Latgalīšu literatura i muzyka skanēs storptautyskā festivalā Igaunejā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Nu 5. da 10. maja Igaunejā, Tartu, nūteik Storptautyskais literaturys festivals “Prima Vista”. Vaira nakai 60 festivala nūtikšonu vydā “Prima Vista” nūslāguma dīnā, 10. majā, gaidoms dzejis i muzykys vokors ar vairuoku latgalīšu literatu i muziku pīsadaleišonu.
Kai latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv pastuosteja tulkuotuoja i Tartu Universitatis pasnīdzieja Ilze Tālberga, Storptautyskais literaturys festivals “Prima Vista” nūteik jau vaira nakai 20 godu, nu 2004. gods, i puļcej autorus, tulkuotuojus, literaturys kritikus i skaiteituojus kai nu Igaunejis, ta uorzemu. Festivalu reikojūt bezpelnis organizaceja “Literaturys festivals “Prima Vista””, Tartu Universitatis biblioteka, Tartu piļsātys biblioteka, Igaunejis Rakstnīku savīneiba i Igaunejis Literaturys bīdreiba. “Literaturys skaiteišona festivala laikā nūteik vysaiduos vītuos Tartu. Nu 2016. gods “Prima Vista” regulari pīsadola ari latvīšu autori, par pīmāru, 2024. godā uzastuoja Preiļu konceptualisti, 2023. godā Lote Vilma Vītiņa i Marija Luīze Meļke, 2022. godā tys beja Rvīns Varde i tai tuoļuok,” stuosta tulkuotuoja.
Ilze Tālberga atkluoj, ka kas gods festivalam asūte kaida tema, i itūgod jei ir “Gruomota kai vīta. Vīta kai gruomota”. “Tai kai itūgod i Igauneja, i Latveja svietej sovai pyrmajai gruomotai 500, tod leluoks izsvors 2025. gods festivalā ir taišni iz Igaunejis i Latvejis autorim, koč taipat byus daudzi gostu nu cytu vaļstu. Saisteibā ar itū temu, festivala reikuotuoji izsaceja dūmu, ka varātu saorganizēt dzejis vokoru kaidā interesantā formā. Autorim, kurī pīsadaleitu, juobyut kaidā veidā sadareigim vīnam ar ūtru, kai ari juospiej sasadorbuot sovā vydā. Nu 2016. gods latvīšu programys koordinatore festivalā ir Evelina Aruste (Evelin Arust). Tai mes trejatā – Evelina, es i igauņu dzejnīks i latvīšu literaturys tulkuotuojs Contra (Margus Konnula) – kas gods sprīžam, kurūs autorus, kas tamā šaļtī Latvejā ir cīši aktivi i zynomi, varātu paaicynuot iz Tartu. Vīnā šaļtī maņ ruoduos dūma, ka mes varātu padareit plotuoku redzislūku i dasaisteit autorus, kurī puorstuov vēļ cytys, ka tai var saceit, mozuokys volūdys, kuruos teik runuots Latvejā i Igaunejā. Kam vysi dialekti i izlūksnis, kurūs runoj Latvejā i Igaunejā, ir daļa nu itūs vaļstu kulturys,” idejis rasšonūs par latgalīšu autoru aicynuošonu iz festivalu skaidroj Ilze.
Festivala reikuotuojim pasalics piļneigi dabiski, ka Latvejis gadīnī mozuok lītuotuo volūda, kas skanēs festivalā, byus latgalīšu volūda, bet Igaunejā – veravīšu i setu volūdys, kuruos runoj Igaunejis dīnavydrītumūs. “Mes personeigim pazynom Raibū (Oskaru Orlovu), kam jis kaidu laiku aktivi dorbuojuos Tartu. Bet Igaunejā cīši labi zynoma ir ari Kauksi Ille (Kauksi Ülle), kurei puorstuov veravīšu volūdu. Vēremēs ari, kas vēļ aktivi īsasaista latgalīšu volūdys populariziešonā, tai uzrunuojom ari Ligiju Purinašu i Anitu Mileiku,” stuosta Ilze Tālberga. Itim autorim 10. maja nūtikšonā sešuos stuņdēs vokorā kulturys klubā “Salong” pīsavīnuos ari Igaunejā labi zynomī autori – setu volūdā rokstūšais Andreass Kalkuns (Andreas Kalkun) i nu Igaunejis zīmeļrītumu mozā Kadrinys izlūksnē runojūšuo autore Mariliza Teinfeldta Grina (Maryliis Teinfeldt-Grins).

