Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

16. oktobrī Daugovpiļs teatrī pyrmizruodi pīdzeivuos jauns īstudiejums latgaliski – “Kaids nūteikti atīs”. Lugys autors ir Juns Fose – Nobela premejis literaturā laureats, kurs roksta jaunnorvegu volūdā. Leidzeigai kai latgalīšu volūda Latvejā, tei Norvegejā ir mozuok lītuotuo volūda. Pyrma tuo itei Fosis luga nav bejuse tulkuota latvyski, i niu tei iz reizis puortulkuota taišni latgaliski.

Daugovpiļs teatra muokslinīcyskais vadeituojs i tūpūšuos izruodis “Kaids nūteikti atīs” režisors Olegs Šapošnikovs stuosta, ka pīduovuojums īstudēt kaidu Juna Fosis lugu guojs nu Zīmeļvaļstu Ministru padūmis biroja Latvejā. Itūgod oktobrī Daugovpilī nūtiks Zīmeļvaļstu dīnys, i teatris aicynuots tamuos īsasaisteit, reizē akcentejūt faktu, ka pārņ norvegu dramaturgs Juns Fose sajēme Nobela premeju literaturā. “Itys pīduovuojums ruodejuos kai vareiba izbyuvēt tiļteņu storp jaunnorvegu i latgalīšu volūdom,” komentej Šapošnikovs. Jis pīzeist, ka pyrma tuo nabeja skaitejs Fosis lugys, tok piec īpasazeišonys ar vairuokom nu tūs izalasejs īstudēt taišni “Kaids nūteikti atīs”, kurā īraudzejs sevi kai režisoru. “Dūmoju, ka maņ da ituo ir gona loba i veiksmeiga pīredze latgaliskūs izruožu īstudiešonā. Ite redzieju nuokušū viersyuni i akterim, i maņ kai režisoram, i skateituojim,” skaidroj Šapošnikovs.

Daugovpiļs teatris jau vaira nakai desmit godu garumā regulari īstudej izruodis latgaliski. Tok “Kaids nūteikti atīs” vairuokūs aspektūs byuškūt eipaša. Ka īrostai iz Daugovpiļs teatra skotivis redzēt komedejis voi vysmoz īstudiejumus ar komisku pīskaņu, tod jaunuo izruode teik dasaceita kai “filozofisks trillers par pakuopeniskai pīaugūšu sprīdzi kaida puora attīceibuos i tū, cik pūstūšu vātru dvēselis dzeilēs var izraiseit bailis nu svešuo i nazynomuo ītekmis”. Taipat lugys, kū īstudej latgaliski, Daugovpiļs teatrī vysod tykušys lokalizātys – tūs darbeiba puorcalta iz Latgolu. “Fosis luga nikaidā gadīnī nabyus lokalizāta, tei byus maksimali tyvu originalam. Spielēsim latgaliski, tok raudzeisim saprast, kai i par kū gribēja raksteit autors, napītyvynojūt tū Latgolai voi kaidai cytai zemei,” stuosta režisors. Unikals gadīņs, ka Juna Fosis luga “Kaids nūteikti atīs” da ituo nav bejuse tulkuota latvīšu volūdā i iz reizis puortulkuota taišni latgaliski bez latvīšu literaruos volūdys starpnīceibys. Tū izdarejuse Jūlija Tumanovska.

Izziņojūt ituos sezonys jaunumus, Daugovpiļs teatris izruodi “Kaids nūteikti atīs” pīsaceja kai “kaisleibys skandinavu gaumē, tok latgalīšu mēlē”. Pats Juns Fose nazkod atzeimuojs, ka “juo lugom īt par lobu, kod varūņu emocejis ir cīši aiztaiseitys ar vuoku i zam tuo vuorejās”. Vaicuoju Olegam Šapošnikovam, voi nav gryuši itaidā lugā apvaļdeit latgalīšu temperamentu, kas varātu jiutami atsaškiert nu skandinaviskuo attureiguma. Režisors pīzeist, ka ir zynoms izaicynuojums. “Tys, ka mes nikuo nalokalizēsim, nanūzeimoj, ka raudzeisim atdarynuot norvegus. Pa munam, tys byutu piļneigi naaugleigai. Kotram ir sovs kulturys kods, temperaments, ari volūda prosa zynomu temperamentu. Ituos lugys teksts naskaidroj cylvāku īškejū pasauli, tok dreižuok īkodej voi simbolizej. Tū, prūtams, raudzeisim saglobuot, bet maņ skaidrs, ka poši norvegi tū spālātu cytaižuok. Myusu aizdavums ir na taiseit parodeju voi kū atdarynuot, bet izlaist caur sevi, lai lugu saprostu myusu skateituoji. Vēļ par agru sprīst, tok paradzu, ka izruode byus drupeit “korstuoka”, nakai varbyut tū rokstūt redzēja autors,” nūruoda Šapošnikovs.

