Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Iz “LaVersa” šokolada veikala durovu stuov uzroksts “Šokolada uorkuortys gadīņūs – zvaneit”. Saimineica Aleta, smaidūt pīzeist, ka pa nedeļu sasalosa vairuoki uorkuortys gadīni. Aleta Boldāne i Niks Mičs ir jaunīši nu Bolvu nūvoda, kuri drupeit vaira nakai godu Bolvūs ražoj šokolada dražejis ar nūsaukumu “LaVersa”, ite par reizi juodarunoj, ka zeimyns puorsamej i dreiži tū pošu produktu varēs atrast ar nūsaukumu “Versa”. Saruna itūreiz nūteik ar Aletu, kam Niks ir naplānuotūs dorbūs ražuotnē.

Niks īt nu Bolvu nūvoda Škilbānu, sovpus Aleta – nu Brīžucīma apleicīnis. Obeji pyrmū reizi sasatykuši školu sadraudzeibys vokorūs, kam seņuok školys gona bīži braukuojušys cyta pi cytys. “Tai saguoja īpazeit školānus nu Viļakys, Baļtinovys i Rekovys, tod vysi vysus zynuoja. Sovpus jau Žetonu vokorā Rekovā sasatykom vēļreiz,” doluos Aleta.

Piec vydsškolys Aleta nūguoja vuiceitīs iz Jelgovu, sovpus Niks piec deveituos klasis devēs vuiceitīs iz Rēzeknis tehnikumu. Kaidu laiku Niks ir struoduojs uorzemēs, piečuok divejus godus lidsabīdreibā “airBaltic” par aviacejis mehaniki. Tod jam atguoja pīduovuojums struoduot Nēderlandē i jī kūpā laidēs dzeivuot iz uorzemem.

Tok niu jau kaidu laiku obeji ir atsagrīzuši Latvejā, Bolvu nūvodā. Jūs izveiduotajā uzjāmumā aktivais ražuošonys periods ir drupeit vaira nakai vīnu godu. Aleta soka, ka vīns nu jūs veiksmis stuosta pamatu ir obeju gribiešona struoduot tik pi sova uzjāmuma, atsasokūt nu cytu paralelūs dorbu, tok veļtejūt vysu laiku sovam produktam. Pyrmajā pusgodā braukuši iz daudzim tierdzenim, kai soka poša Aleta, “jau da besa”, tok cytaiži ari navariejs, kam taišni tierdzeņūs ir pamata auditoreja i var dabuot tīšuos atsauksmis.

Nu mežistruodis da vystu audziešonys

“Nēderlandē Niks struoduoja tehnisku dorbu, lyka kūpā shemys, es sovpus – pīguodis uzjāmumā “DHL”. Mes tī pavadejom napylnu pusūtru godu, tod atsagrīzem atpakaļ. Niks saprota, ka tuo laika dorbs nav eisti deļ juo. Tai kai jam beja uzkruota loba pīredze tehniskūs dorbūs, dūmuojom, ka tīpat, Nēderlandē, byus vīnkuorši atrast cytu dorbu, izaruodeja, ka nimoz tai nav. Aiz tuo jis kaidu laiku braukuoja struoduot aviacejā Dānejā, tok tei braukuošona beja gryuta. Tai mes saprotom, ka gribim atsagrīzt. Pi vysa ari gribiejuos bīžuok nakai divejis reizis godā satikt sovu saimi. Taipoš ari, dūmojūt par sovu saimi, saprotom, ka nagribim nuokūtni byuvēt uorzemēs – kū ilguok tu tī palīc, tū gryušuok atbraukt atpakaļ. Atsagrīžūt Latvejā, vīns variants beja dzeivuot Reigā, kam tī ir vaira dorba īspieju, vys taida lelys piļsātys dzeive nav eisti deļ myusu. Tai izalasejom Bolvus. Tok ite otkon nav dorba. Suocem dūmuot par sovu uzjāmumu, braucem i vaicuojom atbolsta īspiejis. Izzynuojom ka ir LIAA (Latvejis Investiceju i atteisteibys agentura – L. S.) Biznesa inkubators, taipoš ir ari pošvaļdeibys atbolsta grants. Suokumā mums beja vysaiduoki varianti – nu mežizstruodis da vystu audziešonys, tok ni par vīnu ideju nabeja 100 % puorlīceibys. Tod Bolvu nūvoda uzjiemiejdarbeibys atbolsta specialiste Vineta Zeltkalne atsyuteja rokstu par cytu Latvejis šokolada uzjāmumu, sokūt, ka myusu golā nikuo taida nav. Tys mums nūstruoduoja kai klikškis.”

