Roksta autore: Gunta Ločmele

Zīmeļlatgolys ainovā, kur kolni i leidzonumi sasateik ar dziļom tautys muzykys i katuoļticeibys tradicejom, Saļņovys pogosts jau seņ izaceļ ar sovu eipašū skaniejumu. Ite gondreiž kotrā sātā i kotrā cīmā nazkod beja kaids muzykants ci dzīduotuojs, bez kura nabeja īdūmojamys tolkys, kuozys, Juoņa dīna ci cyti svātki. Na veļti ari šudiņ Saļņova lapnai nas Muzykantu cīma vuordu Latgolys tematiskūs cīmu kusteibā. Tok pats ituo boguotuo skaņu i gora montuojuma pasauļa kūduls i dzeivuo atmiņa jau 70 godu garumā ir Saļņovys etnografiskais ansamblis.

Itūvosor, 12. julī, tradicionaluo Ludzys nūvoda folklorys festivala “Gorūza” laikā Saļņovys kulturys nomā ansamblis svieteja 70 godu jubileju. Svātki puļcēja kai niulejūs, tai bejušūs Ludzys nūvoda etnografiskūs ansambļus i folklorys kūpys, kai ari gostus nu sābru nūvodu. Itys skaneigais, prīceigais i reizē ari aizkustynūšais pasuokums dzeivai paruodeja paaudžu sasatikšonu i vītejūs tautys muzykys tradiceju daudzveideibu.

Ansambļa suokumi meklejami 1956. godā, kod tū dybynuoja tūreizejuo Saļņovys školys direktore Marija Kokina. Jei beja izgleituota, skaista i energiska sīvīte, kas gribēja organizēt kulturys dzeivi uorpus školys sīnu. Jei uzrunuoja dzīdūšuos sīvys nu Saļņovys, Pretkolna, Zacešku, Aizsylu, Stendžu i cytu pogosta cīmu, kai ari pīsaisteja sovus školuotuojus i darbinīkus. Tymā laikā Saļņovā vēļ nabeja sova kulturys noma, partū pyrmī koncerti nūtyka taišni školā, kas tūlaik atsaroda Saļņovys muižys ākā. Ilggadejuo ansambļa vadeituoja Elvīra Bleive pīmiņ, ka jei tymā laikā vuicejuos 1. ci 2. klasē i etnografiskuo ansambļa pyrmsuokumus redzēja sovom acim: “Kai mozs bārns es tūlaik daudz kuo vēļ nasaprotu, tok pīmiņu pyrmūs koncertus školā.”

Marijai Kokinai par vadeituoju struoduot ilgi nasaguoja, partū ka ar jaunuos školys ākys ceļšonu palyka mozuok laika. Vystik stafeti dreiži puorjēme nazkodejuo pogosta prīšksādātuoja Zinaida Kromāne. Tūlaik cīši lela nūzeime beja cīma padūmis skatem, i Zinaida Kromāne pīsaisteja jaunys sīvys nu Ruskulovys pusis, kai ari aktivi dzīduoja poša. Kab koncerti i īstudiejumi byutu skaneiguoki, jei pīaicynuoja Elvīru Bleivi, kura tymā laikā vēļ studēja, pīspēlēt akordeonu. Elvīra piec studeju 70. godūs atsagrīze Saļņovā, kur suoce struoduot par školuotuoju i turpynuoja paleidzēt ansambļam spielejūt, kod sīvom vajadzēja.

Tai tys turpynuojuos leidz pat 1999. i 2000. goda mejai, kod Zinaidys Kromānis veseleiba pasaslyktynuoja i jei nagaideiti aizguoja myužeibā. Tymā pošā laikā pa vīnai myužeibā aizguoja ari cytys vacuos dzīduotuojis. Puorejuos sīvys atbrauce iz školu pi Elvīrys Bleivis i praseja jai uzajimt ansambļa vadeišonu. “Juos saceja: “Mes vysu izdareisim pošys, myusim ir sovs repertuars, mes paruodeisim, kū dareit. Tu viņ spielej, lai myusim drūsuok skaņ!” Es pat nazynuoju, kai taidom sīvom cīnejamūs godūs atsaceit,” atguodoj Elvīra. Tai ari jei ilgus godus vadeja Saļņovys etnografiskū ansambli.

