Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Laura Bicāne aba niu Laura Gutjeresa-Kamačo (Gutierrez Camacho) pagasteit iz Latveju beja atskriejuse tik iz nedeļu, kab pīduovuotu nalelu koncertu Bazneicu naktī Ludzā kūpā ar muosu Jacintu Ciganoviču. Sovpus kasdīnā Laura ar veiru Karlosu i dālu Larsu dzeivoj Vuocejā, Bavarejis regionā. Nūgivu Lauru iz eisu sarunys šaļti pyrma koncerta mieginuojuma, kab dazynuot, kai jai dzeivojās Vuocejā i voi ari itūšaļt saīt pasadorbuot muzykys lauceņā.

Laurys i Jacintys Ludzys Romys katuoļu draudzis bazneicys muzykaluo programa nabeja eisti pyrmatskaņuojums, klauseituojim tū pyrmū reizi beja vareiba dzierdēt Rēzeknē apmāram pyrma diveju godu. Tūlaik piec koncerta muosys uzrunuojs Ludzys prīsters Jākubs Rodions Doļa, ka itaidu nūtikšonu varātu nūvest ari iz Ludzu. Niu sevkuru braucīni iz Latveju Laura plānoj sovlaiceigai, ari itys maja koncerts īplānuots ituo gods suokuos. Pa godu Laurai iz Latveju saīt atbraukt vīnu voi divejis reizis.

Pastuosti sovu eisū biografeju, nu kurīnis tu ej i i ar kū nūsadorboj itūšaļt?

Es īmu nu Daugovpiļs, niu jau Augšdaugovys, nūvoda Vyšku pogosta. Asu pabeiguse Špogu vydsškolu, studieju Daugovpiļs Universitatē i ari muzykys vydsškolā vuicejūs klasiskū gitarspēli. Piec profesejis asu školuotuoja, nu suoku pošai na cīši patyka, tok niu jau pateik. Es vuicu vuocu, fraņču i ari angļu volūdu. Niu es pastuoveigai dzeivoju Vuocejā i tī ari vuicu volūdys pīaugušūs interešu izgleiteibā. Vuocejā ir tei breineiguo prīškrūceiba, ka bārna kūpšonys atvalinuojums var iļgt leidz pat treis godim i tu ari vari saglobuot sovu dorba vītu. Dūmoju, ka ari iz prīšku palikšu itymā lauceņā i vuiceišu volūdys.

Saīt, ka tu kasdīnā esi eistyn storptautyskā vidē.

Nui, mani svešvolūdys vysod ir aizruovušys. Maņ pateik, kod lītys lītojās, lai jebkam, kū es doru, byutu kaida jāga. Maņ pateik volūdys, bet, ka es, pīmāram, vuiceitūs portugaļu volūdu, maņ nabyutu ar kū runuot, leidz ar tū maņ ari iz reizis pagaist interese.

Tev niu ari pavuorde storptautyska, pastuosti, kai tu sasapazyni ar sovu veiru?

Sovu veiru Karlosu satyku Leitovā, cyta storpā, ari vuicūtīs volūdys studentu vosorys nūmetnē. Tai mes kaidu šaļti draudzejomēs, tok beja dīzgon gryuši Meksiku apvīnuot ar Latveju, tī pa vydam vystik ir ostonys tyukstūšys kilometru.

Kai meksikaņs i latvīte tyka Vuocejā, Bavarejis regionā?

Mes nu suoku raudzejom atrast nazkū kūpejū, saguoja, ka tei ir vuocu volūda. Maņ vuocu volūda beja kai školā, tai ari piečuok studejuos. Izaruodeja, ka jis ari beja pasavuicejs vuocu volūdu. Kod vajadzēja saprast, kur tod mes kūpā dzeivuosim, saprotom, ka Vuoceja varātu byut variants, kam tī tryuka uorstu personala i jī mekleja specialistus nu cytu vaļstu. Taišni tymā laikā pasaruodeja pilotprojekts storp Meksiku i Vuoceju. Tai munam veiram Karlosam, kurs piec izgleiteibys ir ortopeds, beja vareiba pīsasaceit taidā projektā. Da dzeivis Vuocejā mes vēļ gondreiž godu padzeivuojom Meksikā, kas ari beja interesanta pīredze. Bavareja, kas ir vīns nu Vuocejis štatu, pyrmais saceja, ka niu jī ir gotovi uzjimt meksikaņu uorstus, tai mes tī ari tykom. Vuocejā dzeivojam nu 2018. goda, iz Latveju saīt atbraukt reizi voi div reizis godā.

Bavareja maņ drupeit atguodynoj sova veida Latgolu, jim ir sovs dialekts, kuru es pat da šai dīnai da gola nasaprūtu. Ari poši vuocīši pīzeist, ka Bavarejā ir sova volūda. Maņ vys pošai nu suoku beja interese paraudzeit īsavuiceit itū Bavarejis volūdu, tok poši vuocīši saceja, ka tū nav īspiejams izdareit. Maņ pat niu tei ir kasdīnys problema, pīmāram, mums ir santehniks, kurs runoj tik bavarīšu dialektā i es navaru sasajimt jam pīzvaneit. (Smaida.) Kod tys santehniks nazkū runoj, es varu tik smaideit i pīkrist.

