Roksta autors: Kaspars Strods, viesturnīks

Recenzeja par Andra Uškāna gruomotu “Eisa Rēzeknis viesture/A Brief History of Rezekne”

Paguojušuo gods novembra golā dīnys gaismu īraudzeja viesturnīka i piļsātbyuvnīceibys entuziasta Andra Uškāna gruomota “Eisa Rēzeknis viesture”, kura rauga aizpiļdeit daļu nu Rēzeknis “boltūs viesturis plankumu”.[1] Autora sagataveitais dorbs īsakļaun t.s. lokaluos viesturis (angļu vol.: local history)  konceptā, kas mums ļaun pasavērt iz puorguojušūs laiku nūtikšonom i tūs radeitajom puormejom caur nalelys apdzeivuotys vītys prizmu.

Juodasoka, ka pyrmū reizi A. Uškāns raudzeja īskicēt vysaidus piļsātys viesturis aspektus pyrma pīcu godu sagataveitajā popularzynuotnyskajā brošurā “Nezināmā Rēzekne. Ceļvedis ziņkārīgajiem”.[2] Jaunuokajā dorbā vārojama pavysam cyta – padzilinuota pīeja attīceigūs vaicuojumu izpietē, kū nūteikti veicynuoja autora viesturis studejis Daugovpiļs Universitatē i pīsaviersšona akademiskim pietejumim. Itū aspektu izcēle pats A. Uškāns, kurs pīzyna, ka, gatavejūt pyrmū brošuru par Rēzekni, jis vēļ nabeja viesturnīks, kluotyn vēļ – nailgi piec gruomotys izdūšonys kūpā ar dūmubīdrim gribiejs vysu puorraksteit.[3] Pa munam, tys Andrim ari sekmeigai izadevs.

Izdavums izguojs Varšavys Universitatis “Artes Liberales” fakultatis Kulturys napuortraukteibys pietnīceibys praksis centra pietnīku eistynuotuo projekta “Daudzvolūdu pasauli – nūvuortā pamastuo viesture” laikā. Vīns nu ituo projekta dalinīku ir ari gruomotys autors Andris Uškāns, kurs pādejūs godūs kūpā ar aktivūs riezeknīšu kūpīnu “Nezināmā Rēzekne” pīsavārsuši piļsātys viesturis izpietei i paraleli tam ari vysaidom sabīdryskom aktivitatem.

“Eisys Rēzeknis viesturis” veiduošonā īsasaistejuse plaša specialistu komanda. Bez gruomotys autora pi tuos sagataveišonys struoduojuši vairuoki Latgolys i Latvejis kulturys aprynduos zynomi specialisti. Izdavuma zynuotnyskais konsultants ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis asociātais profesors, viesturis doktors Vladislavs Malahovskis, sovutīs tekstu latgalīšu rokstu volūdā nūdrūsynuoja latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv puorstuovis Laura Spundere i Laura Melne. Angļu volūdys tekstu sagataveja pats Andris Uškāns i Marija Čambersa, projektu koordinēja Adama Mickeviča Universitatis (Pūleja) pietnīks, filologejis doktors Pīters Greblūns (Piotr Grablunas). 

Jau gruomotys nūsaukums nūruoda iz eisu i koncentrātu pīeju Rēzeknis viesturis atspīgeļuošonā. Tū aplīcynoj ari izdavuma autors, kurs īvodā pastreipoj, ka īrūbežuotuo teksta apjūma deļ naspieja apgiut vysus daudzveideigūs Rēzeknis viesturis aspektus.[4] Leidz ar tū par gruomotys pamatmierki tyka izvierzeits – snēgt vyspuorieju īskotu paguotnis nūtikšonuos Rēzeknē, puorsvorā pīsavieršūt piļsātā nūteikūšajim puormeju procesim, kuri eipaši spūdrai vārojami caur āku, infrastrukturys, pīminekļu i c. viesturi.[5] Nasaverūt iz gruomotys nūsaukumu, tuos apjūms puorsnādz 200 puslopys. Juosoka, ka tys vys naroda īspaidu par izdavuma kompaktumu, vystik tam ir racionals izskaidruojums, kam gruomotā īkļauti teksti latgalīšu rokstu volūdā i tūs tulkuojums angliski. Taišni partū gruomota palykuse monomai apjūmeiguoka. Vysudreižuok, ka vēļ plašuoka teksta izviersšonai byutu vajadzeigs cyts gruomotys formats, kuo rezultatā, īspiejams, byutu juomaina ari tuos nūsaukums.  

