Turēt latgaliskū dzeivu ari uorpus Latgolys. Saruna ar Latgolys viestnesi Kūrzemē Ingrīdu Vistopolu

Turēt latgaliskū dzeivu ari uorpus Latgolys. Saruna ar Latgolys viestnesi Kūrzemē Ingrīdu Vistopolu

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Ingrīda Vistopola pa dzymšonai īt nu Zīmeļlatgolys Baļtinovys pusis, tok pyrma 16 godu, izīmūt pi veira, jū dzeivis celi nūvede iz Kūrzemis pusi – Tukuma nūvoda Pūris pogostu. Interesanti, ka Ingrīdys veirs Ivars pats nav kūrzemnīks, tok ari īt nu sīvys dzymtuos apleicīnis Latgolā. Jau gondreiž desmit godu Ingrīda struodoj Jaunmūku pilī par muzeja kruojuma globuotuoju, tok reizi nu reizis prīcynoj kūrzemnīkus i cytus gostus ar latgaliskom aktivitatem. Koč ari Ingrīda smej, ka poši kūrzemnīki ir izprovociejuši jū popularizēt latgaliskū, jai ir cīši svareigi turēt sovys dzymtuos saknis dzeivys i ļaut “dasadūrt” tom ari cytim.

Iz Tukumu piec latgalīšu šmukuma

Augusta suokumā Jaunmūku pilī nūtyka cīši latgaliskys pasuokums, kur Ingrīda radeja eistynu sovys dzymtuos pusis atmosferu – latgaliskuo muzyka i danči, teatris, pošu gataveiti Latgolys tradicionalī iedīni. Tī beja kulturys i garšys svātki, kū radeja Kūrzemē nūbraukušī gosti nu Latgolys kai Bolvu nūvoda Baļtinovys pogosta teatris “Palādas”, muzykanti nu Rēzeknis nūvoda Gaigalovys pogosta Rasma i Gunārs Igauni, taipoš ari vītejī amatnīki i tierguotuoji. Ingrīda kūrzemnīkim deve vareibu dasadūrt latgaliskajam uorpus Latgolys, deļtuo piec pasuokuma jū puorjāmušys viņ pozitivys emocejis. Suokumā sīvīte vys tik turēja tū kai izaicynuojumu – voi ļaudim patiks, voi vyspuor byus atsauceiba. Tok svātki izadeve!

“Pasuokums beja labi apmaklāts, koč ari byuteibā Jaunmūku piļs ir nalela vīta pļovys vydā. Pasuokuma nūskaņa i cylvāku atsauceiba beja breineiga, par tū poša cīši prīcojūs! Vysi, kas beja īsaroduši, beja ar gaišom dūmom i zynuoja, piec kuo jī brauc. Taišni tys dūd prīcu, energeju i cīši īdvasmoj, ka tovu lītu i dorbu kaids atbolsta,” emocejuos doluos Ingrīda.

Karteņā: Latgaliskais pasuokums Jaunmūku pilī, foto Juoņs Žugovs

Jaunmūku pilī tys beja pyrmais taida veida latgaliskais pasuokums, kas pošai Ingrīdai radejs jaunys sajiutys i aplīcynuojumu, ka kolegi i kūrzemnīki skaita par vajadzeibu īpazeit cytaidū.

“Ideja nabeja dūmuota garu laika periodu, tys nūtyka saleidzynūši dreiži. Es tymā vaicuojumā beju pīticeiguoka, nu sovys pusis varieju pīduovuot ekskurseju latgaliski pa Jaunmūku pili, kas ir muns lauceņš kai kruojuma globuotuojai. Vysod smejūs, ka poši kūrzemnīki provocej iz tū, ka ir juodora koč kas vaira. Ruodīs, ka jim tys eistyn ir vajadzeigs. Kolegi atbaļsteja munys idejis. Ari cylvāki nu Latgolys, kas pīsadaleja, beja cīši atsauceigi. Tikū suoc spēlēt Rasma ar Gunāru, tai vysi doncoj, nivīns nasiež molā! Ari vītejī, par pīmāru, vīna kuņdze beja izlykuse uzraksteņu latgaliski, kas maņ beja jauks i pateikams puorsteigums! Kūpumā pasuokums beja īspieja cylvākim dasadūrt latgaliskajam caur vysaidom lītom – sātā ražuotuojim, teatram, cylvākim, iedīnim, muzykai,” par pasuokumu stuosta tuo organizatore Ingrīda.

