Ceļš muzykys pasaulī aba nu inžinera par muziki. Saruna ar Juri Ostrovski

Ceļš muzykys pasaulī aba nu inžinera par muziki. Saruna ar Juri Ostrovski

Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Jurs Ostrovskis ir vīns nu zynomuokūs Latgolys regiona šlagermuzykys izpiļdeituoju, sovulaik atpazeistams ari kai grupu “Patrioti.lg” i “Dvinskas muzikanti” sastuovu dalinīks. Ar Juri pasarunuojom par muzika karjerys aizsuokumim, dzeivi iz skotivis i vajadzeibu augt leidza laikam.

Ceļš muzykys pasaulī aba nu inžinera par muziki

Kai izaruod, Jurs piec izgleiteibys nav muziks i nu suoku jam ari nabeja piļneigi nikaidys saskarsmis ar muzyku. Sovā laikā Jurs ir studējs Reigys Tehniskajā universitatē i sajiems inžinera kvalifikaceju informacejis tehnologeju sferā. “Muna pyrmuo dorba vīta beja Daugovpiļs Universitatē, tīpat Multimedeju centrā par pasnīdzieju struoduoja Artūrs Uškāns. Sūpluok multimedeju telpai darbinīkim beja tai sauktuo “peipātova”, tī es sasatyku ar Artūru i mums ari pasaruodeja kūpeigi temati, par kū pasarunuot. Taišni Artūrs ari beja tys, kurs mani īvede muzykys pasaulī. Nu suoku tei beja vīnkuorši draudzeiba, pīmāram, uzaicynuojums atīt pasaklauseit Artūra dybynuotuos folkroka grupys “Laimys muzykanti” koncertu voi atīt nūfiļmēt kaidu koncertu. Pavysam minimali, tok pīpaleidzeju ari ar menedžmentu,” stuosta Jurs Ostrovskis.

“Tod vīnu reizi nazkai izguoja īdviesme i vīnā vokorā saraksteju vuordus dzīsmei “Daugaveņa”. Tūlaik Artūrs beja vīneigais cylvāks muzykys pasaulī, kuru labi pazynu kluotīnē, deļtam paruodeju jam itū dzīsmi. Es jam vaicuoju, kam varātu itū tekstu īdūt īdzīduot, kaidā šaļtī es jam beju tai apnics, ka jis maņ saceja: “Klausīs, īroksti tu jū pats!””

Tai ar dzīsmi “Daugaveņa” suocēs Jura ceļš muzykā. Dzīsme tyka īraksteita Ata Auzāna studejā, kura tūlaik atsaroda Daugovpilī. Tys beja 2006. godā i tūlaik ari pasaruodeja “Latgolys radeja”. Tymā godā dzīsme “Daugaveņa” “Latgolys radejā” beja ūtruo spālātuokuo dzīsme. Sovpus piec tam “Latvejis šlageraptaujā” rudiņa pūsmā dzīsme dabuoja 1. vītu, goda finalā – 2. vītu. ““Latvejis šlageraptaujis” finalā vajadzēja īsarast divatā, i taišni Artūrs Uškāns beja tys cylvāks, kuru aicynuoju braukt maņ leidza. Artūrs dadūmuoja grupys nūsaukumu “Patrioti.lg” i tai suocēs myusu kūpeigais ceļš muzykā vīnys grupys sastuovā,” atsamiņ Jurs Ostrovskis.

Koncerti beja gondreiž kai daļa nu kasdīnys

Kai stuosta Jurs Ostrovskis, grupys “Patrioti.lg” laikā beja cīši daudz koncertu na tik Latgolā, tok ari cytvīt Latvejā. “Koncerti beja praktiski kotruos breivdīnuos, cytkuort ari pa vairuokim koncertim dīnā. Tūlaik vēļ beju vacpuiss i varēju veļteit dorbam vysu sovu laiku.”
Sovpus piec grupys “Patrioti.lg” beja projekts “Dvinskas muzikanti”, tok niu ir Jura solo projekta laiks, kur jis puorsvorā uzastuoj kūpā ar akordeonistu Valēriju Mukānu, kurs uzastuos ari “Patrioti.lg” 15 godu jubilejis koncertā kai eipašs gosts. “Niu maņ godā saīt aptyvai 60-70 pasuokumu, tys apmāram ir pusūtra pasuokuma vīnā nedeļā. Gūdeigi juopīzeist, ka ari fiziski asu palics vacuoks, deļtam leluoku koncertu skaitu ari nasaīt pylnvierteigai paviļkt,” stuosta Jurs.

