Izstuožu zāle “Museus” pyrmuo goda jubileju svietej ar Leivuonā radeitu stykla muokslu

Izstuožu zāle “Museus” pyrmuo goda jubileju svietej ar Leivuonā radeitu stykla muokslu

Rokstu sagataveja: Edeite Husare, portals lakuga.lv

Maja suokuos izstuožu zāle “Museus”, kas Ciesīs ir kai saleņa Latgolys muokslinīkim i jūs dorbim, nūsvietejuse pyrmuo darbeibys goda jubileju. Ūtrais gods zālei suocīs ar stykla stuostu nu Leivuona – da vosorys gola ite byus apsaverama Leivuonā radeituos stykla muokslys – Leivuona stykla i amatnīceibys centra stykla pyusšonys darbneicā i muokslineicys Ingys Salminis darbneicā radeitī dorbi.

Pyrmū reizi par izstuožu zāli “Museus” portals lakuga.lv stuosteja pārnejuo gods rudinī, kod ite sovu vītu beja roduši Ilzis Griezānis, Vēsmys i Aivara Ušpeļu, Māra i Juoņa Vogulu, “Pīterkolna” i cytu muokslinīku gleznīceibys, keramikys i juvelermuokslys dorbi. Niu “Museus” 6. majā nūsvietejuse pyrmuo goda jubileju i gatavejās jaunajai vosorys i reizē turisma sezonai, kurā zālis apmaklātuojus prīcēs Leivuona styklys vysā kruosu gammā izstuodē “LĪVĀNI=STIKLS”. Izstuodis, kurā Leivuona stykla i amatnīceibys centra stykla pyusšonys darbneicys meistara Aleksandra Logvina dorbi meisīs ar muokslineicys Ingys Salminis kausātuo stykla dorbim, īkuortuošonā kluotyn ir gondreiž vysa izstuožu zālis saiminīku saime: tāvs Ainārs, mama Ilona i vacuokuo meita Līvija Misāni. Ite nav viņ jaunuokuos meitys – Ingrīdys. Ainārs ir jiurinīks, Ilona struodoj bārnuduorzā, Līvija niu ir digitaluo dizaina magistranturys studente Reigā i jī vysi īt nu Salacgreivys, tok niu jau vaira nakai pīcus godus dzeivoj Ciesīs. Koč i taišni ar muokslu nivīns nu saimis nav saisteits, vysi kūpā breivajā laikā ir “Museus” saiminīki i reizē darbinīki – kuratori, apkūpieji, klientu apkolpuotuoji, plakatu dizaineri i vyss cyts.

Karteņā: izstuode “LĪVĀNI=STIKLS” izstuožu zālē “Museus”, foto Edeite Husare/portals lakuga.lv

Izstuožu zāle “Museus” ir Aināra Misāna ideja, kurai saknis rūnamys juo poša bierneibā – laikā kod dzeivuojs pi vacvacuoku Aglyunys pusē pi Rušyuna. Baba bejuse deču audieja, bet vactāvs kaliejs i, dzeivojūt pi jūs, latgaliskuo kultura i dzeivisveids Aināram bejs cīši tyvs. Tok juo vacuokus dzeive nūvaduse iz Salacgreivu, kura tod ir juo poša dzymtuo vīta.

“Dzeive kai jau dzeive – kod esi jauns, juopeļnej nauda, juoveidoj saime, ceiņa par izdzeivuošonu nūmīdz dvēselis saucīni, deļtuo i Latgola palyka taida pamasta. Niu, kod palīku vacuoks, suoku vaira apsazynuot, kur ir tys spāks, i maņ tys ir Latgolā. Tei kultura, kas maņ sēd sirdī, ari gryb izapaust, gribīs paruodeit, ka ari Latgola var! Es energetiski cīši sajiutu muokslys dorbus i daļa myusu dīnu rītumu muokslys mani emocionali nasaista, ruodīs nasaprūtams tuos viestejums. Bet, kod verūs iz Latgolys muokslinīku dorbim, tī ruodīs universaluos apzinis pylni, tymūs ir dīviškuo energetika. Muokslinīki ir tautys gora nesieji! Ar sovim muokslys dorbim jī uzmundrynoj cylvākus, īdvesmoj, roda mīlesteibu i atteista myusu dūmuošonu. Maņ ruodīs, ka muokslinīki ir tī, kas satur tautu kūpā. Tī nav viņ gleznuotuoji, keramiki, tī ir vysi muokslinīki – akteri, muziki i cyti.

Maņ ir sajiuta, ka aiz mane ir vysa Latgola, i ar tū jiutūs styprys. Ir bejuši pīduovuojumi, ka ite, kur niu ir izstuožu zāle, varātu taiseit īneseiguoku biznesu, tok tod Latgola paliks zaudātuojūs. Bet kūpā ar Latgolu es napalikšu zaudātuojūs. Maņ ir prīca, ka roduos īspieja ite sataiseit izstuožu zāli i niu maņ ir sova daļa Latgolys Ciesīs. Ite ir muna spāka vīta!” par “Museus” ideju i nūzeimi stuosta Ainārs Misāns.

