Roksta autore: Indra Koroļonoka, portals lakuga.lv

Katuoļu ticeibā i tuos bazneicys dzeivis kasdīnā cīši svareiga ir Misale – gruomota, kurā īkļautys Svātuos Misis lyugšonys, dzīsmis i liturgiskuos kuorteibys aproksti. Misali katuoļu prīsteri izmontoj kotrā dīvakolpuojumā, deļtuo tei ir vīna nu svareiguokūs katuoļu bazneicys sastuovdaļu. Ituo gods pavasarī pyrmū reizi tyka izdūta Misale latgalīšu rokstu volūdā.

Paguojušuo gods vosorā tyka izdūts jauns Misalis tulkuojums latvīšu literarajā volūdā, bet ituo gods pavasarī – ari Misale latgaliski. Pyrmuo Misale latvīšu literarajā volūdā tyka izdūta tikai atmūdys laikūs, 1987. godā, bet vāluok, 2000. godūs, vairuokys reizis uzlobuota. Pyrma Misale tyka puorlykta latgalīšu rokstu volūdā, prīsteri liturgeju vadeja, izmontojūt latvīšu literaruos volūdys Misali. Partū katuoļu dīvnomūs Latgolā liturgeju teksti minimali variēja i nabeja precizi vīnaidi – kotrys prīsters tekstu nu latvīšu literaruos iz latgalīšu volūdu puorlyka piec sovu īskotu. Misalis izdūšona latgaliski nūzeimoj tū, ka tagad vysim prīsterim juocelebrej Svātuo Mise piec vīnuota teksta.  

Kai viesteits Kūrzemis Romys katuoļu veiskupejis portalā katedrale.lv sātyslopā, vajadzeibu piec jauna Misalis tulkuojuma radeja vairuoki īmesli. Vysupyrma, katuoļu bazneicā ir pīaudzs svātku skaits i pasalelynuojs svātūs skaits, kas attīceigi izmaina liturgiskū kalendaru, kai ari īvīš jaunu Mišu lyugšonys, kas veļteitys itim svātajim. Nu tuo izrīt, ka vacuo Misalis verseja vaira naatbylda vajadzeibom. Pa ūtram, īprīškejuo latvīšu volūdys Misalis tulkuojuma teksti bīži naatbylda originalajai Misalei, kas veiduota latiņu volūdā.

Misalis tulkuošonys principus i specifiku skaidroj Pavesta miseju dorbu Latvejā direktors, Ludzys katuoļu draudzis pravests Jākubs Rodions Doļa. Jis atkluoj, ka tulkojūt Misali sevkurā volūdā, kas nav originaluo ci latiņu volūda, ir juosabolsta originaluos volūdys paraugizdavumā “Editio typica”. Seņuok nu Vatikana beja atļautys atkuopis, kaidys pīsalāguošonys volūdys formom i parafrazis nu “Editio typica”. Tok niu nūsaceits, ka ir vaira juopīsatur pi latiņu volūdys formys. “Tagad mums ir trešuo “Editio typica”, kas izdūta 2000. godu suokumā. Kotru reizi, kod Vatikanā teik izdūts jauns, uzlobuots i puorveiduots Misalis izdavums, ir vajadzeigs jauns tulkuojums ari tautu volūduos.

Mes natulkojam sovu tekstu, nasaceram tū nu jauna poši. Mes tulkojam tū nu ituo paraugizdavuma. Pādejuos vodlinejis paredz, ka itū jaunuokuos Misalis izdavumu mes tulkojam precizi i uzticeigi taišni latiņu tekstam. Deļtuo saīt, ka mums topa piļneigi jauns tulkuojums, izdavums.”

Taidu liturgiskūs tekstu izdavumu kai Misale izdūšonys iniciators vysod ir vītejuo Bazneica i Veiskupa konference. Tai kai Latvejā latgalīšu volūda teik lītuota tikai vīnā diacezē (Rēzeknis- Aglyunys), tod par latgalīšu Misali beja atbiļdeiga veiskupa kureja Rēzeknē, i golvonais atbiļdeigais par Misalis izdūšonu beja veiskups Juoņs Bulis.