Karteņa: Jurs Ostrovskis, foto Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Augt leidza laikam, muzykai i byut gūdeigam pret sevi

Kavejūtīs atmiņuos, Jurs pīzeist, ka grupys “Patrioti.lg” suokuos jis beja amaters, kurs vēļ tik vuicejuos vysu par muzykys pasauli i uzastuošonu. Tok niu var drūsai saceit, ka ir dabuota pamateiga pīredzis bagaža. “Tys ir saisteits ar vairuokim elementim – kai uzavest iz skotivis, kai muzicēt, kai dzīduot i raksteit dzīsmis. Jau nu suokta gola Artūrs cīst navarēja banalūs tekstus. Dzīsme “Daugaveņa” atguoja kai īdviesme, kas, var saceit, beja unikals gadīņs, tok iz prīšku pi dzīšmu tekstim tyka struoduots daudz vaira. Sevkurai dzīsmei teik sleipāta kotra riņdeņa, samaineiti vuordi, dūmuots par atskaņom i tamleidzeigi. Goduos ari, ka pošūs dzīsmis pyrmsuokumūs radzu, ka tei ir banala tema i par reizi tū atmatu. Niu varu gūdeigi saceit, ka maņ nav kauns ni par vīnu sovu dzīsmi, vystik ir vīna taida, kuru es principiali nadzīžu, partū ka maņ jei napateik, atstuošu par nūslāpumu, kura dzīsme tei ir,” azartiski stuosta Jurs Ostrovskis.

“Pīredzis tryukuma deļ suokumā beja ari leluoks uztraukums i bailis kuopt i skotivis, niu navaru saceit, ka asu īsavuicejs vysu, tok pīredze i izpratne par uzastuošonu iz skotivis ir daudz leluoka. Niu varu izbaudeit byušonu iz skotivis, pīmiņu pārnejuo gods koncertu Dzintaru koncertzālē Jiurmolā, kur maņ uztraukuma nabeja nicik, vaira taids energetiski pozitivs lādeņš,” stuosta Jurs.

Karteņa: Jura Ostrovska personeigais arhivs

Ari ītūšaļt grupa “Patrioti.lg” turpynoj pastuovēt, kai smaidūt soka Jurs Ostrovskis: “Mes asam kai muzeja eksponats, kod gribīs tū apsavērt, dabojam nu plaukta, nūslaukam putekļus i atruodom publikai!” Vystik jis ari dasoka, ka taišni niulejam koncertam, kurs nūtiks Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā “Gors”, 21. oktobrī, ir sagataveita ari jauna dzīsme. Dzīsmis teksta autors ir pats Jurs, muzykys autors – Artūrs Uškāns. “Vairums “Patrioti.lg” dzīšmu ir saraksteitys kūpā, temys i vuordi ir munys, cikom tekstu sleipiešona i muzykys davīnuošona ir Artūra puorziņā,” tai Jurs.

“Nasabeistu saceit, ka “Patrioti.lg”, īspiejams, ir vīneigais projekts, kurs sovuos dzīsmēs ir pacyluojs ari socialuos temys. Par pīmāru, dzīsmē “Rāznys azars” ir riņdeņa par “privateipašuma zeimem”, kas tymā pusē ir jiuteigs temats, dzīsmē “Dzeivuot ir labi” ir teksts, ka “lata nav, bet dzeivuot taipat ir labi”. Socialuos temys i ari patriotisms pret sovu regionu ir grupys pamatā. Koncerts byus kai sasatikšona piec ilgys nasaredziešonuos, byus ari eipašī gosti – Olga Rajecka, veiru kors “Graidi”.” Jurs ari sūlej, ka vairums  dzīšmu byus jaunā skanejumā.

Kuriozi iz skotivis

Muzika kasdīna sovā ziņā var byut vysai naparadzama, deļtam vaicoju Juram par kaidim spylgtim atgadejumim, kuri palykuši pruotā. “Es jau nupat minieju par koncertu Dzintaru koncertzālē, kurs maņ personeigi beja spylgts nūtykums. Ari maņ vystik ir sovi mierki i karjerys nūdūmi muzykā, es grybātu, kab mani aicynuotu iz piļsātu svātkim kai solo projekta puorstuovi. Ari tymā laikā, kod braucu nu kaida pasuokuma, kurs ilga varbyut vysys septenis stuņdis, dastuoju ceļa molā, kab nūsasnaust, partū ka vīnkuorši nav spāka dabraukt da sātai, es vystik pi seve dūmoju, ka maņ tū vajag! Ar kotru pasuokumu es daboju jaunu pīredzi i ar kotru pasuokumu asu ari tyvuok sovim mierkim,” tai Jurs.

Karteņa: Jura Ostrovska personeigais arhivs.

