Svātku sajiuta i sasatikšonys prīca. Viļānu tiergam – 30

Svātku sajiuta i sasatikšonys prīca. Viļānu tiergam – 30

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Kotra mieneša ūtrajā svātdīnē Viļāni puorsavierš par sovpateigu breivdobys lelveikalu. Cīši atpazeistamajam i kotru reizi gaideitajam Viļānu simbolam – tiergam – ituo gods majā palīk 30 godu. Portals lakuga.lv devēs nūskaidruot, kaida atmosfera volda tierga jubilejis svātkūs, kū par tū dūmoj piercieji i poši tierguotuoji.

Pyrmuo tierga nūtikšona 1993. gods 1. majā ir puorauguse par lela mārūga pasuokumu. Tuo aizsuociejs ir Juris Tučs, kura suokūtnejais mierkis beja popularizēt Viļānu vuordu i dūt vareibu vītejim amatnīkim i ražuotuojim papyldus nūpeļneit. Ka suokumā tiergs aizjēme viņ školys laukumu, tod tagad tierguotuoju preču kluosts aizjam gondreiž pusi piļsātys. Stadiona laukumā īreikuoti amatnīku i puortykys ražuojumu stendi, tok apleicīnis īlys ir pīpiļdeitys ar stuodim i saimisteibā nūdereigom lītom. Taišni maja tiergs izaceļ ar savastū zīdu smaržom i stuodu kruošņumu.

Itūreiz kai tierga apmaklātuoji, tai ari puordevieji ir sabraukušs na viņ nu vysys Latgolys, tok ari nu tuoļuoku vītu. Pierciejim teik pīduovuots plaša spektra preču kluosts: amatnīceibys izstruoduojumi, stuodi, pučis i zaļumi, apgierbs, sadzeivis lītys, vītejūs ražuotuoju puortykys precis, kai gaļa, vysvysaidi maizis izstruoduojumi, soldonumi, sātys veins, kvass i šmakovka. Uzrunuotī tierga puordevieji i apmaklātuoji skaita, ka tiergs ir breineiga svātku sajiuta, kur var satikt seņ naradzātus draugus i pazinis, kai ari tys ir lels īguļdejums vītejūs ražuotuoju preču realizacejā i atpazeistameibys veicynuošonā. Vysi puordevieji kai vīns saceja, ka itūreiz tierguošonā vysim veicās cīši labi.

Saimisteibys “Obelisk Farm” kanipu produkcejis tierguotuojs Andris Višnevskis stuosta, ka iz Viļānu tiergu braukoj cauru godu, jo dzeivoj sešu kilometru attuolumā nu Viļānu. Jis pīzeist, ka jubilejis godatiergs ir eistyna svātku sajiuta.

“Itys ir muns meiļuokais tiergs. Cylvāki zyna mani. Cylvāku ir daudz. Sauleite speid. Tam vysam apakšā ir viesture. Šudiņ ir forši, ka ir nūorganizāts pasuocīņs. Tys roda svātku sajiutu,” tai Andris.

Karteņā: “Obelisk Farm” saiminīks Andris Višņevskis, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Vītejuos ols bryuviešonys saimisteibys “Kolnasāta” tierguotuojis stuosta, ka regulari brauc iz tiergu jau 20 godu garumā. “Braucam kotru mienesi cīši daudz godu – varātu byut 20 i vairuok. Iz itū tiergu sabrauc cīši daudzi tierguotuoju nu vysaidu vītu – Jākubpiļs, Leivuons, vysa Latgolys puse.” Viļānu tiergā vītejim ražuotuojim ir cīši daudz pastuoveigūs klientu, kuri vysod gaida jūs precis. Taipoš Viļānu tiergu nu lelūs piļsātu tiergu atškir pircieju pierktūs preču kvantums.

