Intervejis autore: Renāte Lazdiņa, portals lakuga.lv

Rēzeknis nūvoda tuoluokajā vītā – 50 km attuolumā nu Rēzeknis, 65 km attuolumā nu Modūnis i 75 km nu Guļbinis – sūpluok lelajam Lubuonam i iudiņu solai Īdeņai ir Teirumnīku pūrs ar nalelu ezereņu vydā i kūka laipu stygu. Pyrma 25 godu ekoturysma sauleitē vītu, kur naīrostai kūpā sadzeivoj treis pūra veidi, izcēle japuoņu zynuotnīki. Bet jau catūrtū daļu nu godu symta ite saiminīkoj i iz pūru na viņ ūgys, bet i pučis baudeit i nūsamauduot aicynoj vidis gide Anna Macāne.

Rudiņa bīzajā myglā kaidā septembra reitā ar Annu dūdamēs iz pūru…

..ituos myglys rudinī taidys kai pīns. Šudiņ vēļ koč kū var redzēt, bet ir bejs tai, ka vyspuor naradz i metri iz prīšku. Augstuokuo vīta, kur mudruok nūkreit mygla, ir Īdenis kopsāta, lelys prīdis, i tys ir kai orienters tim, kas myglā aizamolda azarā voi pūrā, ūgys losūt. Maņ lobuok pateik vokora myglys, kas pamozam ceļās piec saulis rīta.

Bet kod ir lobuokais laiks dūtīs iz pūru?

Pavasarī! Parosti es kotru sovu ekskurseju Teirumnīku pūra stygā suocu ar vaicuojumu, voi kaids ir bejs pūrā i kod ir bejs. Nu, prūtams, puorsvorā iz pūru brauc dzērviņu laseitu, bet voi kaids ir bejs pūrā ari pavasarī? Reši kurais. Tod ar tū ari parosti suocu, ka ite, iz informativuo stenda, paruodu, kū tymā breidī navar redzēt pūrā. Nu, par pīmāru, tagad rudinī – vaivareņa zīdi. Cik skaistai, kod maja beiguos zīd vaivareni! Vaivareņš ir rododendru dzymtys mozuokais radinīks,

i, ka ir sātā kaids rododendrys, tod vīglai atguoduot – kod suoc kaids rododendrys zīdēt, tod juoatbrauc ari iz pūru. Pūrs tod puorsavierš par puču pļovu.

I tod pat, kod zīd vaivareņš, tod ari spilvys vysys ir pūkainys i sasagatavejušys iz sieju. I piec tam, juņa suokumā, suoc zīdēt dzērvinis. Zīdeni ir cīši seiki, moziņki, bet, ka jūs ir daudz, tod taids kai ružovs pakluojs veidojās. Vāluok zīdeņš sasaveļ kai bumbeņa i suoc veiduotīs ūdzeņa.

Izīsim pa stygu?

Nakti ir lejs, uzmaneigai iz laipys, cīši sleideigs. Apsis dieli, ni ar kū nav apstruoduoti. Tai kai ite ir dobys līguma teritoreja, nikaidu kimeju navar lītuot. Pa itim 25 godim laipom viersā ir vēļ divejis kuortys jaunu laipu lykts. Tagad ari “Azaru styga” (Ezertaka) itū stygu kai sovu pūsmu ir ītvāruse. Parosti īmam apmāram stuņdi, i tod jau ari, cik daudzi grib cylvāki dzierdēt, varim ari ilguok, varim mozuok, varim ari nūsamauduot.

