Izdūta gruomota par Daugovpiļs muokslinīkim

Izdūta gruomota par Daugovpiļs muokslinīkim

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs (DNMM) izdevs gruomotu “Daugavpils mākslinieki”, kas pyrmū reizi kūpā atspīgeļoj sešdesmit muokslinīku dorbus, kas atsarūn muzeja kruojumā, i snādz īskotu par Daugovpiļs muokslys dzeivi tūs radeišonys laikā, informej vīna nu gruomotys autorem Mairita Folkmane.

Gruomota “Daugavpils mākslinieki” atspīgeļoj profesionalūs muokslinīku padareitū Daugovpilī gondreiž symts godu laikā – nu 1930. da 2023. goda. Izdavums tyka veiduots, bolstūtīs iz DNMM muokslys kruojumā asūšajim dorbiem. Kruojumā niu atsarūn ap 1000 muokslinīku dorbu. Tī ir kai laikmata līcinīki, kas natīši raksturoj sabīdryskū dzeivi i ari puormainis kulturys jūmā. Gruomotai ir treis nūdalis, kotra nu tūs ītver sovu laika periodu.

Pyrmais laika periods ir 1930.-1965. gads, kod Daugovpilī dorbuojuos pyrmuo profesionalūs muokslinīku grupa, tymā skaitā ari Daugovpiļs muzeja dybynuotuojs Oskara Kalējs. Jis ir vīneigais nu piļsātys pyrmuos profesionalūs muokslinīku grupys, kura dorbi atsarūn muzeja kruojumā. Itū periodu tymā puorstuov vēļ treis autori – Jānis Induss, Kārlis Mudelis i Jāzeps Delvers. Īvodvuordus itai nūdaļai rakstejuse muokslys zynuotneica Valentīna Liepa.

Ūtrais laika periods – 1965.-1990. gods – nūzeimeigs ar Latvejis Muokslys akademejis absolventu īsarasšonu i sovys rodūšuos darbeibys aizsuokšonu Daugovpilī, daudzu nūzeimeigu uortelpu i interjera, kai ari tāluotuojmuokslys dorbu radeišonu, Muokslinīku savīneibys grupys izveiduošonu, kai ari regularu muokslys izstuožu reikuošonu. Itys laiks teik puorstuovāts ar 19 muokslinīku dorbim. Tū raksturoj muokslys zynuotneica Inga Bunkše. 

Laika periodu nu 1991. goda da myusu dīnu puorstuov 37 muokslinīki, pamatā tī ir Daugovpiļs regiona muokslinīku asociacejis bīdri. Grupa izaveiduoja 1998. godā, apsavīnojūt profesionalim muokslinīkim, kuri tūlaik aktivi dorbuojuos Daugovpilī voi sevi pīskaiteja pi ituo regiona. 25 godu garumā grupa ražeigai struoduojuse – sareikuotys kasgadejuos Muokslys dīnu izstuodis, grupu i personalizstuodis Latvejā i uorzemēs. Ituo laika raksturuojumu veiduoja muokslys zynuotneica Aiga Dzalbe.

Gruomotā īkļauti sešdesmit muokslinīku dorbi nu DNMM kolekcejis. Kotru autoru raksturoj juo portrets, muokslys dorba fotografeja i juo saceitais par muokslu. Var izzynuot ari seikuoku informaceju par muokslinīkim: dzimšonys voi dzeivis datus, izgleiteibu, nūzeimeiguokuos dorba vītys Daugovpilī, kas saisteitys ar muokslu voi muokslys izgleiteibu, nūzemeiguokūs dorbus, golvonuos darbeibys jūmys, personalizstuožu i cytu izstuožu skaitu, daleibu plenerūs, simpozejūs, nūzemeiguokūs apbolvuojumus, muzejus i kruojumus, kur atsarūn autora dorbi.

Gruomotys rodūšuo komanda tuos prezentacejā 22. novembrī. Karteņa nu Mairitys Folkmanis personeiguo arhiva

Pamatojūtīs muzeja materialūs i muokslinīku īsyuteitajūs dzeivis guojumūs, muokslinīku biografiskūs datus apkūpuoja, sastateja anotacejis i atlaseja fotografejis Mairita Folkmane, Valda Mežbārde i Valentīna Slavkovska. Pi gruomotys struoduoja: redaktoris – muokslys zynuotneica Valentīna Liepa i Valentīna Slavkovska, latvīšu volūdys korektoris Indra Delvera-Rožlapa, Dace Lāže, tulcis Inga Gedžūne i Bronislava Kalniņa, angļu volūdys korektore Sandra Meškova, fotografi Jurijs Berdnikovs, Māris Popovs, Pāvels Terentjevs. Gruomotā tyka izmontuotys Mečislava Caunis, Jurija Dunaiska, Stanislava Grohoļska, Teodora Rudāna, Ivana Kuzmicka, Ivara Soikāna fotografejis nu DNMM muzeja kruojuma i muokslinīku personeigūs arhivu. Gruomotys dizainu i maketu taiseja muokslineica Marta Folkmane. Projekts realizāts ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” finansialu atbolstu.


Komentari

Kalenders

Dec
13
Pīk
18:30 Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Dec 13 @ 18:30 – 20:00
Beidzūt jī ir kūpā, diveji viņ, tuoli paceli nu vysu. Tykuši pi jaunys pījiurys sātys nazkur nakurīnis vydā. Beidzūt. Diveji viņ. “Tok, ka nu kaids atīt?” apziņā īsamolda namīreiga dūma, i carātuos mīra ūstys iudiņus[...]