Intervejis autore: Renāte Lazdiņa

Moderatore, pasuokumu i meistarklašu vadeituoja, publiskuos runys trenere i ilggadeja Rēzeknis Augstškolys (tagad RTU Rēzeknis akademejis) lektore Iveta Graudiņa pādejā laikā socialajūs medejūs sevi sauc par runojūšūs golvu režisori, bet vītejim uzjiemiejim pīduovoj runys sprintus. Jei na viņ īsasaista vysaiduos Latgolys atteisteibys i uzjiemiejdarbeibys iniciativuos, tok ari skaita, ka ir vaira juosalapnoj ar sovim sasnāgumim i socialūs medeju vide juouztver kai īspieju vīta, kur veiduot attīceibys ar sovu kūpīnu, klientim i biznesa partnerim.

Kū eisti nūzeimoj “runojūšus golvu režisore”?

Parosti soku – nikod nasuocit stuostu par sevi ar tū, kur asat vuicejušīs voi kur struoduojuši. Bet daudzi mani vys vēļ, īspiejams, zyna i atguodoj kai Rēzeknis Augstškolys pasnīdzieju. Vaira nakai 25 godi augstuokajā izgleiteibā, i vīnā breidī, 45+ vacumā, tu saprūti – gribīs koč kū vairuok. I tod nuokušuo dūma – a kū es prūtu i kas asu? Partū, ka identitati, kas ir saisteita ar organizaceju, paruodeit ir vīnkuoršuok. Tī tu vari par organizaceju stuosteit. Bet kas asu es poša? Kod 2013. godā es izdūmuoju aizīt nu dorba i vysu pamest, dūmuoju, kū dareit. Maņ pateik vuiceit cytus, koordinēt. Maņ pateik teatris. Bet, kai tū vysu salikt kūpā? Maņ cīši ilgs laiks paguoja, kod beidzūt saprotu, kū īraksteit tamā Instagram “gaļveņā”, kai soka, eisai i konkreti – kū tu dori i kū tu pīduovoj. Vīnā breidī vyss sasaslēdze.

Bet “runojūšuos golvys”… Nu, maņ jau redzīs, ari kai daudzys cytys lītys, ka tys ir pošsaprūtamai. Daudzi zyna “talking heads”. Parosti tys ir neivojūšā nūzeimē, kod ar kolegim runoj par kaidu garlaiceigu teatra izruodi voi televizejis raidejumu. Bet ir taids žanrys ari kai papļuopuošona (yapping – angļu vol.). Tu tū dori bez scenareja. Bet ari tys ir juomuok. Es saprūtu, ka cylvākim, lai runuotu, lai uzastuotu iz skotivis, vajadzeiga puorlīceiba. Jis ir eksperts, jis zyna, jis ir profesionaļs, bet īškā tuos bailis – kū par mani pasaceis. Ilgi maņ tamā Instagram “gaļveņā” beja raksteits, ka paleidzu atsabreivuot nu tarakanu ar nūsaukumu “kū-par-mani-pasaceis-cyti”. Bet leluokuo skotive niu ir internets. Leluokuo skotive, leluokais kanals, kai tu vari aizsnēgt cylvākus. I maņ gribīs redzēt, ka cylvāki sasnādz sovus mierkus. I tys vysuvaira vajadzeigs mozajim voi solo uzjiemiejim, kurim nav sova marketinga departamenta, bet klienti ir vajadzeigi.

Voi myusu pusis omotu meistari, mozī uzjiemieji eistyn namuok izmontuot socialūs medejus kai reklamys platformu, i voi tys varātu byut saisteits ar myusu mentalitati?

