Brauc tepat sātā īškā i pasveicynoj sovejūs! Latgaliskūs nūtikšonu izlase dzīšmu i deju svātkūs

Brauc tepat sātā īškā i pasveicynoj sovejūs! Latgaliskūs nūtikšonu izlase dzīšmu i deju svātkūs

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nu 30. juņa da 9. juļa Reiga puorsavērss par dzīšmu, deju, muokslys, teatru i cytu nūtikšonu nanūstuojūšu puļsaceju, kū radeis XXVII Vyspuorejī latvīšu dzīšmu i XVII deju svātki i tūs daleibnīki nu vysu Latvejis molu. Itymā reizē svātkim vysā daudzi cauri vejās nūvodu-kulturviesturiskūs zemu motivs. Kai vysod – lela svātku daleibnīku daļa byus ari nu Latgolys, i nūtikšonuos itamā laikā Reigā vēļ vaira nakai īrosts kasdīnā skanēs ari latgalīšu volūda. Pīduovojam portala skaiteituojim latgaliskūs nūtikšonu voi eipašūs šaļteņu izlasi svātku laikam. Ar pylnu programu var īpasazeit svātku sātyslopā ITE.

Latgaliskuos notys “Koru karūs”

Sastdiņ, 1. julī, Reigā iz koru konkursa finalu “Koru kari” sasateik lobuokī Latvejis jauktī, senioru, veiru i sīvīšu kori, kuri sasatikt Latvejis Universitatis Lelajā aulā i Latvīšu Bīdreibys nomā. Konkursa finalistu izpiļdejumā īsaskaneis ari latgaliskuos notys, par pīmāru, Reigys Kulturys centra “Iļģuciems” jauktais kors “Muklājs” dzīduos Riharda Dubrys skaņdorbu “Tu skaistuo Dīva duorza rūze”, Ūgris nūvoda Kulturys centra jauktais kors “Ogre” – latgalīšu tautysdzīsmi “Oki, leji, leiteņ” ar Voldemāra Vogula vuordu papyldynuojumu komponistis Ilonys Rupainis apdarē, Daugovpiļs Vīneibys noma veiru kors “Forte” dzīduos latgalīšu tautysdzīsmi “Snīgi snyga, putynuoja” kora muokslinīcyskuo vadeituoja Jevgenija Ustinskova apdarē, taipat latgaliski skanēs ari Rēzeknis veiru kora “Graidi” i Daugovpiļs Vīneibys noma sīvīšu kora “Rūta” dzīduojums.

Karteņā: Veiru kors “Graidi”, foto nu Latgolys viestnīceibys “Gors” arhiva

Pasveicynuot Latgolu i sovejūs

Svātdiņ, 2. julī, nu 10.00 stuņžu reitā da 18.00 stuņžu pīvakarē kai kluotīnē, tai TV ekranā byus vareiba redzēt vysus svātku daleibnīkus guojīnī “Novadu dižošanās”. Svātdiņ, 2. julī, nu 10.00 stuņžu reitā da 18.00 stuņžu pīvakarē kai kluotīnē, tai TV ekranā byus vareiba redzēt 45 tyukstūšys svātku daleibnīku guojīnī “Novadu dižošanās”. Latgolys kolektivi guojīņam pīsavīnuos piec pusē treju piecpušdīnē, tok guojīņa daleibnīku Latgolys sveikšonys punktā, kas byus Breiveibys i Blaumaņa īlys krystā, jau nu guojīņa suoku sveiks Latgolys stypruos saimis – Igauņu saime nu Gaigalovys, Tihovsku saime nu Ludzys, Uobuleņu saime nu Varakļuonu, Kalvu saime nu Kūku pogosta, Zugicku saime nu Daugovpiļs, Slišānu saime nu Upeitis i Lipski i Leidumu saime nu Rēzeknis nūvoda.

