Ar Asnati Rancāni sasarunuoja Edeite Laime

Televizejis šovs “Pārdziedi mani“, “Supernova”, Eirovizejis dzīšmu konkurss Bāzelē, folklorys festivals “Taka”, koncerti, jauni albumi, reita dzīsnys rituals i tiuleņ ari storptautyskais folklorys festivals “Baltica 2025” – vysa lelūs publiskūs nūtikšonu vērtine ir tei, ar kurū itūgod varātu raksturuot grupys  “Tautumeitas” lideris Asnatis Rancānis rodūšūs dorbu grafiku. Ar jū sasateikam goda eisuokuos nakts nedeļā, kas reizē ir i juos dzimšonys dīnys laiks.

Tova dzeive nu molys itūšaļt izaver kai vīns lels vierpuļs. Voi esi atsajāguse piec “Eirovizejis”? Kai jiutīs itymā periodā?

Tū, kas ar mani pādejuo gods laikā ir nūtics, saprūtams, ka cīši gryuts apraksteit puora teikumūs. Es eistyn asu ļuovusēs i sacejuse “Nui!” daudzim skaistim izaicynuojumim. Maņ ir lela prīca, ka, atsaverūt iz vysa, es nikuo nanūžāloju. Vyss ir eistyn īsadevs – varbyut vēļ i skaistuok nakai bejuse cereiba. Nu ūtrys pusis – vyss vēļ nav beidzīs – šudiņ “Tautumeitu” koncertrituals, gatavejūs folklorys festivalam “Baltica”, taipat prīškā vēļ nūtikšonom boguota vosora. Grybātūs saceit, ka izadūd saglobuot vysā vāsu pruotu, kam tys vyss, saprūtams, prosa i cīši daudzi nervu i emoceju. Bet asu cīši gondareita par pīradzātū, i taišni gondarejums ir tys, kas paleidz otkon atjaunuot energeju. Tai ka – beidzūt suokusēs vosora, gaidu sovu dzimšonys dīnu, gaidu Juoņa dīnu. Itys ir vīns nu stypruokūs, bet ari meiluokūs laiku godā.

Cik varēja saprast nu jiusu stuosteituo, daudzi energejis “Eirovizejis” laikā praseja žurnalistu intervejis. Kas niu ir taids, kū vaira nagribi, kab tev žurnalisti vaicuotu?

Par kū ir jiusu “Eirovizejis” dzīsme? (Smaidūt nūsapyuš.) Saprūtams, ir pateikami, ka vaicoj, kū mes ar “Eirovizejis” dzīsmi gribim pasaceit Eiropai, pasauļam i tai tuoļuok, bet, ka tū vaicoj tik daudzi taidā eisā laika pūsmā, tod šaļtim vaira nazyni, kū tod atbiļdēt. Ruodīs, ka taids intensivs periods ar vīnu dzīsmi byutu izaicynojūšs sevkuram rodūšam cylvākam, kam tu jau navari atbiļdēt bez emoceju. Juos vysu laiku “juoražoj” nu jauna. Voi vēļ vīns vaicuojums – kai jius jiutatēs par tikšonu “Eirovizejis” finalā? Tev vīns tū pavaicoj, tod ūtrys paprosa, trešs – ruodīs, ka nu labi, vari atbiļdēt. Bet, kod jau septeitū reizi dīnā prosa vīnu i tū pošu, tod ir juoatrūn vyss spāks, kab otkon dabuotu prīcu atbiļdēt. Mums “Eirovizejis” periodā beja medeju treneni i apvuiceibys. Vīna nu lītu, kū īsaceja – tev ir juoatsoka iz kotru vaicuojumu tai, kai ba tys byutu lobuokais vaicuojums tovā dzeivē. Tū mes, saprūtams, ari raudzejom dareit. Beja breineigi, ka mes vystik ar grupys bīdrinem variejom pasameit sovā vydā i atbiļdēt iz maiņom.

Nazkod piec jiusu pyrmuo dabuotuo “Boņuka” portalā nazynuotuojim stuostejom, kas ir “Tautumeitas”. Itūšaļt, saprūtams, nivīnam taida vaicuojuma vaira nav – pīdzeivuots i nūtics tik daudzi vysaidūs mārūgūs. Kai tu poša verīs iz grupys maineibu i atteisteibu? Voi jei teik plānuota? Voi vystik nūteik poša nu seve i ļaunatēs tam, kur vess iz prīšku?

