Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Par reizi piec Leldīnis breivdīnu Rēzeknis piļsātys bārnu bibliotekā pošā pušdīnis laikā beja literatis Meldrys Gailānis i muokslineicys Līgys Mundys jaunuokuos gruomotys “Kai palikt par eistynu luoci” atkluošona, kurā Rēzeknis Tautys teatra aktrisis Jolantys Leitānis bolsā skanēja gruomotā publicātuos emoceju puosokys. Myusu dīnu bārni runoj i saprūt latgaliski, bet gruomotu i izruožu latgaliski daīmameiba itai auditorejai atkareiga kai nu literatu dorba, tai i nu vacuoku attīksmis – tys skanēja iz gruomotys prezentaceju saguojušūs redzīņūs.

Jaunajā izdavumā saimem i bārnim, kū ituo gods janvarī izdeve latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, publicātys sešys emoceju puosokys par luocānu Meikuleņu i juo draugim. Puosokys papyldynoj socialuos pedagogis Laurys Mičulis-Šustis sagataveiti aizdavumi lobuokai emoceju saprasšonai.

Stuostus par luocānu bibliotekare, literate i pīcu bārnu mama Meldra Gailāne roksta jau vaira nakai 20 godu. Jī pi Meldrys atguojuši reizē ar pleiša luocānu, kas kai bolva kaidā konkursā sovulaik pi saimis tics, atbraucūt nu Reigys – suokuos puosokys raksteitys Meldrys vacuokajai meitai Madarai Luīzei, kurei, taipat kai pleiša luocāns Mikijs, kurs, dzeivojūt Latgolā, ar laiku tics pi vuorda Meikuleņš, beja kluotyn “Kai palikt par eistynu luoci” prezentacejā.

Ka saleidzynoj ar pyrmū izdevumu “Meikuleņš īpazeist omotus”, var redzēt, ka jaunajā izdavumā luocāns Meikuleņš ari drupeit pasamejs. Gruomotys “Kai palikt par eistynu luoci” muokslineica Līga Munda stuosta, ka vysa pyrma pasamejuse zeimiešonys tehnika. Niu ilustracejis tūp digitali, bet īprīšk Meikuleņš zeimāts ar zeimulim iz eistyna papeira, tod digitalizāts. “Saprūtams, ka zeimiešonys veids ītekmej vizualū, nūteik atteisteiba, koč i pošai ruodīs, ka stilistiski varūni nav pasamejuši,” nūsmaida Līga. Meikuleņš juos dzeivē īguojs najauši – gruomotys autore Meldra sovulaik, dzerūt čaju, pavaicuojuse, voi Līga nagribūt izzeimēt gruomotu. “Tūlaik studieju interjera dizainu, padūmuoju, ka zeimēt jādzu i kas ta tī naizzeimēt luoci! Kod atsasiežu pi dorba i saprotu, ka tys nav tik portrets, bet luočam juosakust, juodzeivoj, jam vysā gruomotā juobyut vīnaidam, saprotu, ka cik vīnkuorši nav,” atguodoj muokslineica. Līga pīzeist, ka jai ir vīgļuok zeimēt dzeivinīkus, kaidus skotus, bet jaunajā izdavumā sova vīta beja ari cylvākim – gruomotys varūnem Martai, Līneitei –, i tys ruodejīs leluoks izaicynuojums. Līgys kasdīna nav saisteita ar gruomotu ilustriešonu, bet portalam lakuga.lv jei atsazeist, ka lobpruot tū dareitu i iz prīšku.

“Es grybātu turpynuot ilustrēt bārnu gruomotys, maņ pateik! Saprūtams, tys prosa cīši daudzi laika. Kaids zeimiejums tūp puora stuņžu laikā, cytu otkon zeimej i puorzeimej vairuokys dīnys. Bet rezultats maņ cīši pateik i skaitu, ka vyss dorbs ir tuo vārts! Par gotovū gruomotu vysu leluokais gondarejums,” prīceigi nūsoka Līga.

Gruomotys prezentacejā gostūs beja ari Rēzeknis Katuoļu vydsškolys jaunuokūs klašu bārni, kas aktivi klausejuos puosokys i pīsadaleja latgaliskūs vuordu miniešonā. Vaicuoti, voi saprūt latgaliski, gondreiž vysi bārni cēle rūkys, bet iz vaicuojumu, voi kasdīnā runoj latgaliski, apstyprynojūši atsaceja viņ nalela daļa. Vīna nu aktivuokūs klauseituoju beja ūtruos klasis škoļneica Kristiāna, kurei beja tūs bārnu vydā, kas kasdīnā runoj latgaliski. Kai jei pastuosteja portalam lakuga.lv, latgaliski pamatā runoj ar vacuokim sātā i draugim, bet školā vystik tū saīmūt dareit reši. Kristiāna pyrmuo pareizi zynuoja atsacejumu iz vaicuojumu i bolvā sajēme jaunū gruomotu, kas byušūt juos pyrmuo gruomota latgaliski. Vaicojūt, kai jai ruodīs, vai nabyus gryuts skaiteit i vysu varēs saprast, meitine dūmeigi, bet ar smaidu pībiļde: “Pļus minus!”