Kaida ir jiusu kasdīnys saimis volūda?

Saimē prakse ir taida, ka mes kotrys palīkam pi sovys volūdys. Es izalaseju latvīšu volūdu, redzīs, ka papyldu ītu ari latgalīšu, mes bārnam vyspuor sajauktu golvu. Deļtam es kasdīnā ar dālu Larsu runoju latvyski, cikom veirs ar jū runoj spāniski. Larss ari īt bārnuduorzā, i tī vuicuos vuocu volūdu. Jau byus paguojuši kaidi diveji mieneši, i var saceit, ka jis vuocyski jau runoj kai sovā elementā. Mums napaseņ beja taida situaceja – stuovom kuknē, es soku nazkū latvyski, veirs spāniski, Larss atbiļd vuocyski. Prūtams, var vēļ byut kaidys puorsasliegšonys i vyss kas var puorsameit, tok es tycu, ka bārnim apgiut volūdys ir vīgli. Vysudreižuok nabyus tai, ka jis takūšai runuos vysuos volūduos, tok jis nūteikti saprass, kū jam soka. Kod mes da vacvacuokim nūbraucam iz Vyškim, ir forši, ka ar jū runoj latgaliski.

Interesants fakts, ka, lai ari sātā, byudama mozuoka, runuoju latgaliski, dūmoju es latvyski.

Ari veirs ar mani cytreiz atbrauc gostūs iz Vyškim, tok ite maņ ir gryuteibys jū paādynuot. (Smejās.) Vysu laiku vajag nazkū osu, čili mērceitis. Tuos jam piļneigi juovodoj leidza. Kas mums te iz vītys ir oss, jam pavysam nav. Tok jam garšoj buļbis i tomati nu duorza, kod ir sezona. I saļdiejums.

Nav gryuši kasdīnā izmontuot tik daudz i dažaidu volūdu?

Redzīs, ka jau pīrodu. Gryutuokais eistyn beja tys laiks, kod saprotu, ka maņ juogaida, kod muns bārns īsarunuos, ka es navaru nu juo dabuot atbiļdi. Es, prūtams, saprotu, parkū tys tai, tok beja gryuši. Tagad jau ir vīgli, pat interesanti.

Voi tev Vuocejā saīt dasaslēgt muzykai?

Niu palānam atsagrīžu pi muzykys, grybu saprast, kai Vuocejā tys dorbojās. Napaseņ atkluoju vīnu kopejneicu, kas laiku pa laikam uzjam pi seve dzeivū muzyku. Prūtams, Vuocejā es sovu repretuaru navariešu izmontuot, i tys ir normali, ka cylvāks nasaprūt volūdu, jis navarēs ilgi klauseitīs dzīsmys, tys ir nūgurdynūši. Varbyut puors dzīsmis latvyski var, tok na vaira. A cytaiž es pīsalāgoju, saprūtu apmāram, kū varu i grybu pīduovuot, pamatā tuos ir dažaidys cover versejis angļu volūdā. Pādejū reizi gon dzīduoju vuocyski – taidus vīglus šlagerus i estradis muzyku, i maņ patyka.  

Prūtams, muna pamata publika taipoš palīk latvīši i latgalīši Latvejā voi cytvīt pasaulī.

Es vysod prīcojūs par vareibu koncertēt, ka i tys ir tik reizi godā, kas varbyut pat ir eipašuok, nakai bīžuoki koncerti.

Kai muzike tu palyki atpazeistamuoka festivalā “Muzykys skrytuļs” 2007. godā.

Nui, tūlaik pasaruodeja vajadzeiba piec popularuos muzykys latgalīšu volūdā. Suoču pamozam īsaraksteit, paleidzēja Ints Salmiņš nu “Latgolys radejis”, tod ari suocēs draudzeiba ar Arni Slobožaninu i grupu “Dabasu Durovys”. Tūlaik jau grupys “Bez PVN” i “Dabasu Durovys” beja “giganti”, i maņ beja tei prīceiguo sajiuta, ka “o, es ar jim iz vīnys skotivis”.

Ari itūgod piec garuoka puortraukuma byus “Muzykys skrytuļs”, brauksi?

Tū praktiski pagryuši izdareit, tok, ka byus īlyugums, varātu apdūmuot. Kotram muokslinīkam ir sovs laiks, nazkod es Latvejā daudz uzastuoju, niu te vaira nadzeivoju i tū gryušuok izdareit, tok ir jauki, ka īt nuokušuos muokslinīku paaudzis.

Tova tematiskuo īvierze muzykā gona bīži ir saisteita ar kristeigim tekstim.

