Roksta autors: Meikuls Jaunromāns

Bierneibā es Latgolā nabeju daudzi, pruotā ir palykuši naspūdri atguodi par puors reizem, kod beju dzeraunē iz radinīku kuozom. Munai mamai vysod pateik stuosteit stuošku, ka vīnā nu reižu pyrmuo līta kū pasaceju, izleinūt nu mašynys i saūžūt gūvu smuordu, beja: “Fui, kai ite smird!”

A vystik nazkaida saita ar Latgolu maņ pa itom puors reizem beja atsaroduse, i beja interese par regionu i volūdu. Jau kai agreims pušaudzs aizbrauču iz Latgolu vīnu vosoru sovā dzeraunē pastruoduot vysaidus solys darbeņus. Muna pyrmuo eistynuo sadure ar latgalīšu volūdu beja, kod brauču ar sātys saiminīku traktorī i beju iz eisu šaļti aizsnauds. Kod pīsamūdu, saiminīks runuoja ar vīnu nu struodnīku, i nu suoku es galeigai nasaprotu, kaidā mēlē jī runoj. Maņ nu suoku dūmuojās, ka jī runoj piļneibā svešā volūdā. Tik kaidu minutu piec pīsamūsšonys attyku, ka tei tok ir latgalīšu volūda.

Pyrmuo līta, kū es koč kod raudzeju skaiteit latgaliski beja Beibele, partū, ka es atrodu lītuotni telefonā, kura kotru dīnu īsaceja jaunu “dīnys pantu”, kū puorskaiteit. Koč voi tei beja taida moza, regulara līta, kū dareju, da latgalīšu volūdys izavuiceišonys tys nanūvede, partū ka tūs puorskaiteju tik puorskaiteišonys piec i namoz naraudzeju saprast tū byuteibu. Tai eistyn vuiceitīs latgalīšu volūdu es suoču tik piečuok, kod jau guoju vydsškolā.

Kaidā siermā novembra reitā es siedieju školys sūlā i klausejūs, kai školuotuoja vuiceja klasei par nazkaidim nūdūklim. Kai ba dereiga tema, bet jei tik lānai runuoja, ka pruots nimoz nagribēja klauseitīs i pījimt juos vuordus.

Muns sūlabīdris teleponā kaituoja nazkaidys kaitenis, partū nabeja labs runys bīdris. Kaidu laiku car lūgu tiemieju mašynys, kurys kustēja iz dorbu pa Valdemāra īlu, piec puora minutu atbuoda tys taipoš kai školuotuojis lānuos runys.

Pieški pruotā atguoja dūma – ka jau školuotuoja tik lānai runoj, mož es varātumem merkavuot vysu puorvērst i pīraksteit latgaliski. Nu suoku eistyn vysu navarieju īspēt, tok stuņdis beiguos, kod vītnīkvuordus jau beju dasamanejs īsavuiceit, raksteišona suoce īt krušuok i saguoja vysu pīraksteit.

Tai ar laiku arviņ mudruok saguoja raksteit latgaliski, i suoču tū dareit na tik ekonomikys stuņdēs, a i matematikā i fizikā, i piečuok taipat geografejā i filosofejā. Juopīzeist ir, ka filosofejā guoja cīši gryuši, kam sevkurs termins, sevkurs vuords ir nu svora i tūs navar tai parostai puorvērst iz latgalīšu volūdu, partū šū ideju iz laiku filosofejis stuņdēs brosnieju.

Tai saguoja, ka pyrmī vuordi, kurus zynuoju latgaliski, nabeja “palāda”, “plykspuorņs” i “sīpisnīks”, bet gon “polots”, “leidzynuojums” i “dreizums”. Kod atsajiedžu, ka vaira zynu specifiskus terminus, a na kasdīnā lītuotus vuordus, izdūmuoju, ka juosuoc skaiteit latgalīšu gruomotys. Pyrmuo gruomota, kuru puorskaiteju latgaliski, beja Čenču Jezupa “Pīters Vylāns”, partū ka, kod vēļ namuocieju ni runuot, ni skaiteit latgaliski, bet beju suocs izruodeit interesi ap volūdu, vīnūs Zīmyssvātkus mama maņ tū gruomotu paduovynuoja, i tamā šaļtī tei beja vīneiguo maņ daīmamuo gruomota latgaliski.

Kūpā ar skaiteišonu, suoču puorlikt sev meilu dzīšmu vuordus latgaliski i raudzeju vysu, kū pīraksteju pats sev, raksteit latgaliski. Ar laiku itei latgalīšu volūdys lītuošona dzeivē maņ paleidzēja apjimt vajadzeigū leksiku i deve vareigumu tū lītuot kasdīnys sarunuos. Bet vēļ nasajutu gotovs tamā pats runuot.

Tys pasameja, kod aizbrauču iz dzerauni, i radinīki maņ sarunuoja tikšonūs ar kaimiņu sātys ailineicu Dagneju. Myusu sarunys laikā jei mani aizdrūsynuoja runuot latgaliski i īdeve puors gruomotys latgaliski, kurys skaiteit, cikom asu dzeraunē. Piec tuos sarunys suoču meklēt cylvāku, ar kū runuot latgaliski ari Reigā. Suoču gasteit vysaidūs latgalīšu pasuocīņūs Reigā, parunojūt ar cytim atguojiejim i dabuoju nadaudz praktiku volūdys lītuošonai na tik raksteišonai, bet i runuošonai.

Tys vyss nūvede pi tuo, ka kaidu dīnu, skaitūt portalu lakuga.lv, redzieju viesti, ka var dasasaceit latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiadei. Koč kai nu sovys Reigys školys salaseju vēļ treis cylvākus, kuri runoj latgaliski, i piec puora nedeļu ar cytu godu aizdavumu puorsavieršonu mes laidemēs iz Rēzekni, kur bejom pyrmuo komanda nu Reigys, kura koč kod pīsadalejuse olimpiadē vysā tuos viesturē, i taipat pyrmuo Reigys komanda, kura olimpiadē ījāmuse 1. vītu. Tamā šaļtī mums vysim beja gūda sajiuta, ka asam eistyni latgalīši.

Es cīši īsaceitu vysim nalatgalīšim, kurim ir interese itamā volūdā i kuri grib tū īsavuiceit, raudzeit tū ari dareit, deļtuo ka volūdys runuotuoju skaits ir vysā mozs, ka kotrs tuos runuotuojs i potencialais runuotuojs ir svareigs volūdys saglobuošonai i atteisteibai. Ka nav gribiešonys tū dareit pošvuiceibys ceļā, pavaicuojūt apleik, ir cieški lela vareiba, ka varēsit atrast kaidu latgalīti, kurs byus gotovs paleidzēt. Myusu laikūs latgalīši ir izkaiseiti pa vysu Latveju i varātu pat saceit, ka pasauli, i vajag tik apsavaicuot apleik, lai kaidu atrostu. Cīši īsoku ari pīsadaleit jaunīšu seminarā “Atzolys”, kurs nūteik reizi div godūs, nuokušais byus 2028. godā.