Cerams īraudzeisim kaidu raseni. Tagad pūrs ir nūmeideits. Bet parosti juos bīzā sluonī ir taišni gar stygys molom. Rasene ir augs kukaiņu giviejs. Tod, ka kaids kukaineits iz juo nūsatupst, jam īleipst kuojis, taustekneiši sagiun i lapenis aizataisa iz kaidu treju dīnu. Tod atsataisa, i kas ir palics puori? Punkteņš voi streipeite! Cik viņ. Tys ir kukaiņu āduojs. Vīneigi – stygys suokumā iz stenda jis ir par daudzi lels paruodeits, patīseibā jis ir kai mozais nadzeņs, nu stypri mozeņš. Niu nivīnu naradzu. Ūgu laseituoji dīvamžāļ nūmeida cīši. Itūgod daudzi bryukliņu, ari dzērviņu. Tok, ka es īraugu, ka jau augusta suokumā suoc laseit, tod maņ gribīs rauduot, ka losa navierteigys ūgys.

Dzeivinīki pi myusu ite jau tagad ir vysi, ari tī nu sorkonuos gruomotys. I paguojušū godu es pyrmū reizi īraudzeju lūsi (meža kaču) iz ituo celeņa, kur atbraucem. Ari luoču ite vysod ir bejs.

Voi nav baist?

Vysi dzeivinīki bāg nu cylvāku. Tod, ka, par pīmāru, īraugot mežacyuku ar syvānim, tod gon mudri iz mašynu, voi luocini ar bārnim, bet nastaiguos luocine ar bārnim tī, kur cylvāki staigoj. Mums ite, apleicīnē, ir ari kaidys pīcys jiurys iergļu lygzdys. Tys ir Latvejis leluokais putnys. Jam ite ir kū ēst – tepat Nagļu zyvu dīki, lelais azars, itys azars, i šod tod, staigojūt pa stygu, var redzēt, ka cīši augši jis planej viers ezereņa. Vyspuor vysi īspiejamī iergli ir ite, Lubuona mytruojā – i klinšu ierglis i zyvu ierglis, i čyusku ierglis, i mozais ierglis.

Teirumnīku pūrs i apleicīne kai Lubuona mytruoja sastuovdaļa ir storptautyskys nūzeimis aizsorguojama teritoreja. Kas ite ir tys vyssorgojamuokais?

Ite Teirumnīku pūra dobys līgums ir bejs jau nu 1977. goda, partū ka ite aug dabeiguo leluo dzērvine. I tod vysus taidus mozūs līgumus īkļuove lelajā Lubuona mytruoja līgumā (dobys līgums “Lubāna mitrājs” – R. L.). Tok ite ir vysi treis pūra veidi. I tys ir naparostai. Ite vyss ir iz vītys, miniaturā. Augstais syunu pūrs nu laipu iz tū (paceli nu azara – R. L.) pusi, kur sfagnu syuneņa izaug, nūmierst, nu juos veidojās kūdra i otkon aug iz augšu. Tod ite gar laipom ir puorejis pūra nūgoboli. A ite, car pošu ezereņu, ir zamais ci zuoļu pūrs. I ite jis naaug iz augšu, bet stīpās ezereņā īškā. Ezereņš aizaug par puora milimetru godā, bet apuškā ir iudiņs i  nūauguse ir tikai viersiejuo kuorta. Es ite izkuopu i pademonstreju, kai tys ir, ka vysys ezereņa molys šyupojās – vītom divi metri šyupojās, vītom i vaira. Izkuopūt ar reizi īškā naīkrissit, bet pamozam kuojis grymst dziļuok i dziļuok.

Daīsim pi ezereņa. Pyrma puora nedeļu vēļ beju īleiduse. Pādejā laikā gon beja daudzi dorba i nabeja kod, bet iudiņs vēļ ir lobs, lai ari šudiņ laiks pasolts. Bet cik ite skaistai, ka vokorā atej, kod ezereņš mīreigs, i vysi kūki spīgeļojās iudinī. Kai puosokā!

I, kod ruodīs, ka esi tai nūgurs, nūsaskriejs pa dīnu, ka navari kuojis paviļkt, nūsamaudoj ezereņā i kai nu jauna pīdzims, nūjam vysu smogumu. Vyspuor maņ itys ezereņš paleidz dzeivuot.