Nu molys varbyut izaver, ka mums vyss ir izplānuots i izdūmuots, bet eistineibā mes vystik ļaunamēs rodūšumam. Veramēs, kur nūtikšonys myus vess. Taidā veidā saprūtam myusu nišu i pīprasejumu. Tod raugom iz jū reagēt. Leidza ar tū pyrma desmit godu voi pat pīcu godu es nūteikti nabyutu paredziejuse, kur “Tautumeitu” celi myus aizvess. Kod guojom iz “Eirovizeju”, mums beja sajiuta, ka grupys prīšknasumam ir juosasnādz daudzi dziļuok, juoprezentej na tik nacionalī simboli voi identitate, bet vēļ dziļuok – koč kaidā mitologiskā dziļumā. I mes tū darejom – raudzejom analizēt tū, kas ir sīvīte. Sīvīte kai radeituoja, kai byute, kas īt nu iudiņu, kū jei reprezentej, kas ir juos spāka simboli. Cik jei ir laimeiga, i kai jei spiej maineitīs.

Dorba intervejuos īrosts vaicoj, kur sevi redzit piec pīcu godu…

Nui, eistyn, cīši daudzi niu piec “Eirovizejis” ari prosa: “Kas tuoļuok? Kaids ir jaunais lelais sapyns?” Es tai navarātu saceit, ka “Eirovizeja” beja leluokais i niu – kū vyspuor tuoļuok dareit? Saceitu, ka golvonais ir myusu rodūšī izaicynuojumi, ka mes veramēs na piec kaidu rezultatu, bet vīnkuorši gribim turpynuot muzicēt, radeit muzyku, turpynuot pasamaineit. Tod jau tuos skotivis atsarass pošys par sevi.

Dūmojūt par grupys repertuaru – kai jius izalosot dzīsmis, kū varātu aranžēt i dzīduot?

Dzīsmis leluokā daļā izalosu es i muna muosa Aurēlija, mes ari īdūdam pyrmū dzīsmis aranžejis vierzīni. Tuoļuok jau juos atteista myusu producents Elvis Lintiņš. Tai tys nūteik, varbyut cīši sovpateigs veids, kai radeit muzyku. Sovu reizi var ruodeitīs, ka pajimt melodeju ir vīnkuorši, bet komponēt sarežgeiti. Es piec ituos desmit godu pīredzis varātu saceit, kai taišni ūtraiži. Uzkomponēt melodeju var tai “iz sitīņa”, tys naprosa cik daudzi laika. Bet ar tautysdzīšmu melodejom ir tai, ka juos atīt pi myusu vysaidūs ceļūs. Šaļtim paīt na tik dīnys i nedelis, bet pat mieneši, škūrstūt gruomotys, vaicojūt, klausūtīs, analizejūt i izalosūt. Cytu reizi otkon tu vīnkuorši pasaver cytā vierzīnī, i pieški atīt kaida seņ aizmiersta melodeja. Vysa gryutuok ir tod, kod meklej melodejis piec konkretu kritereju, diapazona. Ka vīnkuorši izdūmoj – byutu labi atrast minora melodeju, kas vajadzeiga, tod ir gryuts atrast. Maņ dreižuok pateik laika gaitā atzeimuot interesantuos melodejis, varbyut piec laika nūderēs. Telefonā tam ir eipaša mapeite, kur es taidys melodejis nūfotografeju, pīgloboju i tod pa mozeišam īsavuicu. Cytureiz folklorys kūpā juos padzīžam. Kod vajag nazkuo konkreta, tod jau tei melodeja īīt pruotā, nav vaira juomeklej pa gruomotom.

Kod jums izīt jauns albums, es vysod ar cereibu verūs, voi jimā byus ari nazkas latgaliski. Īrosts ir. Voi latgalīšu dzīšmu izalaseišona nūteik apzynuoti?

Nav jau nikaids nūslāpums, ka maņ latgalīšu melodejis ir tuos meiluokuos. Juos ir atškireigys i koč kaidā ziņā ari vīnkuoršuok aranžēt. Latgalīšu dzīsmem ir taida cīši melodiska veišonuos, vairuoku notu izdzīduošona iz vīnys ziļbis, kas nav rakstureigi cytim nūvodim, i taišni tū mes cīši bīži meklejam.

Par melodeju atrasšonu niu skaidrys. Bet kur tu poša jem spāku, idejis, rodūšū goru? Nu molys ruodīs, ka vyss, kū dori, ir cīši profesionali i ar drupeit cytaižuoku pīguojīni nakai īrosts.

