Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

4. novembrī Rēzeknis teātrī “Joriks” gaidoms jauns koncertizvadums “Blondais mūceklis”, kurā muzykali vizualā stuostā atkluos latgalīša Aloiza Trūpa dzeivis karuseli. Koncertizvadumā pīsadaleis repere Ūga, grupa “Dabasu Durovys”, apvīneiba “Juos īluos līluos” i Guntis Rasims. Koncertu papyldynuos Ivara Utināna datorvizualizacejis i humoristiski Arņa Bukša monologi.

Latgalīts Aloizs Trūps sovu eipašeibu i liktineigu sakriteibu deļ tyka Krīvejis imperejis pādejuo cara golmā, palykdams par kambarsulaini i Romanovu saimis uztycameibys personu. Liktiņa paviersīņūs Aloizs tyka boļševiku nūsauts kūpā ar vysu cara saimi. Piec nuovis pareizticeigūs bazneica cara saimi i jū poša pīzynuse par svātū mūcekli.

Vīns nu koncertizvaduma autoru Arņs Slobožanins stuosta, ka ideja par tū aizasuokuse šaļtī, kod jū uzrunuojuse repere Ūga ar dūmu, ka vajadzātu sataiseit kaidu jaunu koncertu. “Tok maņ nasagribēja vēļ vīnu parostu koncertu kai taidus piļsātys svātkus. Maņ īprīšk patyka koncertizruode par Putānu (“Putāns. Toreiz un tagad” – red.), saceju Ūgai, ka vajag nazkū leidzeigu. Pasiedieju, padūmuoju i saprotu, ka stuosts par Aloizu Trūpu varātu byut gona interesants. Maņ vysod ir interesiejs, kai cylvāka eipašeibys kombinacejā ar najaušeibom nūvad jū pošu interesantā dzeivis karuselī. Trūpam vysys dzeivis laikā beja vairuokys najaušeibys. Jis ir pīdzims kolna golā Borkovā pi Vydzemis i Latgolys rūbeža. Suokumā it kai juo bruoļam vajadziejs īt par karaveiru, tok beiguos aizguojs jis pats. Tai Aloizs nūguoja par karaveiru iz Pīterpili, tok deļ juo izskota – gars, blonds ar zylom acim, jū īskaiteja elitis pulkā, tūs vydā, kas maršej i apsorgoj Zīmys pili. Tod vīnā nu pasuokumu jū asūt īvāruojuse carīnis muote Marija i sacejuse, ka juojam jis par kolpuotuoju. Tai Aloizs turpynuoja pakuopeniski kuopt pa karjerys kuopnem, jam beja pīmoksys, dīnasta pakuopis, sova muižeņa pi Pīterpiļs, ar karīti jis asūt braucs iz Borkovu i finansiejs kulturys nūtikšonys Borkovā,” stuosta Arņs Slobožanins. Jis ari turpynoj: “Kod nūtyka 1917. goda revoluceja, jam tyka pīduovuots pamest cara saimi, tok jis tam napīkryta i palyka sūpluok caram vysūs izsyutejumūs, sātys arestūs, cikom vysubeidzūt 1918. goda julī nūtyka vysys cara saimis i juo poša eksekuceja. Sovpus piec padūmu režima krisšonys pareizticeigūs bazneica vysu cara saimi i jū pošu īkļuove svātūs mūcekļu vydā.”

“Byus nadaudz humora, nadaudz tragisma i desmit jaunys dzīsmis ar jaunim tekstim i muzyku. Byus hiphops, alternativais poproks i speciali veiduoti, kvalitativi muoksleiguo intelekta video ar pošu Trūpu,” stuosta Arņs Slobožanins.

Beleti daīmami ITE.