Pīrūbežā minimalajam školānu skaitam juobyut mozuokam. Saruna ar Vaļsts prezidentu Edgaru Rinkēviču

Pīrūbežā minimalajam školānu skaitam juobyut mozuokam. Saruna ar Vaļsts prezidentu Edgaru Rinkēviču

Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Paguojušajā nedeļā Vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs vairuokys dīnys pavadeja Latgolā – gasteja Daugovpilī i Augšdaugovys nūvodā, kai ari vadeja militaruos padūmis sēdi Rēzeknē. Ari īprīšk jis jau bejs Kruoslovys i Bolvu nūvodā, kur uzklausejs kai pošvaļdeibu vadeibu, tai dzeivuotuojus. Tyvojūtīs Latgolys kongresa dīnai, kū svieteisim 27. aprelī, portals lakuga.lv sasatyka ar Vaļsts prezidentu Reigys pilī, kab izzynuotu juo redzīni par Latgolu, latgalīšu volūdu, kai ari ilgtermiņa dorbim, planim i mierkim.

Paguojušuos nedelis beiguos medejūs plaši izaplateja informaceja, kas ari pyrma tuo nabeja nūslāpums – jiusu tāvs ir guojs nu Latgolys – Augšdaugovys nūvoda Vabalis pogosta.

Tys nabeja nikaids vaļsts nūslāpums ari da ituo. (Smaida.)

Saprūtu, ka ari jiusu muotei ir bejuse kaida saisteiba ar Preilim.

Jei ir tik dzymuse Preiļūs, bet jau agrā vacumā puorbrauce iz vītu, kas niu ir Jiurmolys piļsāta, tok tūlaik, ruodīs, tū oficiali sauce par Reigys Jiurmolu. Tī tuos saiknis varbyut ir mozuok izteiktys. Tok tāvs vys ir dzims, audzs i lobu laiku vuicejīs Vabalē, bet tod, kai laikam daudzi nu Latgolys tū ir darejuši, devīs dzeivuot i struoduot iz Jiurmolu.

Voi jums ir bejuse kaida personeiguo Latgolys pīredze, braucūt tī breivdīnuos voi vosoruos?

Nā, nav. Maņ vaira ir bejuse pīredze ar Sielejis nūvodu.

Ari saisteiba ar latgalīšu volūdu jums apleik nav bejuse?

Ari nav bejuse. Tok saprast vys es saprūtu. Vizeitē Daugovpilī i Augšdaugovys nūvodā beja ari dīzgon plaša interveja, kur vaicuojumus aizdeve latgaliski, bet es atbiļdēju latvyski (žurnalista Teņa Bikovska sagataveituo interveja izskanēja Latvejis Radejis raidejumā “Latgolys stuņde” – L.M.). Saprast saprūtu, tok koč kū nu mane izvylynuot latgalīšu mēlē byus pagryutai voi pat juosoka, ka naīspiejamai.

Napylna goda laikā asat tics pi tautai tyva Vaļsts prezidenta reputacejis. Tok, ka kaidā intervejā jius nūsauc par tautys prezidentu, stryktai nūraidot itū jiedzīni. Voi tys saisteits ar tū, ka “tautys prezidents” jau drupeit valk iz personeibys kultu, kas nūteikti nav atbylstūšs demokratiskai sabīdreibai?

Mes asam cīši dažaidi. Mums kai sabīdreibai ir cīši dažaidi redzīni. Vīnim tī ir politiski labiejuoki, cytim – kreisuoki, konservativi, liberali voi vārsti iz socialdemokratiskom idejom. Mums ir cīši dažaidys religiskuos puorlīceibys. Mes pat varim diskutēt, kai pareizi raksteit – “rasols” voi “rosols”, streidētīs par daudz i vysaidom lītom. Piļneigi dabeigi, ka, pa munam, ir viņ nadaudz lītu, par kurom mes eistyn styngrai īsastuojam i kreitam. Tei, bez švuorbu, ir myusu vaļsts naatkareiba, latvīšu volūda kai vaļsts volūda – vierteibu kūpums par pīdareibu Latvejis vaļstei ir tys pamats, iz kuo mes stuovim. Tok mes dīzgon daudz diskutejam, kaida ir tei idealuo, mane īdūmuotuo Latveja. Eistyn šaļtim soka, ka asu tautys prezidents, bet tū ir gryuts saceit, kam cylvāki ir cīši dažaidi.

Tys, kū vysod asu sacejs nu pyrmuos dīnys – maņ ir byutyskai napagaisynuot tū “sagivi ar zemi”, realitatis sajiutu, kam piļs myuri ir bīzi. (Smaida.) Piļs ir skaista, tei pasorgoj, tok reizem ari var traucēt saredzēt koč kaidys realys lītys. Partū es maksimali raugu koč kur aizstaiguot kuojom vai braukt iz nūvodim, piļsātom, sasatikt ar cylvākim. Ari, ka asu nūvodūs – vīna līta, kū tev pastuosteis nūvoda deputati i vadeiba, ūtra līta – kaidi vaicuojumi ir cylvākim. Laikam partū, ka itys kontakts ir pastuoveigs, veidojās ari, pa munam, cikom kas cīši loba saziņa.

