Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

18. septembrī 18 stuņdēs Latgolys viestnīceibā “Gors” izskanēs jauns muzykals stuosts “Poema par O. R.”, kas viesteis par latgalīšu rakstnīku, pedagogu, dirigentu i sabīdryskū darbinīku Ontonu Rupaini. Pasuokums īvadeis ari 14. storptautyskū teatra festivalu “Soli pa solim”, kurs kotru ūtrū godu nūteik Rēzeknē.

Itūgod aprit 120 godu, kai dzims latgalīšu rakstnīks, pedagogs, dirigents i sabīdryskais darbinīks Ontons Rupaiņs (1906–1976). Jubileja dūd vareibu nu jaunu atkluot juo personeibu i rodūšu montuojumu, kas ari myusu dīnuos rūsynoj dūmuot par pīdareibu sovai zemei, volūdai i kulturai. Rupaiņa dorbi paleidz izprast Latgolys viesturi, cylvāka raksturu i vierteibys, kas vīnoj paaudzis.

Kai stuosta Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogosta Ontona Rupaiņa muzeja vadeituoja Skaidreite Apeināne, dūmuot par Rupaiņa 120. jubilejis atzeimiešonu suokts jau pārnejuo gods beiguos. Tai pamozam itei īcere izauguse i aizavāluse kai snīga bumba da muzykaluo stuosta “Poēma par O. R.”, kas 18. septembrī izskanēs Latgolys viestnīceibā “Gors”. Stuosta izveidē plotai izmontuoti materiali nu Bieržgaļa muzeja kruojuma.

“Asu cīši pateiceiga ituo stuosta idejis autorem i eistynuotuojom – Annai Rancānei, Ilonai Rupainei, Mārai Zaļaiskalns. Taipoš ari Dailai Ekimānei, kura sagataveja projekta dasacejumu, i Nautrānu apvīneibys īsnāgtais projekts Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programā tyka atbaļsteits. Juodarunoj, ka vēļ pyrma muzykaluos poemys, 13. septembrī, Bieržgaļa pogosta Sv. Annys Romys katuoļu bazneicā izskanēs koncerts “Dzimtenes dievnamā”, kas veļteits kai Ontona Rupaiņa 120. jubilejai, tai myusu bazneicys 250 godu jubilejai,” stuosta muzeja vadeituoja Skaidreite Apeināne. Jei ari doluos, ka bazneicys koncertā muzicēs Laura Ivanova (varganis), Ilze Grēvele-Skaraine (soprans) i Leņdžu pogosta kulturys noma sīvīšu vokalais ansamblis “Rūžeņa”. Programā skanēs Laurys Ivanovys jaundorbs, kai ari cytu autoru skaņdorbi. 

Sovpus muzykalais stuosts “Poēma par O. R.” īpazeistynuos skateituojus ar jaunuo školuotuoja i koru dirigenta, cylvāka ar misejis apziņu – Ontona Rupaiņa – dzeivis ceļu. Braukdams ar ritini pa Latgolys grumbainajim celim, jis dybynoj korus, īdvasmoj cylvākus, organizej dzīšmu svātkus i palīk par vīnu nu spūdruokūs Latgolys stuostnīku. Vāluok jis pats itū sovu dzeivis pūsmu raksturuojs kai “Latgolys kulturviesturis rota grīzšonu” – miseju, kas palyka par juo myuža leluokū aicynuojumu.

Izvadums aicynuos na tikai īpazeit Ontona Rupaiņu dzeivis stuostu, tok ari nu jauna nūvierteit juo īguļdejumu Latvejis kulturā, īsadvasmuot skaiteit rakstnīka dorbus, kam tymūs atrūnami na tikai viesturyski nūtykumi, tok ari vaicuojumi, kas ir aktuali i šudiņ – par identitati, atbiļdeibu, kūpeibys spāku i cylvāka vītu sovā zemē. Juo dorbūs dzeivoj Latgolys gors i eistyni cylvākstuosti.

Muzykalū stuostu veidoj plota i daudzveideiga rodūšuo komanda – režisore Māra Zaļaiskalns, scenareja autore Anna Rancāne, scenografe Ināra Apele, komponisti Ilona Rupaine, Mārcis Lipskis, Latgolys muzykys i muokslys vydsškolys jauktais kors, dirigenti Lāsma Zunda i Ainārs Kiserovskis. Ontona Rupaiņa i cytu juo leidzgaitnīku lūmys atveiduos Domeniks Slišāns, Imants Spīčs, Emīls Logins, Daiga Miščenko, Sandra Juste, Sandis Sprudzāns i cyti. Beleti daīmami ITE.