Voi Latgolā var vīgli tikt pi pošcaptys maizis i asušku?

Voi Latgolā var vīgli tikt pi pošcaptys maizis i asušku?

Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Latgolys kulinarais montuojums i Latgolys sātys ražuotuoju produkceja ir īmontuojuse gona lelu atpazeistameibu. Par pīmāru, turysmā kulinarais montuojums ir kai atsevišks Latgolys zeimyns, kuru atpazeist kai vītejī regiona dzeivuotuoji, tai ari gosti nu puornūvodu. Vystik kasdīnā īsaguoduot sātys produkceju voi kur naviņ paēst Latgolai rakstureigus tradicionalūs iedīņus ir vysai lels voi pat naīspiejams izaicynuojums. Deļkuo tai? Eisuo atbiļde – tryukst pīprasejuma i nav pierktspiejis. Itūreiz portals Lakuga.lv vaicoj regiona ražojūšajim puortykys uzjiemiejim – kaida ir jūs pīredze i leluokī izaicynuojumi puortykys ražuošonā.

Svareigi par reizi pastreipuot – sātā ražuotuo produkceja vystik byus duorguoka prīca, nakai veikalā nūpierkamuo, i tys ir pošsaprūtami – sātā ražuotais nav masu produkceja, kur izejvīlys var īpierkt liešuok, taipoš nivīns nav atcieļs elektreibys i apkuris izmoksys voi ražuotuoja īguļdeituos dorba stuņdis.

Sovulaik intervejā portalam Lakuga.lv iedīņu kulturys pietneica Astra Spalvēna (interveju skaiti ITE) pīzyna, ka ari jai, braucūt īpazeit Latgolys kulinarūs lobumus, beja gryuteibys pi tuo tikt, jo pīduovuojums pamatā ir daīmams grupom. Tūlaik jei saceja, ka problemu potenciali varātu rysynuot, īsaistūt puortykys tehnlogus i īvīšūt myusdīneigys īspiejis, kab atrast piec īspiejis saimnīcyski izdeveiguoku veidu. Te Rēzeknis Tehnologeju akademejis vodūšuo pietneica i ari sova puortykys uzjāmuma “Safira L” saimineica Lienīte Litavniece pastreipoj, ka svaiguos produkcejis kvalitativa saglobuošona ir izaicynuojums ari juos uzjāmumā. “Maņ ir svareiga produktu kvalitate i tūs dabyska saglobuošona piec vareibys ilguok, nagrybu davīnuot e-vīlys, kas byutu saleidzynūši liešs i vīnkuoršs rysynuojums. Kab tai nadareit, pastuov opcejis produktus saļdēt voi izmontuot specialus īpakuojumus i gāzu maisejumus, kab tūs īvakuumēt, tok te ir juojam vārā, ka principā kotram produktam byutu napīcīšams veikt testus i eksperimentus, partū ka vīna vīnkuorša i vysim dereiga veida, kai saglobuot produktus, itūšaļt nav.”

Vystik cik parostam pierciejam ir daīmama sātys ražuotuoju produkceja?

Itūšaļt mozajim sātys ražuotuojim puortykys pīguode cytūs Latvejis regionūs ir apgryutynuota, jo puortykai ir sovi dereiguma termeni i tradicionalī posta pakolpuojumi voi pakomatu servisi na vysod ir uztycams variants, kai puorsyuteit produktus ar termeņa īrūbežuojumu. Pārnejuo gods suokumā Reigā pi Āgenskolna tierga tyka atkluots pyrmais puortykys pakomats, kurs spiej nūdrūsynuot attīceigū temperaturu, kab puortykys produktu kvalitate natyktu ītekmāta. Tūlaik ari tyka ziņuots, ka uzjāmums plānoj atteisteit itaidu puortykys pakomatu teiklu ari cytuos Latvejis piļsātuos, vys itūšaļt nav zynoms, ka byutu attaiseiti vēļ cyti taida veida pakomati.

Itūšaļt vysplotuokais sātys ražuotuoju pīduovuojums daīmams Latvejis Lauku konsultaceju i izgleiteibys centra veiduotajā škārteikla lopā novadagarsa.lv, vystik ari tī lela daļa produkcejis, eipaši pīna produkti, ir daīmami pierkšonai tik konkrētā saimisteibā iz vītys.

Karteņa: portala Lakuga.lv skaiteituoju aptauja socialajūs teiklūs.