Runojūt ar cylvākim, daudzys lītys asu puorviertējs – tys, kai tys izaver Reigā, naizaver taipat Īlyukstē, Rēzeknē voi Zylupē. Daudzom lītom pasaruoda drupeit cyts konteksts.

Tok pošpasasludynuot es pavysam nūteikti nagrybu. Tei jau ir pyrmuo leluo problema. Ūtrei līta – lai cylvāki ari viertej. Ka kaids mani eistyn tai sauc i viertej, tei varbyut ir vīna nu leluokūs i augstuokūs uzslovu. Tok asu cīši, cīši uzmaneigs, partū parosti soku, ka vyss ir labi, gods vēļ nav pat riņčī, treis vēļ prīškā, ir vēļ kū dareit, i tod jau vērsimēs, kai byus guojs.

Vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs i intervejis autore Laura Melne. Foto: Jūlija Dibovska

Pīminejot regionaluos vizeitis, kur nareši praktiski sevkuram dzeivuotuojam ir vareiba jums aizdūt vaicuojumu. Varbyut varit pasadaleit ar kaidu konkretu pīmāru, kur eistyn par kū nibejs asat mainejs redzīni. Izcylai, ka tys byutu nu Latgolys, tok na obligati.

Vīna līta, kur eistyn asu dīzgon korigējs sovu nūstuoju, ir školu teikla puorveide. Ūtra līta – mums niu ir diskuseja, pīmāram, par koč kaidim preciziejumim saisteibā ar administrativi teritorialū reformu. Juosoka, ka vīns nu munu pyrmūs braucīņu beja saisteits ar Aglyunu – 15. augusts. Pyrma tuo mes ībraucem ari Varakļuonūs. Tī nabeja plānuota sasatikšona ar cylvākim, bet jī beja izguojuši pi nūvoda dūmis – laikam redzēja mašynu ar gierbūni i karūgu. Kai mes zynim – laukūs jau vysi cīši dreiži vysu izzynoj i viests apskrīn strauji. Ka maņ da tuo beja dīzgon neitrals redzīņs par Varakļuonu pīdareibu, tod sarunuos ar cylvākim (kur vys ari redzīni dalejuos) saprotu, ka itys nu ir vaicuojums, kur juoļaun nūtikt vairuokuma grybai, lai kū ari vīns ūtrys dūmuotu. Redzēsim, kai mums īs, kam ari šudiņ (saruna nūtyka 23. aprelī – L.M.) vaļdeiba ir apstyprynuojuse lykumprojektu par Varakļuonu pīvīnuošonu Modūnis nūvodam. Zynu, ka Latgolā par itū ir vysaidi redzīni, tok dūmoju, ka cylvāku gryba kai mozūs nūvodūs, tai vysys vaļsts leiminī vys tik ir respektejama.

Maņ niu ir skaidruoks prīškstots par uzjiemiejdarbeibu, nūvodu problemom – lītom, kur daudzys niansis nu golvyspiļsātys vīnkuorši naradz, ka narunoj ar cylvākim, bet vīnkuorši verās papeirūs i atskaitēs. Vēļ vīna līta, kū es cīši labi apsazynoju – kod ībrauc prezidents, jam rauga vysu paruodeit nu tuos lobuokuos pusis. Maņ pat Daugovpilī aicynuoja atbraukt “civilā”, kū ari apsūleju, lai kū tys ari nūzeimātu.

Taišni gribieju vaicuot – voi tys Daugovpiļs “civilā” ir kas leidzeigs tam, kū tikū stuostejot par Varakļuonim?

Nā, Daugovpiļs “civilā” nūzeimoj, ka īsarūn pyrma tuo napīsasacejs, vīnkuorši pastaigoj pa īlom. Taidi braucīni maņ jau ir bejuši – Mozsalaca, Tukums… Mes pat atbraucem ar mašynu, kurai nav tūs prezidenta regaleju, kuru navar pat eisti atpazeit.

Jiusu pyrmuo regionaluo vizeite beja Kruoslovā.

Tys beja apzynuotai.

Pīmiņu TV sižetu par tū, kur cylvāki, tai breivi citejūt, saceja, ka izaver, ka itys varātu byut na tik Reigys, bet ari Latgolys prezidents. Pa munam, na tik Latgolys, tok vysys Latvejis problema ir varys leluo atsvešynuoteiba nu sabīdreibys. Kai tū varātu maineit? Varbyut kū jius jau dorit, kab tū maineitu?