“Lauku cylvākam ir tai – ka jam vajag, tod jis pierk. Ka, pīmāram, aizbraukt iz Reigu voi koč kur iz piļsātu, tod jī pa drusceņai tik pierk. A ite cylvāks atbrauc, jis gryb vysu pudeli. Lauku cylvāks kotru dīnu iz veikalu nateik,“ tai skaita ols tierguotuojis.

Karteņā: Sātys ola “Kolnasāta” stends, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Taipoš tiergā regulari pīsadola ari tierguotuoji nu tuoļuoku vītu, pat uorpus Latvejis rūbežu – nu kaimiņvaļsts Leitovys. Sateikam kiupynuotuos galis puordevieju nu Kaunis, kura pastuosta, ka iz Viļānu tiergu lelū ceļa gobolu škārsoj kotru mienesi, partū ka ite ir laipni piercieji i pīsaistūša atmosfera, taipoš jau ir izaveiduojuši pastuoveigī klienti.

Paraleli pierkšonys i puordūšonys prīcai stadiona laukumā apmaklātuojim tyka pīduovuotys vysvysaidys aktivitatis – lotereja, interaktivs zynuošonu puorbaudis tests par tierga viesturi, atrakcejis bārnim i kasgadejuo tradiceja – ruopšonuos tierga stulpā piec pakuortu bolvu. Pasuokumu vadeja Ilmārs Dreļs. Taipoš svātku sajiutu radeja arī muzykys pavadejums pyutieju orkestra “Dekšāres” skaneigajā izpiļdejumā, kas puors tierga apmaklātuojus īvylka raitā vaļša sūlī.

Karteņā: Tierga apmaklātuoji grīž vaļsi orķestra pavadejumā, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Vysi uzrunuotī piercieji pīzeist, ka tiergs ir kai eistyna svātku dīna, pylna ar breineigom emocejom i sasatykšonom, kam bonusā īt garšeigys, unikalys i nūdereigys precis.

Sateikam Aigaru nu Preiļu, kurs Viļānu tiergā ir jau trešū reizi, tok itamā reizē izceļ tierga kūpeibys sajiutu. “Sapierkom sīru, maizi ar burkuonim, atslāgu pīkareņu. Šudiņ sasagribēja puorbraukt, jo seņ nabeja byuts. Ite ir taida kūpistiskuma, giminiskuma sajiuta, partū ka cylvāki sabrauc nu vysu molu.”

Nareši tiergs teik apmaklāts kuplā saimis lūkā. Sateikam Vulānu saimi nu Gaļānu pusis, kas ir vysai prīceigi nūskaņuoti kai par saulainū dīnu, tai par tierga apmekliejumu. “Sajiutys breineigys, prīceigys, laiks lobs. Nūpierkom pučis – mamom juoduovynoj. Puorejū – baudom,” stuosta Valdis i Anita. Jī ari soka, ka pādejā laikā tiergu nasaīt apmeklēt bīžai, tok īprīšk tierga apmekliešona bejuse kai pateikama i loba tradiceja.

Itūreiz lela daļa piercieju tiergā sapierkuši duovonys Muotis dīnai. Ari Sintija nu Upmolys pogosta nav izjāmums: “Eipaši bīži pādejā laikā nasaīt nūbraukt iz tiergu, bet itūreiz braucam mameņdīnai pierkt duovonys. Mameņom duovonuos sapierkom stuodus – soldonūs kiršus i bumbīrus. Parosti pierkam kū ādamu – pluotsmaizi, maizi.”

Taipoš ari Elita nu Viļānu pasadola sovuos sajiutuos i pierkumūs: “Šudiņ ir troki. Cylvāku ir puoruok daudz. Sapierku muotei pučis, sev pučis. Koč kas ari nu puortykys – seipulu loksti i zivs. Brauc koč kur nu Kūrzemis vīna firma, kas tiergoj zivs. Cīši gordys, pi tūs mes parosti īmam. Tod ari parosti pierkom klingerus pi puordevieja, kam īsauka Sauleite.”