Ansambļa darbeiba beja cīši aktiva – koncerti, festivali, vysaidi izvadumi par Zīmyssvātkim, Aizgavieni, kuozom, tolkom i godskuortu svātkim. Sīvys pošys taiseja kostimus i maskys, pīsaisteja jaunus dzīduotuojus, sovpus Elvīra aicynuoja školānus. Ansamblis palyka lels i skaneigs, i paraleli tam izaveiduoja ari kapela “Sābri”.

Vacuokajai ansambļa dalineicai Zojai Daukstei, kurū saļņavīši meilai sauc par Zojeiti, jau ir 92 godi. Jei dzīduot suoce Zinaidys Kromānis laikā i pīmiņ, ka tymā laikā golvonajā sastuovā beja sešys dzīduotuojis – treis nu Ruskulovys i treis nu Zacešku. “Es suoču dzīduot, kod vadeituoja beja Zinaida Kromāne, tod jei vēļ beja Vancāne. Mes nazkai kūpā braucem autobusā, i jei mani sauce, lai paraudzeitu padzīduot. Niu es asu pādejuo, kas nu tuo laika palykuse. Nu 2016. goda es gon vaira nadzīžu – veseleiba i godi dora sovu. Tok man cīši pateik ar mozbārnim atbraukt iz pasuokumim, koncertim, pasavērt teatri. Agruok es dzeivuoju Keiseļovā, vāluok – Ruskulovā. Sātā bierneibā daudzi dzīduovom. Muna māma beja krīvīte, partū es i protu krīvyskuos dzīsmis. Es guoju latvīšu školā, izavuiceju ari latvyski dzīduot. Kotrā vītā atsaškeire tei dzīduošona. Kotrā pogosta cīmā beja koč kas drupeit cytaižuok,” soka Zoja Daukste. “Dzīdovom ari saļmys. Ari tān vēļ varu padzīduot saļmys sātā. Myus ari īraksteja diskūs, tī ari maņ ir. Mes nazkai braucem iz Viļaku. Tī beja sabraukuši nu Reigys, klausejuos, fotografēja myus i īraksteja.”

Vaicuota, kaidys dzīsmis pošai pateik dzīduot, Zojeite smejās: “Par mīlesteibu, par jauneibu! Par darbeņu cīši daudz dzīšmu zynu. Bez darbeņa tok navar!”

Godu gaitā ansambļa vadeiba ir nūdūta nuokušajom drūsajom rūkom. Pyrma četru godu vadeituojis pīnuokumus puorjēme Aija Zeiļuka. Jei poša ansamblī suoce dzīduot pyrma vaira nakai divdesmit godu, kod struoduoja Saļņovys pamatškolā: “Suokumā es beju cīši nadrūša. Dūmuoju – es tok nikod taidys dzīsmis naasu dzīduojuse, bet varu paraudzeit! Ari pīduovuojums byut pat vadeituoju atguoja pavysam nagaideitai i tai mozim sūleišim mes īmam iz prīšku.”

Nu 1956. goda ansambļa golvonuo miseja ir palykuse namaineiga – uzturēt dzeivu Zīmeļlatgolys tradicionalū kulturys montuojumu, vītejuos izlūksnis i sovpateigū tradicionaluos dzīduošonys manīri, tymā skaitā pusbolsu i tolku bolsu izpiļdeišonu. Ansambļa repertuarā ir kasgadejuos paražu i gūdu dzīsmis, kas nu seneju laiku dzīduotys itamā pusē. Ansamblis ir pastuoveigs Storptautyskuo folklorys festivala “Baltica” dalinīks, pīsadola Vyspuorejūs latvīšu dzīšmu i deju svātkūs, vysaiduos nūtikšonuos i nūvoda pasuokumūs.

