Teik gataveita pīminis i atkluošmu gruomota “Vitolds Valeiņs: personeiba i dorbi”

Teik gataveita pīminis i atkluošmu gruomota “Vitolds Valeiņs: personeiba i dorbi”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ir suokts dorbs, kab ituo gods rudinī izītu pīminis i atkluošmu gruomota “Vitolds Valeiņs: personeiba i dorbi”, informej projekta eistynuotuoji. Tamā tiks apkūpuota profesora Vitolda Valeiņa – vīna nu radzamuokūs literaturkritiskuos dūmys, literaturteorejis i latgalīšu literaturys apzynuotuoju i atteisteituoju – da šam napublicātuo dzeja, korespondeņce ar V. Valeiņa laikabīdrim, V. Valeiņa atminis, piļneigs bibliografejis i biografejis puorskots, taipat zynuotnysks i emocionals profesora darbeiguo myuža izviertiejums, gūdynojūt juo symtū godskuortu i ļaunūt īpazeit i aktualizēt profesora V. Valeiņa veikumu bejušajim i asūšajim filologejis studentim, literaturzynuotnis i nūvodpietnīceibys interesentim.

Literaturzynuotnīks i profesors Vitolds Valeiņs (1922. g. Istrā – 2001. g. Reigā) ir vaira kai 20 gruomotu autors ci sakuortuotuojs, t. sk. taidu literaturteorejis i viesturis izdavumu autors, kū da šam izmontoj teoretiskuos vīlys apgivei (“Ievads literatūras zinātnē”, “Daiļdarba analīze”, “Latviešu lirikas vēsture”, “Ievads  latviešu literatūrteorijas vēsturē” i c.). Latgalīšu literaturys apzynuošonā ir svareigi juo pietejumi dzejā, izdūdūt latgalīšu lirikys viesturi, sakuortojūt dzejis antologeju, pietejūt Augusta Egluoja, Madsolys Juoņa, Aleksandra Adamāna, Fraņča Trasuna, Martys Skujis i cytu autoru davumu latgalīšu volūdys i literaturys atteisteibā.

Vīna nu kruojuma “Vitolds Valeiņs: personeiba i dorbi” idejis autorem i eistynuotuojom Ilga Šuplinska: “Profesora Vitolda Valeiņa dzeivis guojums i profesionaluo darbeiba precizi atkluoj pretruneigū laiku, kurā jis ir dzeivuojs: nu nazinis i izneiceibys 2. pasauļa karā da naatlaideigai ceiņai zynuotnis atteisteibā, kurā stagnejūša i atteisteibu kavejūša lūma ir bejuse padūmu laika cenzurai i forrmalai attīksmei pret humanitarajom zynuotnem. Atjaunuotuos Latvejis laikā profesors ir paspiejs publicēt sovus vēļ studeju laikā aizsuoktūs pietejumus par latgalīšu literaturu, aktivi struoduojs pi pyrmuos latgalīšu literaturys viesturis programys izstruodis, taipat V. Valeiņs ir vīns nu pyrmūs, kas aizrauteigi guoduojs par latgalīšu volūdys tīseibom, aktivi dorbojūtīs bīdreibā “Olūts”, Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys padūmē i c.”

“Iz profesora V. Valeiņa teoretiskūs i kritikys dorbu ir baļstejušuos filologa, latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja i bibliotekara augstuokuos izgleiteibys programys, jī veiduojuši vairuokys inteligeņcis paaudzis vysā Latvejā, partū svareigi, ka itaids izdavums atguodynuos par vierteibom, kas ir myužeigys i kuo naapmīdze i napuorveiduoja ari garais padūmu laiks,” nūsoka profesore Lideja Leikuma.

Pīminis i atkluošmu gruomota “Vitolds Valeiņs: personeiba i dorbi” izīs 2024. goda rudinī, juos vaļā taiseišonys svātki nūtiks Ludzys nūvodā, Rēzeknē i Reigā. Da tam kotru nedeļu Latgalīšu kulturys bīdreibys (LKB) Facebook kontā byus publicāts kaids naradzāts ci pīmiersts materials par V. Valeini i nalels konkurss. Tūs, kas dzeivuos leidza vysaktivuok, gaida puorsteiguma bolvys gruomotys prezentacejuos.

Projekts teik eistynuots ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” projektu konkursa “Latgolys kulturys programa 2024” atbolstu. Tū eistynoj LKB, juos vadeituoja Ilga Šuplinska, V. Valeiņa bejušuo studeņte, niulenejuo LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis Latvistikys i baltistikys nūdalis Baltu volūdnīceibys katedrys profesore Lideja Leikuma i V. Valeiņa mozmeita Teika Lapsa.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
20
Cat
15:00 Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 20 @ 15:00 – 16:30
20. junī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota etnografejis izstuode nu muzeja kruojuma “Atpakaļ mājās”. Izstuodē eksponāti autentiski prīškmati, kas tyka lītuoti 20. g. s. pyrmajā pusē – dorbareiki, sadzeivis prīškmati. Etnografejis[...]