Sarmīte Trūpa. Bolti krakli

Sarmīte Trūpa. Bolti krakli

Stuosta autore: Sarmīte Trūpa

Konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2024” lobuokūs dorbu vydā tyka ari Sarmītis Trūpys stuosts “Bolti krakli”. Autore navarēja pīsadaleit konkursa nūslāguma pasuokumā, tok pīduovojam juos stuostu puorskaiteit portalā lakuga.lv.

Bolti krakli

Mes vysi zynim, cik mīlesteiba svareiga – kai gaiss, kai maize, kai sāta. Te kaidam jū īmat sauvēs kai pa smīklam, a cyts navar i navar dasalyugt i veļteigi nazkaidys osorys līt. Koč mīlesteiba jau vysod asūt vysapyrma atrūnama sevī pošā – taipat kai skaistums. Citejūt Šleseru, tys izkuop cylvākam taišni nu īšku. Kai meikle nu kotla.

Vacā albumā īraugu īleimātu malnboltu karteņu. Nazynu, kod un i kai jei tī ītykuse. Es stuovu, atsaspīduse pret leigovys sātys durovu steņderi, a maņ pretim, ar mugoru pret fotografu stuov Andreits. Eisa, nasarežgeitys prīcys šaļts, pīfiksāta caur vairs nazynoma fotografa i nazynoma aparata aci. Maņ mugorā boltys humpalu biksis i malna blūze. Kuojuos sorkonys, tiergā pierktys pūļu kūrpis par dažim latim. Ka sorkonys, zynu tik es poša. Andreišam bolts kraklys.

Jau bierneibā maņ patyka bolti krakli. Tēte boltā kraklā ruodejuos vysmoz iz pusi šmukuoks kai naboltā. Ostoņdasmytajūs gondreiž kotru nedeļgolu kaids preciejuos, seviški vosorā. Muni vacuoki beja jauni i jūs draugi beja jauni. Preciejuos napuortrauktai, kai piec grafika. Iz kuozom mane najēme leidza cik bīži, kai es byutu gribiejuse, bet vysmoz atnese torta gobolu nuokušā dīnā, dažreiz ar guļbeišim viersā. Guļbeiši ari beja bolti, taipat kai tētis krakli.

Ar vīnu vuordu sokūt, maņ vysod ir bejs taids kai vuojums, kai slimeiba iz boltim kraklim, i reizem pat nav bejs svareigi, kas tymā kraklā īškā.

Vīns bolts kraklys braukalēja ar lisapedku gar munu sātu i aiz garlaiceibys ceņtēs īsapazeit. Jis beja atsyuteits nu Reigys pi sovys Latgolys babys vosorys trymdā – gruobt sīnu, pļotkuot myusys (jei moksuoja jam olgu – vīnu kapeiku par nūdauzeitu myusu, bet tū es dabuoju zynuot nu sovys babys), atvest maizis nu veikala. Dīvamžāļ maņ jau tūreiz beja vysai draudzeigys attīceibys ar ortografeju, deļtuo juo maņ syuteitajā zeimeitē – nu rūteņu būrtneicys izplāstā lopā – es izlobuoju vysys klaidys ar sorkonu tinti. Tai kai maņ vēļ nabeja pīteikami daudz godu i pīredzis, tod atzineibys rokstu par drūsmi i mierktīceibu jam napīškeiru. Bet nu ituos šaļts nūliemu, ka ar boltu kraklu vīņ vystik napīteik. Ka cytim boltu kraklu volkuotuojim puorbaudeišu ari ortografeju.

Taids kandidats atsaroda dreiži i rakstēja jis cīši šmuki, ar pareizim komatim i pat ar divdaba teicīnim. Duovynuoja nu kūku sakņu poša izgrabtus traukus i latvīšu tautys teikys par nūgrymušom pilim i bazneicom. A tod atbrauce iz Latgolu rupā vylnonā džemperī, na boltā kraklā. Daguoja par reizi syuteit atpakaļ iz viļcīni i iz Reigu, lai sasapucej. Ari gleituos viestulis muna lāmuma navarēja izgrūzeit.