“Eistineibā školā bārni soka, ka sātā runoj latgaliski,” tai atsacejumu iz vaicuojumu par latgalīšu volūdu bārnu vydā suoc Rēzeknis Katuoļu vydsškolys školuotuoja Vineta Ābuoliņa (Āboliņa). “Maņ ruodīs, ka školā varbyut bārni vaira kautrejās runuot latgaliski, bet saprūt, zyna i ruodīs, ka vysā daudzi taišni sātā runoj,” tai školuotuoja. Taipat jei stuosta, ka i školys programuos latgalīšu volūda ari pasaruoda, kam vysuos programuos ir dorbs ar vītejim vuordim, i tī pasaruodūt vysaidu Latvejis vītu vuordi.

“Nav tai, ka školys programuos cīši daudzi dasadūrtu latgaliskajam, bet vysmoz vīns temats goda laikā ir. Bet vyss vaira atkareigs nu školuotuoja, kaidus vuordus jis izalosa vuiceit – nu Kūrzemis pusis voi Latgolys,” stuosta Vineta.

Taipat jei skaita, ka i literatura bārnim latgaliski ari ir vajadzeiga i nūdereiga. “Mes nadreikstam aizmierst, kas ir myusu montuojums. Nabyus gruomotu, aizamierss. Juoatguodynoj bārnim, ka ir na tik vuocu, angļu, cytu volūdu gruomotys, bet i tepat vītejuos latgalīšu,” puorlīcynuota školuotuoja.

Gruomotys atkluošonys svātkūs emoceju puosokys izskanēja Rēzeknis Tautys teatra aktrisis Jolantys Leitānis bolsā. Portalam lakuga.lv Jolanta atsazyna, ka skaiteit latgaliski naasūt vīglai. “Muna dzeivis i dorba pīredze ir taida, ka, sovulaik struodojūt radejā (Latgolys Radejā – red.) beju pīroduse daudz runuot i skaiteit latgaliski, bet teksts beja raksteits latvīšu literarajā volūdā i puorlikšona nūtyka golvā. Nu vīnys pusis tys beja īrostuoks i ari itūšaļt varātu byut vīgluok nakai redzēt par reizi latgalīšu volūdā raksteitu tekstu. Puorskaitūt gruomotu, sasagatavejūt tyku golā, koč i beja vuordi, kurūs nalītoju i naasu dzierdiejuse, par pīmāru, taids vuords beja “dzymdynuotuoji”,” atkluoj Jolanta, reizē sokūt, ka golā nabeja cik gryuts skaiteit latgaliski, kai beja dūmuojuse, ka varātu byut. “Varbyut kaidā šaļtī i mēle sasapyna, bet prīca beja redzēt, ka bārni klausejuos i jī ari saprota, kas nūzeimoj, ka volūda vaira voi mozuok, bet ir saimēs,” soka Jolanta Leitāne.

Rēzeknis Tautys teatris regulari sovā repertuarā īkļaun latgaliskūs uzvadumus. Kai stuosta Rēzeknis Tautys teatra režisore Māru Zaļaiskalns, ka teatris jau nu paguojušuo godu symta 70. godu vyds reizi nu reizis īstudej nazkū latgaliski. “Pyrmais izvadums latgalīšu volūdā tūlaik beja “Kuozys Latgolā”, ar kuru izbraukuojom vysu Latveju. Var saceit, ka bejom pyrmī, kas tymā laikā tū dareja. Piečuok beja cyti izvadumi. Asam pat nu leitovīšu volūdys tulkuojuši dorbus latgaliski, lai ir kū īstudēt. Dorim tū periodiski. Beja laiki, kod latgalīši cīši raudzeja runuot literari pareizi, raudzeja vyspuor narunuot latgaliski. Ite gribīs atguoduot runys specialistis Antonijis Apelis, kurei poša guoja nu Kaunatys, saceitū, ka lobuok sātā runuot latgaliski, na napareizi latvyski. Bet vacuoki gribēja, kab bārni runoj literari pareizi. Tī, kuri sovulaik ībrauce Reigā nu Latgolys, beja taidi klusynuoti, par reizi varēja pasaceit, ka jī īt nu Latgolys, deļtuo maņ niu ir lela prīca, ka latgalīšu volūda dabuojuse taidu cīši lobvieleigu situaceju – daudzi kas nūteik, i izīt ari itaidys jaukys gruomotys,” soka režisore.