Volūdys lītuojums Misalē

Katuoļu bazneicuos jaunuokuo Misale latvīšu volūdā tyka īvīsta pakuopeniskai nu 2025. gods 17. augusta da 30. novembra, kod tuos lītuojums jau beja obligats. Puorejis pūsmys daļai katuoļticeigūs nav bejs vīglys, partū ka īprīškejuos Misalis liturgiskuo kuorteiba i teksti jau beja cīši pīrosti. Latgalīšu volūdneica i dialektologe Anna Stafecka atguodynoj, ka cylvākim ari seņuok ir bejs gryuši pīrast pi izmaiņu liturgiskajūs tekstūs. “Nu viesturis zynim, cik lela tautys pretesteiba ir bejuse pret jaunynuojumim liturgejis volūdā, jau suocūt ar raksteibys reformu 20. godu symta suokumā, vāluok 30. godūs modernizejūt volūdu. Spylgti tū ir aprakstejs prīsters Donats Myurinīks (Dekters) sovā gruomotā “Dorvas cīma ļaudis”. Laikam eimūt, līkās, tautys attīksme palīk pīlaideiguoka pret jaunynuojumim Bazneicys volūdā. Kai vysod, atsarass cylvāki, kas tū viertēs pozitivi, kaidam byus napatyka pret atseviškom liturgiskūs tekstu vītom, tulkuojuma niansem.

Bazneicys volūda, kai zynim, vysūs laikūs ir bejuse vysai konservativa. Tauta pi tuo ir pīroduse paaudzēs. Vysi asam dzierdiejuši saļmu dzīduošonu par myrušajim nu vacūs lyugšonu gruomotu. Skudrenis īt par mugoru, īsaklausūt dūmys un volūdys dziļumā, kū var izsaceit tikai “vacajā volūdā”. Tam pasateicūt, ir saglobuotys ari vairuokys senejuos volūdys paruodeibys.”

Jaunuos Misalis latgaliski īsaguoduoja draudzis i prīsteri nu veiskupa kurejis, bet breivi daīmami itī izdavumi nav. Lai tū dabuotu, vysupyrma juopīsasoka veiskupa kurejā, i tod juogaida atbiļde. Juojam vārā, ka Misalis tyka izdūtys īrūbežuotā skaitā, ar izdavumu primari nūdrūšynojūt draudzis i prīsterus, deļtuo tū dabuot sovai personeigai lītuošonai byutu pagryuši.

Misale primari vajadzeiga prīsterim, tok izmainis tamā ītekmej i vysus puorejūs draudzes lūcekļus i ticeigūs, kuri apmeklej dīvakolpuojumus. Leidz ar tū roduos napīcīšameiba leidz ar jaunū Misali izdūt i jaunys lyugšonu gruomotys izdavumu “Tyvuok pi Dīva” (īprīškejais lyugšonu gruomotys izdavums saucēs “Teicit Kungu”), kas byutu pīlāguota latgaliskajai Misalei, lai ticeigī varātu sekuot leidza dīvakolpuojuma jaunajai kuorteibai i tekstim. Jaunuo lyugšonu gruomota izdūta 2025. godā, i tei tekstuali atbylst jaunajai Misalei.

Kai Misalē, tai “Tyvuok pi Dīva” lyugšonu gruomotā izmontuota vacuo ortografeja, kas tyka pījimta 1929. godā (saukta ari par Stroda ortografeju), kurā divskaņs teik apzeimuots ar ō, na uo. Itei ir nianse, kas Misalē i lyugšonu gruomotā tykuse saglobuota nu īprīškejūs katuoļu lyugšonu gruomotu izdavumu. Apsaverūt Misalis i jaunuos lyugšonu gruomotys tekstus, nūvārojams, ka tymūs veiktys vysaidys īvārojamys izmainis, pīmāram, konkretu vuordu lītojumā. Izmainis izdareitys ari svareiguokajuos i zynomuokajuos lyugšonuos “Tāvs myusu”, kai ari “Es tycu Dīvam”, kurā tyka maineits pat lyugšonys nūsaukums – kur īprīšk beja “Es tycu uz Dīvu”, jaunajā versejā akuzativa vītā teik lītuots dativs – “Es tycu Dīvam”. Juodasoka, ka “Tāvs myusu” lyugšona jaunajūs izdavumūs īkļauta obejuos versejuos – vacajā i jaunajā.

Prīsters J. R. Doļa ari komentej izmainis “Tāvs myusu” lyugšonā i nūruoda iz naizbāgameibu lyugšonu tekstu maineibā: “Vīna nu lītu, kas vysvaira kreit acīs, ir jauns “Tāvs myusu” lyugšonys teksts. Itys jaunais teksts ir piļneibā pīskaņuots latvyskajai versejai. Jaunajā Misalē ir īvītuots jaunais teksts, kas it kai atbylst latvīšu literarajai versejai, bet blokus ir īlykts ari vacais teksts. Parkū tai? Partū, ka beja naapmīrynuoteiba ar vacajim tekstim – tī naatbylda originalajim latiņu. Bet kai maņ stuosteja vīns ostoņdesmit godu vacs veirs, jis atguodoj jau nu bārna kuojis, ka liturgiskī teksti viesturiski mainejuos vysu laiku – bejuši pat treis “Tāvs myusu” lyugšonys varianti.”