Investēt zynuošonuos

“Mums puortykys sferā nabeja nikaidys pīredzis, tys beja pagrīzīņs par 180 grādim nu tuo, kū mes muokam voi asam darejuši. Tai 2025. gods martā saulis gaismu īraudzeja uzjāmums “LaVersa”. Suokumā dūmuojom, ka vysu īsavuiceisim nu YouTube. Vyss tok ir daīmams i vēļ bez moksys. (Smaida.) Varbyut reizis desmit raudzejom, bet, nu, grūzi kai gribi, nasaīt. Saprotom, ka vajag investēt zynuošonuos i juobrauc vuiceitīs pi specialistu. Tai patīseibā saīt ītaupeit laiku pošam sev i īsavuiceit vysu dareit pareizi. Pyrmuos apvuiceibys mums beja Anglejā “Chocolate Academy” (“Šokolada akademeja” – angļu vol.), kur apgivom pamatus par tū, kai šokolads uzavad, kū var i kū navar dareit. Piečuok braucem iz Rumaneju, kur beja garšuošonys apvuiceibys. Tī vuicejomēs atškiert kvalitativu šokoladu nu nakvalitativa, ari padzilinuotuok izprotom procesu – kai nu pupeņu teik da šokolada. Pādejuos vuiceibys beja Italejā, kur mes izzynuojom par dražeju ražuošonu.”

“Suokumā ideja beja par šokolada gabalenim ar sublimātim auglim. Par reizi atsadyurem pret problemu, ka tik specifiskam produktam gryuši atrast īpakuojumu. Jamūt vārā, ka mes tikū bejom suokuši, syuteit specialu īpakuojumu, kas ir duorgs, byutu stypri naizdeveigi. Suokt ar dražejom mums jau seņuok Beļgejā īsaceja šokolada ražuošonys meistars, kuram ir 30 godu pīredze. Jis saceja, ka vīgļuok byus suokt ar dražejom, sovpus vāluok jau varēs nazkū pamaineit ci papyldynuot. Dražejis ir leluokys, tuos ir vīgļuok pakuot i transportēt. Ka tu izavielej ražuot šokolada tāfeleitis, tev ir vajadzeigys ari formys. Kai tikū aug ražuošonys apjūmi, tev kluot juoguodoj ari specialuos formys. Prūtams, ka suokumā mes bejom speiteigi i palykom pi sovu ideju, tok dīzgon mudri saprotom, ka tam šokolada meistaram ir taisneiba. Tod jau pasaruodeja vaļsts atbolsta aizdavums nu “Altum”, kuri ir pretimīmūši jaunajim uzjiemiejim, kurim ir plāns, tok vēļ nav biznesa. Kod dabuojom “Altum” aizdavumu, saprotom, ka vyss ir nūpītni.”

“Vyss pamatā nūteik caur mieginuošonu, kam teorejā i idejuos ir vīns, tok realitatē cytaiži. Tai mums suokumā beja ar īpakuojumim. Nu suoku beja taidys kai tūtenis, tuos pleisa, raudzejom nazkū cytu. Pacenis siejom cīt ar stričeišim, tī otkon pūkuojuos. Tod siejom ar lenteitem, otkon, pīaugūt apjūmim, tys aizjēme cīši daudz laika. Vāluok īsaguoduojom īreici, kas aizlaidynoj īpakuojuma viersu, ar tū struodojam ari niu.”

