovys nūvodā. Cīmi atsarūn pi dažaidu pīrūbežu: Krīvejis, Leitovys i Boltkrīvejis. Stuostu serejis laikā tika maklāta i atrosta pīrūbeža cīmu sovpateiba i svareigi olūti, kas vys tik zyna pastuosteit tū, kū cyti nazynuos – koloriti pīrubeža dzievuotuoji, kas pasadaleja sovuos atmiņuos, emocejuos i redzīņūs par kasdīnys ritmu cīmā, parodumim i sovstarpiejom attīceibom. Koč ari kotrys nu cīmu ir unikals i ar sovu ūdzeņu, vys tik pastuov vairuoki faktori, kas vysūs cīmūs beja leidzeigi, tai ļaunūt izdareit nūvāruojumus i sacynuojumus par dzeivi pīrūbežā.

Kab papyldynuotu i dažaiduotu sacynuojumus, portala sociālajūs teiklūs (Instagram, Facebook i Twitter) tika izvītuota aptaujis anketa, ar mierki nūskaidruot auditorejis redzīni par tū, kam juobyut pīrūbežā, kab sevkurs tī justūs labi i komfortabli. 33 apvaicuotī izsaceja gribiešonu padzeivuot pīrūbežā. Leidzeigs skaits lakuga.lv skaiteituoju jau dzeivoj voi koč kod ir dzeivuojuši pīrūbežā – 34. Tok 28 nu vysu apvaicuotūs skaiteituoju nagrybātu sovu dzeivi saisteit ar pīrūbežu.

Iz vaicuojumu, cik dzeivuotuoju juobyut, kab apleicīni varātu saukt par cīmu, atbiļdis beja cīši dažaidys, tok bīžuokais skaits svuorstejuos ap 50-200. Juosoka, ka ari cīmūs, kur gastejom, dzeivuotuoju skaits beja cīši dažaids, deļtuo nav konkreta skaitļa, kas nūsaceitu cīma statusu. Vysmozuok dzeivuotuoju ir Neikšānūs, kur dzeivoj viņ 32 cylvāki, devenis reizis vaira ir Gološovā (299), tok vysu vaira ir Augšdaugovys nūvodā – Madumā 800 i Silinē ap 1000 piec dzeivuotuoju saceituo.

Puorsvorā vysūs cīmūs beja veikals, tautys noms, biblioteka i feldšeru punkts ci saimis uorsta prakse. Ari skaiteituoju redzīņs sakreit ar tū, kas eistyn daīmams cīmūs. Skaiteituoji nūruodejuši, ka navarātu iztikt bez veikala, medicinys īstuodis i kulturys nūtikšonu vītys. Taipoš piec skaiteituoju dūmu vajadzeiga ir ari aptīka, biblioteka i izgleiteibys īstuodis kai školānim, tai ari mozajim bārnuduorznīkim. Školys i bārnuduorzs beja daīmami tik Madumā i Silinē, kur vystik sastūpama vīna problema – ar godim vys vaira saryuk školānu skaits, leidz ar tū školys riskej ar optimizaceju ci likvidaceju.

Saīt, ka primaruo vajadzeiba cīmā ir veikals. Neikšāni beja izjāmums, kur veikala vītā treis reizis nedeļā braukuoja autolavka. Leluokuo daļa skaiteituoju (78 cylvāki) skaita, ka jim pītyktu ar vīnu ci divejim veikalim, tok mozuok beja taidu, kas izavālātu treis i vaira. Juosoka, ka nivīnā nu cīmu nimoz i nabeja vaira par divejim veikalim. Vysūs cīmūs standartā beja div puortykys veikali, kas sovā storpā drupeit atsaškir ar sortimentu, tok atsarūn gondreiž rādā vīns ūtram. Seši cylvāki nu apvaicuotūs byutu gotovi sadzeivuot ar autolavku.

Kai tika nūvāruots, vysūs cīmūs dzeivuotuojus naapmīrynoj autobusa reisu saroksts. Vīnim ir par moz reisu, kab apmīrynuotu vajadzeibys aizbraukt iz sūpluokom piļsātom, tok cytim napateik reisu laiks – navar paspēt padareit vysu piļsātā, kai jau autobuss brauc paceli. Gološovā autobuss ir divejis reizis nedeļā, Silinē treis reizis dīnā, Madumā i Neikšānūs – divejis reizis dīnā. Socialūs teiklu aptauja ruoda, ka cylvāki justūs komfortabli, ka byutu vysmoz treis autobusa reisi dīnā (53 cylvāki) voi koč reita i vokora reiss (38 cylvāki). Dzeivuotuoji nūteikti nabyutu apmīrynuoti ar puors reisim nedeļā.