Ari Vitālijs nu Viļānu ir regulars tierga apmaklātuojs. Itūreiz jis nūpierka plūmi, kuru stateis sovā sātā. ‘’Šis tys vēļ byutu juonūpierk. Ir sova sāta, daudz kū vajag duorzam.”

Storp pierciejim sateikam ari literatu Valentinu Lukaševiču. Jis skaita, ka tierga lelais pīduovuojums var īvest cylvāku kuordynuojumā, deļtuo pierciejim ir juobyut apzineigim i juozyna, kas eistyn vajadzeigs.

“Grybātūs koč kū nūpierkt. Asu cīši asketisks cylvāks. Montu ir nanormalai daudz, nauda ari atļaun vysa kuo sapierkt, deltuo cylvāks ir kuordynuojumā. Jis atīt iz sātu i cytreiz atnas treis sumkys – deļkam es tū vysu nūpierku? Es lelā mārā pierku, bet es asu cīši izvieleigs. Pierku tikai tū, lai natārātu līkai resursus,” tai Valentins.

Viļānu tiergs izaceļ ar amatnīku pīduovuojumim. Pi amatnīku vītu stadionā sateikam vairuokus nu tūs, kas pīsadola tierdznīceibā gondreiž nu pošu tierga pyrmsuokumu. Tī var nūpierkt unikalys, pošu rūku taiseitys precis vysom gaumem. Storp tom varēja ari īsaguoduot jaunuokuos latgaliski izdūtuos gruomotys.

Irēna Baufale ir nu amatnīku darbneicys “Apkalnmājas” Veremu pogosta Adamovā. Tī pošu rūkom teik modelātys i šyutys kungu i damu jūstys, mozys sūmenis, kai ari zyrglītys. “Asam vīneigī na tik Latvejā, tok ari vysā Baļtejā, kuri var izgataveit zyrga lūka aizjūgu, kuram vajadzeigys sokys aba komots. Ka seņuok jūs beja daudz, tok tagad nā. Tī vajadzeigi izmāri – taipat kai vīnam vajag 36. izmāru, bet ūtram – 40. izmāru. Sokys ir dažaidys,” tai preču unikalitati raksturoj amatneica. Jei ari pīzeist, ka gondreiž 30 godu tierdznīceiba pierciejūs ir radejuse puorlīceibu par preču kvalitati: “Tī cylvāki, kuri pazeist myusu produkceju, soka: “Vai, cik labi, ka mes otkon jius redzim! Soka, ka mes asam puorbaudejuši, ka izstruoduojumi labi kolpoj kai suņam, tai zyrgam, gūteņai, teleņam.  Navar saceit, ka vīna prece īt. Vyss pa druskai. Golvonuo ir sasatikšonys prīca. Itymā gadīnī es navaru pasceit, voi mes 28 voi 29, a voi vysus 30 godus asam braukuši iz itū tiergu. Mes asam veterani.”

Karteņā: Amatneica Irēna Baufale, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Daudzūs godu pīredze ļauj saredzēt ari vairuokys problemys, kas rodušuos tierdznīceibys organiziešonā, tok svareiguokuo ir tuo pastuoviešona i sasatikšonys prīca. “Zynit, ir cīši lela vierteiba, ka itys tiergs ir sasaglobuojs. Vysod ir bejušys varbyut organizatoriskuos nianseitis, bet golvonais ir, ka tys ir sasaglobuojs. Itymā godā ir sasarežgiejuse pīsateikšona. Tei vacuokuo paaudze, kas ar myusdīnu digitalizaceju na vysai labi sadzeivoj, jim ir sarežgeitai tū vysu pīteikt,” stuosta amatneica Irēna.

Pīteikumu elektronizaceju Irēna skaita kai vīnu nu īmesļu tam, ka ar kotru godu tiergā pīsadola arviņ mozuok amatnīku, sovim vuordim saucūt tūs par “gūda vītā izmierstūšim dinozaurim”.