Par pyrmū “Museus” godu Ainārs stuosta, ka nagaidejs taidu izadūšonu: “Asu prīceigs, ka tī muokslinīki – Ušpeli, Aiga Dātava i cyti – izavēlēja maņ uzaticēt i ka mes jūs atrodom. Ka pyrma laika kaids saceitu, ka ite mums byus ari Leivuona styklys, es saceitu, ka tei ir utopeja! Saprūtams, ka vēļ pi vysa kuo ari izstuožu zālei juopīstruodoj, tok asu cīši apmīrynuots ar pyrmū godu.” Vysu “Museus” finansialū uzturiešonu padora Misānu saime poša, jim tys asūt hobeja projekts, kura mierkis nav bizness, bet ideja par latgalīšu muokslinīku dorbu populariziešonu. Ainārs vys atvīgluotai soka, ka vosora byus vīgļuoks periods, jo leluokuos telpu uzturiešonys izmoksys niu aiz mugorys.

Karteņā: izstuožu zālis “Museus” saiminīks Ainārs Misāns, foto Edeite Husare/portals lakuga.lv

Kai iz latgalīšu muokslu verās Ciesīs? Ainārs stuosta, ka ar interesi, Ciesis vys tik asūt taida vysaidu kulturu pījemūša piļsāta. “Nui, beja puora, kas vaicuoja, deļkuo ite latgaliskais. Atsaceju, ka es latgalīts asu. I vyss skaidrys!” nūsasmej izstuožu zālis saiminīks. Ilona Misāne, kurai izstuožu zālē iz vītys pyrmajā godā saguojs byut vysuvaira, stuosta, ka leluokuo daļa gostu ir tepat vītejī latvīši: “Ciesnīki nu suoku guoja ar ziņkuoreibu apsavērt, kas ta ite ir, tok niu jau daroduši. Vysu efektivuokuo reklama mums ir nu mutis mutē – es pastuostu sovim kolegim, meita sovim. Cyti īīt i nikuo nazyna, vaicoj, voi es poša asu dorbu autore, cyti, īraudzejuši Latgolys karūgu, zyna, kas tys ir, i pazeist ari Ušpeļu, Vogulu i cytys pavuordis.

Cīši jiut ari nu pošu muokslinīku pusis, kai myus uzjēme pyrma goda, kod aizbraucem gostūs iz Latgolu pyrmū reizi i īpazeistynuojom ar sevi, kai tod sasarunuoja i deve sovus dorbus. Bet niu tai viertinē nu vīna pi ūtra asam dabuojuši uzticeibu i muokslinīki jau niu poši myus uzrunoj. Ari vītejī Cāsu muokslinīki prosa par nūsacejumim, kaidi ir, kab byutu vareiba dorbus izlikt “Museus”, tok atsokam, ka itūšaļt myusu vierzīņs ir Latgola.”

Ilona soka, ka sovys vītys atrasšona Cāsu kulturys dzeivē ari atguojuse pakuopeniski – nu suoku poši asūt guojuši iz cytom kulturys vītom stuosteit, kas jī taidi, ka ir jauna vīta piļsātā, niu jau regulari informaceja par “Museus” pasaruodūt piļsātys informacejā.

Vaicoju, voi ari Misānu vacuokajai meitai Līvijai vysmoz sajiutuos ir kaida saisteiba ar Latgolu, iz kū jei atsoka apstyprynūši: “Nui, ir, jiutu sevī ari latgaliskū, jo nu bierneibys tāvs tū beja mierktīceigi tendiejs, vierziejs. Koč ari muna dzymtuo vīta ir Salacgreiva i maņ cīši svareiga i tyva tei puse, navaru sovu dzeivi īsadūmuot bez jiurys, tok jiutūs tyva ari latgaliskajom saknem.”

Karteņā: Misānu saime – Ilona, Ainārs i Līvija. Foto Edeite Husare/portals lakuga.lv

Leivuona stykla i amatnīceibys centra vadeituoja Ilze Griezāne, kurys gleznys ite, Ciesīs, beja apsaveramys īprīšk, stuosta, ka izstuožu zālis “Museus” vosorys ekspozicejā “LĪVĀNI=STIKLS” byus apsaverams vysaidais Leivuona styklys – kai Leivuona stykla i amatnīceibys centra stykla pyusšonys darbneicys dorbi, tai i muokslineicys Ingys Salminis radeitī muokslys dorbi. “Vyss styklys, kas ir Leivuonā, niu ir atbraucs iz Ciesim, iz itū latgaliskū kulturtelpu. Itei eistineibā ir pyrmuo reize, kod obeji stykli apsavīnoj. Inga sovu darbneicu Leivuonā attaiseja dreižuok nakai mes sovu – jei suoce 2011. godā, bet myusu darbneica ir nu 2016. gods. Asam atroduši interesantu savīneibu i ciesnīkim vysu vosoru byus vareiba redzēt vysu styklu, kas mums Leivuonā ir. Turim nūceju, ka Ainārs, izstuožu zālis saiminīks, aicynuos “Museus” apmaklātuojus braukt ari styklu apsavērt Leivuonā,” par izstuodi stuosta Ilze. Taipat Ilze Griezāne atzeimej, ka itys ir myusu dīnu Leivuona stykla muokslys dorbi – kotrys dorbs ir unikals, teik radeits bez formys, deļtuo naasūt až diveju vīnaidu gluožu.