Redzit, piec Kruoslovys apmekliejuma ir bejuši Bolvi, austrumu rūbežs, mane jau pīmynātuo Aglyuna, Augšdaugovys nūvods, Daugovpiļs. Rēzeknē vadeju militaruos padūmis sēdi, ir bejušys vairuokys sasatikšonys ar austrumu pīrūbežys pošvaļdeibu vadeituojim, Saeimys Latgolys apakškomisejis deputatim. Lītys, kas dīvamžāļ ir atsateistejušys godu desmitim, ar vīnu dekretu, apmekliejumu, skaistu interveju voi puors jaukim vuordim maineit navar. Tik ar cīši nalelom, konkretom darbeibom. Vīna līta, kas mani eistyn prīcynoj – kod jaunuo vaļdeiba stuojuos pi omotu pīnuokumu piļdeišonys, aicynuoju bīžuok braukt iz regionim i sasatikt ar cylvākim, niu radzu, ka ministri ari ceļoj. Kas bīži viņ nūteik – ir kaids ceļš, kuru juotaisa, ir kaida posta nūdaļa, kuru navajadzātu slēgt – konkretys cylvākus interesejūšys lītys. Tuos var byut svareigys symtim, tyukstūšom, varbyut tik dažim desmitim.

Prūtams, ka Excel tabulā logika prosa samazynuot tū, saeisynuot itū… Tys pats ir par školom. Maņ Augšdaugovys nūvodā stuosteja gondreiž anekdotisku gadīni – kolegi nu Izgleiteibys ministrejis beja atbraukuši i sacejuši: “Te jau baigi labi! Edz kur vīna škola, ūtra škola – pa vydu 10 km. Iz prīšku!” Tys, kū kolegi Izgleiteibys ministrejā nabeja pamanejuši – ka vyspuor pa vydu ir Daugova i tyvuokī tylti ir na 10 km, bet puordesmit km attuolumā. Labi, ka atsajēdze! Tok tei ir tei lobuo pīredze – kod cylvāki brauc, runoj, īsaklausa i koč kas teik korigāts. Cīši daudz kur tai nanūteik.

Vysapyrma, cylvākim ir juobyut vareibai tīši, napastorpynuoti izarunuot i aizdūt vaicuojumus ministrim, deputatim. Ar deputatim mums ir kai lobi, tai nalobi pīmāri. Ir taidi, kas regulari uzatur pi sovu vālātuoju, runojās i nas koč kū atpakaļ iz Saeimu. Ir i taidi, kas pasaruoda tik puors nedeļu pyrma vieliešonu – dažus īvieliej vysu laiku, cytus – vaira naīvielej piec pyrmuos reizis. Deļkuo tai nūteik? Nazynu, tys juoprosa tim cylvākim, kas bolsoj.

Ūtra līta – mums ir cīši daudz planu, strategeju – skaisti saraksteitu deklarativu dokumentu. Sasateikūt ar Latgolys apakškomiseju, kura maņ beja atsyutejuse lyugumu uzajimt zynomu patronažu par Latgolys atteisteibys planu, saceju, ka naasu gotovs tū dareit. Na partū, ka grybu ar kaidu “saīt rogūs”, bet partū, ka tymā dokumentā nabeja nikuo konkreta. Dūmoju, ka vysi kolegi maņ pīkreit i niu itūs dokumentus puorstruodoj. Tī ari nabeja jimts vārā drūseibys i aizsardzeibys aspekts.

Mes bīži viņ producejam koč kaidus dokumentus, izslavejam tūs i aizmierstam nuokušajā dīnā. Cylvāki jau tū jiut – jī radz, ka tuos konkretuos darbeibys jau nav. Runuot frazēs par tū, kai atteisteisim ekonomiku, ir vīns, bet konkreta darbeiba ir nūasfaltēt ceļu, varbyut kaidā vītā sataiseit industrialū parku, biznesa inkubatoru, dareit vēļ koč kaidys lītys. Bīži viņ ari sasūlej par daudz, tok realitate ir taida, ka izpiļdeit navar. Vīnu reizi varbyut tev i nūticēs, tok, ka tys ir jau trešū reizi, dabuot atpakaļ tū ticeibu ir gryuts.

Tys, kū vysod vysim asu sacejs, suocūt ar Kruoslovys apmekliejumu – es navaru izdareit na vaļdeibys, na Saeimys dorbu. Kotram Satversmē ir paradzāti sovi pīnuokumi. Tok koč kū pamudynuot varu. Cyta storpā, ruodīs, ka nu Kruoslovys nūvoda apmekliejuma beidzūt byus pasakustejs vīns vītejim uzjiemiejim byutysks vaicuojums par elektropīslāgumu. Tys praseja ostoņus mienešus, i vysu laiku vajadzēja vērtīs leidza. Ir koč kaidys mozys lītys, kas ir saguojušys, tok lelū uzticeibu var dabuot atpakaļ tik cīši pakuopeniskai, ar kotru mozu konkretu dorbu. I tys prosa cīši, cīši ilgu laiku. Tok sagraut vys tū var vīnā dīnā.

