Roksta autors: Kaspars Strods, viesturnīks

Piec Naatkareibys kara beigu Latvejis armeja atteisteja sovys militaruos spiejis, raugūt nūdrūsynuot vaļsts drūšeibu kai dabasūs, tai i zemis viersā. Par vīnu nu itaidu sūļu var skaiteit ari vairuoku Latvejis Aviacejis pulka (da 1926. goda – Aviacejis divizions i Aviacejis parks) lidlauku i bāzu sataiseišona, tymā skaitā Latgolā. Jamūt vārā tuo laika aviacejis atteisteibys tendencis, lidmašynu incidenti palyka par vysā bīžu paruodeibu Latvejis aviacejā. Vairuoki nu tūs nūtyka ari Latgolā, kluotyn vēļ – ar letalom sakom. (Pyrmū rokstu par itū temu skaiti ITE.)

Viersinīka vītnīka Augusta Lapiņa i viersleitnanta Teodora Švānberga pādejī liduojumi

1931. gods 29. augustā viersinīka vītnīks Augusts Lapiņš pīsadaleja kuortejā vuiceibu liduojumā Daugovpiļs lidlauka apleicīnē. Treneņu laikā Lapiņš, lidojūt ar britu iznycynuotuoju ADC-1 Martinsyde, imitēja uzbrukumu gaisa mierkam (t.s. pīdūrknei), kurū trosē vylka ūtrys lidaparats. Lapiņš vairuokys reizis pikiejumā sekmeigai izdareja “uzbrukumu” mierkam – audakla maisam, vystik vīnā nu nuokušūs mieginuojumu jis naprecizi nūviertēja distaņci da ūtrys lidmašynys i īliduoja mierkī. Tuo rezultatā mierkis tyka nūrauts nu tārauda trosis, bet Lapiņa vadeitajai lidmašynai maituota spuornu konstrukceja, kas izraiseja tuos strauju pikiejumu zamyn. Liduotuojs raudzeja lidmašynu izleidzynuot i tei puora šaļtenis ari cālusēs iz augšu, bet tod puorguojuse greistē i nu apmāram 500 m augstuma īsadruozuse zemē.^[1] Avarejis vītā – kaidā Leiksnys pogostā asūšajā buļbu laukā – īsaroda Aviacejis pulka karaveiri, kuri konstatēja, ka pilots nu dabuotūs traumu guojs būjā. Izmekliešonā nūsaskaidruoja, ka lidmašyna beja apreikuota ar izpletni, vystik Lapiņš nalaimis laikā tū nav raudzejs izmontuot. 1931. gods 1. septembrī būjā guojušū Lapiņu paglobuoja Reigys I Meža kopūs i leidz pat atdusys vītai nabašnīku pavadeja sāru procesejis dalinīki, kai ari “treis lidmašynys, kas skumeigai dyuce puor piļsātu.”^[2]

1934. gods 20. julī viersleitnants Teodors Švānbergs ar lidmašynu ADC-1 Martinsyde laidēs plānuotajā vuiceibu puorliduojumā nu Reigys iz Daugovpili. Drupeit piec sešu stuņžu vokorā, atsarūnūt viers Krustpiļs lidlauka, Švānbergs tam vairuokys reizis apliduoja apleik, bet piec tuo – apmāram 200 metru augstumā izdareja strauju manevru, kuo rezultatā lidaparats palyka navoldoms. Pilots raudzeja lidaparatu savaļdeit, vystik tys nasaguoja i tys spiralveida pikiejumā (greistē) nūsaguoze zemē. Lidmašyna beja puorsavārtuse par “drupu skaudzi” nu kurys Aviacejis pulka eskadriļuos karaveiri izvylka smogi īvaiņuotū Švānbergu. Koč i jam tyka snāgta naatlīkamuo mediciniskuo paleidzeiba, vystik ceļā iz Jākubpiļs apriņka slimneicu 27 godus vacais liduotuojs myra.^[3] Švānberga izvadeišonā Džūkstē pīsadaleja Aviacejis pulka i cytu Latvejis armejis vīneibu augstuokuo vadeiba. Simbolisku žestu veice aizguojieja dīnasta kolegi, kuri viers Švānberga atdusys vītys Džūkstis kopūs no lidmašynys ar izpletni plānuoja nūsvīst puču buketu.^[4]

Kapteiņa-leitnanta Hugo Freimaņa i viersinīka vītnīka Kārļa Iesalnieka liktineigī aviomanevri