Iudiņs ite ir cīši meiksts, drusku glums. I tys glumums, maņ ruodīs, ka dūd koč kaidu leluoku bleivumu, ka cīši vīglai mauduot. Bet es ari vysim soku, ka ite navajag meklēt dybyna.

Kaids ir Teirumnīku azara nūsaukuma stuosts?

Nu vuorda “teirs” – teirs ezereņš, teirs iudiņs, teirs pūrs. Pūrs ir vysteiruokuo vide pasaulī. I augs, kas roda teireibu pūrā, ir sfagnu syuneņa. Jei ir vysu pūru pamataugs, i jai ir antiseptiskys eipašeibys. I, ka pamataugam ir antiseptiskys eipašeibys, tod ari vide ir cīši teira, i deļtuo ari teirais ezereņš. Par pīmāru, sfagnu syunu var likt iz rānys. Taipoš jei sevī sasyuc apmāram divdesmit reižu vaira škidruma kai poša sver. I, ka syunu paspīž, tod tak kai nu krana. I var pasadzert. I es dzeru jau divdesmit pīci godi. I nikuo. Par pīmāru, atej laseit dzērvinis, korsta saule i gribīs dzert, īspīžam bedreiti syunuos i ar plaukstu pasadzeram. Teirs iudiņs nu antiseptiska auga. Taipoš, par pīmāru, kod dzērvinis pīlosu, izlīku kuorteņu itūs syunu, i ūgys stuov. Koč kod juos lyka ari guļbyuvis bolkom pa vydu taišni tūs antiseptiskūs eipašeibu deļ. Nu, prūtams, navajag tik plēst dobys līguma teritorejā, bet juos ir vysur, kur ir pūrs.

Itepat ari indeiguokais Latvejis augs – valna ruduks (velnarutks). Juo ari ite ir dīzgon daudzi. Redz, īsaudzs taišni pi pošys laipenis. Golvonuo pazeime, piec kuo atpazeit, būrkuonu lopys, drusku zūbainuokys gon, i rasnuokim kuotim. Jis cylvāku par reizi paralizej.

Teirumnīku pūra stygai itymā rudinī jau 25. Kai tys suocēs?

Nui, 2001. godā jū taiseja vītejī bezdarbnīki, i taišni rudinī beja nūdūšona. I japuoņu zynuotnīki ari beja atbraukuši. Atguodoju i parosti ar sajiusmu verūs, kai jī bauda itū pūru.

Principā itū vītu sovā ziņā deļ myusu atkluoja uorzemnīki?

Nui, tī poši japuoni. Myusu vaļsts vidis ministreja jūs beja uzaicynuojuse apsekuot miļzeiguos puorpūruotuos teritorejis ap lelū Lubuonu i [saprast], kū ar tū vysu dareit. I niu mes prīcojamēs, ka tī beja japuoni, partū ka jī itū eistyn bauda, partū ka jim nikuo taida nav. I jī saceja, ka ite tikai ekoturysmu, nikaidu saimnīcyskū darbeibu. I tod, kod jī izstruoduoja projektu, kotrā Īdenis sātā ībrauce, pavaicuoja, ar kū jius nūsadorbojat, kū jiusu seņči ir darejuši i kū jius grybātu dareit, partū ka jim tys projekts beja ari par bezdorba mazynuošonu laukūs. Nagļu zivsaimisteiba beja nūlikvidāta, cylvākim vaira nabeja dorba. Vāluok dāņi projektu nūfinansēja. Bet tymā laikā, tuo japuoņu projekta laikā, vītejūs cylvākus sagatavuoja par meistarim, lai varātu izbyuveit laipu, vītejūs sagatavuoja ari par gidim. Es nu suokuma atsasaceju – tok vosorā navaru braukuot iz Rēzekni iz kursim, icik daudzi dorba sātā! Bet pogostā nu mane naatsastuoja, pīrunuoja. Niu asu tik prīceiga. Maņ itys tai pateik, ka es soku – divdesmit pīci godi staigoju, i maņ vēļ nav apnics. Ka tik kaidam gribīs, tai es lobpruot iz teni braucu i stuostu.