Juosoka, ka es tai asu audzynuota, maņ jau saimē vysod ir bejuse rodūša atmosfera. Vysod ir maklāti cytaiži rysynuojumi sevkurai lītai – naīt jau pa īstaiguotom stidzeņom. Ar laiku vys jau asu īsavuicejuse ari nu īstaiguotūs stygu pajimt tū lobuokū, kam nav i tai, ka vysu laiku juosaver cytā vierzīnī. Ir cīši daudzi breineigu lītu ari nu tradiceju, eistyn puorbaudeitūs vierteibu. Es raugu apvīnuot labi puorbaudeitū i cylvākim tyvū ar nazkū rodūšu i jaunu. Tys, maņ ruodīs, cīši labi struodoj, kam radeit nazkū jaunu myusu laikūs vyspuor ir cīši gryuts. Pošai ruodīs svareigi ceļuot, īt iz pasuokumim i vysu laiku gribēt pīredzēt nazkū jaunu. Taišni jaunuos pīredzis ir tuos, kas cīši bīži puorsamej muokslā. Deļtuo idejis vysa bīžuok atīt na tod, kod atsarūn kasdīnys rutinā, bet tod, kod esi jau kaidā storpstuovūklī, pīmāram, šaļtīs, kod cīši agri juosaceļ i juobrauc pi ruļa. Kai ba juosakoncentrej iz ceļu, bet kaida pruota daļa ir nazkur cytur, taidā cytā atvārumā. Nui, cīši paleidz ari uorzemu braucīni – kai apsavērt kaidys konkretys lītys, izstuodis, tai vīnkuorši asūt cytur. Par pīmāru, vīna dzīsme maņ atguoja, kod dzeivuojūs baseinā Taizemē.

Īprīšk intervejuos esi sacejuse, ka tev pateik struoduot. Ka nabyutu “Tautumeitu”, kas ir, kas byutu Asnate bez jūs? Latvejā tevi vys jau vaira zyna kai “Tautumeitu” lideri.

Es dūmoju, ka es ar vysom četrom byutu folklorā. Pyrma diveju godu draugim saceju, ka maņ ir rodusēs sajiuta, ka grybātūs sataiseit kaidu grandiozu folklorys nūtikšonu. Maņ ari ir rakstureigi tys, ka, kod nazkū izdūmoju, tod giunūs kluotyn i doru. Paguoja aptyvai gods i topa festivals “Taka”. Par reizi piec “Takys” atguoja Latvejis Nacionaluo kulturys centra pīduovuojums byut par storptautyskuo folklorys festivala “Baltica 2025” atkluošonys koncerta režisori. Es tai izbaudu itū dorbu! Sūpluok folklorai i muzykai maņ cīši pateik tei īkļaunūšuo kūpīnys sajiuta. Saprūtams, folklora itei leluos saimis sajiuta ir eipaši izteikta. Taišni tū grybu radeit i festivala “Baltica” atkluošonys koncertā (27. junī Reigā – E. L.) – cīši, cīši ceru, ka vyss saīs. Saprūtams, televizejis i radejis tīšraide, vaira par tyukstūšu īsaisteitūs izlīk sovus nūsacejumus, bet tū sajiutu, ka vīns ūtru atbolsta, dzīd leidza, papyldynoj i izkruosoj, cīši gribīs sagiut!

Īsaminieji par folklorys festivalu “Taka”, kas jau divejis reizis majā nūtics Reigā. Jū veidoj tova vadeituo folklorys kūpa “Garataka”. Ruodīs, ka itūs godu laikā jei palykuse par vīnu nu leluokūs i stypruokūs folklorys kūpu Latvejā. Kai roduos “Garataka”, i kū tu dareji, kab saītu nazkas tik styprys?