Šokolads nu “universa”

“Eisais stuosts – Versa ir Nika lauku kačs, tok nūsaceitai pylnais vuords beja “universs”, kurs vāluok nūeisynuots leidz “Versa”. Sovpus “La” ir vīnkuorši nu fraņču volūdys, kam dūmuojom, ka skanēs elegantuok. Tok niu asam identitatis i zeimyna uzlobuošonys procesā. Paliksim vīnkuorši pi “Versa”, kam stuosts ir teiruoks i vīnkuoršuoks. Ka mes iz prīšku dūmojam par eksportu, idejiski ari par Fraņceju, tod tys “La” varātu radeit līkys problemys, kam naasam ni nu Fraņcejis, ni mums kaida ar tū saisteiba. Fraņči ir cīši patriotiski ļauds, deļtam mes aiz laika izavairejam nu navajadzeigu problemu. Niu ražojam tikai dražejis i cikom kas ari plānojam pi tuo palikt. Dražejis pakojam mozajuos paceņuos i mix burceņuos. Ka niu mums pošim gribīs nazkuo gorda, šokolada dražejis ir pādejais, kas īt pruotā. Pyrmajā pusgodā tys eistyn beja vysu laiku – pi kopeja, piec pušdīņu, ka nav energejis, niu jau vaira nasagrib. Tok laiku pa laikam, prūtams ir juoparauga sovs produkts. Cytreiz dzierdim cylvākus, kas soka, ka ir gordai, tī taids skuobumeņš, soldonums, poši jau gondreiž voi asam damiersuši. Tod otkon nūgaršoj i saprūti, ka ir lobs!”

“Mums itūšaļt ir gona daudz garšu kombinaceju, kas cytkuort var byut sarežgeitai, kam vysu laiku juouztur dažaida produkceja. Deļtam saprotom, ka vysmoz pagaidom navarim veļteit sovu viereibu vēļ cyta veida produktim, kab tikai jī byutu. Lobuok veļtejam vysu sovu uzmaneibu vīna tipa produktam i ražojam tū kvalitativi. Prūtams, turpynuosim spielētīs ar garšom. Leluokī uzjāmumi Latvejā, kas ražoj šokoladu, fokusejās iz tāfeleitem i trifelem, jim tī ir golvonī produkti, cikom dražejis ir blokus produkts, sovpus mums taišni dražejis ir golvonais produkts.”

“Kod suocem ražuot, tod izmontuojom tuos izejvīlys, kurys beja vīgļuok atrast tepat “Gemosa” veikalu pīduovuojumā. Ar laiku, kū vaira meklej, tū vaira īspieju pasaruoda. Šokolads mums ir beļgu, augli īt nu vairuoku vītu. Niu mums jau ir stabili sadarbeibys partneri, tok suokums beja vysaids. Syutejom izejvīlys nu vysaidu ražuotuoju, beja ari gadīni, kod tei produkceja eisti napatyka, kvalitate naatbylda. Niu mes pasyutom zeminis konkretā izmārā – nu 15 da 25 milimetru.”

“Suokumā beja dūma, ka byutu skaisti ražuot pošim sovi šokoladu, tok tys ir duorgi – kai īkuortu, tai izejmateriala ziņā, eipaši, ka tu vēļ esi pošā suokumā. Tok nav izslāgts, ka iz prīšku vystik paraudzeisim ari poši ražuot.”

“Nu vītejuo ražuotuoja “Sainvie” mums ir soltūs mātru puļvers. Ar cytom izejvīlom ir sarežgeituok. Skaidrys, ka šokoladu navar dabuot, tū syutom nu Beļgejis, taipoš Latvejā nav rīkstu. Suokumā dūmuojom, ka nu vītejūs pierksim ūgys, kab atbaļsteit, ari poši ar projekta atbolstu nūpierkom sublimacejis īkuortu. Tok mums apjūms suoce strauojuok augt i tei īkuorta mudri palyka par mozu. Latvejis ražuotuoji dīvamžāļ navar nūdrūsynuot vajadzeigū apjūmu vysa goda garumā. I tai kai Latvejā itei niša i dīzgon moza, gola cena myusu produktam stypri pīaug. Cylvāki nabyus gotovi moksuot vaira, viņ deļtuo, ka tei ūga byus nu Latvejis.”

Sevkura garša ir eksperiments

“Jaunys garšys taisom dīzgon intuitivi. Pasyutom cytaižuokus produktus i raugom tūs salikt kūpā. Saražojam vīna parteju, atnasam iz veikaleņu paraudzeit, kai cylvākim pateik, kaidys atsauksmis. Pyrmajā pusgodā aktivi raudzejom vysys garšys tierdzeņūs, tī beja tīšuo atgrīzeniskuo saite ar pierciejim. Beja ari produkti, kuri piec pyrmuos partejis vaira natyka ražuoti. Pīmāram, žuovāti ananasi pīna šokoladā. Ruodejuos, ka byus tik gordai, tok beiguos ananass nasaīt tik izteiksmeigs, i kūpejais rezultats ari nikas eipašs. Tok sevkura garša ir eksperiments, navar zynuot, kai tys kūpā garšuos, cikom naesi saražuojs. Ka ir pruotā kaida ideja, ražojam, i tod veramēs, voi vajag nazkū izlobuot, voi vyspuor atsasokom.”