Gidam juozyna cīši daudzi, kur tū vysu vuicejotēs?

Suokumā Rēzeknē vuicejūs par dobys gidu. Pyrmuo ekskurseja maņ beja ar Rēzeknis Augstškolys pasnīdziejim. Guoju kai iz eksamenu, treisādama, bet mani īdrūsynuoja – sok, runoj kai ituos vītys saimineica, na kai gids. Piec tam vuicejūs par vidis gidu. Pi Latvejis Dobys muzeja ir taida vidis gidu vuiceibu vīta. Tok juosavuica jau myuža garumā, koč kū jaunu īraugi, nazyni, izlosi.

Cik bīži pūra stuostu saīt stuosteit latgaliski?

Kod tik ir kaids, kas saprūt i kas grib. Reizem prosa runuot latgaliski ari kaidi, kas nu cyturīnis atbrauc, bet es vysod puorprosu, voi saprass, jo es grybu, lai jī ari koč kū izzynoj, deļtuo, ka cytreiz jī vīnkuorši grib tū kai eksotiku.

Redz, kur ir andromeda. Taida pučeite. Jai tagad navajadzātu zīdēt, bet rudinī daudzi kas izzīd, vīnkuorši grib tai kai pasaruodeit. Bet vyspuor andromeda zīd maja suokumā ar spylgti ružovim zīdenim. Itys ari ir indeigs augs.

Kai ar pūra augu nūsaukumim latgaliski? Vysus iz reizis zynuoji voi vajadzēja koč kur pameklēt?

Es jau asu itepat dzymuse i auguse, tai ka es zynu i tūs vacūs nūsaukumus. Nu, par pīmāru, vaivareņu vacais latgaliskais nūsaukums ir kukuži. Voi zilinis pi myusu sauca par reibinem. Atguodoju – maņ bierneibā mama saceja, ka ituos pūra zyluos daudzi navar ēst, nu jūs var švaki palikt. I tys tik deļtuo, ka juos aug kūpā ar vaivarenim. Zilinem nav nikaidys vainis, juos ir cikpat vierteigys kai meļneicys. Vīnkuorši juos nūsagatavej juļa vydā, i kū korstuoks laiks, tū vaira nu vaivarenim izadola eteriskuos ellis, a tuos cytam roda golvys suopis, cytam – reibuli. I, cikom pīlosa spani reibiņu, cylvāks ir tai nūreibs, līkās pagulēt, i tod drusku atsačukavoj i navar atrast ceļu iz sātu. Tei jau ir sasaindiešonys pazeime.

Redz, cik te ir tūs vaivareņu. I īsadūmoj niu tūs lelūs boltūs zīdus.

Juobrauc iz pūru pavasarī…

..nui, juoatbrauc ari pavasarī. Nanūžāluosi. Ite vyss ir boltuos pučēs. Redz, kur vaivareņu dažys zvaigzneitis ari tagad var redzēt. Kai jau saceju, daži augi grib drusku pasaruodeit nalaikā. Redz, ari kasandrys (Ārkausa kasandra – R. L.) kaids bolts zvaneņš niu ir. Jai juozīd apreļa vydā, i tod ir pylnys vuorpys ar boltim zvaneņim, a tagad, redz, vīns zvaneņš izspīsts.

A ite nuokušuo pļaveņa – jau drusku cytaižuoks skots. Ite ir spilvu pļaveņa. I tod, kod vaivareni zīd, tod juos vysys ir boltys i pūkainys, i tod itei pļaveņa ir taida pūkaina, ka jū tai i gribīs nūgluosteit. Itūgod beja eipaši skaisti maja beiguos, iz Vosorys svātkim atbrauču, a ite – kaidi muokūni augšā, taidi muokūni i apakšā!