“Garataka” roduos pyrma treispadsmit godu, kod es vēļ vuicejūs Reigys Doma kora školys ūtrajā voi trešajā kursā. Maņ jau tod patyka struoduot (smejās) i ruodejuos, ka vajag salaseit bārnu puļceņu. Pyrma tuo maņ jau beja pīredze dorbā ar bārnim bārnuduorzūs, bet jei beja vysā nagativa ar tū audzynuošonu, kaida tī beja. Tūlaik maņ ruodejuos, ka bārnim vajadzātu īt kūpā ar vacuokim – es dūšu jim dzīsmeitis, bet tī vacuoki, lai kotrys pīsaver sovus bārnus. Kaida gudrineica! A tod izaruodeja, ka poši vacuoki, na jau tī bārni ir vaira īinteresāti dareit. Puora mienešu mes ar bārnim i vacuokim pasadorbuojom, bet jau janvarī sataisejom atsevišku vacuoku kūpu, ar kuru braucem iz pyrmū masku festivalu. Cīši dreiži saprotom, ka iz vysa jiedzeiguok ir pīaugušajam pīdzeivuot tū folklorys dzeivi, cikom kas bārni īt leidza voi vīnkuorši izsyuc tū vacuoku prīcu, na školuotuojis borgū pierstu i bolsu. Tys izaruodeja veiksmeigs modeļs. Pyrma pusūtra gods pīsavīnuoja vēļ puora saimu. Leluokuo motivaceja saimei īsasaisteit folklorys kūpā ir bārns. Cikom nav bārnu, pīaugušī dzeivoj drupeit cytaižu dzeivi. Interese vysu vaira ir sīvom. Veiri rauga juos atbaļsteit, varbyut reizi mienesī atīt iz mieginuojumim, bet tod kaidā šaļtī nūteik klikškis – veirs pajam rūkuos kaidu instrumentu i saprūt, ka jam saīt, atrūn kūpeigu volūdu ar cytim “Garatakys” veirim. I golā tī “Garatakys” vieri izaruoda iz vysa entuziastiskuokī! Saprūtams, sīvys ir laimeigys, ka jūs saime jiedzeigi i kvalitativi pavoda laiku kūpā, i bārnim ir sova balleite. Pusaudžu godūs jaunīši īrosts grib atsatuolynuot, i tys teik ļauts. Bet piec puora godu jī atsagrīž ar dubultu spāku jau sovā jaunīšu kolektivā – mums niu ir ari atseviška “Garatakys” jaunīšu grupa. Tai tei dzeive nūteik myusu ocu prīškā tys ir nanormali kaifeigi!

Cik daleibnīku jius niu asat?

Kūpā asam pīcdesmit. Grybātuoju, saprūtams, byutu vēļ vaira, bet mes itūšaļt naasam atroduši veidu, kai myusu kapacitati padareit leluoku. Niu maņ ir breineigs paleigs – ūtrei “Garatakys” vadeituoja Rasa Bandere. Jei īsasaisteja “Garatakā” pyrma 13 godu, kod jai beja seši godi. Itūvosor jai palīk jau deveņpadsmit, i jei ir spiejeiga vadeit folklorys kūpu.

Jius “Garatakā” vysā daudzi dzīdit ari latgaliski, koč i kūpā pamatā ir reidzinīki. Kai jī verās iz itū volūdys sovpateibu i kai jim saīt?

Te niu otkon juosoka, ka “Garataka” absoluti mīļoj latgalīšu dzīsmis. Es saceitu, ka vysu vaira “Garatakai” pateik dzīduot daudzbaļseigi, i tys ir tys, kas jim latgalīšu folklorā tai pateik. Mes ari sovulaik, pyrma godu desmit, asam daudzi braukuši iz Zīmeļlatgolu ekspedicejuos. Reikuojom nūmetnis, bejom gostūs pi teicieju, muzykantu. Asam tū darejuši ari Kūrzemē, bet Latgolā koč kai vaira tū tradiceju pīdzeivuojuši. Caur itū jī ir īmeiļuojuši Latgolu – kai caur dzīsmem, tai i cylvākim. Mes, saprūtams, dzīžam i cytu regionu dzīsmis. Cytureiz maņ pošai vys ir biedeigi, ka gūdā teik calti tradiceju nesieji taišni nūvodūs, bet reidzinīki vysu bīžuok ir kai ba navierteiguoki, kam napuorstuov sovu tradiceju. Taida kai suope ir, bet nu, saprūtams, mes, cik jau varim, braucam iz regionam i tradicejis uzsyucam tī.

Voi šaļtim nav tai, ka reidzinīki vystik spiej lobuok ituos regionu tradicejis puorstuovēt?

Nui, ir. Tys deļtuo, ka reidzinīki brauc i vuicuos, ceņšās. I jī tū dora ar eistyn lelu kaisli i azartu.

Atsagrīžūt pi “Tautumeitu” i pi “Balticys”. Itūgod “Eirovizejā” izskanēja tik daudzi volūdu. Jius dzīduojot latvīšu volūdā. Ari “Balticā” itūgod gūdynojam volūdu, kas cīši kūši byus dzierdams ari atkluošonys koncertā “Diždažādi”. Deļkuo taišni itei šaļts ir tei, kurā runuot ap volūdu?

