2024. gods vaļsts budžetā īkļaus finansiejumu latgalīšu i lībīšu volūdys vuiceišonai školuos

2024. gods vaļsts budžetā īkļaus finansiejumu latgalīšu i lībīšu volūdys vuiceišonai školuos

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Izgleiteibys i zynuotnis ministreja (IZM) 2024. gods vaļsts budžetā plānoj nūdrūsynuot finansiejumu 132 000 eiro apmārā, kab 46 Latgolys regiona školys varātu eistynuot latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibys. Taipat pīškierti 5822 eiro latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibom da ituo gods beigu. Sovpus lībīšu volūdys vuiceišonai cyta gods vaļsts budžetā īplānuotys 100 000 eiro.

Kai stuosta Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis (LVLKŠA) vadeituoja Dundure, LVLKŠA rakstejuse Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys apakškomisejai, kas tuoļuok vierzejuse aicynuojumu Izgleiteibys ministrejai. Apakškomisejis viestulē IZM lyugts nūdrūsynuot 132 000 eiro finansiejumu, kab 2024. godā 46 Latgolys školuos varātu vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu, kai ari rast finansiejumu ituo gods vaļsts budžetā nu leidzekļu naparadzātim gadīnim ituo vuiceibu goda pyrmajam semestram. Piec Veronikys Dunduris apakškomisejai snāgtuos informacejis napīcīšamī leidzekli beja 5822 eiro, kab puļceni i fakultativi varātu nūtikt 23 izgleiteibys īstuodēs. Finansiejums itam godam tyka atrosts ministrejis īškejūs resursūs, veicūt apropriacejis puordali. Nūdarbeibys var nūtikt jau nu ituos nedelis.

Finansiejumu latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibom pīškiers, pamatojūtīs iz pošvaļdeibys pīprasejumu, nūslādzūt vīnuošonūs storp attīceigū pošvaļdeibu i Izgleiteibys ministreju. Kai stuosta IZM parlamentaruo sekretare Silvija Reinberga, itys finansiejums byus paradzāts taišni latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonai, školys tū navarēs nūvierzeit cytom interešu izgleiteibys nūdarbeibom. “Školys i pedagogi, kuri grib vuiceit latgalīšu volūdu, var taiseit puļceņus i vadeit bārnim ituos stuņdis,” Reinberga skaidroj, ka tei ir školys breivpruoteiga izviele. “Mes kai ministreja nikai navarim tū pīpraseit voi pīspīst, myusu vareiba ir pīduovuot finansiejumu, bet školom ir juoizruoda iniciativa i juopīsasoka iz tū,” jei soka. Kai ituo, tai cyta gods finansiejuma apjūms ir taids, kaidu pīprasejuši nūzaris puorstuovi – LVLKŠA apzvanejuse vysys Latgolys školys, kab nūskaidruotu tūs redzīni par latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu. Tok skaidrys, ka LVLKŠA nūsauktais izgleiteibys īstuožu skaits ir tik provizorisks – nav vēļ zynoms, cik školu reali pīsasaceis, lai ari jaunuokī dati ruoda, ka grybātuoju vēļ itūgod varātu byut vaira par tom 23, kas sajims finansiejumu. Veronika Dundure stuosta, ka ir školys, kur nūdarbeibys jau nūteik par pošvaļdeibys leidzeklim. Vīns nu taidu pīmāru ir Ludzys nūvods. Tī vaļsts finansiejums cytugod ļaus attaiseit puļceņu ari cytom klašu grupom.

Tik pyrmais sūļs

Piec viests par finansiejuma nūdrūsynuošonu publiskys izskaniešonys socialajūs medejūs vaicuojumu, voi pošvaļdeibys pīprasejums atsatīc tik iz latgalīšu, na lībīšu volūdu, aizdeve Latvejis Universitatis Lībīšu instituta vadeituojs Valts Ernštreits. Sarunā ar portalu lakuga.lv jis pastreipoj, ka latgalīšu i lībīšu volūdys situaceja cīši atsaškir. “Vysapyrma, tī nav regionaluo aspekta, jo lībīšim eisti nav nivīnys teritorejis. Vuiceibu pīeja varātu byut leidzeiga kai latvīšu volūdai diasporā. Lai ari primari juostruodoj ar bārnim i jaunīšim, navar aizmierst, ka vareiba vuiceitīs volūdu ir vajadzeiga vysim, naatkareigi, voi jim ir 18 voi 80 godu.” Ernštreits soka, ka finansiejuma pīškieršona ir cīši nūzeimeiga nūtikšona, jo, atškireibā nu lelys dalis mozuokumtauteibu, lībīšim, kas ir Latvejis pamattauta, da ituo nav bejušys daīmamys nikaidys vaļsts nūdrūsynuotys volūdys vuiceišonuos vareibys. Pādejū reizi lībīšu volūda školuos ir vuiceita 1939./1940. vuiceibu godā. Sistema niu juoveidoj praktiski nu nullis – asūt tik īstruodis lībīšu volūdys vuiceibu programu i materialu taiseišonā, pedagogu sagataveišonā. “Latgalīšu volūdai ir ari lels pietnīcyskais atbolsts – kai tīšā veidā, pietejūt rokstu volūdu, tai natīšā – pietejūt izlūksnis. Lībīšim ar tū ir švakuok. Vēļ vīna lela atškireiba – mums ir juosaprūt, kur volūdu piec tam praktizēt, juoveidoj volūdys vide, kab tei nabyutu tik pasiva vuiceišonuos. Latgalīšu volūdai ir vīnkuoršuok – var aizbraukt iz Latgolu i atrast, ar kū parunuot, voi attaiseit Lakugu. Leidz ar tū ari problemu lūks, kab mes tyktu da adekvatys lībīšu volūdys vuiceišonys, ir stypri leluoks,” soka Ernštreits. Jis sprīž, ka 2024. gods varātu vaira byut sagataveišonys pūsmys, kab saprostu, kaida ir auditoreja, kaids varātu byut vuiceibu process i gaita. Finansiejums nūteikti naasūt pošmierkis, jo lībīšu organizacejis aktivi struoduojušys pi volūdys saglobuošonys ari pyrma tuo, tok stabils finansiejums, ļaun veiduot stabilu sistemu.