“Iz prīšku ir plāns īt vydā ar trokuokom garšom, pīmāram, zemine ar vasabi. Tys ir izaicynuojums – sabalansēt garšys, kab byutu interesanti, tok reizē baudomi. Tei gribiešona ir, kab, cylvāki veikalā īraugūt dražejis ar nazkaidom trokom garšom, par reizi zynuotu, ka mes tuos taisom.”

“Pagaidom myus ībremzēja tys, ka beja tikai vīna īkuorta, kurys kapacitate ļuove mums saražuot pamata produkceju, eksperimentim pamatūt cīši moz īspieju. Niu cīši cerejam septembra beiguos tikt pi vēļ diveju īkuortu. Taipoš nu septembra mums ir diveji jauni kolēgi – vīns paleidz maņ veikaleņā, ar socialajim medejim i pasyutejumu sagataveišonu, ūtrys paleidz Nikam ražuotnē. Mienesī aptyvai saražojam 300 kilogramu dražeju. Ir dīnys ar vīnu parteju, tod kaidu dīnu izlaižam, ir ari dīnys, kod teik saražuotys divejis partejis. Itys daudzums jau ir iz pylnys īkuortys kapacitatis. Ka jamam divejis partejis, tod ražuošona aizjam vysu dīnu – nu deveņu reita da vīnpadsmytu vokora.”

“Ka vīnys partejis ražuošona ir īsuokta, tei ari juopabeidz, tys ir vysefektivuok. Ka ražuošona teik puortraukta, tod var saīt ari brāki – ka nazkas sacītej par daudzi voi dražejis nasaīt speideigys, tod īt kluot ekstra process.”

“Pyrmajūs Zīmyssvātkūs mes praktiski dzeivuojom ražuotnē. Saguliejom vīnvīteigā divanā. Vīnkuorši nabeja jāgys braukt iz sātu. Tagad jau asam aproduši ar rytmu, vysys lītys varim izdareit mudruok. Breivdīnys vystik raugom pajimt, partū ka saprotom, ka bez tūs ir gryuši, leidz tam, ka tev jau nimoz nasagrib atsarast ražuotnē.”

“Myusu šokoladu var nūpierkt pošu veikaleņā Bolvūs, taipoš suveniru veikalā “Azote” Bolvūs, veikalā “Kabata” Rēzeknē, jaunajūs Valmīrys “Liepkalnos”, Modūnē i Bauskā zīdu i suveniru veikaleņūs, taipoš Siguldā duovonu veikaleņā. Prūtams, ari myusu škārsteikla veikalā. Nūteikti gribim paplašynuot itū puordūšonys teiklu, tok jau ar jaunū dizainu. Plānojam kai par Reigu, tai ari dūmojam par eksportu.”

Kū mozuok sastuovdaļu, tū lobuoks šokolads

“Plaši daīmamajim šokolada produktim vyss suocās nu pupeņu kvalitatis. Lelajūs uzjāmumūs bīži viņ lobuos pupenis sajauc ar sapyvušajom i puorgrauzdej. Leidzeigi ir ar kopeju – veikalūs daīmamais kopejs bīži viņ ir vīnkuorši ryugts, deļtuo, ka puorgrauzdāts. Šokoladam vēļ damat kīmiskūs aromatizātuojus. Lelajim teiklim svareiguokais ir nūdrūsynuot garšys namaineibu, deļtuo tī jau ir zynoma formulu, kas i kai juodora. Taipoš daudzūs šokoladūs pasaruoda augu tauki, kas ari pazamynoj produkta kvalitati. Normalā tymsajā šokoladā vajadzātu byut kakao masai, kakao svīstam, bīži var redzēt sojis lecitīnu, tok tys ir vajadzeigs, kab šokolads byutu gluds i vīnmiereigs, vēļ var byut dabeigais vanilis aromatizātuojs, kas atsaškir nu sintetiskuo vanilina, kurū izmontoj lelī ražuotuoji.”