Bet kam pīdar pasauļs? Izruodis “Visi putni skaisti dzied” recenzeja

Bet kam pīdar pasauļs? Izruodis “Visi putni skaisti dzied” recenzeja

Recenzejis autore: Regita Zeiļa

“Vysi putni skaisti dzīd”… cikom kas. Režisorei Kristai Burānei otkon ir īsadevs radeit izruodi, kas līk sasajust naārtai. Taida naārta patīseiba par pretrunom, ceiņu storp ekonomiku, privateipašumu i vidi taišni Vosoryssvātkūs.

Vyss suocās ar sasatikšonu pi Latgolys viestnīceibys “Gors” īejis i izruodis suokumu betonātajā Rēzeknis Festivala parkā – viesturisku īsavieršonu viestejumā par hernnutīšim i bruoļu draudzem Vydzemē i Igaunejā. Jemūt vārā, ka tei ir izruode ar konkretys vītys specifiku, mums, Latgolā asūt, suokuos ruodīs tū ir gryuts sasaisteit ar sovu kontekstu, tok viestejums ir skaidrys – dzīsme, dzīšmu svātki vīnoj i ir myusu tautys spāks. Stuosts teik papyldynuots ar viesturiskim faktim i niaņsem, viesturiskom personeibom, kas veiduojuši latvīšu tautys pošapziņu, tū vejūt cauri ar dzīsmem. Hernhutīši teik paruodeiti ari, par pīmāru, caur draudzis nomu, demokratejis i seksa revolucejis prizmu.

Karteņā: izruode “Visi putni skaisti dzied”, foto Dagnija Bernāne

Rakstureigi režisoris K. Burānis izruodem, asam sadaleiti mozuos grupuos – korūs – i kotrai nu myusu grupu ir sovs dirigents. Cikliskums, intimitate i pīredze, kai ari puorsavītuošona ir izruodis caurveja – guojīņs kai terapeitiskys laiks puordūmom par tikū dzierdātū i pīdzeivuotū mozā grupā. Eistyn izruode ir kai pīdzeivuojums, kas juoizdzeivoj, ari aktivi pīsadolūt. Suokuos izruodis dalinīki ir nadrūsi i sovā ziņā skeptiski, patuoli vīns nu ūtra, tok, izruodei progresejūt, pīaug ari dalinīku īsaiste, kas puoraug skaļā i brašā nūslāguma guojīnī.

Izruodis plyudumu veidoj suokums, pīcys pīturvītys, kurūs storpā ir centralī prīšknasumi, vīnojūšs guojīņs i grande finale aba nūslāgums. Tok izruodis saturu veidoj salykums nu izzynojūšu faktu, statistikys par putnu sugom, īsavieršonu kosmologejā i skatejumā iz pasauli, kai ari tautysdzīsmem i ticiejumim.

Izruodis golvonī varūni ir pīcys putnu sugys, kurūs populaceja sasamazynoj: ceiruļs (sasamazynuojums nu 2005. gods -16,87 %), dzeņs (nu 2005. gods samazynuojums, par pīmāru, dyžraibajam dzeņam -24,66 %), grīze (nu 2005. gods -45,01 %), mežierbe (nu 2005. gods -79,63 %) i dzaltonuo cīlova (nu 1995. gods -94,19 %).

Caur putnu populacejis skaita sasamazynuošonys īmesļu stuostim skaidri īsazeimoj ceiņa storp cylvāku montkuoreibu i dobu, privateipašumu i vidi, peļņu i dzeivū dobu, ekonomiskū izaugsmi i dzeivūs byutņu vajazeibom, Zaļū kursu i eistynajom vajadzeibom, izpratni par skaistū i dabiskū.

Koč i kasdīnā interesejūs par putnim, dagivu sevi pi dūmys, ka vajag pagūglēt, kai itī putni izaver. Tys byuteibā apstyprynoj pamattezi: jaunuo paaudze eistyn reši atpazeist putnus, jo tū ir palics mozuok, tok par “skaistu dobu” uzskota sakūptu, “cylvāka puorraudzeitu i vadeitu”. Kluotyn asūšs ir vaicuojums par cylvāku kundzeibu par dobu i seve radeitū parādu, kas baļsteits taisnstyurūs, monokulturuos i šosejuos, jo tys ir vīgļuok, vys tik tys nav pīmāruoti harmonejai, kas vajadzeiga putnim.

Izruode nūtyka pļovā, pīcuos dažaiduos stacejuos, kurys vīnoj na viņ myusu gidi – koru vadeituoji – putni, bet ari muzykys pavadejums, napīradynuotys skanis i puora rekvizitu, eipaši izaceļ spīgeli, līkūt īsavērt sevī i myusūs kai cylvākūs, kai ari kosmologiskī kūki, viestejūt par puorpasauleigū pasauļa kuorteibys uztveri.

Centralajūs prīšknasumūs redzim mistiskus tālus, kas izaruoda myusu putni. Nūslāguma pīturvītā myusu putns-bora vadeituojs sovu tārpu izlīk iz kosmologiskuo kūka i mes īmam stilizātā Dzīšmu svātku guojīnī, uperejūt putnu dvēselis myužeigajai diskusejai storp cylvāku ekonomiskajim izaugsmis ceņtīnim i dobys saglobuošonu, kas izruodis nūslāgumā kuozu ritualā īsakļaun apsadzīduošonys pūsmā. Kotrā nu pīturvītu īsavuicam kūpeigi dzīduot vīnu pantu nu nūslāguma dzīsmis, apļveida kompoziceja nūsaslādz tū izdzīdūt izruodis suokuma vītā.

Karteņā: izruode “Visi putni skaisti dzied”, foto Dagnija Bernāne

Izruodis publika ir cīši raiba – daudz senioru, bet ari jaunīšu, krīviski runojūšu saimu ar bārnim, kas puorrunoj sovā vydā izruodis saturu, kulturys entuziastu i vītejūs koristu. Vīnā nu nūslāguma pīturvītu izzynojam, ka hokejā asam uzvariejuši i dabuojuši bronzu Pasauļa čempionatā hokejā. Ļaudīs monoms saviļņuojums i emocejis syt augšu viļni, dzīsmis teik skaļuokys i sasajiutam eistyn vīnuoti. Koč ari svineigajā kulminacejā – nūslāguma guojīnī – ituos emocejis puorsavērš skaļā, puorlīcynojūšā dzīsme, kotram nu mozūs koru dzīdūt sovu dzīsmi, sajiuta kūpumā ir taida naārta. Es apsazynoju, ka asu daļa nu ļaunuma, bet maņ nav skaidrys reiceibys, kū ar itū vainis sajiutu dareit, varu par tū stuosteit (i turu nūceju, ka tū doru caur itū rokstu), varu par tū runuot, varu aicynuot īvāruot dobys aizsardzeibys pryncypus, bet voi tam ir sagaidoms rezultats?

Mums kotram ir bolss i myusu rūkuos ir tū izmontuot. Mes kūpā asam komanda, kam ir juoīsastuoj par konkretom vierteibom, pīruodūt, ka mes varim i asam stypri. Var byut, ka taišni taidā veidā izruodis mierkis ir sasnāgts.

Karteņā: izruode “Visi putni skaisti dzied”, foto Edeite Husare/portals lakuga.lv
Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
15
Pyr
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 15 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Apr
16
Ūtr
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Apr 16 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]