Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Voi latgaliski teatrī eistyn vysulobuok var īstudēt taišni komedeju? Itaidu vaicuojumu latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv pastateja raidīroksta “Mīti” catūrtuos serejis centrā. Tamā sasatyka teatra i kinys režisors, Dailis teatra muokslinīcyskais vadeituojs Vīsturs Kairišs, režisors, kurs pyrmais Nacionalajā teatrī īstudiejs izruodi latgaliski “Latgola.lv”, Valdis Lūriņš, teatra pietneica i kritike Kitija Balcare, kai ari serejis vadeituoja – portala lakuga.lv redaktore Laura Melne. Saruna aizavierzeja ari pi vyspuoreiguoku tematu, pīmāram, voi Rēzeknē juobyut teatram, kas nūsadorbuotu tik ar izruožu īstudiešonu latgaliski.

Par myusu dīnu profesionaluo teatra latgaliski aizsuokumu var skaiteit 2010. godu. Tuo pavasarī Daugovpiļs teatrī tyka īstudāta izruode “Klepernīku pogosta zvaigzne”, bet rudinī Latvejis Nacionalajā teatrī – “Latgola.lv”. Nu tuo laika gondreiž kotru godu iz Latvejis profesionalūs teatru skotivu pasaruoda kaida jauna izruode latgaliski, puorsvorā tys nūteik Daugovpiļs teatrī. Lai ari beidzamajūs godūs vārojama leluoka žanriska daudzveideiba – Rēzeknis teatrī “Joriks” bejuse izruode par Latgolys keramikys tradicejom “Muols”, Daugovpiļs teatrī īstudāta izruode bārnim “Spreideits”, kai ari aizvadeitajā rudinī tīpat pyrmizruodi pīdzeivuojuse laikmeteiga teatra spēle latgaliski “Kaids nūteikti atīs”, kas eipaša ar tū, ka Juna Fosis luga nu jaunnorvegu volūdys iz reizis tulkuota latgaliski –, vystik izruodis latgaliski puorsvorā bejušys komedejis.

Voi komedeju dominiešona vyspuor ir problema? Valdis Lūriņš soka, ka cylvāki grib vērtīs komedejis, kam tūs laikā var atsabreivuot i pasasmīt, tok profesionaļu attīksme pret tom ir pīsardzeiga. “Bīži viņ maņ redzīs, ka smītīs ir naloba gaume, tok es tam absoluti napīkreitu,” jis nūruoda. Sovpus Vīsturs Kairišs skaita, ka komedeja ir cīši gryuts žanrs. “Ari baļtiski spielejūšūs teatrūs vysi vaira grib komedejis – kai skateituoji, tai teatru direktori, kam tys īnas vaira naudys. Nu ūtrys pusis, baļtīšim jeb latvīšim nav vīglai ar humoru. Latgalīšim ar tū ir lobuok,” pastreipoj Vīsturs. Jis ari dasoka, ka komedeja struodoj tik tod, ka tei ir tragedejis apvārstuo puse – kod cylvāki radz, ka jim aktualuos problemys iz skotivis rauga atrysynuot kaids cyts.

“Ka komedejai apakšā nav tragedeja, tys nastruodoj. Tī ir taidi sakli jūki, tei nav komedeja, kas ir cīši dziļš žanrs,” skaidroj Kairišs.

Tikom Kitija Balcare nūruoda, ka svareigi saprast, par kū mes komedejā smejamēs. Tys otkon ir vaicuojums – voi cylvāki smejās par latgalīšim voi kūpā ar jim?

Intervejā portalam lakuga.lv Daugovpiļs teatra muokslinīcyskais vadeituojs i izruodis “Kaids nūteikti atīs” režisors Olegs Šapošnikovs nūruodeja, ka tuos žanriskais apzeimiejums “laikmeteiga teatra spēle latgaliski” izalaseits, kab skaiteituoji zynuotu iz kū īt. Jis ari pīzyna, ka teatra skateituojs Latgolā, īspiejams, nav pīrads pi laikmeteigeigys dramaturgejis, eipaši latgaliskajuos izruodēs, taipat īrosts, ka īstudiejumā latgaliski byus vysmoz dalieji komiski elementi i lokaliziejumi dramaturgiskajā materialā, kuo nav izruodē “Kaids nūteikti atīs”. Raidīroksta gostim tyka vaicuots, voi itei latgaliskuo teatra tradiceja jau nav īsasakņuojuse tai, ka byus gryuši tū lauzt, paplašynojūt žanriskū daudzveideibu. Kitija Balcare skaita, ka itys ir vaicuojums par Latgolys eksotiziešonu kūpumā: “Deļkuo mums, pīmāram, redzīs normalai iedīņkartē redzēt latvīšu, angļu i krīvu volūdu, bet latgalīšu volūda redzīs nazkas sovaids? Tys ir tys, kai mes atsatīcam poši pret sevi, sovu identitati kūpumā, kai varim tū pījimt voi eksotizēt. Mes poši nu Latgolys perspektivys šaļtim varbyut ari veidojam narativu, ka tei ir taida mistiska vīta, ka tys ir nazkas cytaižuoks.”