Nuokušajam ar kraklu vyss beja kuorteibā, bet viestulis raksteit juo naaicynuoju – beidūs, ka varātu otkon saīt koč kaida viļšonuos. Mes pat eisti nasasarunuojom – mums beja taids kai klusiešonys retrits, koč tūreiz par taidim pat dzierdiejuši nabejom. Reizem stuņdem nūsiediejom krystamuotis kuknē voi pi Aivīkstis, napuormejuši ni vuorda. Varbyut jam nabeja, kū maņ saceit. Varbyut baist. Varbyut maņ ari. Piec tam suocēs benzina krīze, autobusi brauce kai loterejā i mes vaira nikod nasasatykom.

Krize šaida voi taida, bet dzeivei tikpat vajadzeigs kaids izaicynuojums. Kai lugai sižets – ar kuopumim i krytumim, ar sarežgejumim i kuopynuojumim. Pypuri, rozinis, čymyni. Kū sareižgeituoka dramaturgeja, tū interesantuok. Boltu kraklu (pa vydu malnim) īraudzieju pi bēru golda. Cikom bērinīki atguoduoja i ar lobu vuordu pīminēja nabašnīku, tikom obejuos pusēs goldam plauka simpatejis i tīpoš ari puorzīdēja – mudri kai pujinis. Kod škeivi beja samozguoti i nūslauceiti, jis aicynuoja īt vērtīs zvaigžņu novembra dabasūs, a maņ cīši guoja mīgs. Lugai beja tik ekspoziceja i mudrys atrysynuojums.

A nuokušai, kura taipoš īsasuoce pi golda (itamā reizē na bēru, a dzeivis jubilejis), tikviņ saguoja kai ekspoziceja. Ar autobusim vys vēļ nabeja nikaidys kuorteibys. Telefona maņ taipat kai agruok nabeja. Deļtuo daguoja pacīteigai gaideit nuokušuos vakarenis pi kūpeigajim rodim. Kod piec vairuokim mienešim sasajiemu pavaicuot taņtei, kai īt munam goldabīdram, jei suoce slauceit osorys. Telefons beja tik rešajam, bet kotram kuorteigam puišam beja mociklets, i dažim gadiejuos ar tim īkrist gruovūs voi īskrīt aptīku pakšūs.

Tai es nikaidā golā ar tim boltajim kraklim natyku. Vacuoki jau kaidu laiku pa kuozom vaira nastaiguoja, bet precētīs suoce munu draugu draugi.

Tamā vosorā bejom aiz korstuma kai drusku apdullušys myusys i grīzemēs tik ap sovu asi. Ni aizmigt, ni palikt nūmūdā. Tik zumēt. Liduot iz riņča. Pluovuot. Bezryupeibu naspēja samaituot pat myužeigais benzina i naudys tryukums. Vacuoki beja pīradynuoti, ka kotrys nedeļgols naparadzātu škieršļu deļ var īiļgt. Mašynys, kas beja myusu reiceibā, – kopejis kruosys žiguļs, salatu zaļš opeļs, – derēja vaira dekorativim mierkim, na braukšonai. Vēļ beja divdesmit pīci godi vacs bembs, “tikū nu Vuocejis”, kūši sorkons. Iz tū vēremēs kai iz kaidu svešu zemu priņci, koč īkuopt vajadzēja vysim pa vīnom durovom, a īsuokt braukt varēja tik ūtrā uotrumā i nu kaļneņa.

Reigā cēle jaunu vaļsti, jauce nūst vacū. Par tū mes dūmuosim rudinī, kod stuovēsim īlys molā ar četrdesmit saņtimim rūkā i riekinuosim – pierkt maizi, zečubiksis voi zūbu pastu. Da rudiņa vēļ beja laiks.