Viņnedeļ Daugovpilī pastreipuojot, ka “Daugovpiļs ir Latveja, Latgola ir Latveja”. Par itim jiusu vuordim asu dzierdējuse vysaidys atsauksmis. Ir Latgolys dzeivuotuoji, kas par tim prīcojās i ir pateiceigi, soka, ka Vaļsts prezidentam vajadzēja tū pasaceit. Ir otkon taidi, kas vaicoj – kam eisti itys viestejums ir adresāts, na jau mums, kas par tū nikod nav švuorbuojušīs? Maņ ruodīs, ka tys paruoda cīši lelu Latgolys problemu – kod nu politiku, varys puorstuovu pusis teik runuots par sensitivim, eipaši ar drūseibu saisteitim vaicuojumim, iz reizis ir pretreakceja – deļkuo otkon jius redzit tik Latgolu, pasaverit, ka taidys pošys problemys ir ari Reigā! Prūtams, objektivi verūtīs, problemys Latgolā ir. Nazynu, voi cylvāki nagrib tuos saredzēt, voi ari jim napateik, ka teik izcalts tik vīns konkrets regions.

Redzit, maņ ruodīs, ka jius ari jau vaicuojumā atsacejot, kam tys viestejums beja dūmuots. Vysim. Tys nabeja viestejums tik cylvākim Daugovpilī voi Latgolā. Mes redzim ari cīši daudz vysaidu sovaidu stereotipu. Ka pasavērsit socialūs teiklus voi parunuosit ar kaidu Reigā, jī skaiteis, ka Latgolā ir cyta dūmuošona. Sovu braucīņu laikā Latgolā bīži viņ asu dzierdiejs, ka “Reiga, Latveja par mums ir aizmiersuse”. Sasateikūt ar dzeivuotuojim, dzierdieju cīši dažaidus redzīņus. Sasatyku kai ar dzeivuotuojim, tai aktivistim, beju školā i Daugovpiļs Universitatē. Nui, maņ ari bīži daudz kur vaicuoja – deļkuo Daugovpili skaita par prokremlisku? I taišni ūtraiž – saceja – pasaverit, mums nav Ukrainys karūgu, kas ir cytuos Latvejis piļsātuos!

Parkū es vyspuor brauču? Deļtuo, ka Daugovpiļs i Augšdaugovys nūvods maņ seņ beja planā, tys beja īplānuots aprelī. Sakryta, ka martā ari Aizsardzeibys ministreja i bruņuotī spāki suoce nūstyprynuot austrumu rūbežu. Tī ari beja cīši dažaidys reakcejis. Nui, mes piečuok atzynom i redziejom ari Rēzeknē, sasateikūt ar austrumu pošvaļdeibu vadeituojim, ka nav bejuse loba komunikaceja. Cylvāki ir puorprotuši – sasatrauc, ka tiuleņ tiks aizlīgta kotra ekonomiskuo aktivitate, jūs jau gondreiž ir tai kai nūrakstejuši. Cīši dažaida emoceju gama. Kai pareizi uzrunuot? Nivīns nazyna. Ari es raugu uzrunuot tai, lai tys nūrezonej.

Partū ari es specifiski izmontuoju itū vizeiti, kab atguodynuotu, ka Latgola ir daļa nu Latvejis, ka myusu vaļsts drūseiba i aizsardzeiba suocās nu myusu rūbeža, nu pyrmuo centimetra. Ka tys, kū dorim ar myusu vaļsts aizsardzeibu, myusu vaļsts rūbeža militarū infrastrukturu, ir ari, kab sorguotu Latgolys cylvākus, na jūs pamastu, kai tys koč kur izskanēja. Ka, nui, mes raudzeisim salāguot atteisteibys dinamiku, kas dīvamžāļ i kara, i baiļu deļ, ir pasalānynuojuse, ar drūseibys interesem.

Tys beja ari viestejums cylvākim Reigā, kas dūmoj, ka Latgola voi kaidi tuos cylvāki nav patriotiski nūskaņuoti. Tim cylvākim Latgolā, kuri varbyut dūmuoja, ka tī īspiejami kaidi Ukrainys nūtykumu scenareji. Tai nabyus. Tys beja viestejums vysim. Ka kaids tū nav precizi uztviers, tei vysupyrma ir muna vaine. Es ari mekleju veidu, kai uzrunuot dažaidus cylvākus ar vysaidim prīškstotim i stereotipim. Tys ir tys, kū ari turpynuošu dareit. Varbyut, ka ar laiku ari uzalobuos tei muna komunikativuo spieja. Tys nūteikti nabeja vīnkuoršuokais braucīņs.