Vīns ir mentalitate. Voi vēļ vīns svešvuords, kam es nazynu atbylstūšu vuordu, varbyut – dūmuošonys strukturys (mindset – angļu vol.). Tys ir vaicuojums par puordūšonu. Asu supereigs meistars, i maņ ir supereigs produkts voi pakolpuojums, pīredze. Nu labi, koč kai par mani izzynuos. A kai runuot par cenu? I tod puordūšona ir kai līleišonuos voi izacelšonuos, kai buozšonuos viersā. I tys ir nagativais. Bet muns meiluokais teicīņs ir, ka cylvāks pierk nu cylvāka. Eipaši tys ir ar “mozajim”. I tod vēļ ir taids foršs termins – parasocialuos attīceibys. Es jū poša naseņ tik izroku. Tys nūzeimej, ka cylvāks, kuru es vysā bīži radzu ekranā – TV diktoru voi tovā personeigajā blogā tovu seju – es jū jau uztveru kai draugu, kai paziņu, tai kai es jū kotru dīnu radzu reitā, vokorā. I kod jis īt maņ preteimā iz īlys, maņ pošai beja gadīņs, es jam matūs viersā: “Čau, kai tev īt?” A golvā drudžaini dūmoju, kur asu jū satykuse, nu kurīnis maņ jis pazeistams. I tad izaruoda – caur video. Voi tei ir puordūšona, voi tei ir buozšonuos viersā? Tei ir attīceibu veiduošona. I tod maņ grybātūs, ka cylvākim īsasakņuotu, ka tod, kod fiļmeju video i publiceju video, es soku: ot, ite es asu. Es veidoju attieceibys ar tim, kas mani nazyna, ar tim, kas zyna, kas mani radz, kas maņ uzatyc, i beiguos ari ar tim, kas nūpierks koč kū nu mane.

Kas ir tys fenomens, parkū cylvākim pateik nūstuot socialajūs medejūs pi “runojūšūs golvu”?

Na pi vysu. Bet, īspiejams, ka mums pītryukst sasarunuošonys. Kam tev varbyut ir draudzinis, ar kū par attīceibom var runuot, voi ir draudzinis, ar kū par štātem var parunuot, ir ar kū receptus apsprīst, bet, īspiejams, ite ir vēļ koč kaidys jaunys, cytaižuokys lītys. I tod rūnās iluzeja, ka maņ ir itys paziņu lūks, ar kū maņ ir interesanti kūpā. I tys varbyut ir tys nagativais, kam cyts saceis – tok ej dzeivē, ej ar realim cylvākim sasateic, runoj. I tys ir vēļ vīns, kuo mums datryukst, – sarunu klubeņa, kur vīnkuorši sasatikt i parunuot.

View this post on Instagram

A post shared by Iveta Graudina || Video komunikācija || Runājošo galvu režisore (@stagewithiveta)

Agruok, kod myusu vacuoki veiduoja dzeivi bez interneta, tū aizpiļdeja vakariešonys. Niu myusu vakariešona ir “runojūšuos golvys” socialajūs medejūs?

Jā, ar svešim cylvākim, kuri palīk par sovejim.

Bet, voi tys nav taids iluzorais pasauļs, kū mes tī rodom i poši tod dzeivojam? I tod vēļ dūmojam, ka tī cilvāki tai dzeivoj, bet patīseibā jī tai nadzeivoj, i tod mums ir trauksme, depreseja.

Asu tam guojuse cauri. Bet vyss ir atkareigs nu māra i nūdūma, ar kaidu tu tū dori. Kam kaidam tys eistyn var ļaut atrast sovejūs. Ka asu tys uzjiemiejs, kas grib sev kūpīnu izveiduot apleik, lai satyktu sovejūs, lai pīsaisteitu sovejūs, tei ir īspieja.

Tai kai tu nūteikti esi daudz vārusēs sociālūs medejus, lai atrostu ari sovu vītu tymā vysā, voi tu tī bīži pamoni latgalīšu volūdu?

Nā. I maņ redzīs, ka vajadzātu vaira. Tys, cyta storpā, ari ir par tū izvozuotū terminu – autentiskums. Ka tu esi, tod tu runoj.

Ar “runojūšūs golvu” i cytim video mes socialajūs medejūs raugom sasnēgt plašuoku auditoreju, ari tū, kū mes napazeistam. I, ka tu runoj angliski, krīvyski voi volūdā, kurā runoj puspasauļs, tod tu vari tū vysu ari aizsnēgt. Bet kaidu vītu tu socialajūs medejūs redzi latgalīšu volūdai?