Izruode teatra sātyslopā raksturuota kai “laikmeteiga teatra spēle latgaliski”. Režisors skaidroj, ka tys ir kai skaidruojums skateituojim, kab jī zynuotu, iz kū īt. Vītejī skateituoji, īspiejams, nav daudz sasatykuši ar laikmeteigu dramaturgeju, eipaši jau latgaliskajuos izruodēs. Dūmojams, ka ari pats īstudiejums piec sovys stilistikys varātu byut laikmeteigs, tok par tū varēs pa eistam sprīst, tyvojūtīs pyrmizruodei. “Laikmeteiga teatra spēli var saprast i kai akterspēli, i spēli ar laikmeteiga teatra pajiemīnim. Kai vīns, tai ūtrys variants byus pareizs. Mes eksperimentejam, izmontojam laikmeteiguo teatra, fiziskuo teatra pajiemīņus, sintezejam tū vysu, kab izruodis forma i styls atbylstu tuos saturam,” soka Olegs Šapošnikovs. Teatrī tur nūceju, ka, īspiejams, da pymizruodis rodūšajai komandai vystik izadūs nūbraukt iz Norvegeju, tok tys vēļ nav piļneigi skaidrys. “Tys prosa daudz kai organizatoriski, tai finansiali. Tok mums beja taida fantazeja, kab vaira saprostu tū atmosferu, par kuru roksta Juns Fose, nūbraukt taišni iz Norvegejis rītumu krostu, kas ir juo dzymtuo puse, i vīnkuorši sajust, kai ir byut tik tyvai jiurai – krostā, kur nav ni sātu, ni cylvāku, dabuot puorlīceibu, ka zynim, kaidūs apstuokļūs runoj lugys varūni,” stuosta režisors.

Izruodis rodūšajā komandā ir ari kostimu muokslineica i scenografe Inga Bermaka, gaismu muokslinīks Sergejs Vasiļjevs, kusteibu muokslinīki Vladimirs Goršantovs i Darja Turčenko, kai ari komponists Jēkabs Nīmanis. Lugā dorbojās tik treis personaži, tok iz skotivis kūpā kuops ostoni cylvāki – akteri Zanda Mankopa, Ritvars Gailums, Līga Ivanova, Egils Viļumovs, Marks Šelutko, Māris Korsiets, kai ari obeji jau pīmynātī kusteibu muokslinīki. Režisors uztur intrigu i naatkluoj deļkuo tai i kaida byus kotra aktera lūma izruodē. Tok jis pastreipoj, ka Markam Šelutko itei byus debeja latgaliskajuos izruodēs. “Tys ir cīši svareigi, partū ka mes kuortejū reizi varim paruodeit, ka nav škieršļu īsavuiceit volūdu, ka ir lela gribiešona. Nav nūslāpums, ka mums Latgolā ar itū ir problema. Myusu teatra miseja ir cylvākim na didaktiski stuosteit, ka juozyna volūda, bet ruodeit tū ar sovu pīmāru. Akteri, kurim dzymtuo volūda ir krīvu, spielej izruodēs latvyski i ūtraižuok, ari latgaliskajuos izruodēs spēlējuši latvīši, kurim īprīšk itei volūda beja dīzgon sveša. Jim beja gryuši pīrast, kai vajag izrunuot i vyspuor skaiteit tekstu latgaliski. Itys byus vīns nu pyrmūs gadīņu, kod latgaliski spielēs akters, kuram dzymtuo volūda ir krīvu. Maņ prīca, ka Marks ar tū tik labi teik golā.” Taipat Šapošnikovs nūruoda, ka Līgai Ivanovai itei byuškūt atsagrīzšona teatrī piec vairuoku godu puortraukuma.