Foto: Jūlija Dibovska

Jiusu prīškguojiejs Vaļsts prezidenta omotā Egils Levits par vīnu nu sovys darbeibys prioritatem beja izvierzejs Viesturiskūs zemu lykumu, kas ari tyka pījimts. Kaids ir jiusu redzīņs par itū lykumu i tuo eistynuošonu?

Dūmoju, ka Levita kungs ir izveiduojs lobus pamatus kai juridiskā satvorā, tai ari struodoj Viesturiskūs zemu padūme, ir pīškierts zynoms finansiejums. Styprynojūt ituos identitatis, mes styprynojam ari vaļsts kūpejū identitati. Tys ir pareizs sūļs. Voi itūšaļt ir kas taids, kū es grybātu korigēt, precizēt? Nā, dūmoju, ka tī pamati ir īlykti pareizi.

Pats asu apstyprynuojs Sielejis karūgu, Zemgalis karūgu, kas jau izrīt nu ituo lykuma. Munā darbeibys laikā pat vaira prīškā ir izavierzejs Sielejis kulturviesturiskais aspekts. Tī jau ari rūbeži interesanti veidojās – na eisti nūvodu rūbežūs. Beju Sunākstē iz pīminekļa Stenderam i Jānim Stradiņam atkluošonu, kur beja vysu treis nūvodu – Aizkrauklis, Jākubpiļs i Augšdaugovys – vadeituoji. Drupeit pasasmiejom, ka nav nimoz tik vīnkuorši vīnam nūvoda vadeituojam byut diveju kulturviesturiskūs zemu rūbežūs. (Smaida.) Taidys interesantys lītys, par kurom mums varbyut vēļ juopadūmoj, kai tuos reljefā īzeimēt. Tok radzu, ka dorbs ir suocīs, juoļaun tam pamozam atsateisteit, nūsastyprynuot.

Braucūt pa Latveju, niu Latgolā redzim ceļa zeimis latvyski i latgaliski, taipat zeimis, kur beidzās i suocās Latgola, Sieleja, Vydzeme i tt.

Voi jums ir saguojs sasatikt, komunicēt ar navaļstiskuo sektora puorstuovim – na tik latgalīšu, tok, pīmāram, sieļu voi lībīšu?

Ar lībīšu, nui. Pats beja Mozirbē iz lībīšu svātkim. Asu runuojs ari ar Sielejis patriotim i vysaidom bīdreibom. Tai, ka principā, nui.

Ar latgalīšim?

Mums ir bejuse komunikaceja atseviškūs pasuokumūs. Laikam taida skaidri izteikta saruna, kur byutu pīsasacejušys vysaida veida navaļstiskuos organizacejis i bīdreibys, nav bejuse. Zynit, ir ari dīzgon gryuts nūviļkt tū rūbežu – kurys ir tuos nūvoda bīdreibys? Ir guojuši prīšklykumi nu Latgolys kongresa. Cyta storpā, pavysam dreiži, 27. aprelī, otkon runuosim par itū eipašū dīnu. Maņ ir bejuši īsnāgumi par tū pošu Varakļuonu nūvodu. Tī vys ir cīši pretruneigi. (Smaida.) Nav tai, ka mes varim vērtīs tik iz vīnu regionu. Ūtram regionam var byut cyts redzīņs. Prezidenta aizdavums ir ari salāguot itūs redzīņus.

Saprūtu, ka Vaļsts prezidents bīži sajem vysaidus īsnāgumus par vysvysaidim vaicuojumim.

Absoluti! Jums ir piļneiga taisneiba!

Kai jius spiejat ar tū vysu tikt golā?

Maņ, prūtams, ir padūmnīki. Juosoka, ka tei ir cīši interesanta tema, kū aizsuocet, kam prezidentam roksta par vysu. Piļneigi par vysu! Bīži viņ prezidents ir varbyut pādejuos cereibys instance, kod vysi cyti ir pasacejuši, ka tei nav problema, ar tū nanūsadorboj. Vysaidys interesantys iniciativys, šaļtim ari cīši pretruneigys. Gondreiž vysod pyrmais adresats ir Vaļsts prezidents. Vysvysaidys nūzaris, prūtams, grib, kab jim pīvārstu viereibu, koč kaidā veidā dūtu signalu vaļdeibai i Saeimai, ka vajag vaira naudys, vajag koč kū lobuot. Es, prūtams, raugu īpasazeit i bīži viņ ari sasatikt ar vysvysaidu nūzaru puorstuovim. Tok ir vairuokys lītys, kū jim asu sacejs, i cikom kas asu dzierdējs izpratni. Jius, prūtams, varit īt ite i saceit, ka tryukst naudys. Es tū navaru apšaubeit, bet budžeta veiduošona i naudys salāguošona ir vaļdeibys ziņā. Es dīzgon styngri soku, ka navaru ni atbaļsteit, ni nūraideit idejis par nūdūkļu politiku, kam kotrys sevi skaita par cīši svareigu i grib sev kaidu nūdūkļu atlaidi voi ūtraiž – grib sev papyldu finansiejumu. Tī nav tī vīnkuoršuokī lāmumi.