“Nu taidu kuriozu – asu ari krits iz skotivis, kluotyn vēļ dīzgon suopeigi. Tys beja Rēzeknē “Jorikā”, kur es vadeju pasuokumu, pīsaceju grupu i, kab nasagrīzt pret skateituojim ar mugoru, es atpakaļgaitā guoju iz kulisem, tok tī taidā naīrostā vītā beja nūlykts monitors, pret kuru aizagiunūt, paklupu i nūkrytu iz mugorys. Patīseibā beja baigi suopeigi, tok pīmiņu, ka tys moments beja taids jūceigs, partū, kreitūt iz prīšku, tu saprūti, ka paklupi, cikom ite es nasaprotu, kas eisti nūteik. Lai ari kritīņs ilga tik nazkur sekuņdi, es nasaprotu, kas nūteik, mož es jau nūmyru i lidoju iz dabasim? Kod atsasytu, tod tik saprotu, kas ir nūtics. Vystik es izagrūzeju, pīsaceļūt kuojuos pasceju: “Kū tik naizdareisi deļ meitinem!”

Šlagers kai sirds muzykys žanrs

Jurs ari kasdīnā ir piļsūniski aktivs cylvāks sovūs socialūs teiklu kontūs – izsoka sovu redzīni i doluos ar, pa jam, svareigu informaceju, deļtam vaicuoju jam – cik svareigi, ka sabīdreibā atpazeistami ļauds ir aktivi ari socialajā vidē? “Pyrmom kuortom, es laika atsataisnuošu, deļtam, ka iz munu pusi ir bejuši puormatumi taišni par politiskajim uzskotim, ka es asūt cylvāks, kam vyss ir švaki. Tai pavysam nav, tok mani uztrauc, pīmāram, demografejis situaceja. Nav gluži tai, ka es izīmu nu sovys kuopņu telpys, sateiku vīnu babeņu, kura stuosta, cik dzeive švaka, i nu tuo ari veidoju sovu redzīni,” stuosta Jurs, kurs, ari kasdīnā struodojūt muzykys sferā, sateik vysaiduokus cylvākus – kai uzjiemiejus, tai i zemnīkus. “Aizbraucu spielēt iz pylngadeibys svātkim, kur godus 15 atpakaļ beja 20 pylngadīnki, tok niu ir 2 voi 3, mani uztrauc, kas byus piec 10-15 godu. Pa munam, niulejais politiskais vierzīņs myus vad taidā naizprūtamā ceļā. Ar sovim īrokstim grybu pastreipuot, ka var byut lobuok. Ka seņuok nabyutu bejs taidys grupys kai “Helsinki-86” voi grupys nasuoktu dzīduot taidys dzīsmis kai “Līvi” ar “Dzimtā valoda”, ka taidu cylvāku nabyutu, i vysi turpynuotu klusēt, tod mes arviņ varbyut ari dzeivuotu Padūmu Savīneibā. Deļtam, ka es asu ari kaut cik atpazeistams, varbyut mani sadzierd vaira cylvāku.”

Īspiejams, šlagermuzyka, tymā storpā ari kantri muzyka, ir vīns nu streideiguokūs muzykys žanru, partū ka cylvāki vysubīžuok sasadola divejūs flangūs – taidi, kam cīši pateik, i taidi, kam izteikti napateik, neitrala nūstuoja ir rešuok. “Maņ ir loba atbiļde iz itū – nazkod Renārs Kaupers, gastejūt Latgalīšu kulturys goda bolvā “Boņuks”, izguoja iz skotivis i saceja apmāram: “Laikam nav taida reidzinīka, kuram babeņa nabyutu nu Latgolys.” Maņ tamā šaļtī roduos jūks, ka “nav taida rokera, kuram baba nasaklauseitu šlageri!” Deļ mane šlagers ir sirds muzykys žanrs. Ari myusu maestro Raimondam Paulam leluokī sasnāgumi primari ir šlagermuzykā, stypri šaubūs, ka kaids varātu pasceit, ka Paula muzyka ir banala, lāta voi navajadzeiga. Es skaitu, ka vyss ir atkareigs nu pasnīgšonys veida i aranžejuma, ari “Daugaveņai” varim sataiseit roka verseju, tok dzīsmis saturs nu tuo nasamaineis.  

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]
13:00 Sasatikšona ar Juri Cybuli @ Reigys Centraluos bibliotekys Grīziņkolna filialbiblioteka
Sasatikšona ar Juri Cybuli @ Reigys Centraluos bibliotekys Grīziņkolna filialbiblioteka
May 30 @ 13:00 – 14:30
30. majā 13.00 stuņdēs RCB Grīziņkolna filialbiblioteka (Alauksta īlā 10) aicynoj iz sasatikšonu ar Juri Cybuli. Jurs Cybuļs ir volūdnīks, tulkuotuojs, publicists i školuotuojs, kurs vaira nakai 40 godu pietej i kolekcionej ābecis. Jurs Cybuļs[...]