Vēļ vīns letals avionagadejums nūtyka 1936. gods 15. juņa vokorā pi Daugovpiļs lidlauka, kod dzeiveibu pagaisynuoja Aviacejis pulka 1. eskadrilis voda komanders kapteiņs-leitnants Hugo Freimanis. Liktineigajā vokorā jis, lidojūt ar iznycynuotuoju Bristol Bulldog, napareizi nūviertēja attuolumu da lidlauka, naspieja sovlaiceigai sasnēgt vajadzeigū pasaceļšonys augstumu i īsatrīce zemē. Trīcīņa rezultatā Freimanis tyka izsvīsts nu lidmašynys kabinys, sovutīs lidaparats iz reizis piec avarejis aizadaga. Nasaverūt iz daudzūs īvaiņuojumu Freimanis piec incidenta vēļ beja dzeivs, vystik ceļā iz Daugovpiļs Sorkonuo krysta slimneicu myra. H. Freimani svineigā atvodu procesejā paglobuoja Meža kopūs Reigā. Kai īrosts, nu Reigys Dūma bazneicys aizguojieju pādejā gaitā pavadeja na tik tyvinīki i Latvejis armejis puorstuovi, bet ari Aviacejis pulka eskadrilis “pīci dzeļža putyni (lidmašynys)”.^[5] Piec bēru iz Freimaņa kopa pastateja ari myrušajim Aviacejis pulka liduotuojim īrostū “propelera krystu”.

Tik nedeļu piečuok – 22. junī – Krustpilī liduojumā ar iznycynuotuoju Bristol Bulldog dzeiveibu pagaisynuoja Aviacejis pulka 1. eskadrilis viersinīka vītnīks Kārlis Iesalnieks. Pyrma tuo Iesalnieks izdareja vairuokus treneņliduojumus Daugovpilī i tod caur Krustpili laidēs atpakaļ iz bāzis vītu Reigā. Krustpili Iesalnieka vadeitais iznycynuotuojs sasnēdze ap pušdīņlaiku. Viers vītejuo lidlauka Iesalnieks izdareja dažus figurliduojumus, tok tod vīnā šaļtī “lidmašynys pluoksnis aizgiva stulpu i ar prīškejū golu zamyn ar lelu sporu īskrēja zemē i lidmašynu puorjēme līsmis.”^[6] Gondreiž iz reizis piec nagadejuma avarejis vītā īsaroda vairuoki Aviacejis pulka karaveiri, vystik Iesalnieka dzeiveibu gluobt vaira nabeja īspiejams. Myrušū liduotuoju nūguoduoja Reigā i 26. junī paglobuoja Daugovgreivys Boltuos bazneicys draudzis kopūs. Leidzeigai kai cytus Latvejis armejis karaveirus, ari Iesalnieku izvadeja ar militarū gūdu: “Dzīsmei izskaņūt, aizguojieja dorba bīdri – liduotuoji – škierstu iznese nu bazneicys. Karaveiru gūda īryndys aizguojiejam atdeve pādejū gūdu, bet orkestris spēlēja lelū jundu. Tymā pošā laikā bazneicu puorliduoja treis lidmašynys. Škierstu īlaižūt kopā, atskanēja sautiņu zalve.”^[7]

Kas beja būjā guojušī liduotuoji?

Būjā guojušī liduotuoji guoja nu vysaidu Latvejis vītu. Pamatā nu Reigys, Vydzemis i Kūrzemis. Vīns nu liduotuoju – Jānis Zeile beja dzims Rēzeknis apriņka Viļānu pogostā. Myrušūs karaveiru vacums svuorstejuos nu 24 da 35 godu. Jaunuokais nu jūs beja 24 godus vacais seržants Eduards Lumbergs, bet vacuokais – 35 godus vacais kapteiņs Hugo Freimanis. Vairuokim liduotuojim – Nikolajam Ritenbergam, H. Freimanim i Paulam Rucelim – beja ari Latvejis Naatkareibys kara pīredze. Kluotyn vēļ – Ritenbergs pīsadaleja ceiņuos kai pret Pāvela Bermonta vadeituos Rītumu breivpruoteigūs armejis, tai Sorkonuos armejis vīneibom. Bez tuo – juo īguļdejums Naatkareibys karā tyka nūvārtāts ar vysaidim apbolvuojumim. Tai 1920. gods janvarī jis sajēme Fraņcejis apbolvuojumu – medaļu “Reconnaissace Militaire”, bet par sekmeigū dīnastu Latvejis armejā – 5. škirys Treju zvaigžņu ordini. Juodasoka, ka itaidu ordini sajēme i H. Freimanis. Taišni Ritenbergs pyrma liktineiguo liduojuma nu vysu Latgolā būjā guojušūs militaruos aviacejis puorstuovu tūlaik ījēme ari vysuaugstuokū omotu Latvejis armejā. Eisai pyrma tragedejis jū īcēle par Tehniskuos divizejis Apvuiceibys nūzaris puorzini, sovutīs H. Freimanis ījēme Aviacejis kursu 3. nūdalis prīšknīka postini.