Portala skaiteituojus aicynojam ari byut kluotyn asūšim guojīnī i pasveicynuot tuo daleibnīkus – vysus kūpā voi kaidu nu kolektivu, konkretu daleibnīku atseviški – ar kaidu sveicīni latgaliski. Itaidu vareiba – da 1. juļa īraksteit sveicīni, kas guojīņa laikā byus radzams Elektrum Svātku vuortūs guojīņa suokumā natuoli nu Breiveibys pīminiekļa. Sovu sveicīni īraksteit var platformā http://www.svetkuenergija.lv/.

Karteņā: Dzīšmu i deju svātku guojīņs 2018. godā, foto Aivars Liepiņš

Daņču vokori ar “Ceiruleiti” i “Rikšim”

Svātku kvartalā Esplanadē, sūpluok koncertim, Svātku restoranam, lelajim ekranim, iz kuru viertīs svātku nūtikšonys, i myusu dīnu dizaina tiergam, svātku daleibnīkus vokorūs gaida ari daņči, par kurim pasaryupēs kai grupa “Iļģi”, folklorys kūpys “Tarkšķi” i “Kokle”, tai ari naiztikt bez latgaliskim daņčim pyrmūdīnis, 3. juļa, 20.00 stuņdēs vokorā ar Leivuona folklorys kūpu “Ceiruleits”, bet catūrtdīnis, 6. juļa, vokorā ar postfolklorys grupu “Rikši”.

Karteņa: postfolklorys grupa “Rikši”, publicitatis foto

Latgolys dīna Svātku kvartalā

Dzīšmu i deju svātku laikā Svātku kvartalā Esplanadē byus pastateita ari latvīšu viesturiskūs zemu telsts, kurymā kotru dīnu varēs vaira izzynuot par kaidu nu latvīšu viesturiskūs zemu – tī aktivitatis reikuos i sevi prezentēs latvīšu viesturiskūs zemu i lībīšu kulturtelpys puorstuovi. Latgolys dīna itamā teltī byus catūrtdiņ, 6. julī, kod varēs satikt Latgolys regiona Turisma informacejis centru puorstuovus i izzynuot par turisma jaunumim i pīduovuojumim Latgolā. Taipat byus vareiba staikt Latgolys planavuošonys regiona reemigracejis krystamuoti Astrīdu Leščinsku – pīauguši varēs pasakonsultēt par reemigracejis vareibom, bet mozuokī telts gosti – pieteit i izkruosuot gruomateņu bārnim “Izkrāso Latgali!”.

Karteņā: kruosajomuos gruomotys publicitatis biļde

Amaterteatru programā Ontona Rupaiņa “Dzymtā zemē”

Dzīšmu i deju svātki ir vareiba nūsavērt ari vasalu streipi Latvejis lobuokūs amaterteatru izruožu. 6. julī 15.00 stuņdēs Mihaila Čehova Reigys Krīvu teatrī iz Ontona Rupaiņa komedejis latgaliski “Dzymtā zemē” īstudiejumu Mārys Zaļaiskalns režejā gaideis Rēzeknis Tautys teatris. Izruode nūsaverama bez moksys.

Komedejis stuosts: Gabris piec gara laika brauc nu Reigys iz sovu dzymtū pusi, kab boguotajai ļaudovai Zentai pīruodeitu, ka ari jis tureigs zemis saiminīks. Izaruoda, ka situaceja pasamainejuse, i vysa boguoteiba – zeme – vaira napīdar Gabram, bet vys sābru Annei. Attīceibu leiču lūči i komiskys situacejis Reigā i laukūs, puordzeivuojumi i cereibys, jo vaca mīlesteiba naryusej…