Es tū saucu par popularū kristeigū muzyku latgaliski. Pošā suokumā es izavielieju dzeju voi poša raudzeju raksteit tekstus, i maņ nu suoku beja taids kai cīns, beja baist pajimt religiskus tekstus.

Tok es jau nu bārna kuojis dzeivoju kristīteibā, saprūtams, ka tys īt uorā vysā, kū es doru, ari muzykā. Tod nazkai saguoja, ka mani īsaisteja vīnā projektā i gondreiž voi pasaceja, ka niu tu raksteisi dzīsmis par taidom temom. Tod topa dzīsme “Mīli un dari ko gribi” – tys nav teksts, kas piļneigi pajimts nu Beibelis, tok tys ir Svātais Augustins, taitod nu tuos tematikys. Tai pamozam ari aizguoja. Kod dzeivē kaida gryuta šaļts, tod vuordi poši pīsaroksta. Te ari pasaruoda, ka dzīšmu raksteišona ir muna sirds līta. Maņ pošai ir cīši interesanti, ka ni nu kuo koč kas beiguos saīt, tod vēļ melodeja juodalīk.

Pošā suokumā es dzīsmis raksteju sev, tys beja hobeja leiminī. Vys, kod nūsadorbuošona ar muzyku palyka nūpītnuoka, es jau aizadūmuoju, kas byus tī cylvāki, kas klauseisīs munys dzīsmis, kam i deļkam es rokstu tekstus.

Voi tu ari niu roksti dzīšmu tekstus?

Nui, tys nūteik lānai, tok maņ teksti nikod nav guojuši mudri. Maņ niu ir padūmā divejis dzīsmis, vīna latvyski voi latgaliski. Es gon nasaskotu, ka iz prīšku maņ varātu tapt kaids albums. Albumam vajag ideju i stuostu, navar vīnkuorši salikt kūpā desmit dzīsmis i saceit, ka, redz, maņ niu ir albums, tī vystik vajadzeiga kaida kompoziceja. Niu es struodoju vaira projektveideigi. Maņ itūšaļt nav idejis, kai likt kūpā albumu, i, pa munam, tam nav nikaidys vainis.

Voi tev kasdīnā nadatryukst latgalīšu volūdys?

Lobs vaicuojums, nabeju par tū dūmuojuse! Ka tu tai pasceji, tagad suoks pītryukt! Latgaliski es sasarunoju ar vacuokim, muosu, ar tū pošu Arni nu “Dabasu durovom”. Es skaitu, ka volūdai juobyut normātai i sakuortuotai, taipoš ari juopopularizej, kab volūda naizmiertu. Tok mani ari mulsynoj, voi tei latgalīšu volūda, kurū es lītoju, skaituos vēļ pareiza. Maņ baist, ka muna volūda var atpalikt. Nazynu, voi muni lītuotī vuordi ir pareizi, es tok runoju Vyšku pogosta Līpu īlys izlūksnē.

Tu ari esi pīsadalejuse “Eirovizejis” nacionalajā atlasē.

Beja taida līta! Niu, pasaverūt, kai “Eirovizeja” ir izamainejuse, pošai drupeit kauns, ka tī pīsadaleju. (Smaida.) Niu, ka pasaver, kas iz tuos skotivis kuop, vaira navar saprast, voi tī eistyn ir stuosts par muzyku i dzīsmi, voi par šovu. Prūtams, šovs ir vajadzeigs, tok cytreiz redzīs, ka ir drusku par daudz, ka pasnēgšonys forma palīk svareiguoka par pošu dzīsmi.

Voi tu grybātu vēļreiz pīsadaleit “Eirovizejā”?

Es pa klusū jau pīsadolu. (Smaida.) Mes ar Arni ari itūgod syutejom dzīsmi “Supernovai”, nu tei natyka finalā. Tū dzīsmi mes īrakstejom pārņ rudinī, maņ tod vēļ kokls suopēja, bet nazkai vystik īrakstejom. Es nanūlīdzu ideju, ka varātu koč kod otkon paraudzeit startēt.

Muna “Eirovizejis” dzīsme “Freakin’ out” originali beja raksteita latgaliski kai dzīsme “Es tikai ļaujūs”. Es piečuok obys versejis sapludynuoju kūpā, sataiseju remiksu, i papraseju vēļ Aigaram Runčim nu “Borowa Mc” īrepuot. Tei sapludynuotuo dzīsme vēļ nav publicāta, vajag uzfiļmēt videoklipu. Maņ ir draugs nu Indejis, kurs itūšaļt ir Nepalā. Es jam saceju, lai Nepalā safiļmej Himalajus, piečuok, atsagrīžūt Bavarejā, safiļmēsim puorejū klipa daļu. Tai byus klips, kur vydā i Nepala i Bavareja, nu Latgolys byus Aigars ar repa daļu, tok mož vēļ pavaicuot, lai ari Aigars nazkū Latgolā nūfiļmej.

---