Ir lītys, par kurom es styngri stuovu, jemūt vārā munu runu Saeimā paguojušuo goda 8. julī (dīnā, kod stuojuos Vaļsts prezidenta omotā – L.M.). Tei ir drūseiba, izgleiteiba i jaunīši, ītverūt ari zynuotni, kai ari konkreti pasuokumi konkurētspiejai. Mums cīši, cīši gryuši īt ar birokratejis mazynuošonu. It kai vysi saprūt, bet tamā šaļtī, kod koč kas juodora, atsarūn 15 īmesli, deļkuo tū navar dareit – tys byus pretrunā ar tū i vēļ nazkū.

Tod ir cīši daudz prīšklykumu par tū, ka mums vysim vajadzātu vīnuotīs par konkretim mierkim. Tok problema – kotrys tū mierki radz piļneigi diametrali preteji. Nedelis laikā maņ ir bejuši dobys draugi i cylvāki, kas nūsadorboj ar tautsaimisteibu. Ar piļneigi diametrali pretejim redzīnim! (Smaida.) Voi taisneibā piļneibā ir vīnim, bet nav ūtrim? Nā! Mums ir tei “braukšona pa gruovim”. Raudzeit koč drupeit dabuot atpakaļ iz tuo plotuo, cītuo ceļa, šaļtim prosa dīzgon lelu īsaisti.

Jums ir piļneiga taisneiba! Maņ kotru piecpušdīni īt izdrukys par īsnāgtajim dokumentim, viestulem, kam vysu es vīnkuorši fiziski navarātu puorskaiteit. Kotra viestule i īsnāgums teik pi attīceiguo padūmnīka. Maņ jūs ir moz – pīci. Uorlītu padūmnīkam i nacionaluos drūseibys padūmnīkam, prūtams, ir specifiskys funkcejis, bet izgleiteibys, ekonomikys padūmnīki dīzgon daudz struodoj ar tom konkretajom temom. Juridiskajai padūmneicai, prūtams, ari ir sova kompetence, tei vys ir drupeit plašuoka. Tod ir kancelejis vadeituoja vītneica. Tei ir vysa komanda, kas ar itū teik golā.

Kaids ir jiusu redziejums par latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu, kai tū paradz Vaļsts volūdys lykums?

Tei ir daļa nu myusu viesturis i byušonys niu, i dūmoju, ka tei byus ari daļa nu myusu byušonys iz prīšku. Jau saceju, ka maņ ir prīca redzēt, ka, braucūt pa Latgolu, vītu nūsaukumi ir kai latvyski, tai latgaliski. Vēļ na vysur, kai saprūtu, tys ir pakuopenisks process. Tikū, tys vys nabeja cīši plānuots, apmeklejūt Vabalis pamatškolu, burtiski iz 15 minutu īguoju Skryndu muzejā.

Saceitu, ka piļneigi nūteikti, lai ari cik sarežgeitai ir salāguot myusu dīnu školu programu – nu vaļsts aizsardzeibys vuiceibys leidz finanšu prateibai –, ir juospiej atrast veids, kai atbaļsteit rokstu volūdu, literaturu, i tys nūteikti ir školuos Latgolys regionā. Problema ir tei, ka mes paraleli diskutejam ari par školu teiklu. Tī mums redzīņs ir evolucioniejs – eistyn skaitu, ka pīrūbežā [vajadzeigajam minimalajam] školānu skaitam ir juobyut mozuokam, vaļstei tī ir juodūd plašuoks atbolsts.

Volūdai ir juobyut školuos, praktiskajā kasdīnā – voi tuos byutu ceļa zeimis, nūsaukumi voi uzroksti publiskuos vītuos. Tik lelais vaicuojums – kur niu Latgolys cylvāki vaira dzeivoj – Latgolā voi Reigā? Šaļtim asu ari sev tū aizdevs, i maņ nav lobys atbiļdis.

Leidzeigai kai Latvejā ir latgalīšu volūda, daudzuos cytuos Eiropys vaļstīs ari ir mozuok lītuotuos volūdys. Pīmāram, Norvegejā – jaunnorvegu, Nēderlandē – frizu, tepat sābrūs Igaunejā – veru. Voi jums kai vaļsts prezidentam voi īprīšk uorlītu ministram kaidā uorzemu vizeitē koč kaidā veidā ir saguojs ar kaidu nu tūs sasadūrt?

Reali es saceitu, ka nā. Uorlītu ministram voi prezidentam parosti braucīni ir iz golvyspiļsātu, reši ir kaids pasuokums uorpus tuos.