Vysi myrušū Aviacejis pulka karaveiri beja izguojuši Aviacejis školys apvuiceibu programys. Taipat daudzi pyrma dīnasta Aviacejis pulkā dabuoja militarū izgleiteibu Latvejis Kara školā. Pyrma dīnasta Aviacejis pulkā vairuoki nu būjā guojušūs liduotuoju dīnēja vysaiduos Latvejis armejis militarajuos vīneibuos, puorsvorā vysaidūs kuojinīku pulkūs. Piec dīnasta pakuopu treis beja seržanta, treis – viersleitnanta, diveji viersinīka vītnīka dīnasta pakuopē. Vīnam – N. Ritenbergam – beja kapteiņa, sovutīs H. Freimanim – kapteiņa-leitnanta dīnasta pakuope.

Kūpā nu 1920. gods maja da 1940. gods juņa Latvejā būjā guoja 46 Latvejis Aviacejis pulka karaveiri – liduotuoji, motoristi i cyti, desmit nu jūs – Latgolā. Par nagadejuma īmeslim kolpuoja kai lidmašynu tehniskuos problemys, tai pilotu pīlaistuos klaidys. Latvejis presis izdavumi nareši izsaceja osu kritiku par Latvejis Aviacejis pulka materialtehniskū nūdrūšynuojumu, kai ari, pa jim, bīžū nagadejumu skaitu. Iz lelū ažiotažu presē nūruodeja ari laikroksts “Latgolas Vōrds”, kurs truopeigai konstatēja, ka “pa laikrokstim piec kotrys nalaimis tiuleņ īsasuoc “vaineigūs mekliešona”^.[8] Vystik tamleidzeiga situaceja beja nūvārojama ari Fraņcejis, Lelbritanejis, Pūlejis i cytu Eiropys vaļstu armeju aviacejuos. Tai Lelbritanejā paguojušuo godu symta 20. godūs nūtyka vairuoki desmiti aviacejis incidentu, kurūs dzeiveibu pagaisynuoja vairuoki symti liduotuoju.^[9]

Daudzuos avarejis radeja diskusejis na tik par lidmašynu tehniskū stuovūkli, tok ari liduotuoju drūšeibys aspektim. Par ceņtīnim palobuot lidmašynys apkaļpu drūšeibu skaitoma ari 1929. gods golā Aviacejis pulkā aizsuoktuos izpletņu liekšonys nūdarbeibys. Vystik itys process nanūtyka dreiži, i regularys izpletņu liekšonys apvuiceibys Aviacejis pulkā īvīse, tik suocūt ar 1931. gods beigom. Par īprīšk pīmynātuo aspekta nūzeimi aviacejis atteisteibā līcynoj ari tys, ka lidmašynu īpierkumūs iz prīšku īvīse prīšknūsacejumu, kurs paredzēja jaunūs lidaparatu apreikuošonu ar izpletnim, vystik daudzūs aviacejis nagadejumūs ari tys nagarantēja pilota izdzeivuošonu.

[1] Latvijas Kareivis, 1931, Nr. 194, 3. pl.

[2] Pēdējā Brīdī, Nr. 196, 1931, 6. pl.

[3] Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 30, 1934, 1. pl.

[4] Latvijas Kareivis, Nr. 161, 2. pl.

[5] Brīvā Zeme, Nr. 136, 16. pl.

[6] Spārnotā Latvija, Nr. 25, 1936, 771.

[7] Rīts, Nr. 175, 1936, 13. pl.

[8] Latgolas Vōrds, Nr. 33, 1927, 4. pl.

[9] Latvijas Kareivis, Nr. 99, 1928, 3. pl.