Daleiba pasuokumūs i vysaidi braucīni godu gaitā ir atnasuši naskaitomus pīdzeivuojumus i stuostus. Saļņovys kulturys noma vadeituoja Valentina Kirsanova ar smaidu atguodoj par vysaidim organizatoriskajim izaicynuojumim i kuriozim: “Kod es suoču struoduot Saļņovys klubā, četrys sīvys dzeivuoja Ruskulovā, divejis – Zaceškūs. Na vysod beja mašynys, iz mieginuojumim braucem ar velosipedim. Pīmiņu, kai ansambļa 50 godu jubilejā mes vysi jau bejom bazneicā, dīvakolpuojumam jau tiuleņ juosasuoc, i pieški atguodoju – Ruskulovys sīvys nav atvastys! Par laimi, myusim dreiži izadeve sarunuot mašynu.”

Vēļ vīns dzeivs gadīņs palyka Valentinys Kirsanovys atmiņā, kod jei brauce apsveikt sovu sābru – Buozovys etnografiskū ansambli: “Mes bejom apsūlejuši nūvest lelu, 10 kilogramu smogu torti. Braucūt ar sovom sīvom, es beju drupeit par daudz aizakaviejuse, dreiži brauču i pi guļūšuo policista puoruok pieški nūbremzieju, i vysa torte beja iz sīvu golvom! Lai izītu nu situacejis – zvons draugam, i mes lapnai zalā īnesem 10 tortis pa kilogramam! Prauda, tuos beja veikala tortis!” Valentina atguodoj ari vīnu nu tuoļuokūs braucīņu iz Līpuoju, kur etnografiskais ansamblis pīsadaleja folklorys festivalā “Baltica”: “Myusim leidza beja vīns kuorteigs dzīdūšs bārnu bareņš. Tys, ka bārni aizbrauce iz Līpuoju i īraudzeja jiuru, jau beja nūtykums! Vysi vītejī staigoj kurtkuos, a muni bārni sasamete jiurā peļdēt!”

Etnografiskajam ansambļam ir bejuse i vys vēļ ir byutiska lūma goreiguo montuojuma saglobuošonā. Saļņovys sīvu izpiļdeituos goreiguos dzīsmis – saļmys aba myrušūs oficejs ir palykušys par svareigu pietnīceibys materialu. Etnomuzikologs Mārtiņš Boiko i pietnīks Aigars Lielbārdis jau seņ dokumentiejuši saļmu dzīduošonys tradiceju Latgolā, i apjūmeigajā izdavumā un audioantologejā “Psalmu dziedāšana Latgalē” atrūnami īroksti ari nu Saļņovys apleicīnis. Zīmeļlatgolys dzīduošonys specifiku sovūs zynuotnyskajūs rokstūs par myrušūs oficeju i jezuitu miseju gruomotu ītekmi ir analiziejs Mārtiņš Boiko. Ansamblis pīmynāts ari Latvejis Kulturys kanona datu bāzē sadaļā “Maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs Latgalē un Augšzemē”. Kai uzskotams pīmārs pietejuma aprokstūs īkļauts ari īroksts “Mirušo ofīcija sēde Salnavas Kultūras namā 1997. gada 4. oktobrī”. Itī materiali teik globuoti ari Latvīšu folklorys kruotivē.