Apsaverūt Misali i “Tyvuok pi Dīva” lyugšonu gruomotu nu volūdnīceibys aspekta, A. Stafecka pīzeist, ka kūpumā tulkuojums viertejams pozitivi, koč ari varātu byut dažaidys dūmys par atseviškom vītom tekstā. “Pīmāram, “Es tycu vīnam Dīvam” lyugšona ir myusu dīnom atbylstūša i lobuok saprūtama jaunuokajai paaudzei, bet kas vainis “Es tycu uz vīnu Dīvu”, kas skaiteits paaudžu paaudzēs? Leidzeigi ari ar “Tāvs myusu” lyugšonu, kur vuordi “Tova vaļa” jaunajā versejā puormaineiti uz “Tovs pruots”. Labi, ka vairs nav “ikdīniškuo maize”, jo vuordi ar ik- nav Latgolai rakstureigi, pi tam “dīniškuo” lyugšonā ir jau vairuokus godu symtus.”

Taipat jei izceļ vairuokus tulkuojuma aspektus i kategorejis, kurus byutu napīcīšams precizēt voi lobuot:

1. Varātu byut vairuok teiri latgaliskūs vordu, na puorcālumu nu latvīšu literaruos volūdys, pīmāram, īsaceitu “vysod”, na “vīnmār’, “upers”, “uperēt”, na “upurs”, “upurēt”, “byus” voi “paliks”, na “kļyus”, “gluobīni”, na “gluobiņu”, “pasaver”, na “uzlyukoj”, “apglobuots”, “paglobyuots”, na “apbedeits”,  “atītu”, na “nōktu” u.c.

2. Bīži lītuots vuords “labvieleigi”, “labvielejīs”, kas ir ari līkvuordeiba, pīmāram, “labvēleigi svēteit šū yudini” u.c. Rūnās vaicuojums – voi tod varātu svieteit ari nalabvieleigi? Nu tok nā! Leidz ar tū varātu iztikt tikai ar “svēteit”. Na vysai veiksmeigs ir arī darbeibys vuorda formys “labvēlejās”, “labvēlejīs”, kuo nav ari kūpnacionalajā volūdā, pīmāram, “labvēlējēs pījimt myusu ciļvēciskū dobu”. Varātu tuos aizstuot ar “vēlējēs”.

3. Dažys vītys na vīnam viņ izraisa naizpratni, pīmāram, “Myusu Kunga Jezus Krystus Mīsa un Asnis, kū savīnojom”; ari “aicynōti uz Jāra mīlastu” (kas vainis – Dīvs aicynoj pi sova golda?). Ari vuords “pīnasums” dīz voi īdereigs sakralajā tekstā. Ir vuords “duovona”, ar tū pītyktu.

4. Juopuordūmoj napamatuots un nalabskaneigs divdabu lītuojums, seviški “pestejūšs” (“pestejūšōs cīsšonas”), “atdzimšonu snādzūšā olūtā”, apstuokļa vuords “nasūši” (“pareizi un pesteišonu nasūši”) – vuords “nasūšs” kūpnacionalajā latvīšu volūdā teik skaidruots kai “taids, uz kura dorbojās golvenuo slūdze i kurš nūdrūšynoj (kuo) stabilitati, pīmāram, nasušuos konstrukcejys”.

Vaicojūt, kaids ir personeigais prīstera J. R. Dolis redzīņs par Misalis izdavumu latgaliski, jis atsoka: “Misale ir maineita daudzuos vītuos. Pyrmkuort, tī ir maineiti pat vysīrostuokī liturgiskī sveicīni i atbiļdis. Pīmāram, agruok prīsters saceja: “Kungs Dīvs lai ir ar jums!” i vysi atbiļdēja: “Kungs ir ar Tevi!” Bet tys piļneigi ir parafrazāts – latiņu volūdā pat eisti nav darbeibys vuorda “byut”. Pareizuokam variantam ir divejis interpretacejis – nūvieliejuma forma “Lai ir ar Jums!” voi ari vīnkuorši “Ir ar jums!”. Voi varbyut vyspuor tulkuot burtiski “Kungs ar jums!” Beiguos tulkuojumā palyka pi spieceiguokuo varianta “Kungs ir ar jums!”, kam cylvāki atbiļd “Un ar Tovu Goru!”. Itaids variants atbylst latiņu volūdai, tys ir ari saskaņā ar Bizantejis tradicejom, kod vysi kristīši tai lyudzēs.