“Ite izapauž myusu stykla pyutieja Aleksandra Logvina fantazeja, jis ir golvonais amata meistars – pats izdūmoj i pats roda. Niu jis ir cīši aizaruovs ar senejom Venecejis stykla tehnikom. Veneceja itymā omotā godu symtim ir napuorspiejama i niu, pasateicūt vysim škārsteikla plotumim, mums ir vareiba apsavērt i pasavuiceit, kai ar styklu struodoj tī. Ite mes narunojam par taidu Leivuona styklu, kas byutu puormontuojs vacuos tradicejis, kaidu styklu nu Leivuona ir īrosts redzēt, mes vaira runojam par tū, ka ir sasaglobuojs stykla pyutieja omots i sasagloboj tradiceja, ka Leivuonā nūteik stykla izstruode kai taida,” stuosta Ilze.

Karteņā: Aleksandra Logvina muokslys dorbi. Foto Edeite Husaer/portals lakuga.lv

Iz vaicuojumu, cik cieški Leivuona styklu ir vareiba apsavērt naviņ Leivuonā, Leivuona stykla i amatnīceibys centra vadeituoja soka, ka izbraukumu izstuodis aizsuokuši pārņ – tod bejuši Varakļuonūs i ari Leivuona bibliotekā. “Itūgod jau izbraukumi ir aktivuoki – asam bejuši Leiksnys kulturys nomā, Saldus muzejā, turpynojam ite Ciesīs i vēļ ar cytu styklu paradzātys izbraukšonys iz Līpuoju i Reigu. Ir dūma, ka turpynuosim, tok varbyut na tik lelā apmārā. Tai varim paruodeit, kas pi myusu tūp, i reizē pīvilinuot braukt iz Latgolu. Tai ari mums pošim pasaruoda jauni kontakti i sadarbeibys,” par izstuožu svareigumu uorpus Leivuona stuosta Ilze Griezāne.

Muokslineica Inga Salmiņa, kurei struodoj cytaidā tehnikā – muokslys dorbi teik radeiti stykla kausiešonys procesā – iz Ciesim ir atbraukuse ar stykla traukim, stuņdinīkim, rūtom, kai ari kūpā ar kūka muokslinīku Juoni Zīmeli radeitajim objektim. Ingys Salmenis darbneica “Styklys nu Leivuona” suocēs, kod ryupneicys Leivuonā vaira nabeja i gribiejīs, kab koč kaids styklys Leivuonā byutu. “Kū vaira struodoj ar styklu, tū interesantuok palīk. Niu tei ir taida cīši stabila aizaraušona. Munūs dorbūs var redzēt Latgolys ainovu klasiskūs lineju – Daugovys lūku, pakolnu, dobys īspaidu,” nūsoka Inga. Muokslineica atzeist, ka itaidys izstuodis cytuos vītuos ari ir vierteigys: “Īrosts, ka izstuodis saīt organizēt vysā regulari. Pādejūs godūs vys tik muna prioritate ir stykla darbneicys paplašynuošona, itūgod izstuožu maņ ir moz. Sovulaik beja daudz, piečuok byus otkon vaira, tok taišni itūšaļt itei izstuode ir vīna nu rešūs, kur uorpus Leivuona apsavērt munus dorbus.”

Karteņā: Ingys Salminis i Juoņa Zīmeļa kūpdorbs. Foto Edeite Husare/portals lakuga.lv

Izstuode “LĪVĀNI=STIKLIS” izstuožu zālē “Museus” byus apsaverama da 26. augusta. Cikom kas “Museus” dorbalaiks ir pīktdīnem i sastdīnem nu 12.00 da 17.00, tok tyvuok vosorai izstuožu zālis durovys apmaklātuojim byušūt atdareitys vaira.

Fotogalerejā: “LĪVĀNI=STIKLS” izstuožu zālē “Museus” Ciesīs, foto Edeite Husare/portals lakuga.lv.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
19
Tre
13:00 Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Jun 19 @ 13:00 – 15:00
Marts Dreļs – Koncertprograma “Cikliskās pārdomas”. Marts muzykali īsatekmiejs nu tautys, džeza i akademiskuos muzykys. Koncertā izskanēs div Marta Dreļa originalkompozicejis: “Aiz stūra” i “Kādā veidā?”. Marta muzykalī celi nuokūtnē vess iz Kopenhagenu, kur jis[...]