Tai kai pasuokums dabuojs viņ pozitivys atsauksmis nu apmaklātuoju, daudzi leidzcylvāki prosa Ingrīdai ideju atkuortuot ari cytugod. “Ite pat ari nu vītejūs pusis beja taida iniciativa. Vysi ir prīceigi, jauki. Jiutūs cīši gondareita par tū, jo radzu, ka cylvākim tū vajag. Emocionaluo puse ir tei motivejūšuokuo.”

Latgalītis dzeive Kūrzemē

“Es saceitu, ka muna dzeive Kūrzemē ir daudzi latgaliskuoka, nakai pošā Latgolā,” tai skaita Ingrīda. Kai latgaliskuma elementu jei izceļ taišni vidi – sātā ar bārnim teik runuots latgaliski. Tok tys nav vīneigais aspekts. Latgaliskumu cīši izceļ i pamona poši kūrzemnīki, kas suokumā Ingrīdai ruodejuos vysā nasaprūtami.

Sīvīte pīmiņ byutisku šaļti, kas jū cīši puorsteidzs: “2017. godā Pūris kulturys noma vadeituoja Inese Vīnšteina beja izsacejuse taidu dūmu, kur es suokumā vyspuor navarieju saprast, kū jei grib nu mane. Jei saceja, ka vajag Nacionalajam kulturys montuojumam pīsasaceit ar munys saimis tradicejom. Es pīraksteju, tok, saprūtams, tū naapstyprynuoja, jo tam nav taidu ilglaiceigu sakņu, kab mes par tū varātu runuot godu desmitem.

Tok maņ pošai ruodejuos svareigi naatsvīst ar rūku, jo – ka kūrzemnīki ir gotovi Latvejis Nacionalajā montuojumā startēt ar latgalīšu vierteibom, tod maņ tys nūteikti ir juodora, juoroksta i nav nūzeimis, voi tū vyspuor apstyprynuos. Maņ tys ir vīnkuorši ir juoturpynoj koč voi sovā saimē i juopīduovoj cytim. Tys ir tys motivejūšais moments.”

Ingrīda Vistopola, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Jei pastuosta, ka na tik jei, tok ari cyti leidzcylvāki, kas, par pīmāru, ari ir ar kaidom latgaliskom saknem, vystik atboļsta latgaliskuokys izpausmis kasdīnā, taipoš ari cyti apleicejī cylvāki nu tuo naizavaira voi nanūlīdz.

“Mes bazneicā, kod ir Aglyunys svātki, svātdīnē nūdzīžam kaidys latgaliskuos Vysusvātuokuos Jaunovys Marijis dzīsmis. Kandavys draudzē publika ir vysaida – kai pūli, tai latvīši, latgalīši. Ir jiutams atbolsts nu cytu cylvāku. Maņ ir Svātūs Rokstu gruomota latgaliski, prīsters cytureiz izlosa koč kū latgaliski. Tei ir atsauceiba, interese i pozitivismys nu apleicejūs. Es tū sajiutu.”

Ingrīda jiut spieceigu atboļstu nu pošu kūrzemnīku pusis, kuri vysod izruoda iniciativu i vēļ vaira paspylgtynoj sajiutu, ka latgaliskais tiek nūvārtāts ari cytvīt. “Personeigi naasu sasaskuoruse ar koč kū nagativu. Pamatā cylvāki tū uztver draudzeigi, labvieleigi. Muni kolegi beja cīši īinteresāti, jī cīši gaideja latgaliskuos aktivitatis. Skaitu, ka tys ir lobs ruodeituojs, jo jī ir tī, kas soka, ka mums vajag, koč jim ari nav saisteibys ar Latgolu. Tys nūzeimoj, ka cylvākim vajag koč kū cytaižuoku,” tai Ingrīda.

Vaicojūt, kas ir tys rakstureigais Latgolys kulturai, kū vysu vaira sagaida kūrzemnīki, Ingrīda nūsauc vairuokys lītys: “Ruodīs, tei ir atvierteiba, partū ka latgalīšim ir cīši plota dvēsele. Taipoš tei ir ari jautreiba, naatlaideiba i īškejuo energeja. Latgalīts paruoda tū, kas jam ir īškā, i tys pīvalk i saista cytus cylvākus. Es doru, turu sovys latgaliskuos saknis i vysu tū, kas maņ ir. I tū redz muni apleicejī. Ruodīs, ka jī tymā ir īraudzejuši tū, ka tys ir vierteigi. Nu tuo nav juosabeist, ka varbyut kaidam napatiks. Cylvāks vīnkuorši dora i var tū paruodeit ari cytim. Maņ tys ir svareigi.”