Silvija Reinberga pīkreit, ka lībīšu volūdys gadīnī daļa finansiejuma varātu tikt nūvierzeita metodiskūs voi digitalūs materialu sagataveišonai, tok tei nūteikti nabyuškūt leluokuo daļa. “Cerom, ka leluokuo daļa nu 100 000 eiro finansiejuma reali aizīs pedagogu atolguojumam, kab varātu eistynuot itū interešu izgleiteibys puļceņu,” tai Reinberga.

Valtam Ernštreitam ir sovs redzīņs ari par latgalīšu rokstu volūdys situaceju: “Ruodīs, ka niu varātu pasaruodeit ilgtspiejeiga attīksme pret latgalīšu volūdys vuiceišonūs, tok finansiejuma pīškieršona volūdys vuiceišonai školu sistemā ir tik pyrmais sūļs. Pa munam, ir cīši byutyski, kab tei pasaruodeitu na tik školu sistemā i na tik regionali Latgolā. Pasaverūt Vaļsts volūdys lykumā, redzim, ka latgalīšu volūdai nav tik regionals statuss, tei atsatīc iz vysu vaļsti. Kluotyn vēļ – latgalīši nav tik tī, kas dzymuši, aug i dzeivoj Latgolā, tī ir ari tī, kas dzymuši, aug voi puorsacāluši cytur. Ituo segmenta datryukst. Tys ir vaicuojums iz prīšku, kū ari varātu rysynuot, leidzeigai kai vuica latvīšu volūdu diasporā.” Juodūmoj ari par tū, kas nūtiks ar školānim, kod jī pabeigs vuiceibu īstuodis, dūsīs tuoļuok dzeivē. Skaidrs, ka na vysi paliks Latgolā. “Svareigi, kab latgalīšu volūdai byutu pīteikami daudz resursu, tymā skaitā pošvuiceibai. Niu cylvākam, kurs latgaliski labi runoj, tok varbyut naatguodoj kaidu vuordu, eisti nav kur pasavērt. Jis navar kotru reizi zvaneit babai i tū pavaicuot,” Valts Ernštreits mierktīceigu i ilgtermiņa latgalīšu i lībīšu volūdys vuiceišonu školuos sauc par investiceju. Tok vaicuojums – kas ar tū investiceju nūtiks piec tam?

Pīduovuojums svareigs, kab veiduotūs pīprasejums

Vaļsts budžets teik pījimts iz vīnu kalendarū godu, kas nasakreit ar vuiceibu godu. Tys nūzeimoj sova veida nanūteikteibu – zynoms, ka niu, vysdreižuok, 2024. godam finansiejums byus, tok kas nūtiks tuoļuok? Voi IZM dūmoj ari par ilgtermiņa rysynuojumim? “Politiskajuos diskusejuos myusu partneri ir cīši atbolstūši, kab maklātu ilgtermiņa rysynuojumus, kas byutu pastuoveigs finansiejums. Dūmojūt par 2024./2025. vuiceibu godu, asam cereibys pylni, ka da vosorys mums izadūs tikt pi ilgtermiņa redziejuma par tū, kai Latvejā finansēt volūdu interešu izgleiteibu – na tik latgalīšu, bet ari lībīšu volūdu. Kai mes kai vaļsts sistematiski styprynuosim ituos volūdys i tūs apvuiceibu školuos,” nūruoda ministrejis parlamentaruo sekretare Silvija Reinberga. Sovpus Veronika Dundure izsoka cereibu, ka kaidu dīnu latgalīšu rokstu volūda vaira nabyus tik puļceņš voi fakultativa nūdarbeiba, bet vuiceibu stuņde. “Nivīnā školā nasaceja, ka jim nav školuotuoju, kas vuica, tik suoka dūmuot, kurs tū varātu dareit. Tam obligati nav juobyut latvīšu volūdys školuotuojam,” tai Dundure.