Foto: Jūlija Dibovska

Jius jau nūsaucet treis sovys darbeibys leluos prioritatis. Voi ir kaidi konkreti mierki, kū sovys prezidenturys laikā grybātu tamuos sasnēgt?

Kū mes definejam kai konkretus mierkus? Runojūt par drūseibu i aizsardzeibu, tūlaik, kod stuojūs omotā, mes dīzgon daudz diskutiejom par žūga ceļšonu iz austrumu rūbeža. Tuos lītys īt iz prīšku. Turu nūceju, ka ituo gods beiguos ari pabeigs tū kai iz Krīvejis, tai Boltkrīvejis rūbeža. Tok niu mums ir nuokušais aizdavums – militaruos infrastrukturys izveide. Saprūtit, drūseiba munā izpratnē nav rezultats. Tys ir process. Vysu laiku puorsameis kaidi apstuokli. Pyrma treju godu ruodejuos, ka pītiks ar žūgu i vyss byus labi. Tod Krīveja pylnā apjūmā ībruka Ukrainā, i mes asam tykuši pi sacynuojuma, ka juostyprynoj ari militaruo infrastruktura. Pi kaida redzīņa mes tiksim piec 3-4 godu? Tū cīši ītekmēs atteisteiba.

Ūtra līta – es cīši grybātu, kab pakuopeniskai izaleidzynuotu atolguojums aizsardzeibys i īšklītu strukturuos. Tys ir nasamiereigs. Es piļneigi nūteikti skaitu, ka navajag ni par eiro samazynuot olgu voi atbolstu karaveirim, bet mums ir juopīdzan guņsdziesieji, rūbežsorgi i policisti. Itū plaisu es grybātu redzēt samazynuotu. Tū navar izdareit vīna goda laikā, kam vīnkuorši naudys ir tik, cik ir.

Pi izgleiteibys muns sapyns byutu, ka radzātu kaidu nu myusu universitatem daudz augšuok reitingūs, nakai tuos niu ir. Kod es pus pa jūkam Reigys Tehniskajai universitatei nūvielēju desmit godu laikā tikt pyrmajā symtnīkā voi desmitnīkā, iz mane pasavēre ar šausmom i izvadeja pa durovom! (Smejās.) Ari, veidojūt vaļdeibu, aicynuoju īt iz mierki 2030. godā sasnēgt Eiropys Savīneibys videjuo dzeivis ruodeituoju. Ak, Dīvs, kas suocēs! Eksperti saceja, ka tys nav īspiejams. Vysi prīceigi saceja, ka nikuo navar padareit. Ka mes naizvierzejam mierki, nikod nikur natiksim! Labi, natiksim tī 2030. godā, bet tod 2033. voi 2035. godā. Mes šaļtim runojam, ka beidzūt vajadzātu kaidu, kas paruoda tū pareizū vierzīni i nūsprauž mierki, lai varim struoduot. Kod suocom diskutēt par mierki, mes iz reizis teikam daudz vysaiduos pretrunuos! Tod svareigi ir vysim vyss. Leidzeiga situaceja ir, pīmāram, pošvaļdeibuos. Daudz dzieržu nu cylvāku, ka “vysa ryupnīceiba ir iznycynuota, nikas nanūteik”. Paraugit pīduovuot sataiseit ryupneicu konkretā vītā, iz reizis suocās pretdarbeiba! Ryupneicu vajag, tok na pi mane! Kai tū rysynuot? Dūmoju, ka ar kaidu nūdūkļu politikys instrumentu, kas paleidzātu pošvaļdeibai eistyn pīsaisteit ekonomiskū aktivitati. Pīmāram, ka koč kas īīt tuos kasē. Vieja parku vaicuojums dreiži varātu sasakuortuot taidā veidā – vaļdeiba varātu lemt par t.s. komfortmoksuojumim, kur finansiejums ītu pošvaļdeibys, kur byutu vieja parki, dzeivuotuoju infrastrukturys i koč kaidu problemu rysynuošonai. Tai vīnkuorši ar plykim lozungim īinteresēt cylvākus ir gryuts. Jim juoradz, ka ir ari konkreta atdeve – ka ir uzjāmums, tod pasaruoda ari veloceļš, bārnu laukums, vareiba izremontēt kulturys nomu, izceļt baseinu voi saglobuot školu. Bīži mes streidomēs, kas ir pyrmais – ūla voi vysta? Daudzreiz soka – ka aizslēgs školu, pagaiss ari ekonomiskuo aktivitate. Cyti otkon – cylvāki aizbraukuši, partū vaira nav kam īt školā. Gūdeigi sokūt, tū šaļtim pat gryuts konkreti saprast.

Ka mes raudzeitu ari mentali drupeit izaraut nu tuo “mes nikuo naspiejam, mes taida problemu tauta”, bet aizītu iz leluoku pošapziņu, tys jau byutu daudz.