Leigova beja leigavaiņa bruoļa bejušuo. Ar leigavaiņa bruoli i ar leigovu es beju guojuse vīnā školā. Tūreiz, kod jī obeji veļ staiguoja, rūkuos sasadavuši. Bet nu beja paguojs kaids laiks. Koč kas laikam beja pasamainejs. Mes nabejom seviški labi pazeistami.

Leigavaiņa bruoļs iz kuozom nagribēja īt vīns. Jam beja nūslīce iz eksistencialom skumem i parauduošonu. Tū sovā stacejis dežuranta postenī jis beja izkūps da piļneibai. Viļcīni tī pīturēja tik puors reižu dīnā. Reizem kaids izkuope, bīžuok kaids ceņtēs tikt paceli. Pavācynuojs atvodu sveicīni aizrypojūšajim vagonim, jis nūjēme capuri nu golvys i nūkuortu golvu īsavylka atpakaļ stacejā. Skumt. Pi telefona. Tai jī beja īsapazynuši, aiz garlaiceibys i vīntuleibys garajūs vosorys vokorūs, kod ilgi navar aizmigt – muna draudzine i leigavaiņa bruoļs. Jim vysmoz beja telefoni. A niule mums obejom asūt juoīt iz kuozom.

Ar draudzini bazneicys duorzā īguojom, kod kuozinīki jau suoce biert nu tuos uorā. Vysim pa prīšku leigavaiņa bruoļs, kam beja izadevs aizbēgt nu kūpbiļdis. Guojom tiuleņ meklēt opolū autobuseņu, kas jau gaidēja aiz styura. Pa zemis celim, cylpu cylpys mazdams, tys kratejuos iz kuozu sātu. Autobusā beja i leigovys bruoļs, i leigavaiņa bruoļs, i Sašeņš. Cyti boltūs kraklūs. Ols buceņa. Sasveidušys mīsys. Lāti dezodoranti. Veistūšys lilejis. Pa attaiseitū lūgu svaiga gaisa vītā īškā skrēja tik puteklis, ik pa šaļtei kaids sasarejs suoce kuosēt. Kaids atsarauguoja. Gaiss treisēja nu korstuma, sprīdzis i prīcys par nuokamajom stuņdem. Interese par jaunū puori beja vierspusieja. Ols buceņa, īilgušū šyupuošonu naizturiejuse, izsuove spuņdi. Tī, kas sēdēja tyvuok, tīpoš ar rūku ols putys nu biksem nūtrausuši, givuos gluobt, kas vēļ gluobams. Kūka topa tyka īsprausta atpakaļ i drūseibys piec pīturāta ar rūku.

Saša beja kaidu godu voi divejus jaunuoks par mani. Kuozu sātys pogolmā pyrma, piec i pa vydu svineigom i liriskom atkuopem jis trinkškinuoja gitaru: “O – desa, bez maizes, bez siera, desa…” Ar sovim šarmantajim krīvu šaurajim “e”. Kluotyn dakūzdams jau drusku sazaļuot suokušu dasu. Nūskolojūt tū ar atškaideitu spirtu.

Tortu ar boltim guļbeišim nabeja, bet beja daudz galis – i syltys, i soltuos. I soltys, kas palyka par syltu, i ūtraižuok. Leigovys tāvs beja nūkuovs cyuku, teļu i veļ nūcierts golvys sešom vystom. Kuozys īilga. Beja jau svātdīnis pušdīne i myusys riņčuoja ap galis bļūdom, a maņ beja tik vīna problema – kai veļteit pīteikami daudz uzmaneibys i Sašam, i Raitim, i Andreišam. Lai nivīns napalyktu biedeigs.

Kaidu pluseņu varēja atrast kotrā nu jūs, a minusi mane nainteresēja – pi oltora īt nasataiseju. Vysvaira maņ patyka Andreits ar boltū, koč na vairs svaigū kraklu. Sašam otkon beja gitara, i jis nūpītni izaturēja pret sovu pīnuokumu izklaidēt mani. A Raitim beja opeļs, kas svareigi, lai tyktu koč kod atpakaļ iz sātu. Taidu īspieju navarēja laist garum, ka nagribieju viļktīs ostoni kilometri kuojom.