Jolanta Smane, sātys ražuotuoja “Slāņu labumi” Rēzeknis nūvodā:

“Kozys sīram ir sova sezonalitate, itūšaļt plānoju, ka sezona varātu byut nu apreļa i varbyut leidz pat decembram. Munā pīduovuojumā ir svaigais kozys sīrs, kausāts kozys sīrs i kozys sīrs ar vysaiduokim garšaugim. Suocu ari pamozam nūsadorbuot ar meistarklasem turystim, kod var atbraukt gostūs da mane i raudzeit sīt sīru. Braucu ari iz pasuokumim – kai ar produkceju, tai meistarklasem. Nupat īguoduota ari saļdiejuma mašyna, byus īspieja taiseit gordus saļdiejumus.
Maņ svareiga ir tradiceju saglobuošona, tok ar jaunom metodem. Pīmāram, gatavejūt sīru, izmontoju nav citronskuobi, bet cidoneju sulu.
Vītejī ļauds cytreiz ir sacejuši, ka muna produkceja ir duorga, tok te juosaprūt – ka tev pi sātys kūkā ari aug cidonejis, tys nanūzeimej, ka tu juos ari nūvuoc i apstruodoj. Kai sīra tai cidoneju (sukādis, sula) sagataveišona puordūšonai aizjam daudz laika i resursu (dorbs, elektreiba, izejvīlys, vīna koza nadūd tik daudz pīna, cik, pīmāram, gūvs, deļtam vīnam sīra rytuļam vajag 2-3 kozu pīna).
Muna produkceja niu ir pīejama pi mane saimisteibā i izbraukuma tierdzeņūs. Varātu jau ari nūdūt kaidim mozajim veikalenim, tok realitatē mozajūs veikaleņūs nasaīt nūdūt produkceju par tierga cenu, bet liešuok, tys nūzeimej, ka maņ kai sātys ražuotuojam izdeveiguok ir tierguot nu rūkys rūkā.
Prīca, ka storp sātys ražuotuojim ir taida normala attīksme, es tū saucu par “sātys ražuotuoju mafeju”, var sovā vydā pasarunuot, dazynuot, kur lobuok drukuot etiketis, kur syuteit analizis, vīns ūtram dūd padūmus i atbolsta, taipoš vīns ūtru tiergā sagaida ar smaidu i pacīnej ar sovim saražuotajim gordumim.

Karteņa: Jolanta Smane sīra sīšonys meistarklasē. Personeigais arhivs.

Skaidreite Grigale, zemnīku saimisteiba “Vilkači” Preiļu nūvodā:

“Mes nūsadorbojam pamatā ar augļu i ūgu puorstruodi, tok asam raudzejuši ari cytaiduokus kulturaugus – nu spargeļu da batāšu. Itūšaļt saimisteibā ir 15 hektaru ūguluoju. Ar produktu puorstruodi suoču nūsadorbuot, kod saprotu, ka svaiguos produkcejis ir par daudz i tū navar īspēt nūtierguot. Svaigai ūgai cena ir mozuoka, nakai puorstruoduotai. Ari niu ideju jaunim produktim i uzjiemiejdarbeibys veidim ir cīši daudz, tik viņ tuo laika i dorba spāka datryukst. Jaunus produktus dūmam garšuot turystim, kas atbrauc gostūs iz saimisteibu. Ka cylvākim pateik, tod suocam ražuot leluokā sortimentā. “Vilkači” itūšaļt pīduovoj dažaidus produktus, suocūt nu vaira tradicionaluoku, ūgu sukādem, da mozuok zynomu originalrecepšu – čili marmelade i ūgu ruleiši. Iz tierdzenim braucam reši, partū ka vysu produkceju saīt nūdūt tuoļuok car turystu grupom voi socialajim teiklim. Deļtam apmeklejam tik leluokuos nūtikšonys, kai “Riga Food” Kīpsolā, Latvejis Lauku konsultaceju i izgleiteibys centra “Novada garša” pasuokumus i Latgolys Plānuošonys regiona leluokūs pasuokumus.”

Cyta storpā “Vilkači” ir ari vīni nu rešūs Latgolys sātys ražuotuoju, kurim ir sova sātys lopa ar vareibu produkceju īsaguoduot. Kai stuosta Skaidreite, sātys lopa ir sataiseita viņ pārņ, deļtam pagaidam navar pasaceit par puordūšonys rezultatim, tok socialī teikli vys cīši labi struodojūt iz puordūšonu i sovus produkcejis populariziešonu. Taipoš Skaidreite pīzeist, ka vīns lels minuss ir dorba spāka tryukums. “Nav darbinīku i nav ari taidu, kam varātu uzticēt svareiguokuos lītys, pīmāram, sulu pasterizaceju voi sovys recepturys nūdūšonu, varbyut tik kaidus vīgļuokūs dorbus, pīmāram, rabarberu sagrīzšonu. Itūgod ari deļ upiņu nūvuokšonys ir īguoduots kombains, kab atvīgluot procesus,” tai “Vilkaču” saimineica Skaidreite.

