Roksta autors: Kaspars Strods, viesturnīks

Piec Naatkareibys kara beigu Latvejis armeja atteisteja sovys militaruos spiejis, raugūt nūdrūsynuot vaļsts drūšeibu kai dabasūs, tai i zemis viersā. Par vīnu nu itaidu sūļu var skaiteit ari vairuoku Latvejis Aviacejis pulka (da 1926. goda – Aviacejis divizions i Aviacejis parks) lidlauku i bāzu sataiseišona, tymā skaitā Latgolā. Jamūt vārā tuo laika aviacejis atteisteibys tendencis, lidmašynu incidenti palyka par vysā bīžu paruodeibu Latvejis aviacejā. Vairuoki nu tūs nūtyka ari Latgolā, kluotyn vēļ – ar letalom sakom.

Aviacejis pulks i tuo lidlauki Latgolā

Kab tyktu par profesionalu Aviacejis pulka karaveiru – liduotuoju, nūvāruotuoju voi tehniskū specialistu, sevkuram kandidatam vajadzēja izīt apvuiceibys 1920. gods 20. janvarī izveiduotajā Aviacejis školā. Tamā treis dažaiduos nūdaļuos sagataveja lidmašynu pilotus, liduotuojus-nūvāruotuojus, kai ari motoristus i aviotehnikus. Parosti apvuiceibys ilga 3–5 mienešus. Kab dabuotu liduotuoja kvalifikaceju, vajadzēja nūliduot konkretu stuņžu skaitu. Pīmāram, kara apstuokļūs 50, bet mīra laikā – 80 lidstuņdis. Vystik realajā dzeivē vairuoku pilotu praktiskuo liduojumu pīredze beja cīši atškireiga, šaļtim napuorsnādzūt pat 20 stuņdis. Aviacejis pulkā īsakļuove i dīnejūšī nu cytu Latvejis armejis karaspāka daļu, i obligatajā militarajā dīnastā īsauktī karaveiri. Gadīnī, ka karaveirs napīteikamūs liduošonys prašmu voi medicinisku īmesļu deļ tyka pīzeits par nadereigu, jū nūsyuteja atpakaļ iz īprīškejū dīnasta vītu.

Pyrmī Aviacejis pulka lidlauki Latgolā tyka sataiseiti jau Naatkareibys kara laikā, tūs pamatmierkis beja sekmēt regiona drūšeibu pret potencialajim lelinīku uzbrukumim. Nu 1920. gods apreļa da augusta froņtis tyvumā nūtyka vairuokys desmitis militara rakstura liduojumu, puorsvorā izlyukuošonys nūdūmā. Piec Naatkareibys kara nūslāguma Aviacejis pulks organizēja regularys vosorys nūmetnis, kuru laikā liduotuoji vuicejuos praktiskys īmanis – saušonā, aviacejis bumbu svīsšonā, ziņuojumu nūguoduošonā, vysaidys sarežgeiteibys liduojumu elementu izpiļdē i tt. Laika gaitā par nūzeimeigom liduotuoju apvuiceibu vītom Latgolā palyka Daugovpiļs, rešuok Krustpiļs. Juopīzeimej, ka itaidys apvuiceibys puorsvorā nūtyka Aviacejis pulka reikuotūs vosorys nūmetņu laikā, vystik periodiski nūtyka vairuoki treneņliduojumi. Pīmāram, maršrutūs Spiļve–Daugovpiļs, Spiļve–Krustpiļs i cytūs. Koč i Daugovpiļs lidlauka tyvumā atsaroda angari deļ lidmašynu izvītuošonys, vystik atškireibā nu Krustpiļs, kura kolpuoja par vīnu nu aviacejis pulka Izlyukuošonys eskadriļu lidmašynu bāzis vītu, Daugovpilī uorpus apvuiceibu laika pastuoveigai naatsaroda nivīns kaujis lidaparats.