Nu, kaids ir tovs mierkis. Ka as asu turysma uzjiemiejs i jius atbrauksit pi mane, es jums, par pīmāru, pīduovuošu latgalīšu volūdys stuņdis. I, cyta storpā, man taišni naseņ aizdeve vaicuojumu, kur Latgolā vīns čyuļs var aizīt iz kaidom latgalīšu volūdys stuņdem. Tai ka tū var pagrīzt kai lelu prīškrūku. Prūtams, ka es zynu, ka muna biznesa mierkis ir eksports, tod es bez cytu leluoku volūdu naiztikšu. Bet vēļ, kab dasaisteit cylvākus, es varu runuot angliski vai latvīšu literarajā volūdā, lai mani pamona i īvāroj, pīsekoj i suoc uzaticēt. I tod kai diversants var atkluot, ka vyspuor asu latgalīts. I tod nu ituos šaļts vyss – tu mani esi īmīļuojs, tu maņ sekoj, bet es tagad tev pa drupeitei ari latgalīšu volūdu likšu kluotyn.

Puorsvorā mes medejūs dzierdim par Latgolu kai par depresivu regionu ar zamu ekonomiskū izaugsmi, i pādejā laikā ite vēļ pasaruodejuši ari droni. Tu kasdīnā sasateic i komunicej ar myusu regiona uzjiemiejim. Kai tu redzi, kas ir tys, kū mes kotrys varim dareit, kab atteisteitu sovu regionu voi vysmoz īdvasmuotu kaidu iz itīni atbraukt?

Ite mes otkon runojam par dūmuošonys programu, i tū mes varim maineit tikai kotrys individuali.

Mums Latgolā vysim ir lītys, ar kū lapnuotīs. Labi, varbyut apgrūzejums biznesā nav miļjonūs, bet vystik tev ir (kū varbyut mes naprūtam), ar kū lapnuotīs. Itymā reitā klausejūs vīnu raidīrokstu, kai ar cīnu izaturēt pret sovu ceļu. Es navaru lapnuotīs, ka es nazynu. Es tok nikuo naasu izdarejs, i kas ta maņ ir?

Maņ vīns nu taidu pošizzinis aizdavumu kursā i pīraksteit pīcdesmit sovus sasnāgumus voi lītys, ar kū tu lapnojīs sovā dzeivē. Suokumā ir lelys acs – maņ tok nav tik daudzi, kū raksteit. Bet tu pīroksti! Pīcdesmit, piec tam symts. Tys vysupyrma ir par apsazynuošonu. Tu vari suokt lapnuotīs tod, kod tu ar cīnu izaturi pret sovu ceļu – dzeivis, dvēselis. I vēļ taids termins – pīsasavynuot sovus rezultatus: “Jā, es tū asu izdarejuse!”, “Es asu baigais molocs!” Ite saskaitomī vysi ir leidzeigi, i tys apjūms nav svareigs.

I kai tū varātu maineit? Mes varim raktīs īškā, par kū vys vēļ lelai daļai cylvāku ir tys upera voi cītieja sindroms, kas varbyut ir postpadūmu, ka es gaidu tū gluobieju, ka kaids atīs i izdareis. Vaļdeiba pīškiers programu, projekts īdūs naudu, i vyss maineisīs. Bet tev pošam juomaina! I suokt vajadzātu ar attīksmi pret sevi. Es asu super, i tys, kū es doru, ir super! I tys ari par latgalīšu volūdu. Tei ir vareiba izaceļt, lapnuotīs. Ka tu jiuti, ka tei ir tova miseja. Tod varbyut tei izaceļšona voi lapnuošonuos palīk par tovu aizdavumu, lai tu sovu miseju varātu eistynuot. I tys ir taišni taipat uzjiemiejim, kas socialajūs medejūs na tik puordūd, bet veidoj attīceibys ar sovim cylvākim. Niu soka – divdesmit digitalī pīskuorīni, kab cylvāks tevi skaita par sovejū pyrma palīk par klientu.

Kū tu vaira sevi suoc fiļmēt i video ar sevi suoc publicēt socialajūs medejūs, tū vys vaira cylvāku tevi suoc atpazeit ari dzeivē. I kaidu tys nūteikti bīdynoj. Kai ar tū ir tev pošai?