Nareši, puorsaceļūt iz koč voi cytu piļsātu, kas ir jiutami atškireiguoka tradicejuos, cylvāku mentalitatē i vierteibuos, cylvāks var izjust tai saucamū kulturšoku – apjukuma stuovūkli, sasaskorūt ar kū ta svešu, cytaiduoku. Ingrīda soka, ka puorsaceļūt iz Kūrzemi, taida nabeja pīdzeivuojuse, koč ari veirs par tū beja uzatraucs.

“Maņ veirs ir sacejs, ka maņ ir puoruok atvārta dvēsele i deļtuo jis ir raudzejs dareit vysu, kab cyti tamā naīšpļaun. Tok nikuo tamleidzeiga nabeja. Svešā vītā ir cīši svareigi tys, kai tu sevi pastoti. Nu tuo ari daudz kas ir atkareigs. Muna dzeive ite nūteik cīši organiski,” stuosta Ingrīda.

Karteņā: Ingrīda ar veiru Ivaru, foto nu personeiguo arhiva

Latgaliskais teik nūdūts ari car iedīni

Pārnejā godā Ingrīda kūpā ar veiru Ivaru pīsadaleja ari sātys kopejneicu dīnuos, kur gostim sovā sātā “Ozolos pie Abavas” pīduovuoja izbaudeit na viņ Latgolys garšys spektru, tok ari vaira īsasaisteit latgalīšu tradicejuos i pīdzeivuot kulturu.

“Beja kulturys pīduovuojums, dzeivuo muzyka, aizdavumi, sātā ražuojumi, pat sīna pļaušona. Vīnai saimei tys ir miļzeigs dorbs, deļtuo tys nav myusu bizness, kab mes tū dareitu regulari. Tok tys beja lobs pīdzeivuojums!” pasuocīni atguodoj saimineica.

Karteņā: Sātys kopejneicu dīna pi Ingrīdys, foto nu personeiguo arhiva

Ingrīda pīzeist, ka jei cīši aizaraun ar gatavuošonu, kur vysod ir svareiga latgaliskuo pīskaņa. Runojūt par receptem, leluokū daļu nu tūs Ingrīda puormontuojuse nu sovys saimis, dzimtys. Juos latgaliskajā iedīņkartē var atrast buļbu blīnus skuobuo kriejuma miercē, lelūs rauga blīnus, auzu keiseli, špeka maizeitis, skuobūs kuopustu zupu i daudzi kuo cyta. Eipaši saimineica izceļ maizis cepšonys tradiceju, kas juos saimē teik īturāta jau 15 gods garumā.

“Atguodoju, kai maņ muote vysod cepe maizi 90. godu suokumā, partū ka veikalā navarēja nūpierkt. Pyrmī prīškstoti maņ beja par tū cepšonu, bet vysu puorejū mes poši asam vuicejušīs, braukojūt, vuocūt gudreibys i praktizejūt, cikom asam tikuši da tuo, kas mums pošim pateik,” par maizis cepšonu pastuosta Ingrīda.

Latgaliskū var na viņ izjust i izgaršuot, tok ari īaust

Rūnās sajiuta, ka vysā, pi kuo dasagiun Ingrīda, teik īlikts latgaliskais. Sīvīte aizaraun ari ar ausšonu Tukuma Tautys Lītiškuos muokslys studejā (TLMS) “Durbe”, tok ari itei dareišona jai saistuos ar latgaliskuo radeišonu sovom rūkom.

“Es poša asu nūauduse sev latgaļu arheologiskū tārpu. Taipoš pasyutejuse pi kaļva rūtys. Piec vareibys tyvuok tam, kas ir munai dzeivisvītai. Tai pasavieru, ka muna i veira dzymta vaira īt nu Vitebskys gubernis, kas ir tyvuok Ludzys pusei, deļtuo raudzejom koč kū leidzeiguoku tam. Ausšonā, ka ir vareiba izavēlēt, es vys tik vysod raugu izalaseit tū latgaliskū, partū ka tys raksturoj mani. Maņ tys vīnkuorši ruodīs svareigi, partū ka ari tymūs laikūs, kod meita izguoja pi veira, jai beja drēbis, rakstureigys tai vītai, nu kurys jei guoja. Maņ ari tai ir. Nu arheologiski varbyut nav tik precizi nūdefināts, nu kurys vītys, tok, ka verās nu etnografiskuos pusis, tod tī vyspuor saīt koč kas cyts.”

Karteņā: Ingrīda seve taiseitajā arheologiskajā latgaļu meitys tārpā, foto nu personeiguo arhiva

Kultura Latgolā latgalīšam nu molys

Ingrīda cīši nūviertej latgaliskuos kulturys pīduovojumu Latgolā. Taipoš jei ari gribātu lauzt stereotipus, kas nareši ir cylvākim nu molys, kuri pat nimoz nav gastejuši Latgolā.