Kitija pīduovoj, kai latgalīšu volūdu varātu pa mozeišam normalizēt ari teatrī – izruodēs latvīšu literarajā volūdā varātu pasaruodeit tāli, kas runoj latgaliski, taipat jei īrūsynoj teatrim pīduovuot titrus na tik angliski, lai saprūt uorzemnīki, tok ari latvīšu literarajā volūdā i latgaliski. “Tī byutu mozi sūli, tok tī paruodeitu sabīdreibu taidu, kaida tei ir,” jei soka. Ka volūda byutu vaira radzama publiskajā vidē, pagaistu ari vaicuojumi, voi tū vyspuor vajag teatrī.

Ari Vīsturs Kairišs pīkreit, ka latgaliskajam navajadzātu byut eksotiskam: “Tei ir normala līta, tei ir svareiga myusu, latvīšu, daļa.”

Kai zynoms, Vīsturs Kairišs latgaliski ir uzjiems kinu “Piļsāta pi upis”, tok vēļ nav struoduojs teatrī pi kaidys izruodis itamā volūdā. Voi varim tū koč kod sagaideit? Jis pīzeist, ka asūt dūmuots i par Daugovpiļs teatri, i Rēzeknis teatri “Joriks” laikā, kod tū vadeja Mārtiņš Eihe, i “Dirty Deal teatro”. Tok Vīsturs skaita, ka vysupyrma vajadzātu atrysynuot vaicuojumu par latgalīšu teatri kūpumā, par kū jis daudz ir dūmuojs, bejs ari par tū sprīst Kulturys ministrejā. Kairišs tū skaita par vaļstisku vaicuojumu. Jis atguodynoj, ka budžetā, kū Daugovpiļs teatram pīškir Kulturys ministreja, ir atseviška poziceja “latgaliskuos kulturvidis styprynuošonai”. Tok, pa jam, ar tū ir par moz. Vīsturs pīduovoj iz Rēzeknis teatra “Joriks” bāzis taiseit teatri, kuram byutu vaļsts dūts aizdavums īstudēt izruodis vysūs žanrūs tikai i vīneigi latgaliski. Tys varātu iztikt bez pastuoveigys trupys, iz izruodem pīsaistūt profesionaļus, kas jādz runuot latgaliski. Taipat byutu vārts dūmuot par jaunu akteru apvuiceibom taišni Latgolā. Tys vyss naatcaltu ituos šaļts Daugovpiļs teatra mierkus – tī taipat kotru sezonu toptu 1-2 izruodis latgalīšu volūdā.

Kitija Balcare skaita, ka itū vaicuojumu navajadzātu pamest tik Latgolys rūbežūs, kam latgalīši dzeivoj na tik tī: “Varbyut tys byutu taišni Nacionaluo teatra aizdavums – kab tymā byutu vysmoz vīna izruode sezonā latgaliski.”

Tam pīkreit ari Vīsturs: “Deļkuo mums ir Nacionalais teatris? Sovā ziņā tam juosaryupej par latvīšu kulturys atteisteibu. Latvīšu kultura ītver latgalīšu kulturu.” Taipat svareigai, kab izruodis latgaliski regulari tyktu pīduovuotys ari bārnu auditorejai, nu kurūs izaugtu ari jauni pīaugušūs izruožu latgalīšu volūdā skateituoji.

Vaira par latgalīšu volūdu teatrī var izzynuot, nūsaklausūt raidīroksta “Mīti” catūrtū sereju “Voi latgaliski teatrī vysulobuok īstudēt komedeju?”:

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu 19. februara pīcys trešdīnis piec kuortys straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” teik publicātys jauna raidīroksta latgaliski “Mīti” serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Pīcuos raidīroksta serejuos tiks runuots par temom ap muzyku, medejim, volūdu, teatri i latgaliskū.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne i žurnaliste Edeite Laime. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, kurūs studejā tyka īraksteitys ari treis raidīroksta epizodis, sovpus divejis epizodis īraksteitys Latvejis Radejis Latgolys studejā. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja Liāna Merņaka.