Storp amatnīkim sateikam ari Raimondu Beitānu nu Rēzeknis, kurs tiergā pīsadola jau desmit godus. Amatnīks pyn vysaida izmāra grūzus i paplātis, taipoš izgatavej vysaiduokus prīškmatus nu kūka, pīmāram, luopstenis i suvenirus. Raimonds pīzeist, ka itūs godu laikā ir cīši sadraudziejs ar cytim vītejim amatnīkim.

Karteņā: Raimonda Beitāna grūzi i suveniri, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Storp daudzajim amatnīkim ar lelu godu pīredzi Viļānu tiergā pīsadola ari Kristīne Nicmane, kurai itei ir pyrmuo reize ite. Jaunuo amatneica īt nu Aizkaļnis pogosta Preiļu nūvodā. Jei ražoj keramikys traukus i suvenirus, akmiņa masys i porcelana auskarus. Pyrmuo reize tiergā pateikami puorsteidz Kristīni. “Tierguošonā veicās cīši labi, cīši pateik atmosfera. Supereigs tiergs! Cīši jautri cylvāki. Radzu, ka nu vysa regiona sabraukuši. Sveicynoj, atpazeist. Pījemu, ka ite ir puse Preiļu, puse Rēzeknis. Sabraukuši eistyn muni taidi tīšī klienti, kuri parosti ir cytur.

Raksturojūt tiergu, Kristīne soka: “Cīši kolorits tiergs! Nu vystu da auskaru (Smejās). Ite eistyn puordūd vysu – second hand (lītuotī apgierbi), amatnīceiba, Kina. Taidā kolorītā nav saguojs pīsadaleit jau seņ. Veikalā tu navari dabuot tik daudz lītu, cik tu vari dabuot ite. Tū navar saleidzynuot. Cīši forši i interesanti!”

Kai svareigu faktoru amatneica pīmiņ ari īpasazeišonu i sasatikšonu. “Daudzi muni klienti soka – es tev sekoju leidza feisbukā, es tevi zynu, tok nikod naasu dzeivē satics. Pīīt i mani krota gondreiž voi (Smejās). Saīt, ka sovu interneta publiku sateic dzeivē. Tu apstyprynoj klientam tū puorlīceibu, ka vyss ir pareizi. Dažkuort jau ir tai, ka internetā ir cīši forši, bet dzeivē varbyut koč kas nav da gola. Tod ir forši, ka jī tū storiju radz kūpā,” stuosta Kristīne.

Karteņā: Kristīne Nicmane i juos keramikys izstruoduojumi, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Piec lakuga.lv žurnalistu nūvaruojumim nivīns tierga apmaklātuojs naaizguoja iz sātu tukšom rūkom. Atguodynojam, ka Viļānu tiergs nūteik kotra mieneša ūtrajā svātdīnē nu 7.00 da 14.00 stuņžu piļsātys stadionā i tuo apleicīnis īluos.

Fotogalereja: Viļānu tiergam 30, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
15
Sai
all-day Gitys Palmys izstuode “Vilcienu ... @ Roberta Mūka muzejs
Gitys Palmys izstuode “Vilcienu ... @ Roberta Mūka muzejs
Jun 15 all-day
Nu 12. apreļa da 15. juņa Roberta Mūka muzejā Gaļānūs apsaverama muokslineicys Gitys Palmys gleznu izstuode “Vilcienu meitenes stāsts”. Izstuodē apsaveramys i vairuoku godu laika periodā radeituos, i publikai īprīšk naparuodeitys, kai ari pavysam jaunys[...]
10:00 Bruņojīs ar zynuošonom. Informat... @ Rēzekne, Kulturys i atpyutys parks
Bruņojīs ar zynuošonom. Informat... @ Rēzekne, Kulturys i atpyutys parks
Jun 15 @ 10:00 – 15:00
Bruņojīs ar zynuošonom. Informativuo dīna @ Rēzekne, Kulturys i atpyutys parks
Informativuo dīna dzeivuotuojim “Bruņojies ar zināšanām”.