Saturiski gruomota īdaleita divpadsmit hronologiski-tematiskuos sadaļuos ar vairuokom apakštemom, suocūt nu Rēzeknis izveidis pyrmsuokumu leidz pat puorguojušuo godu symta 90. godim. Izdavuma beiguos īvītuots Rēzeknis toponimu, personu, apdzeivuotūs vītu, āku i c. uzskaitejums. Taipat atrūnamys nūruodis iz plašu izmontuotuos literaturys i olūtu kluostu, kas jiutams izdavuma pamattekstā. Eipaši tys attīcynojams iz da šam zynuotnyskajā apritē natykušim materialim. Tys na tik ļaun pasavērt iz vairuokim zynomim viesturis vaicuojumim nu jauna skotpunkta, tok reizē ari mazynuot da šam lelā sabīdreibys daļā pastuovūšajim naprecizajim i atseviškūs gadīņūs pat muoneigajim pījāmumim. Pīmāram, saisteibā ar Rēzeknis pyrmū pīminiešonu viesturis olūtūs, metala dzeļžaceļa tyltu puor Rēzeknis upi voi 1944. godā padūmu aviacejis eistynuotū piļsātys bombardiešonu.[6] Daudzi nu gruomotā īkļautūs tekstu paplašynuotai pieteiti vairuokuos autora īprīškejuos publikacejuos, tymā skaitā jau pīmynātuo 1944. gods Rēzeknis bombardiešona[7] i 1778. godā izstruoduotais piļsātys plāns.[8] [9] Gruomotys autors sovūs tekstūs nadaudzi īskicej ari dzeivuotuoju nacionalū sastuovu, izgleiteibys atteisteibu, kara sakys, socialuos puormejis i cytus aspektus.

Jiutams ka autoram ir pastyprynuota interese par Rēzeknis piļsātbyuvnīceibys i dzeļžaceļa viesturis aspektim, kas izapauds ari juo pietejumūs da šam.[10] Konkretajā izdavumā piļsātbyuvnīceibys aspektim A. Uškāns pīsavierš, aprokstūt piļsātys atteisteibu 19. godu symtā, kai ari piec padūmu atkuortuotys okupacejis 1944. gods vosorā. Itaidu vaicuojumu izpiete snādz byutyskys viests par Rēzeknis kai apdzeivuotys vītys veiduošonūs i ari tuos pieckara atjaunuošonys procesim.

Byutyskys papyldynuojums ir gruomotā īkļautais ilustrativais materials, kurā bez jau īprīšk publiskajā vidē asūšūs attālu īvītuoti ari vairuoki da šam napublicātī. Kluotyn vēļ – daudzi nu tūs atsarūn A. Uškāna personeigajā kolekcejā. Tys sovā ziņā nūruoda iz juo mierktīceigū interesi par Rēzeknis piļsātys viesturi vairuoku godu garumā.

Pa munam, nūzeimeiga sastuovdaļa ir gruomotā izmontuotuos volūdys. Kai jau pīmynāts, izdavums sagataveits bilingvali – latgaliski i angliski. Tys aplīcynoj, ka gruomotys par Latgolys paguotni var (i ari vajag) izdūt latgalīšu rokstu volūdā, sovutīs angļu volūdys tulkuojums padora tū pīviļceigu potencialim turystim i sevkuram viesturis interesentam aiz Latvejis rūbežu.