Karteņa: ZS “Vilkači” produkceja, foto nu saimisteibys socialūs teiklu.

“Rudzupuķes”, gostu sāta i kopejneica Augšdaugovys nūvodā:

Augšdaugovys nūvoda Sveņtis pogostā vīns nu gona pazeistamu turysma objektu ir gostu sāta i kopejneica “Rudzupuķes”. Kaidu laiku īprīšk te ari tyka capta svaiga maize, tok niu, sazvonūt saimineicu, tyka paskaidruots, ka tai sauktajā nasezonā cept maizi ir finansiali naizdeveigi, partū ka tryukst pierktspiejis, apleik nav daudz dzeivuotuoju i soltajā gods periodā ari turystu ir cīši moz. “Niu mums tik reizi nedeļā ļauds nu Reigys pierk maizi, jim te vacuoki dzeivoj, reizi nedeļā brauc iz itīni i tod nūpierk maizi, cytu cylvāku nav.” Svareigi ari dasaceit, ka iz nasezonys laiku “Rudzupuķēs” ir viņ diveji darbinīki, deļtam ka olguot cytus darbinīkus ari naasūt izdeveigi. Tai kai darbinīku moz, tod ari nateik raudzeits likt kaidu papyldu reklamu par sovu pīduovuojumu. “Pi mums regulari nakšņoj struodnīki i ļauds, kas brauc komaņdejumūs, nazkod jim brūkaškuos vysod devem pošcaptu maizi, niu maizi pierkam veikalā.”

Karteņa: Kopejneicys “Rudzupuķes” originaliedīņs. Foto nu Latgolys Turysma asociacejis arhiva.

Aina Barsukova, sātys restorans “Dzīles” Ludzys nūvodā:

“Pa munam, sātys ražuotuoju produkceja ir pīejama tim, kas var izbraukuot, ir tierdzeni, ir vysaidi mozī veikaleni, kur var īsaguoduot. Cyts vaicuojums, ka nav vareibys nūbraukt pakaļ. Kaidu laiku atpakaļ, kod vēļ beja lelī turystu autobusi, es pi seve aicynuoju ari kaidus 3-4 sātys ražuotuojus, tai jim beja vareiba pi mane puordūt sovu sīru, gaļu i cytus produktus. Tagad nu lelūs autobusu asu atsasacejuse, maņ lobuok pateik mozuokys grupys. Ar taidom tu daboj daudz leluoku i lobuoku atgrīzeniskū saiti. Sovpus lelajuos grupuos brauc cīši dažaidi cylvāki i cytreiz ir bejs tai, ka tys cylvāks, īspiejams, pats nazyna, kas tīši jam napatyka, tok jis palīk nūskaņuots nagativi i ari tu pats tod jiutīs vaineigs. Kod vēļ regulari cepu maizi, vītejī Kuorsovā nabeja pamata piercieji, piec maizis brauce ļauds nu Ludzys, Rēzeknis, Baļtinovys, Bolvu i cytu vītu. Tagad nacapu maizi regulari, deļtam, ka vīnkuorši navaru vysu īspēt, nav laika, nav paleigu.
Maņ cyti zemnīki ir sacejuši, ka cylvāki ir cīši slynki. Ka tys zemnīks atbrauks da jūs dzeivūkļu sātys tymā laikā, kod brauc miskastis mašyna, tod cylvāki nūkuops i varbyut nūpierks produkceju, ka atbrauks cytā laikā, cylvākim byus slynkums izīt uorā.”

Karteņa: Ainys Barsukovys pošcaptuo maize. Foto: Latgolys Turysma asociacejis arhivs.

Te gon juodasoka, ka vīna nu rešūs vareibu breivuokā veidā nūbaudeit Latgolys gordumus ir sātys kopejneicu dīnys, kurys Latgolā itūgod nūtiks četrys reizis – 29.-30. junī Ludzys i Rēzeknis nūvodā, 13.-14. julī Preiļu i Leivuona nūvodā, 27.-28. julī Augšdaugovys i Kruoslovys nūvodā, sovpus 24.-25. augustā – Bolvu nūvodā. Sātys kopejneicu dīnuos ir plots eipašu pīduovuojumu kluosts, kur pīsadola kai jau labi zynomī, tai jaunī mozī ražuotuoji. Koč ari sovu apmeklejumu ir vālams dasaceit, vytik itymūs datumūs Latgolys saiminīku durovys byus attaiseitys na tik grupom, tok ari individualim apmaklātuojim.

Karteņa: Portala lakuga.lv skaiteituoju socialūs teiklu aptauja.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]