Voi tī ir konkreti mierki? Izmierejamuos lītuos mes varim daudz kū salikt, bet vīns cylvāks navar daudz lītu padareit. Tod ir kūpeigi juosavīnoj par tū, kū dorom. Es cikom kas radzu, ka ir dīzgon gryuts vīnuotīs. Mes cīši dreiži muokam “sasakaseit”, bet vīnojamīs parosti iz hokeju, basketbolu, dzīšmu svātkim, rešuok iz tū, ka mums vajadzātu kūpā īt i sasnēgt kaidu augstuoku ekonomiskuos atteisteibys leimini. Tod iz reizis suoksīs diskusejis – “lai Latveja izdzeivuotu, vajag munu nūzari, itū nūzari, vēļ koč kū”, “maņ mazynojit nūdūkļus, par cytim maņ vysleidza” i tt. I beiguos mes drupeit grīžamīs iz riņči.

Par jiusu tikū pīmynātū pošapziņu… Ruodejuos interesanti, ka kaidā nu interveju sacejot, ka pošapzinis ceļšona eistineibā ir vīna nu Vaļsts prezidenta pamatfunkceju.

Nui, kas nikur Satversmē nav īraksteita. Patīseibu sokūt, tei ir kasdīna – uzrunuot cylvākus ar lobu vuordu, byut kluotyn kaidā pasuokumā, aizbraukt kaidā regionalā apmekliejumā, izarunuot, pījimt Reigys pilī vysaidu nūzaru puorstuovus, kurim ir koč kas sasakruojs iz sirds, uzklauseit. Uzrunuot par tū voi cytu vaicuojumu Ministru prezidentu, ministrus voi Saeimys atbiļdeigūs deputatus – tei ir dīzgon lela dorba daļa, kas eisti nikur nav apraksteita. Kai jau runuojom, daudzi radz prezidentu kai pādejū instanci voi ari kai pyrmū instanci, kam cīši daudzi īsnāgumi suocās ar adresatu “Latvejis Vaļsts prezidentam”, kam sekoj Saeimys prīšksādātuoja, Ministru prezidente, konkretī ministri, pošvaļdeibys vadeituojs i tt. Tys, ka cylvāki šaļtim jiutās sadzierdāti, koč i saprūt, ka iz reizis piec sarunys lītys naatsarysynuos, paleidz mazynuot tū plaisu. Pošapziņu paleidz veicynuot, ka kaids ir padarejs lelus dorbus voi kū sasnēdzs, jis teik pi vaļsts apbolvuojuma, sasateik pilī voi pi juos aizbrauc gostūs. Taidi mozi sūleiši paleidz. Kai tū kūpejū pošapziņu veicynuot – tys vēļ ir lobs vaicuojums.

Jius eipaši raugot uzrunuot jaunīšus, kas, pa manim, absoluti nav vīnkuoršuokais aizdavums.

Maņ pat ruodīs, ka tys ir vysvīnkuoršuok. Pylnā nūpītneibā! Maņ nazkai vīnkuoršuok ir runuotīs ar jaunīšim. Parosti vys tys nūteik tai – suokumā ir samulsums, tod vīns, ūtrys, trešais vaicuojums. Tod mes vaira navarim beigt! I tod sekoj selfiju laiks. (Smejās.) Maņ ruodīs, ka jaunīšim ir svareigi, lai pret jim izatur kai leidzeigim, na rauga pavuiceit. Oi, kai tū bīži mīļoj dareit vacuoka paaudze… (Smaida.) Pats sev kūžu mēlē, kab naaizītu “atmiņu gunskurūs” voi nasuoktu koč kū patetiski stuosteit. Pa ūtram, jim ir svareigi, kab jūs nūvārtātu. Kod maņ stuosta, ka ar jaunīšim ir kaidys problemys, atsoku, ka tai nav. Tikpat labi myusu vacuoki tai varēja saceit par mums, vacvacuoki – par myusu vacuokim… Kotram sovs. Kotra paaudze ir ar sovu spieceigū i varbyut ari problematiskū pusi.

Nūslāgumā taids drupeit mozuok formals i nūpītns vaicuojums. Nav švuorbu, ka jums ir cīši loba humora izjiuta. Maņ ari kai Viesturis fakultatis absolventei ruodīs, ka tei ir tipiska viesturnīku humora izjiuta. Jius tam varātu pīkrist?

Eistyn? EISTYN!? (Smejās.)

Maņ tai ruodīs, nui.

Nazynu. Es tik zynu par taidu drupeit malnuoku uorstu humora izjiutu.

Maņ ruodīs, ka viesturnīkim ari ir leidzeigai.

Lai tai byutu! Kai tī beja: “Interesanti mums kai viesturnīkim!” (Smaida.)


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
22:05 Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
May 21 @ 22:05 – 23:00
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]