Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Juņa golā, nu 26. da 29. juņa, Reigā, Siguldys nūvodā i Daugovpilī byus 13. storptautyskais folklorys festivals “Baltica”. Kai viestej festivala reikuotuoji, itūgod jamā pīsadaleis 249 folklorys kūpys, ansambli i kapelys nu vysu latvīšu viesturyskūs zemu, kūpā pulcynojūt vaira nakai 3000 daleibnīku. Iz vysa leluokais daleibnīku skaits byus nu Latgolys – 87 kolektivi ar 1030 daleibnīku, kuri festivala skatēs sajāmuši I voi II kategoreju.

Iz vysa vaira daleibnīku nu Bolvu, Rēzeknis, Ludzys i Preiļu nūvodu

Latgola jau tradicionali festivalā ir plotuok puorstuovātais regions, veidojūt trešū daļu nu vysu folklorys nūtikšonys daleibnīku. Ūtrei ir Vydzeme ar 50 kūpom i 624 daleibnīkim, bet trešuo – Kūrzeme ar 48 kūpom i 541 daleibnīku. Reigu itūgod puorstuovēs 30 kūpys, ansambli i kapelys ar 454 daleibnīkim. Festivalā pīsadaleis ari 19 kūpys i 303 daleibnīki nu Zemgalis i deveni kolektivi ar 103 daleibnīkim nu Sielejis.

Ar vysuleluokū daleibnīku skaitu festivalā vysod izaceļ Bolvu nūvods, nu kuruo iz festivala nūtikšonom itūgod brauks 224 daleibnīki – 21 kūpa, etnografiskais ansamblis i kapela. Ūtrais plotuok puorstuovātais byus Rēzeknis nūvods ar 16 kūpom i 186 daleibnīki, bet trešū – Preiļu nūvodu – puorstuovēs 10 kolektivi i 131 daleibnīks. Vaira nakai 100 daleibnīku vēļ byus tik nu Dīnavydkūrzemis nūvoda ūtrā Latvejis molā.

Volūda Latgolys daudzbaļseibā, personeibu stuostūs, sadzeivē i puorprotumūs

Gatavejūtīs festivalam, Latgolā nūtyka ari vysu vaira daleibnīku skašu – Rykovā, Preiļūs, Leivuonā, Upītē i Tiļžā. Daleibnīki festivala temu “volūda” sovuos programuos atkluoja vysuos variacejuos. “Latgalīši izcēle sovys izlūksnis sovpateibys i eipašūs vuordus, īsaklausūt dobys volūdā caur putynim, pučem, dobys paruodeibom, kūkim, atkluojūt Latgolai rakstureigajuos Dīva dzīsmēs i lyugšonuos, kai ari izdzeivuoja vysu emoceju gamu sadzeivis i svātku nūtikšonuos i dzeivē – kuozuos, sābru saīšonuos, večerinkuos, tolkuos, puišu i meitu attīceibuos, apdzīduošonā, aprunuošonā i cytaiž,” stuosta Edeite Laime, festivala temys autore i latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja.

Volūda Latgolā izskanēja tradicionalajā daudzbaļseibā, personeibu stuostūs i vysaidūs ar volūdu saisteitūs puorprotumūs, sasateikūt latgalīšim i puornūvodnīkim. Folklorys kūpa “Dyrbyni” nu Augšdaugovys nūvoda sovā programā atkluoja dzejnīka, publicista, tulkuotuoja, kara uorsta Ontona Skryndys dzīduotuos i laseituos dzīsmis, Mozūs Geņgeru Ļudvisis stuostūs volūdu varēja dzierdēt folklorys kūpys “Izvoltīši” programā. Par Lubuona azara zvejnīku kasdīnu varēja izzynuot etnografiskuo ansambļa “Rikava” programā, bet Cyblys folklorys kūpa “Ilža” atguodynuoja par Ludzys igaunim (lucim) i jūs volūdu. Vairuokys kūpys stuosteja vysaidus humora pylnus volūdys puorprotumus, par pīmāru, etnografiskais ansamblis “Rogovka” lyka pasmaideit par kaidys daleibneicys cjoci i juos mozmeitai dūtū vuordu: “Munys babys meita, muna cjoce jauneibys laikūs beja aizakiuluse tuoli iz Kūrzemi, tī izguoja pi veira i jim pīdzyma meita. Baba brauce vērtīs sovu inučku (mazmeitu) gostūs, a inučkai beja īdūts vuords Inese. Braukdama iz sātu, baba ilgi dūmuoja, kam koč atguoduot vuordu, kai inučku sauce. Nūbrauce iz sātu, tī vaicoj, kai inučku sauce. Baba nūsakaunej i soka: “Oi, nagodnīs, nikai navaru īguoduot, voi inučku sauce “Īnese” voi “Iznese”…”

Popularuokuo dzīsme programuos – nu Bolvu nūvoda

Bolvu nūvoda kūpu i ansambļu programuos izskanēja Zīmeļlatgolys tradicionalī bolsi, daudzbaļseigais burdons, pusbaļss, putynu, dorba, dzīšmu, attīceibu volūda, ar volūdu saisteitī stuosti, kai ari byušona lapnim par sovys pusis namaterialū kulturys montuojumu. “Tī mejuos ari ar drupeit skumim stuostim ap izlūkšņu gaisšonu i latgalīšu volūdys vītu sabīdreibā. Truopeigs beja Benislavys etnografiskuo ansambļa vieliejums: “Nasakautrēsim, runuosim, dzīduosim sovā muotis volūdā, vuiceisim tū sovim bārnim, lai nikod nadaīt taida šaļts, kod myusu volūda skanēs tik īrokstūs!”” soka Edeite Laime.