Na tik leigavaiņa bruoļs, bet vysi itamuos kuozuos par nazkū skume. I bučuojuos kai iz pasauļa golu. Buorsteja dryumus jūkus kai meļneicys pīnā. Aiz absurditatis es smiejūs bolsā. Andreits rauce pīri. Saša dzīduoja krīvu romaņcis. Raitim nikas napatyka. Maņ patyka vyss.

Svātdiņ pyrma pušnaktim Raitis beja salasejs pylnu opeli ar pa sātom izvadojamim pasažerim. Maņ par nūžālu obejus sovus konkurentus jis izsādynuoja pošus pyrmūs, eleganti nūlīkūt iz ganku kotru sovu durovu prīškā. Dabraucs da breivdobys estradei, šopers i atlykušī pasažīri aizmyga tīpoš mašynā, vysi iz ciertīņa – kai sarunuojuši. Pasamūdu ap pīcim, kod garum aizgrabēje agrais reita viļcīns iz Reigu. Cīši sola kuojis. Kurs ta julī, iz kuozom īdams, dūmoj par leidza jamamom vylnys zečem? Pīrunuoju Raiti, lai vad beidzūt da sātai. Ap septenim mama īs slaukt gūvi. Jau pyrmūdīne.

Leigavaiņa bruoļam roduos genialuo dūma, ka vest mani iz sātu vajagūt ar mozu leikumeņu. Dīvamžāļ iz ceļa gulēja nogla. Šoperam niu vajadzēja drusku atsapyust i puordūmuot situaceju ar caurū ripeli. Da sātai nabeja vaira ostoni, a jau septeņpadsmit kilometri.

Īsaspraucem oranžā zaporožecā. Leigavaiņa bruoļs blokus omuleigajam šopereišam, puorejī aizmugurē. Bet dreiži beja juokuop uorā, partū ka onkuļam vajadzēja nūsagrīzt pa kreisi. Civilizaceja beidzēs, prīškā tik meži, pļovys, puteklis, saule i jau gondreiž pušdīņlaiks. Pa riņči īdami, bejom otkon atsavylkuši da kuozu sātai.

Nu škiuņaugšys izleida sagurs jaunais veirs. Jaunuos sīvys namaneja. Puiši izdzēre pa gluozei ols. Dasa iz golda beja palykuse vēļ zaļuoka. Piecpušdīnis saulē ceļabīdrim suoce viļkt iz mīgu. A maņ prīškā ostoni kilometri vīntuleibys.

Ūtardīnis reitā atbrauce Raitis – ar saluopeitu ripeli i nalegali nu Nagļu muorku izvylktu miļzeigu karpu, kū nūmete zam jasmina kryuma pogolmā. Kai izleigumu. Andreits atbrauce ar vokora viļcīni atsavadeit. Nuokušā nedeļā jam beja juoīt armejā.

Sašu nikod vaira naasu satykuse, jis asūt aizbraucs iz uorzemem. Raitis vysupyrma apsaprecēja ar munu draudzini, bet vāluok nūsleika Lubuona azarā. Andreišam beja vuocyskys putna uzvuords. Piec tuo jū atrodu internetā guņsdziesieja formystārpā.


Komentari

Kalenders

Feb
17
Pyr
18:00 Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Feb 17 @ 18:00 – 20:00
Andris Keišs: “Jau divdesmit ostoitū godu es i iz skotivis, i kameru prīškā izdzeivoju svešys dzeivis. Tys aizjam lelu daļu munys dzeivis. Ka vokorūs, izruožu laikā, tuos svešuos dzeivis teik dzeivuotys, tod nu reitu mieginuojumūs[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ VEF Kulturys piļs
Izruode “Mazpiļsāta” @ VEF Kulturys piļs
Feb 17 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]
Feb
19
Tre
11:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Feb 19 @ 11:00 – 12:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]