Runojūt par nūtikšonom, apvaicuotī navarātu iztikt bez godskuortu svātku, pīmāram, Zīmysvātku i Leldīnis pasuokumu, taipoš naatpalīk arī cīma ballis i kulturys koncerti, ūtrā planā atstuojūt dzeivuotoju sapuļcis. Tys līcynoj par tū, ka pīrūbežā kultura ir cīši svareiga i vajadzeiga, deļtuo par tū nadreikst aizmierst. Ari poši cīmu dzeivuotuoji stuosteja, ka pasuokumi nūteik, cylvāki tūs apmeklej, i tys prīcynoj.

Kai kultura, tai ari turisms ir cīši svareigs. Piec nūvāruojumu, cīmūs vīna nu aktivūs sferu ir taišni turisms, kas pīrūbežai dūd sovu šarmu. Kotrā nu cīmu ir kaids objekts, kas pīsaista turistus i ībrauciejus – voi tys byutu atpyutys komplekss Silene Resort & SPA, Vidis izgleiteibys i kulturys centrs “Ķepa” Neikšānūs voi Pyrmuo pasauļa kara muzejs i Egiptis bazneica Madumā. Turisma i kulturys saglobuošona i svareigs faktors, kab veicynuotu pīrūbeža atteisteibu i cylvāku aktivu īsaisti dažaiduos nūtikšonuos, kab saglobuotu unikaluos vierteibys i tradicejis.

Pīrūbežs ir vysai daudznacionala apleicīne. Kai jau pi rūbeža, ir dzierdāti vairuoki stuosti par tū, ka ite sasaprac dažaidu tauteibu cylvāki. Taipoš tys ir ari pamats dažaidu volūdu saplyusšonai. Dīvamžāļ cīmūs cīši moz runoj latvyski, tok drupeit bīžuok dzierdams latgalīšu bolss. Vyslatvyskuokais beja Neikšānu cīms, kur vystik dzeivuotuojis sovā storpā runuoja latgaliski. Izplateituokuo sazinis volūdā pīrūbežā ir krīvu volūda. Krīvu mēlē vys tik muocēs runuot kotrys, kū satiksit pīrūbežā – kai Ludzys pusē, tai i pi Boltkrīvejis ci Leitova rūbeža. Beja ari taidi gadīni, kod cylvāks nazyna latvīšu, tok zyna latgalīšu volūdu.

Jaunīšu tryukuma problema ir vārojama vysūs cīmūs. Poši dzeivuotuoji tū cīši labi jiut i apsazynoj, pastreipojūt – kurs tod turpynuos dzeivuot pīrūbežā, ka jaunuotne aizbrauc? Voi eistyn pīrūbežs ir pakļauts izmieršonys riskam? Dzeivuotuoji jau tagad jiut tukšumu i nūvuorta sajiutu, taipoš i sūpluokuos leluos piļsātys pīrūbežā palīk na muozuok tukšuokys, nakai cīmi. Tys byutu vaicuojums, kū rysynuot vaļstei, kab veicynuotu pīrūbeža teritorejis apdzeivuošonys leimini i rastu rysynuojumus, kai aktualizēt, modernizēt i popularizēt pīrūbežu, kab ļauds grybātu saisteit sovu dzeivi ar tū.

Ūtrei aktualuo problema ir medeju lītuojums dzeivuotuoju vydā. Kai atzeist lela daļa satyktūs pīrūbeža cīmu puorstuovu, jūs uzticeiba medejim nav vysai īprīcynūša, taipoš jī lobuok izavielej tūs nalītuot, kab izavaireitu nu nagativu ziņu ītekmis. Nauzticeibu i patiereņa samazynuojumu cīši ītekmiejuse pandemeja. Taipoš vaira interesētīs par vaļstī i regionā nūteikūšū traucej ari volūdys barjera, pīmāram, latvīšu volūdys nazynuošona. Deltuo seņuok pīrūbežā aktuali beja Krīvejis medeji, palelynojūt propagandys ītekmis zonu. Niu, ka ari teik izmontuoti kaidi medeji, tod puorsvorā tī ir Latvejis sabīdryskī medeji, kai televizeja i radeja, Latgolys regionalī medeji i Latvejis krīvvolūdeigī medeji.

Taipoš varim sacynuot, ka pīrūbeža ļauds cīši naizjiut apdraudiejumu, ka atsarūn sūpluok rūbežam. Vysūs nu cīmu dzeivuotuoju izjiut lelu aizsardzeibu nu rūbežsorgu, kas pastuoveigi apsorgoj teritoriju i kontrolej ībrauciejus, taipoš i sovstorpejā saskarsmē streidu par politiskom nūstuojom nav. Vairuoki nu pīrūbeža dzeivuotuoju varēja saceit, ka pīrūbežā dominej mīrs i klusums.

Pīrūbeža cīmu stuostus skaiti ite:

Gološova

Neikšāni

Madums

Siline

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]