“Maņ ruodīs, ka Latgolā pīduovuojums ir vysaids. Kai taidim, kas grib augstuoku muokslu, kū, par pīmāru, pīduovoj “Gors”. I tai ir ar vysom jūmom. Mani cīši uzrunoj pīduovuojums, kvalitativī muzeji, cīši gribīs nūbraukt iz kaidim pasuokumim, tok nav taidys vareibys.

Maņ reizem tryukst vuordu, kai likvidēt tūs stereotipus par Latgolu. Maņ veira muosa soka, ka Latgolā vysi nabadzeigi, tī nav nikuo. Es asu bejuse daudz kur, braukuojuse pa mozuokim ci leluokim celim, tok Latgola absoluti nabyutu tei vīta, kas byutu mozuok atteisteita. Latgola ir boguota ar kulturu i aktivim cylvākim, kulturys pīduovuojumu. Tī vyss ir, vyss ir sakūpts, kultura dorbojās vīnreizeigi, taipoš montuojums teik uzturāts. Tū ir juojādz īraudzeit i pajimt, leidzdorbuotīs i kūpā dareit!” stuosta Ingrīda.

Karteņā: Ingrīda Vistopola (pyrmuo nu kairuos) Jaunmūku piļs 120 godu jubilejis svieteišonā, foto Edeite Laime/portals lakuga.lv

Kai vīnu nu tūs lītu, kuo jai pošai datryukst, nūbraucūt iz Latgolu, ir latgaliskuos identitatis tryukums. Jei pīzyna, ka iz īlys latgalīšu volūdu moz kur var dzierdēt, taipoš ari latgalīšim byutu vaira sevi juoruoda i juostuosta par sevi na tik sovā apleicīnē, tok ari izīmūt plotuokā mārūgā.

“Es varbyut vaira grybātu maineit sadzeiviskuos lītys, kurys es pamonu, kod nūbraucu iz Latgolu kai cylvāks nu molys. Kab poši latgalīši vaira runoj latgaliski. Maņ veirs soka: “Es atbraucu uz Latgolu i ar mani nivīns narunoj latgaliski. Es asu vīneigais, kas ar jim runoj. Varbyut drupeit skorbuoks saleidzynuojums, bet cytureiz ruodīs, ka jī grib tai kai lībīši – cikom paliks 50 lībīšu, tok tik izdūmuos, ka mums tū vajag atjaunuot. Ite nav runa par tim cylvākim, kuri dora, organizej. Nūmetnis, tī poši “Vuolyudzāni” i cyti pasuokumi, iz kurim bārni brauc nu Kūrzemis, Reigys. Saprast i sajust, ka ari apleik ir bārni, kas skaita latgaliski, runoj i dora. Varbyut vajag latgalīšim izīt iz uorīni, kab jūs vaira īrauga.

Tys byutu nūvieliejums tim, kas ir kai uorpus, tai īškā Latgolā – nūviertejit tū, kas jums ir! Kasdīnys steigā napasakļaunit laikmata plyusmai i saglobojit tū, kas jums ir. Kab es saprostu, ka asu Latgolā i ka varu dasadūrt tam plotuokā kontekstā. Napasakļaunit globalajam spīdīņam, ka tai ir vīnkuoršuok, bet turpynojit turēt tū sovejū!”


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
19
Svā
all-day Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 19 all-day
Nu 9. apreļa da 19. maja Latgolys viestnīceibys “Gors” Muokslys galerejā i pyrmuo stuova seminaru telpā eksponāta foto muokslinīka Juoņa Gleizda symtgadei veļteita izstuode “GAISMĀ. punkts”, informej “Gora” puorstuove Santa Kļaviņa. Izstuode sastuov nu Juoņa[...]
all-day Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
Pīktdiņ, 22. martā, 16.00 stuņdēs Rotko muzejā nūtiks 12. Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuodis atkluošona i muokslinīku gūdynuošona.   Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs, kas itūgod nūteik nu 8. da 22. marta, jau divpadsmytū reizi[...]
all-day Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
1. martā ar četrom jaunom Latvejis muokslinīku izstuodem tiks atkluota Rotko muzeja pavasara sezona. Kai informej muzeja puorstuovi, tamā byus apsaverama izstuode “Bastions”, kuru veiduojuse vīna nu Latvejis laikmeteiguos gleznīceibys spūdruokūs muokslineicu – Frančeska Kirke, fotografa[...]