Nagadejumi i tūs īmesli

Storpkaru periodā militaruos aviacejis liduotuoji regulari sasatyka ar vysaidim tehniska rakstura izaicynuojumim. Lidmašynys vysā bīži pīmeklēja tehniskys problemys – nūstuoja dziniejs, lyuza propeleri, nūsasiežūt tyka samaituoti lidmašynys skrytuli voi styuris īkuorta i tt. Nareši itaidi nagadejumi radeja letalys sakys, kas satrycynuoja militaruos aviacejis puorstuovus i sabīdreibu kūpumā. Naskaitomys avarejis radeja prīškstotu, ka Aviacejis pulka lidmašynys nav gona drūšys i tuos atsarūn naapmīrynūšā voi pat nalobā tehniskā stuovūklī. Itaids redzīņs nareši pasaruodeja i Latvejis presis slejuos. Kai 1930. godā nūruodeja Kara ministris Mārtiņš Vācietis, par kotru nūtykušū nagadejumu presē vaļdeja “uorkuorteigs satraukums”, kurs pamete nagativu īspaidu kai iz pošim liduotuojim, tai jūs saimem. Pa jam, tuo rezultatā “liduotuoju sastuovs teik sugastāts, jī vaira natyc sovom spiejom i lidmašynai, i vysu liduotuoju dorbu puorjam zynoma navālama nervoziešona”.^[1] Vystik nūtykušūs nagadejumu analize paruodeja pavysam cytu ainu. Pīmāram, nu 1920. da 1929. goda nūtykušajūs avioincidentūs 58 procentūs gadīņu vaineigs izaruodeja lidmašynys pilots, 27 – lidaparata defekts, sovutīs atlykušajūs 15 procentūs – lidlauka tehniskais stuovūklis i meteorologiskī apstuokli.^[2] Kluotyn vēļ – pilotu klaidu skaitam beja tendence pīaugt. Specialisti tū saisteja ar lidmašynu tehniskū atteisteibu. Pīmāram, lidmašynu dreizums nu 120–160 km/h sasnēdze 200–260 km/h.^[3] Tai pīauga vysaidu aviacejis vyngrynuojumu sarežgeiteibys pakuope, kas nareši nūvede pi smogu voi letalu klaidu. Kūpumā 1920.–1929. godā nūtykušūs nagadejumu, kurūs lidmašynu apkaļpis lūcekli tyka pi smogu īvaiņuojumu voi guoja bojā, skaits sasnēdze ap 78 procentim nu tūs kūpskaita.^[4] Tai sevkura nūtykušuo nagadejuma cālūni meklejami kai lidmašynu tehniskajuos napiļneibuos, tai i pilotu pīredzis tryukumā.

Seržantu Jēkaba Kairis i Eduarda Lumberga tragedejis

1927. gods 14. juļa reitā 25 godus jaunais Aviacejis pulka seržants Jēkabs Kaire kūpā ar cytim liduotuojim veice plānveida liduojumu. Juo vadeituo Anglejā ražuotuo lidmašyna Sopwith Camel, 4.20 stuņdēs nu reita pasacēle nu Daugovpiļs lidlauka. Vystik, sasnādzūt apmāram 70 metru augstumu, lidmašynai roduos tehniskys problemys ar dzinieju. Raugūt lobuot rodušūs situaceju, Kaire izdareja strauju manevru, kuo rezultatā lidaparats sasasvēre i pylnā dreizumā natuoli nu lidlauka īsatrīce zemē. Tragedejis vītā pyrmī īsaroda Aviacejis pulka karaveiri, kurim “preteimā rāguojuos sadroguotuos lidmašynys drupu skaudze. Boltuo aparata spuorni, ritini, motors, viers kura rāguojuos lūžmetiejs, sēdeklis – vyss liktineigajā kritīnī salauzts, sadaleits.”[5] Zam drupu bezsamanis stuovūklī, ar sadroguotu kryutežu i smogim īvaiņuojumim golvā i cytuos kermiņa vītuos gulēja Kaire. Koč i nūtykuma vītā īsaroda mediki, vystik ceļā iz Daugovpiļs slimneicu jaunais liduotuojs myra.

Tik treis nedelis piec Kairis liktineiguo liduojuma natuoli nu Daugovpiļs lidlauka – cītūkšņa apleicīnē būjā guoja 24 godus jaunais Latvejis Aviacejis pulka seržants Eduards Lumbergs. Leidzeigai kai Kaire, ari Lumbergs īplānuotū vuiceibu liduojumu veice ar vīnvīteigū britu iznycynuotuoju Sopwith Camel. 6. augustā 10.40 stuņdēs, nailgi piec pasaceļšonys, Lumberga pilotātuo lidmašyna apmāram 150 metru augstumā sasadyure ar dzinieja problemom, i piec mieginuojuma nūsasēst tei strauji pagaisynuoja augstumu i nūkryta zemē. Ar dzinieja problemom Lumberga lidmašyna sasadyure jau īprīškejā dīnā veiktūs liduojumu laikā, bet piec tehniskuos apkūpis otkon laidēs vuiceibu liduojumā. Avarejā Lumbergs dabuoja smogys traumys, kai rezultatā jis, naīmūt pi samanis, myra.