Maņ ruodīs, ka volūda itūšaļt ir cīši lela aktualitate, i tys ir tik lykumsakareigi, ka ari festivalam “Baltica” tyka izalaseita tova īsaceituo tema. Kod mes ar “Tautumeitom” uzvariejom “Supernovā”, daudzi mums suoce vaicuot – voi eistyn kaids Eiropā saprass dzīsmi latvīšu volūdā? Maņ tys beja lels puorsteigums, kam es navaru īsadūmuot “Tautumeitys” dzīžam cytā volūdā. Nui, mes varim dzīsmē dalikt kaidu frazi voi vuordu angliski, bet ari tys maņ ruodeitūs drupeit… muoksleigi. Deļkuo tū dareit? Cikom mes asam ite iz vītys, vysi soka: nui, mums juorunoj sovā volūdā, svaiduos taidim skalim izteicīnim. Bet koleidz ir juosuoc latvyski runuot cytur voi juopastuov par sovu volūdu, voi par tū, cik mes asam unikali Eiropys i pasauļa kontekstā, tamā šaļtī daudzi apsvīž kažuku iz ūtru pusi i soka: “Nā, myus nivīns nasaprass!”. Es, saprūtams, niu atsasaucu ari iz škārsteikla komentātuojim. Tys ir drupeit skumi. Mums vīnkuorši datryukst pošapzinis. Deļtuo ir svareigi itaidi leli “Balticys” koncerti, “Tautumeitys” Eirovizejā ar sovu volūdu i sovu stuostu. Cikom kaids naparuoda, ka cylvāki myus Eiropā saprūt, mes poši tai eistyn naticim. Es turu nūceju, ka piec “Eirovizejis” vysmoz sauveite ļaužu tam ir nūticiejuši. Myusu “Eirovizejis” prīšknasumu saprota i nūvērtēja taišni deļtuo, ka mes atsaļuovem byut atškireigys. Taišni tū myusu dīnuos viertej vysa augstuok – na byušonu kai cytim, bet atsaļaušonu byut sev pošim, unikalim. Bet tys jau ari nav nikas revolucionars, tei ir myusu pošu kultura, cīši seneja, i es eistyn nasaprūtu, aiz kuo mums byutu juopīsalāgoj.

Kaidu stuostu par volūdu tu gribi izstuosteit “Balticys” atkluošonys koncertā?

Nui, koncertam asam davuši nūsaukumu “Diždažādi”. Tys nūzeimoj, ka mes ari Latvejā naasam vysi vīnaidi. Latvejai ir gara viesture, ite ir dzeivuojušus i īguojušys vysaidys tautys – asimiliejušuos, pamatušys sovus atspīdumus. Itymā koncertā grybātu izceļt na tik viesturyskūs nūvodus, tok ari viesturyskuos etnyskuos grupys – lībīšus, Ludzys igauņus, Bauskys krīveņus jeb votus – tauteibys, kas ir dzeivuojušys myusu teritorejā. I tū svinēt! Mes beistamēs nu tuo, kas ir svešs, bet kod jū īpazeistam, varim sasadraudzeit. Deļtuo koncertā byus dzieržama dyžona volūdu boguoteiba, lai mes tyvuok īpazeitu i radzātu, cik latvīšu volūda ir dažaida.

Latgolā reidzineicys – muosys Rancānis – teik skaiteitys par sovejom. Ruodīs, ka pyrma “Eirovizejis” beja publicāts īroksts, ka na tik Kate Slišāne, bet i “myusu muosys Rancānis” pīsadaleis “Eirovizejā”. Kai tu poša jiutīs par itū?

Es absoluti jiutūs pīdareiga Latgolai! Niu, kai jau Andris Slišāns saceja, beidzūt ari eistyna zīmeļlatgalīte – Kate – ir puorstuoviejuse Latveju “Eirovizejā”! Bet taipat es dūmoju, ka mes – kai Aurēlija, tai es – jiutamēs kai zīmeļlatgalītis. Na par veļti mums ir Zīmeļlatgolys tautystārpi. I lauku sāta mums tī ir, braucam, pavodom daudzi laika – kai bierneibā, tai niu. Mes pazeistam tuos pusis ļauds, i ari daudzi laika asam veļtejušys, lai īpazeitu i saprastu Zīmeļlatgolys kulturu – kai caur Andreja Rancāna vejūlis spieliešonu, tai Baļtinovys etnografiskū ansambli. Deļtuo es tikai i vīneigi cīši prīcojūs, ka kaids tai skaita! Tys ir lels gūds i nūviertiejums, ka latgalīši myus pījam. Bīži viņ jau ir tai, ka tī latgalīši, kas dzeivoj Reigā, tī jau taidi… nasaceišu kaidi, bet nu ni taidi, kai vajag. I deļtuo nui – ka viņ es kai varu asociētīs ar Latgolu i nest Latgolys patriotismu, es tū ari raugu dareit!