Tulkojūt nu latiņu volūdys, saīt daudz kū interpretēt. Nivīns nav sacejs, ka itim liturgiskajim tekstim i vuordim juobyut saprūtamim iz reizis i iz vītys. Tī ir teksti, kas veiduojušīs jau dziļā paguotnē, kas nese cīši lelu teologisku dūmu i luodeņu – tī ir cīši pīsuotynuoti. Parū tūs mes varim skaidruot ari uorpus Svātuos Misis, pīmāram, katehezē, liturgiskajā katehezē, kod kaids sagatavuots, zynūšs cylvāks, prīsters voi katehets, paskaidroj, deļkuo vīna voi ūtra fraze ir pasaceita taišni tai, kai tei ir pasaceita.”

Par sovim nūvāryojumim par ticeigūs reakceju i redzīni par jaunū Misali latgaliski prīsters J. R. Doļa soka: “Vysvaira es nūvāroju, ka cylvāki vaicoj par “atlaid mums myusu poruodus”, kas tagad ir “pīdūd mums myusu poruodus”. Par tū, cik maņ zynoms, beja lelys diskusejis ar pošu atbiļdeigū Vatikana instituceju, kura sekuoja leidza itam tulkuojumam – jī vysu laiku sekoj leidza vuordu lītuojumam i atbiļsteibai attīceibā pret latiņu volūdu. Dīvamžāļ naizadeve puorlīcynuot par vuorda “atlaid” lītojumu “pīdūd” vītā, kas byutu bejuse latgaliskuo nianse. Vystik ir ari ūtrys redzīņs par tū, kurā ari es pats tagad saprūtu tū dūmu – leidz šam konsekracejis vuordūs, kod prīsters pajam bikeri i pasoka Vysusvātuokuo Sakramenta īdybynuošonys vuordus, tur jau ari beja vuords “pīdūšona” i prīsters sacieja: “Ašnis izlīts grāku pīdūšonai”. Bet nivīns par tū jau naskrēja i nasaceja prīsteram, ka tys ir napareizi!

Es pasaceišu, ka apmīrynuoteiba voi naapmīrynuoteiba pat vaira ir atkareiga nu rakstura. Pīmāram, cytuos draudzēs aizviņ naskaita jaunū “Tāvs myusu” verseju, bet mes Ludzā nūdrukuojom lapenis, cylvāki pajēme tuos i tagad vysi lyudzās ar itim jaunajim vuordim i nivīnam nav problemu.”

Prīsters stuosta, ka tulkuošona nu latiņu volūdys nav vīgla – ir juozyna daudz detaļu i nianšu kai volūdā, tai i religejis specifikā:

“Ir juopīsalāgoj i juoizprūt, ka tai tagad ir iztulkuots – nivīns tulkuojums nabyus ideals. Ka mes diskutātu par itom niansem, leidz dabuotu perfektu rezultatu, tod mes varbyut vys vēļ ilgus godus naradzātu itū jaunuos Misalis izdavumu. Grybu aicynuot iz itū vysu raudzeitīs pozitivi – mes kai latvīšu literarajā, tai ari latgalīšu rokstu volūdā tagad lyudzamēs piec vīnaida teksta, i tys myus vīnoj. Vaira nabyus tai, ka latgalīši saceis “ikdīniškū maizi”, bet puorejī latvīši – “dīniškū maizi”. Tagad, kod liturgejā lyudzamēs, asam aicynuoti lyugtīs kai vīna dvēsele, vīna sirds, vīna mēle i vīns bolss.”

Tulkuošonys dorbi, kur svareigi piec īspiejis vaira saglobuot tik seneju i sarežgeitu originalvolūdu kai latiņu, reizē ari īvārojūt latgalīšu volūdys sovpateibys, vysod prosa daudz laika, zynuošonu i prācys. Koč ari pi Misalis latgalīšu volūdā vēļ byutu kū dareit – vysaidus volūdys vaicuojumus i napiļneibys vajadzātu izlobuot i tekstu pylnveiduot, itī volūdnīcyskī tryukumi, kas Misalē itūšaļt ir, nav tik svareigi kai fakts, ka taida Misale latgalīšu rokstu volūdā vyspuor tyka izveiduota i izdūta.