Verūtīs nu praktiskuo redzīņa, tekstu izvītuojums roda zynomys naierteibys i reizē apgryutynoj tuo skaiteišonu. Īspiejams, ka logiskuoka byutu bejuse angļu teksta izvītuošona aiz latgalīšu rokstu volūdā sagataveituo teksta. Taipat, jamūt vārā izdavumā īkļautū informaceju i tuos sagataveišonā īguļdeitū dorbu, vaicuojumus roda izdevieju izalaseišona gruomotu drukuot meikstā siejumā i horizontalā izkluojumā. Pa munam, byutu tikai logiski, ka izdavumu sagataveitu cītajā siejumā i reizē ari parūceiguokā formatā. Dīvamžāļ, cik nūprūtams nu daīmamuos informacejis, gruomotu navarēs nūpierkt nivīnā tierdznīceibys vītā, tok tū var dabuot nu autora, tymā skaitā gruomotu prezentaceju laikā. Juoatzeimoj, ka gruomota daīmama na tik fiziskā, bet ari elektroniskā veidā.[11] Verūtīs iz izdavuma kvalitati i tuos potencialū vītu Latgolys piļsātu historiografejā, tyvuokajā laikā iz prīšku nūteikti byutu vālams paredzēt tuos īguodi ari gruomotu tierdznīceibys vītuos.

Koč i gruomota napretendej iz vysapgiunūšu Rēzeknis paguotnis stuosta reprezentaceju, vystik tei nūteikti paliks par ceļvedi sevkuram konkretuos apdzeivuotuos vītys viesturis interesentam. Īspiejams, ka izdavumā īkļautuos temys radeis stimulu kaidys Rēzeknis paguotnis puslopys plašuokai izpietei, kai ari īzeimēs piļsātys vītu Latvejis i varbyut ari Baļtejis viesturis kontekstā.

[1] Koč i pādejūs godu laikā vysaidi Rēzeknis viesturis aspekti pieteiti vairuokuos akademiskuos i popularzynuotnyskuos publikacejuos, vystik da šam plašuokū īskotu piļsātys paguotnē veics nūvadpietnīks Vladimirs Nikonovs (Skat. Nikonovs V. (2018). Rēzekne pirms trešās atnākšanas (Резекне перед третьим пришествием). Rēzekne: Nacionalūs i religiskūs kulturu pietnīceibys centrys.; Nikonovs, V. (2000). Rēzekne. Vēstures apcerējumi no senajiem laikiem līdz 1917. gada aprīlim (Резекне. Очерки истории с древнейших времён до апреля 1917 года). Reiga: “Zinātne”).

[2] Nezināmā Rēzekne. Daīmams: https://www.rositten.lv/kas-mes-esam

[3] Salikt pa plauktenim sarežgeitū piļsātys viesturi – izdūta jauna gruomota par Rēzekni. Lakuga.lv. 26.11.2025. Daīmams: https://www.lakuga.lv/2025/11/26/salikt-pa-plauktenim-sarezgeitu-pilsatys-viesturi-izduta-jauna-gruomota-par-rezekni/

[4] Vērtīs: Uškāns, A. (2025). Eisa Rēzeknis viesture. Varšava: Varšavys Universitate, 7. pl.

[5] Tīpat, 7. pl.

[6] Vērtīs: Uškāns, A. (2025). Eisa Rēzeknis viesture. Varšava: Varšavys Universitate, 205 pl.

[7] Rēzekne Otrā pasaules kara beigās pēc vācu izlūku aerofotogrāfijas. Daīmams: https://www.rositten.lv/rezekne-otra-pasaules-kara-beigas

[8] Rēzeknes plānojums 1778. gada projektā. Daīmams: https://www.rositten.lv/rezeknes-planojums-1778-gada-projekta

[9] Īprīšk pīmynātī teksti daīmami “Nezināmās Rēzeknes” škārsteikla vītnē https://www.rositten.lv/

[10] Vērtīs: Uškāns, A. (2024). Rēzeknes būvvēstures un apdzīvotības atspoguļojums rakstītajos un vizuālajos dokumentos (13. gadsimts – 19. gadsimta vidus). Magistra dorbs. Daugovpiļs: Daugovpiļs Universitate.; Uškāns, A. Satiksmes ceļi. No pasta ceļiem līdz dzelzceļam. Nu: Sīmansone-Zelča, I. (sast., 2025). Kārsavas–Maltas dzelzceļa stāsti. Creative Museum, 9.–39. pl.

[11] Gruomota daīmama, aizpyldūt projekta pietnīku sagataveitū anketu. Anketa daīmama: https://ej.uz/eg8h