Iz vysa popularuokuo dzīsme, kas šūgod izskanēja folklorys kūpu i ansambļu programuos, beja “Skaņu baļsini palaidu”, kuruos izaceļšona ari saistoma ar Zīmeļlatgolu i Bolvu nūvodu. Dzīsme beja īkļauta sešu kūpu programuos kai Latgolā, tai i cytur. Vysu vaira dzīsme zynoma Bolvu nūvoda Škilbānu pogostā dzymušuos īvārojamuos teiciejis Annys Ščemelinskys (1925–2011) dzīduojumā, bet popularu plotuok jū padareja Gunāra i Rasmys Igauņu sastateitais i 1993. godā izdūtais latgalīšu dzīšmu kruojums “Še, bērneņ, tev zalta kūkle, še tev dzīsmu komuleits…”. Dzīsme īkļauta ari ituo gods folklorys festivala “Baltica 2025” oficialajā dzīšmu gruomotā, kurā byus apkūpuotys 60 vysu latvīšu viesturyskūs zemu dzīsmis, izceļūt latvīšu volūdys vysaidūs izlūkšņu boguoteibys i lībīšu volūdu.

Vīna nu festivala dīnu aicynuos iz Daugovpili

Itūgod storptautyskais folklorys festivals “Baltica” nūtiks Reigā, Siguldys nūvodā, kai ari festivala nūslāguma dīnā, 29. junī, aicynuos iz Latgolu – Daugovpili. Daugovpiļs dīna saīs kai Pīterdīnys (Latgolā sauktys ari Petrine, Petrika), ar kurū nūsaslādz Juoņa dīnys laiks, svieteišona. Daļa festivala daleibnīku sabrauks jau 28. juņa vokorā i sasatiks sasadzīduošonā i daņčūs, bet 29. junī byus plota festivala programa, kurei nu reita aizasuoks ar reita kopeju i sarunu ar Orestu Silabriedi, piečuok nu 11 da 14.30 stuņžu Skulpturu duorzā Reigys–Mihoelsa īlu krystā, Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškolys “Saules skola” pogolmā, Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja īškpogolmā, Vīneibys noma koncertzālē, Dubrovina parkā i Daugovpiļs Svātuo Pītera kēdēs Romys katuoļu bazneicā skanēs folklorys kūpu dīnys koncerti “Gūdam laižu volūdeņu”.

Festivalā taipat byus omotu prasmu darbneicys, amatnīku i sātā ražuotuoju tiergs, daleibnīkus vysys dīnys garumā gaideis orientiešonuos kaita “Es raženi izstaigovu…”. Nu 15 da 15.30 pa Reigys īlu nu Stacejis īlys da Vīneibys laukuma paradzāts festivala daleibnīku guojīņs i nūvodu sasasaukšona Vīneibys laukumā, bet 16 stuņdēs Andreja Pumpura skverā nūtiks festivala nūslāguma koncerts “Dzeivuo volūda”, kuram leidza sekuot varēs ari LR3 eterā.

Atguodynuosim, ka storptautyskais folklorys festivals “Baltica” nūteik nu 1987. gods kotru reizi cytā Baltejis vaļstī. Latvejā festivals byus jau 13. reizi, pulcynojūt folklorys kūpys i etnografiskūs ansambļus, kapelys i folklorys deju kūpys, amatnīkus, stuostnīkus i cytus dzeivuos kulturys montuojuma globuotuojus nu vysu Baļtejis vaļstu, kai ari ar ituos reizis gostim nu Ukrainys i Peru. Ituo gods festivala reikuotuoji ir Latvejis Nacionalais kulturys centrs sadarbeibā ar Reigys vaļstspiļsātys pošvaļdeibu, Daugovpiļs vaļstspiļsātys pošvaļdeibu, Siguldys nūvoda pošvaļdeibu i eipaši aizsorgojamū kulturys pīminiekli Turaidys muzejrezervatu, bīdreibu “Kulturtelpa Dabā” i latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Festivalu atbolsta Kulturys ministreja, Vaļsts kulturkapitala fonds, informativi atbolsta Latvejis Sabīdryskais medejs. Festivala nūtikšonys apmaklātuojim byus daīmamys bez moksys (izjemūt Turaidys muzejrezervatu i Latvejis Nacionalū viesturis muzeju – tī juonūpārk muzeja īīšonys belets). Informaceja par festivalu daīmama festivalbaltica.lv.