Maņ laikam tik vīnu reizi tai beja, ka kaida sīvīte daguoja iz īlys i saceja: “Es jius verūs TikTokā, jius mani tai īdvasmojat!” Bet vyspuor myusu cylvāki, na tikai latgalīši, latvīšu publika kūpumā, pa munam, ir vysai skūpi iz komplimentim, iz pateiceibom, iz sirsneņom i vysom tom lītom. Bet, nu ūtrys pusis, ka es eistyn cylvākim varu īdūt vaira pīšprici tai puorlīceibai par sevi, puorlīceibai par sovom spiejom… I vyss tys, kū mes dorom ar “runojūšajom golvom”, nav tikai par puordūšonu biznesā, bet daudzim izavierš par taidu pošizaugsmis treneņu. Pošapziņa, pošpuorlīcynuoteiba – tei ir seve pījimšona. I tys ir svareigi. Bet leidz tam ir juoteik. Juonūfiļmej symts, īspiejams, syudeigi video, leidz symtu pyrmajā tu esi sevi pījāmuse.

Ka tev tagad vīns vītejais uzjiemiejs saceitu – es naprūtu sevi reklamēt, kai maņ paruodeit sovu biznesu, kū tu jam saceitu? Ar kū īsaceitu suokt?

Es saceitu – atej, parunuosim! Nu nav vīnys burvju tabletis, vīnys receptis. Padūms “Suoc dareit!” bīži nastruodoj. Vīnkuoršuokais byutu aizdūt sev dažus vaicuojumus. I pyrmais, kū es dūdu ari sovim klauseituojim – atbiļdi, deļkuo tev tys ir vajadzeigs. Klienti? A tev eistyn vajag? Tu esi mozais uzjiemiejs, varbyut tev taipat ir labi – palikt mozam? Tod pīroksti atbiļdi iz vaicuojumu, deļkuo es grybu, kab mani klauseitūs voi sekuotu, saceisim, 5000 cylvāku? Deļkuo es tū grybu? Kū es grybu jim pasaceit? Maņ beja vīns raksteišonys kurss, kur beja juoaproksta, deļkuo es grybu, lai mani losa 100 tyukstūšys sekuotuoju. Kas patīseibā ir tys, kū tu gribi? Varbyut tev tū ari navajag. Cīši lobs vyngrynuojums.

Dorbs ar realim uzjiemiejim i dorbs akademiskajā vidē, kai tys atsaškir?

Ari augstškolā maņ vysod ir patics struoduot praktiski, na laseit lekcejis. Maņ patyka struoduot ar napylna laika studentim, ar struodojūšim cylvākim, ar tim, kam ir zynoms mierkis, deļkuo tu esi ite i kū tu gribi. Zyni, kū tu gribi, kai es īprīšk jau saceju. Motivaceja. Ka augstškolā, struodojūt ar studentim, tys vys jau laikam ir muns aizdavums – pīškiļt motivaceju, īdūt tū motivaceju, paruodeit motivaceju, tod struodojūšim cylvākim ir gotova motivaceja. Jī zyna, kū grib i deļkam tys vajadzeigs.

Kas ir tovs nuokušais mierkis voi sapyns, kū gribīs sasnēgt?

Es grybātu Latgolā izveiduot teikluošonuos pasuokumus. Par pīmāru, ir BNI (Business Network International – angļu vol.), miļzeiga pasauļa organizaceja, kotrā “nūdaļā” ir 30-40 daleibnīku nu vysaidu sferu, kotru nedeļu sasateik biznesa brūkaškuos, cyts cytu rekomendej, draudzejās, apaug ar klientim. Tys ir tai saucamais referenču marketings. Jī īt īškā tagad ari Latgolā, bet tī ir duorga goda daleibys moksa, i, pa munam, myusu vītejā tiergā tys nastruoduos. Mums vajag alternativu, kur var sasatikt mozī, solo uzjiemieji, kam vajag sova vyda atbolstu marketingā, puordūšonā, ari sadarbeibā. Es vysu laiku runoju par tū, kai izaceļt, bet var izaceļt kūpā. Mes asam diveji voi treis, i tod mes asam radzamuoki. Byut na konkurentim, bet veiduot sadarbeibys.