Rudinī jums ar Stanislavu Judinu byus jauns albums. Tikū izguoja diveji mini albumi, vīnā ari beja dzīsme latgaliski “Kiukuoja zagiuze uobelī”. Voi tu vari drupeit īskicēt, kas gaidoms jiusu ūtrajā albumā?

Tu jau vysa esi izpietejuse! Stanislavam cīši pateik tai sacomuo breivuo muzyka. Jī kūpā ar Edgaru Cīruli ir sataisejuši Breivuos muzykys centru. Tī muzykai ir piļneigi cyti nūsacejumi. Tei ir muna atpyuta i atelpa nu folklorys i “Tautumeitu”. Tī mes komunicejam caur muzyku koč kai cytaižuok. Pa munam, itymā projektā teik atteisteitys kai munys personeiguos spiejis kai muzikei, tai i klauseituojam ite ir vareiba klauseitīs muzyku cytaižuok. Tei bīži viņ ir bez ritma, akordi veidojās cytaiž. Leidz ar tū tei ir cyta muzykys radeišonys i klauseišonuos pīredze. Maņ kai muzikei ari tys ir svareigi – naīsaciklēt koč kaidā vīnā modelī. Breivajā muzykā ir cyti pajiemīni kai tam, kai izalosa tautysdzīsmi, tai i tam, kai juos apdarynoj. Mes stuostom, kai itū muzyku klauseitīs cytaižuok. Spieļojamēs ar tautysdzīsmis teireibu pret skaņu ainavom, kas bīži viņ ir vysā disonantys voi kontrastejūšys. Kotrā koncertā rezultats ari ir cytaids. Tei ir muzyka deļ melomanu. Jaunajā albuma byus taids “standarteņš” – desmit dzīšmu.

Itys ir Juoņa dīnys laiks, tovys dzimšonys dīnys laiks. Ari itūgod ar “Tautumeitom” byus koncertrituals, kas sūlejās byut magiskys. Kū kai tev pošai, tai skaiteituojim pajimt nu ituo eipašuo laika?

Nui, itys ir eipašs laiks, kam na tik maņ ir dzimšonys dīna (22. junī – E. L.) saulisgrīžūs, bet 21. junī dzimšonys dīna ir Katei, bet tiuleņ piec Juoņa dīnys, 26. junī, i Laurai. Puorejom meitinem vosora i saulgrīži ir meiluokī svātki. Mes taidu cīši jaunu pasauli koncertūs naizdūmojam. Vysu myužu asam svietejušys Juoņa dīnu piec myusu saimis tradiceju, i tys, kai mes tū itūgod dareisim Aizkrauklē koncertritualā ir tei poša pīredze, tik padareita spūdruoka ar scenografiskim rysynuojumim. Bet vysod jau ir drupeit satraukums, kam dzīsmis byus jaunys, ari doba ir vīns nu svareiguokūs spālātuoju koncertā. Tei nav koncertzāle. Doba var īsakruosuot sevkurā kruosā tamā naktī i reitā. Tei naparadzameiba ari roda mistiku i lelū nūtikšonu, kas mums ir cīši svareigs, doba mums ir cīši, cīši svareiga. Leidz ar tū es ari vysim vieleju Juoņa dīnā i na tik Juoņūs, bet vyspuor itamā vosorā i dzeivē meklēt i atrast tuos šaļts, kas drupeit izvad nu komforta zonys, kam tī atsakluoj tys lelais rodūšums. Tū var braukt i pasasmeļt reita dzīsnys koncertritualā. Lobuos lītys pi myusu atīt na tod, kod mums ir ārtai i asam komfortā, bet tod, kod drupeit sasajamam i izstumam sevi uorā nu tuos komforta zonys. Deļtuo es dūmoju, ka divejūs nakti, braucūt iz Aizkraukli, naguļūt i sagaidūt reita saulislāktu, var cīši daudzi kas atsakluot i īsakruosuot.