Karteņā: Rēzeknis Tautys teatra izruode “Dzymtā zemē”, publicitatis foto

Tautys dzīšmu, daņču i muzykys maratoni

Pīktdīne, 7. juļs, i sastdīne, 8. juļs, byus dīnys, kod Reigys centrā – Svātku kvartalā Esplanadē i Viermanis duorzē skanēs muzyka i dzīsmis nu reita da poša vokora. 7. juļs byus tautys muzykys Kapelu maratona dīnā, kurā iz treis skotivu uzastuos 60 kapelys, grupys i apvīneibys nu Latvejis i uorzemu, tūs vydā ari vasala streipe nu Latgolys. Kai vīni nu pyrmūs dreiži piec 11.00 stuņžu Viermanis duorzā, kur byus centraluo tautys muzykys svātku vīta – kuops Cyblys folklorys kapela “Ilžeņa”. Taipat gaidoma i kapelys “Dziga”, “Bumburneicys”, lauku kapelys “Malta”, “Vīteri”, kapelys “Sveicinojam vielejam”, damu muzykaluos apvīneibys “Amma”, Ondrupinis kapelys i daudzu cytu Latgolys kapelu uzastuošona. Sovpus 8. julī Esplanadi i Viermanis duorzu nu 11.00 da 23.00 stuņžu pīpiļdeis folklorys kūpu prīšknasumi folklorys dīnā “Tīra spēle. Gods. Godi. Godīgums”.

Karteņā: kapela “Bumburneicys”, foto nu kapelys arhiva

Brauc tepat sātā īškā, paruodeišu tev breinumu!

Ar itaidim vuordim Ontons Viļakys pusē sauc sovā pogolmā, nalaiž paceli i kūpā ar Juoni i Juonīni braucīni cauri Latgolai puorvierš par breinumainu pīdzeivuojumu. Tys ir Latgolai veļteitais stuosts deju lelizvadumā “Mūžīgais dzinējs”, kas byus pīdzeivojams kai iz vītys Daugovys stadionā (6. juļa generalmieginuojumā, 7. i 8. juļa koncertūs), tai ari televizejis translacejā. Izvadumā doncuotuoji izdoncuos sešys Latgolys muzykys īdvasmuotys dejis – “Kūmas”, “Sadoncuošona Ludzā”, “Meitu muote”, “Buobu daņcs”, “Abrama poļka” i “Bieru rīkstus kārmanā”, kuru horeografeju autori i Juoņs Ērglis, Ilmārs Dreļs i Juoņs Purviņš.

Karteņā: deju svātki Daugovys stadionā, foto Ilmārs Znuotiņš

Rudzu vuorpys zīdiešona svātku nūslāgumā

Itūgod Dzīšmu svātki svietej 150. godadīnu i svātku nūslāguma koncertā “Kopā augšup” (8. julī generalmieginuojumā i 9. juļa koncertā) Mežaparka lelajā estradē pīsadaleis 11,5 tyukstūšys daleibnīku. Svātku koncertā sūpluok īmeiļuotajim i jaunajim skaņdorbim byus īkļauts ari eipašs nūvodim veļteits bloks, kurā Latgola izskanēs dzīsmē “Zīdi zīdi, rudzu vuorpa”. Tuos aranžejis autors ir Sergejs Austris Universs, horeografejis autore Lilija Lipora, bet izpiļdeis dzīduotuojis Asnate, Aīda i Aurēlija Rancānis, Ilmārs Pumpurs ar cymbalu, kai ari Nacionalūs bruņuotūs spāku Štaba orkestris, bet doncuos senioru deju kolektivi.

Karteņā: Asnate, Aīda i Aurēlija Rancānis, foto nu folklorys kūpys “Grodi” arhiva
Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
13
Sai
all-day Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 13 all-day
Izstuodē tiks eksponātys muokslinīka gleznys nu Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys kolekcejis, kas puorsvorā atspīgeļoj juo agreimū rodūšū darbeibu 20. g. s. 70. godūs, kai ari 80. godu rodūšajā pylnbrīdā radeituos lelformata figuraluos kompozicejis i portretus.
15:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 13 @ 15:00 – 17:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]