Nūtykušais kuortejū reizi aktualizēja Aviacejis pulka reiceibā asūšūs lidmašynu tehniskū stuovūkli, kai ari liduotuoju praktiskuos īmanis lidaparatu vadeišonā. Lītys izmekliešonā īsasaisteja Latvejis Kara ministris generaļs Rūdolfs Bangerskis, kurs pīpraseja Tehniskuos divizejis komanderam generalam Jānim Kurelim veikt detalizātu nūtykušuos tragedejis izmekliešonu. Piec tuos nūslāguma tyka sacynuots, ka Lumberga lidmašynys nagadejumu izraiseja tuos vadeišona zamā augstumā i mieginuojumi izliduot zam tylta, sovutīs seržanta Kairis pilotātuo lidaparata oficialais tragedejis īmeslis natyka publiskuots. Vystik vairuokys reizis presē izskanēja informaceja, ka nagadejums nūtyka deļ dzinieja defekta.

Viersleitnantu Egona Jirgensona i Paula Ruceļa liktineigais liduojums

Nasaverūt iz eistynuotajom izmekliešonom i pakuopeniskū aviacejis parka atjaunuošonu, lidmašynu nagadejumi turpynuojuos. Kuortejais incidents nūtyka 1929. gods 13. decembra piecpušdīnē, kod Krustpiļs lidlauka tyvumā fotosaušonys apvuiceibu laikā avarēja 27 godus jaunuo viersleitnanta P. Ruceļa vadeitais vīglais bumbvediejs Šmolik Š-16 (nr. 52). Nalaimis šaļtī lidmašynā atsaroda ari 28 godus jaunais viersleitnants E. Jirgensons. Apmāram 500 metru augstumā P. Rucelis suoce manevru, kuo rezultatā jis pagaisynuoja kontroli puor lidmašynys vadeibu i tei straujā pikiejumā, grīstē, nūsaguoze zemē. Piec trīcīņa sadroguotū lidmašynu apjēme līsmis i dyumi. Katastrofys šaļti redzēja i dzierdēja vairuoki Aviacejis pulka karaveiri, kai ari apleicīnis sātu dzeivuotuoji, kuri iz reizis steidzēs iz nūtykuma vītu. Vystik “vaira nikas nabejs gluobams. Nalaimeigī piloti kai puspuorsaūgļuojuši nabašnīki vys izvylkti nu dagūšūs drupu skaudzis, tok tys ari bejs vyss, kū būjā guojušūs bīdri spiejuši dareit.”[6] Piec uorsta veiktuo tīsu medicinys sliedzīņa – obeju liduotuoju nuove īsastuoja gondreiž vīnlaiceigai ar lidmašynys sasadūršonu ar zemi.[7] Šmolik beja sovam laikam moderni lidaparati, kuri varēja atteisteit leidz pat 230 km/h lelu dreizumu i nūliduot ap 900 kilometru garu distanci.

Leidzeigai kai cytus būjā guojušūs Latvejis armejis karaveirus, ari viersleitnantus Ruceli i Jirgensonu izvadeja ar militaru gūdu. Laikroksts “Latvijas Kareivis” tū apraksteja itai: “Guojīņa prīškgolā gara vaiņuku rynda. Klusai atsasadz golvys, kod obejus liduotuojus pādejū reizi nūvītoj lidmašynā – artilerejis aizjiuga katafalkā. I tamā pošā šaļtī cauri skumeigai muzykai i zvonu skaņom gaisā īsadur lidmašynu motoru ryukšona. Dreiži sasakuortoj sāru guojīņs. Gara vaiņuku rynda, aiz tūs lidmašyna-katafalks ar nabašnīku miersteigajom atlīkom. Aiz katafalka myrūņu pīdareigī, liduotuoju saime i cyti. Vysa guojīņa laikā gaisā grīžās treis lidmašynys, viejputņa nasabeidamys. Pi kopu vuortu otkon paceļ obejus škierstus iz rūku i nūnas tūs obeju lidūņu atdusys vītai. Nūskaņ zalve i osoru i skumeigu skotu pavadeiti, obeji škiersti īsleid kopu smyltuojā.”[8]