Juos redzīņam pīsavīnoj Jolanta Leitāne sokūt, ka itūšaļt latgalīšu volūda ari ir sovā ziņā kai mūdis līta, vysim pamatā ruodīs atbolstama. “Poša asu izauguse laikā, kod, braucūt iz tū pošu Reigu, nūteikti nagribēja pozicionēt, ka es asu latgalīts. Kai i Māra soka – varbyut gribēja vaira nūslēpt. Bet, nu ūtrys pusis, niu asam situacejā, ka latgalīšu volūda kasdīnā naskaņ cik bīži. Struodojūt ar turystim Breivvaļsts duorgumu nomā Rēzeknē, reizi atbrauce saime – jauns puors ar bārnu – i pat nasasavasalojūt par reizi vaicuoja, voi runoju latgaliski. Jī atvede bārnu iz Latgolu, kab bārns gribiejs dzierdēt, kaida tod ir latgalīšu volūda. Staiguojuši vysa kur, bet nivīns ar jim naasūt runuojs latgaliski. Saīt, ka itaida pīredze niu ir eksluziva,” pīdzeivuotū stuosta Jolanta.

Iz vaicuojumu, voi teatram byutu juoīstudej nazkas vaira latgaliski i bārnim, Māra Zaļaiskalns soka, ka ar dorbim latgaliski vajadzātu struoduot, bet naasūt taidu materialu. “Niu ari dūmoju – ir gruomota, varbyut nazkas var saīt. Juobyut materialam, tod i latgaliski īstudiejumi bārnim byus! Asam taisejuši ari vysaidys izruodis bārnim, bet latgaliski vēļ nav saguojs,” atsazeist režisore.

Izdavuma “Kai palikt par eistynu luoci” autore Meldra Gailāne kasdīnā struodoj bārnu bibliotekā i radz bārnu i jūs vacuoku interesi ap gruomotom, kurūs vydā ari latgaliskī izdavumi. Meldra stuosta, ka latgaliski rauga skaiteit tuos saimis, kuruos vacuoki runoj latgaliski, bet saimēs, kur vacuoki narunojūt latgaliski, ari nateikūt skaiteits latgaliski.

“Munā pīredzē ir bejuši gadīnī, kod bārns pat tai kai grybātu latgaliskū gruomotu, vacuoki pagrūza, pacyloj, pasoka: “Nē, mēs šo nesapratīsim!” i nūlīk atpakaļ plauktā. Vacuoki nūsoka tū, kū skaiteis bārns,” soka bibliotekare i jaunuo izdavuma latgaliski bārnim autore.

Jei stuosta, ka nu da ituo izdūtūs gruomotu vysu vaira Rēzeknē skaita Laurys Melnis komiksu bārnim “Sunāns breiveibā”. “Tys iz vītys nastuov – myužeigi ir voi nu ryndā, voi pi kaida sātā. Ka varbyut stuov plauktā, tod iz dīnu, diveju. I vyss. Juoroksta latgaliski komiksi!” nūsmej Meldra, sprīžūt, ka itūšaļt var redzēt komiksu žanra popularitati i ari pīsauktajā gruomotā naasūt cīši daudzi latgaliskuo teksta. Leidzeigi kai īprīšk školuotuoja, ari Meldra skaita, ka latgaliski ir juoroksta gruomotys, cytaiži saīs, ka bez latgaliskuo pīduovuojuma i volūdys nabyus. “Ka latgaliskais pīduovuojums byus, agri voi vālai koč vīns suoks skaiteit gruomotu i latgaliski,” sprīž Meldra.

Iz vaicuojumu, kas jai pošai padūmā, kod vīns dorbs niu pabeigts i prezentāts, Meldra soka, ka tyvuokuo goda laikā nūteikti kū ni vēļ varātu pīraksteit. “Muna motivaceja koč kū raksteit ir kai kurai gruomotai. Meikuleņa stuostim tū motivaceju šudiņ vysi varēja redzēt – tī ir muni bārni. Cytim dorbim – skaiteituojs. Ka gruomota, dorbs aizīt, jū skaita, gribīs paraudzeit vēļ kuo pīraksteit,” soka Meldra Gailāne, sarunys nūslāgumā aicynojūt skaiteituojus iz sasatikšonu maja vydā, 17. majā paradzātajā Muzeju naktī, kod kūpā ar muokslineicu Līgu Mundu obejis gasteis Rēzeknis gruomotu veikalā “Zvaigzne ABC”.

Fotogalerejā: izdavuma “Kai palikt par eistynu luoci” atkluošona, foto Amanda Anusāne, portals lakuga.lv