Rudinī pūrs palīk bryuns. Kod nūkreit kūkim lopys, tod vaira izaceļ kūku stumbri. Paza, kaidi jī leiki i izarūzejuši. Braucu ite ari nasezonā, partū ka mani valk iz teni. I fotografeju. Pyrma kaidu desmit godu, koč kur novembrī, beja izkrits snīgs, sasola i janvarī atsalaide. Atbrauču iz pūru, a ārkausa kasandrys vīnūs zīdūs, vyss boltūs zvaneņūs! Janvarī! Laikam dūmuoja, ka pavasars jau.

Cik bīži iz pūra stygu atbrauc grupys voi taidi kai es, kas grib pūru īpazeit ar Annys Macānis stuostu?

Nedeļā puora reižu. Atbrauc nu vysurīnis, ari nu Japuonys napaseņ otkon beja žurnalisti. Jim ituo nav. Koč voi pasaver ituos pat mozuos prīdeitis, nu tok gotovuos ikebanys. Maņ ruodīs, itaidys pat juos beja, kod es ite suoču staiguot, i taidys pošys ari tagad ir. Bet vyspuor stygu organizātuos grupuos pyrmajā godā izstaiguoja seši symti cylvāku. Tagad ite izīt koč kur divpadsmit tyukstūšys pa godu. Pādejā laikā nu Eiropys gon tai kai mozuok brauc, bet ir bejuši cylvāki nu Bolivejis, nu Kanadys, ar jim ite, mežā, asam ari dzīduojuši. I tei ir tei interesantuokuo ituo dorba daļa – sasatikt ar interesantim cylvākim. 

Kū cilvāki ite brauc meklēt voi atrast?

Klusumu, dobu, saulrītu, gordai paēst.

I tod jius gatavejat zyvu zupu?

Na tikai. Bet azara zivs daudzim ir ekskluzivs iedīņs. Pylni veikali ar jiurys zivim, a azara zyvu nav. Bet zivei, kab jei byutu gorda, golvonais ir svaigums. Nu i tū vysu jī ite, Īdeņā pi Lubuona, daboj. Cytugod byus 30 godu, kai ar turysmu ite nūsadorbojam, suocem 1997. godā. Tagad jau daudzi taidu turysma vītu, bet tymā laikā mes bejom vīni nu pyrmūs, kas suoce ite, pi Lubuona azara, uzjimt cylvākus. I tymā laikā tys beja tai naīrostai. Vāluok, 2001. godā, sataiseja pūra stygu. Izavuiceju ari Lubuona azara apleicīnis viesturi, deļtuo, ka maņ praseja – kaidys jums ite ir teikys. Saprotu, ka teikys izdūmoj tī, kur nav kū stuosteit, a te, kur ir cik daudzi viesturis, nu akmiņa laikmata da myusu dīnu, navajag nikaidu teiku. Vīna nu pyrmūs apdzeivuotūs vītu Austrumbaļtejā, vysleluokais apdzeivuoteibys bleivums akmiņa laikmatā (gondreiž treisdesmit apmetņu) videjā neolitā, pyrma pīcu tyukstūšu godu. I kas tūs cylvākus ite pīsaisteja – lelais saklais azars, kur varēja zivs koč ar rūkom nūgiut, mežūs zvāri i ari syltais atlantiskais periods, tagad varbyut saceitu – globaluo sasiļšona.

Bet kas niu ir tys Latgolys zalts?

Latgolys cylvāki, pyrmom kuortom! I tei naskortuo doba. Ite ir moz cilvāku, doba i var baudeit. Bet cylvāki Latgolā ir eipaši, nui!

Ite ir stygys beigys, lūks apmasts. Niu stygys nūslāgumā īelpuosim prīžu smuordu, nūīmūt atlykušū daļu pa meža stygu. Prīžu mežs jau cīši veseleigs. Juoelpoj dzili!