Kai izaruoda, kotru reizi, kod iz festivalu atbraucūt ari latvīšu autori, organizātuoji speciali nūtikšonai rauga iztulkuot jūs dailradi igauniski, kab jūs dorbus varātu skaiteit ari igauņu apmaklātuoji. “Voi tei ir konkreta gruomota kai Preiļu konceptualistu dzejis kruojums “Alfabēta dzimtene” (igauniski “Alfabeedi sünnimaa“ (tulk. Contra)) voi dzejis buklets – Anna Belkovska, Marija Luīze Meļke, Lote Vilma “Dīvains mezgls vēderā” (igauniski “Kummaline sõlm kõhus“ (tulk. Ilze Tālberga, Evelina Aruste, Contra). Ar itim dorbim mes gribim pamest ari kaidu palīkūšu pīmiņu par pasuocīni. Deļtuo es pīduovuoju, ka itūreiz varātu padareit kū ta da ituo nabejušu – tulkuot nu latgalīšu volūdys tik na literarajā igauņu volūdā, bet veravīšu volūdā. Contram i Evelinai itei dūma patyka. Tai kai Contra pats īt nu Veru apriņka i runoj veravīšu volūdā, tod jis pasajēme tulkuot latgalīšu dzeju sovā volūdā. Deļtuo itūreiz byus mozs dzejūļu bukleteņš, kam nūsaukuma “Tī pādejī īzemīši” (vyraviski “Nuuq perämädseq perismaalasõq”) ideja pajimta nu Raibuo dzejūļa. Bukletā byus latgalīšu dzejūli originalvolūdā i tulkuojumi veravīšu volūdā, bet kluotyn taipat byus i Igaunejis autoru dzejūli originalvolūdā. Maņ ruodīs, ka saīs nazkas pyrma tuo nabejs – myusu mozuos volūdys (dialekti, izlūksnis) sasatiks vīnā mozā gruomateņā, paruodūt, ka i jamuos var raksteit,” par ideju i juos eistynuošonu prīcojās tulkuotuoja.
Atguodynuosim, ka piec 2011. gods tautys skaiteišonys datu, latgalīšu volūdā kasdīnā tūlaik runuoja napylnys 165 tyuksūšys Latvejis dzeivuotuoju, bet, kai līcynoj škārsteiklā daīmamuo informaceja, veravīšu (voi veru, igauniski võro) volūdā 2021. godā runuoja aptyvai 72 tyukstūšys Igaunejis dzeivuotuoju (pamatā vaļsts dīnavydaustrumūs) i setu (seto) volūdā 2021. godā runuoja aptyvai 25 tyukstūšys Igaunejis dzeivuotuoju. Oficiali obejis volūdys teikūt sauktys par dialektim. Kai nūruoda Ilze Tālberga, kadrinys izlūksne ir vysā moza i Mariliza Teinfeldta Grina, kurei byus vīna nu 10. maja literaruos nūtikšonys autoru, asūt pyrmuo, kas itamā izlūksnē pīrakstejuse dzejūļu gruomotu.
Tulkuotuoja Ilze Tālberga portalam lakuga.lv stuosta, ka festivals “Prima Vista” vysod nūsaslādzūt ar kaidu koncertu. “Contra koč kur beja pamanejs dzīduotuoju Ūgu i pīduovuoja, ka varātu jū paaicynuot uzastuot. Pa munam, byus breineigi paruodeit igaunim, ka repuot var i latgaliski. Varbyut tys byus kai īdviesme ari kaidam veravīšam, kam vysmoz škārsteiklā navaru atrast nivīna veravīšu voi setu repera,” iz muzykalū nūtikšonu cereigi verās Ilze.

Par latgalīšu repa priņcesi sauktuo Ūga kūpā ar meitiņu grupu “juos īluos līluos” sastdiņ, 10. majā, uzastuos tīpat Tartu kulturys klubā “Salong” pusdeveņūs vokorā. Aiz da ituo mozuok zynomuos grupys “juos īluos līluos” nūsaukuma sliepās treis muokslineicys nu Latgolys: Laura Svikša (Rēzekne), Amanda Lapa-Slobožanina (Daugovpiļs) i Deina Misāne (Ludza). Grupa rodusēs dzejnīkam Seimaņam Putānam veļteitajā projektā i, kai portalam lakuga.lv stuosta “juos īluos līluos” dalineica Amanda Lapa-Slobožanina, piec pyrmuos sadarbeibys i kūpdzīšmu radeišonys, juos sasprīdušys kūpā muzicēt i iz prīšku. “Kotra nu meitiņu grupā īnas sovu šarmu i unikalu bolsa tembru. Kūpā dareišonā veidojās eipaša muzykaluo saikne nu Latgolys. Koncertūs varēs dzierdēt na tik kūpeigūs skaņdorbus, bet ari kotrys nu myusu solo karjerā raksteituos dzīsmis,” tai Amanda.
Par festivalu vaira izzynuot i ar juo programu īpasazeit var ITE (angļu volūdā) voi ITE (igauņu volūdā).

Komentari