Valts Ernštreits mudynoj latgalīšus “baksteit” sovys pošvaļdeibys i školys, kab tuos nūdrūsynuotu vareibu vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu. Tys juodora, kab pīruodeitu, ka sabīdreibai par tū ir interese. “Vīna līta, kas maņ napateik īriedņu pusē, ir jūs saceitais, ka “mums nav pīprasejuma, partū mes nanūdrūsynojam īspiejis”. Tys ir absurds arguments, jo naasu dzierdiejs, ka vacuoki lamtu par tū, voi bārni vuiceisīs, pīmāram, algebru voi latvīšu volūdu. Latgalīšu i lībīšu volūdys gadīnī vaļsts politikai vajadzātu byut taidai pošai. Pīduovuojums ir svareigs, kab veiduotūs pīprasejums,” soka Ernštreits.

Veronika Dundure stuosta, ka Latgolys izgleiteibys īstuožu školuotuoju vydā vys vēļ tryukst zynuošonu par jau asūšajim latgalīšu rokstu volūdys vuiceibu materialim, programom, ari latgaliskuos kulturys aktivitatem. Vajadzātu leluoku izgleitojūšū dorbu, organizēt seminarus. Dundure ari pastreipoj, ka LVLKŠA nūteikti paleidzēs vysim školuotuojim, kuri vadeis latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibys. Tok vēļ vīns svareigs vaicuojums ir par pyrmsškolys izgleiteibys īstuodem – vairuokys izruodejušys interesi par latgalīšu volūdys nūdarbeibom, tok vēļ nav izstruoduotu vuiceibu materialu itai vacuma grupai. Tys byutu cīši svareigi – nūstyprynuot dzymtū volūdu, na jau agrā vacumā “puorlauzt” tik iz latvīšu literarū.

Vaicojūt par lībīšu volūdys pedagogu pīsaisti, Valts Ernšreits pastuosta par Lībīšu instituta pīredzi: “Volūdys apgive, nu vīnys pusis, bolstuos pošvuiceibys īspiejuos. Nu ūtrys pusys, mes kai pedagogus raugom izmontuot lībīšu volūdys pratiejus, nasaverūt iz tū, ka jim nav pedagogiskuos pīredzis. Mieginojam jim tū pīredzi īdūt. Faktiski veidojam taidu kai mentoru sistemu, atbolstūt vuiceibu procesu jau profesionalā leiminī. Byuteibā tys ir vīneigais ceļš, kai dabuot pedagogus.”

***

Kai jau viesteits, īprīškejūs divejūs vuiceibu godūs Latgolys školom beja vareiba sajimt finansiejumu latgalīšu rokstu volūdys fakultativom nūdarbeibom, tok itam godam leidzekli tam nabeja atrosti. Latgalīšu navaļstiskuos organizejis izsyuteja atkluotu viestuli ar lyugumu pīškiert leidzekļus, kai ari pošvaļdeibom i školom aktivuok īsasaisteit volūdys vuiceišonys nūdrūsynuošonā. Vaira par situaceju ituo vuiceibu goda suokumā var skaiteit ITE. Veronika Dundure soka, ka lāmums par finansiejuma nūdrūsynuošonu ir vysu īsaisteitūs kūpeigs panuokums, kas pīruoda, ka “vīns nav karuotuojs”. Tok jai ir ari aicynuojums latgalīšu navaļstiskajom organizacejom: “Iz prīšku mums vajadzātu vaira saskaņuot sovu darbeibu, eipaši, ka vīna organizaceja grib paleidzēt voi dareit tū, kas īraksteits cytys organizacejis statutūs. Cytaiž reizem koč kas teik īrūsynuots, naīsadzilinojūt i, pīmāram, nainformejūt LVLKŠA. Myusu reiceibai vajadzātu byut vīnuotai.”


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
26
Pyr
all-day Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Feb 26 all-day
Itūgod palyka 105 godi kai dzims izcylais keramiks Stanislavs Vylcāns. Aktualizejūt S. Vylcāna jubileju i juo nūzeimeigū davumu Latgolys keramikys tradiceju saglobuošonā, Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj baudeit izstuodi “Māla gravitācija”, kuruos atkluošona nūtiks[...]
13:00 Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Feb 26 @ 13:00 – 14:00
26. februarī, atguodojūt Silvu Linarti 85. dzimšonys dīnā, “Saulis školys” konferenču zālē nūtiks muokslineicys pīminis izstuodis atkluošona.   Silva Veronika Linarte (26.02.1939.–23.07.2018.), ilgus godus vuicūt kompozicejis pamatus studentim i školuotuojim na tik “Saulis školā”, bet[...]
Feb
29
Cat
all-day Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Feb 29 all-day
Mādz saceit, ka dzeive ir sapyns. Izstuodē ir vārojamys gleznys akvareļu tehnikā, kuru var skaiteit par eipaši pīmāruotu sapynu atspaitu radeišonai. Akvareļu kruosys ar sovu plyustūšū caurspeideigumu ļaun mums īsajust sapynu pasaulī, kur vysu dzeivūs[...]