Seržanta Zeilis i kapteiņa Ritenberga nuove

Vēļ cytā aviacejis nagadejumā 1931. gods 12. augustā natuoli nu Daugovpiļs lidlauka tyka Aviacejis pulka seržants Jānis Zeile i juo leidzbrauciejs – nūvāruotuojs kapteiņs Nikolajs Ritenbergs. Tragiskī nūtykumi nūsarysynuoja saušonys vuiceibu liduojuma laikā. Sovā ziņā obejus īprīšk pīmynātūs liduotuojus pīmeklēja leidzeigs liktiņs kai 1929. godā Krustpilī myrušūs Jirgensonu i Ruceli. 12. augustā ap 7 stuņdem reitā J. Zeilis pilotātais Šmolik Š-16 nailgi pyrma atsagrīzšonys lidlaukā apmāram 500 m augstumā izdareja osu pagrīzīni, kuo ītekmē lidaparats strauji pagaisynuoja augstumu, palyka navodoms i piec nailgys šaļts īsatrīce zemē. Piec oculīcinīku nūvāruotuo, lidmašynys apkaļpe raudzeja lidaparatu iztaisnuot, vystik deļ naleluo augstuma i lidmašynys smoguma tys naizadeve. Nagadejuma vītā beja radzams lidmašynys vraks, kurs dzili īsaracs zemē, “propelers salauzts, bet lidmašynys aste i puorejuos korpusa dalis puorsavārtušys bezformeigā masā”. Obeji liduotuoji trīcīņa rezultatā tyka pi vysaidu smogu golvys traumu i kermiņa lyuzumu, kuo rezultatā īsastuoja jūs nuove.[9] Papyldus tamā pošā dīnā vēļ vīnai Aviacejis pulka lidmašynai roduos tehniska rakstura problemys, vystik, koč i na bez sarežgejumu, pilotam izadeve tū nūsādynuot natuoli asūšajūs kryumūs.

Juodasoka, ka atseviškūs gadīņūs liduotuoju i apkaļpis lūcekļu nuovi izraiseja naveiksmeigys sakriteibys i elementaru drūšeibys nūsacejumu naīvāruošona. Tai 1930. gods 4. augustā treneņliduojuma laikā seržanta Taubis vadeitais lidaparats Šmolik Š-16 apmāram 15-20 m viers Daugovpiļs lidlauka tyka pamateigā apsaudē. Tuos rezultatā smogus īvaiņuojumus (sautys rānys) dabuoja 21 godu vacais Kara školys kadets kapraļs Jānis Lūkins. Nailgi piec nūguoduošonys Daugovpiļs Kara slimneicā jis myra. Izmekliešona nūskaidruoja, ka vīnā laikā ar Aviacejis pulka eistynuotajom apvuiceibom tyvumā asūšajā poligonā nūtyka Latvejis armejis 10. Aizputis kuojinīku pulka karaveiru saušonys apvuiceibys ar patsautinem (vīglajim lūžmetiejim). Koč i itaidu vuiceibu nūtikšona beja juosaskaņoj ar Aviacejis pulku, tys eisti nav nūtics. Par konstatātajim puorkuopumim omotu pagaisynuoja 10. Aizputis kuojinīku pulka bataļjona komanders pulkveds-leitnants Ansis Lasis, kurs nabeja īvāruojs reglamentā nūsaceitūs drūšeibys pasuokumus, respektivi, sadarbeibu saušonys apvuiceibu dalinīku i liduotuoju vydā.

[1] Kara ministra runa. Valdības Vēstnesis, Nr. 31, 1930, 2. pl.

[2] Tehniskais apskats, Nr. 2, 1930, 81. pl.

[3] Tīpat, 82. pl.

[4] Tīpat, 82. pl.

[5] Daugavpils aerodromā, kurā gāja bojā lidotājs Kaire. Jaunākās Ziņas, Nr. 155, 1927, 7. pl.

[6] Sociāldemokrāts, Nr. 284, 1929, 2. pl.

[7] Latvijas Kareivis, Nr. 286, 1929, 1. pl.

[8] Latvijas Kareivis, Nr. 287, 1929, 1. pl.

[9] Latvis, Nr. 2935, 1931, 1. pl.