Saļmu dzīduošonys tradiceja saisteita ar dziļom atmiņom i personeigim stuostim. Niulejuo ansambļa vadeituoja Aija Zeiļuka stuosta: “Saļmys palykušys atmiņā jau nu bierneibys. Muna baba dzīduoja saļmys. Seņuok, kod jei guoja iz bērem, vyss cīms puļcējuos i dzīduoja saļmys vasalu nedeļu. Kod beju moza, es ari guoju leidza, tok maņ vyss ruodejuos vīnaids. Ar kū suoc, ar tū i beidz! Vyss tys pats, tai es bīži viņ aizmygu, vāluok, kod maņ jau beja sova saime, saļmys dzīduoja muna veiramuote. Jei vysod saceja: “Meit, tev juosavuica! Ka myusu nabyus, kas dzīduos?” Tai juos – Klementina Rancāne i Marija Ločmele – suoce mani viļkt leidza, i es pa drusceņai suoču vuiceitīs. Daguoja laiks, kod saļmys jau skanēja golvā. Ka es kū navarieju atguoduot, aizguoju pi Marijis i pavaicuoju. Tai dzyma dziļa interese gon par tautysdzīsmem, gon par goreigajom dzīsmem.”

Sovuos puordūmuos par saļmu dzīduošonu pasadola ari Elvīra Bleive: “Agruok, kod cylvāks tikū nūmyra, saļmys dzīduoja treis dīnys napuortrauktai iz maiņom, tok niu viņ vīnu vokoru. Myusu sīvu izpiļdeitī maja dzīduojumi i saļmys ir pieteitys i īraksteitys. Teksti gruomotuos ir tī poši, bet melodejis kotrā nūvodā atsaškir, pat sova pogosta cīmūs – Ruskulovys pusē dzīd vīnaiži, Saļņovā drupeit cytaižuok.

Zinaidys Kromānis laikā etnografiskajā ansamblī dzīduoja ari muna vacvacmuote Roze Vilks. Ar jū saimē saisteits ari kaids komiskys stuosts. Jei beja jau cīnejamā vacumā, kod dzīduoja ansamblī i sātuos jau beja pasaruodejuši televizori. Nazkaidu Saļņovys etnografiskuo ansambļa uzastuošonu Rēzeknis apleicīnē fiļmēja televizeja i vāluok ruodeja raidejumā. Juos mozmeita – muna māma – sajiusmā īsasauce: “Baba, verīs, redz kur tevi ruoda!” Baba Roze apsavainuoja, partū ka navarēja nūticēt, ka dzeivu cylvāku var ruodeit pa televizoru, cikom sovom acim naīraudzeja seve iz ekrana.

Ari muna pošys bierneiba i školys laiks Saļņovā ir cīši saveits ar folkloru, katuoļticeibu i Saļņovys etnografiskū ansambli. Vīna babeņa mani bierneibā jēme leidza iz dīvakolpuojumim, maja dzīduojumim i saļmom pyrma bēru, sovpus ūtra vuiceja tautysdzīsmis kasdīnys dorbūs. Školys laikā tys vyss nūderēja, kod Elvīra Bleive mani paaicynuoja iz etnografiskū ansambli, kur es na viņ dzīduoju, bet ari spieļuoju stabuli.

Cīši daudz lelu nūtikšonu pīdzeivuots taišni ar Saļņovys etnografiskū ansambli. Muns pirmais folklorys festivals “Baltica” 2003. goda vosorā nūtyka Saļņovā. Festivala tema tūgod beja “Zeme” i repertuarā beja dzīsmis par sīna tolku. Ap kulturys nomu beja appļauta pļova i sakrauti sīna stogi. 2005. goda vosorā iz Saļņovys-Baļtinovys rūbeža ar dzīsmem sveicem Pasauļa Mīra skriejīņa dalinīkus i tautystārpūs skrējem kaidu gobolu leidza. Beja cīši korsta dīna, tok myusu Valentina Kirsanova beja apsavylkuse lelā, bīzā luoča kostimā. Vuicejūs kaidā 3. klasē, kod ar Saļņovys etnografiskū ansambli pyrmū reizi beju Daugovpilī, kur niu poša dzeivoju. Beja cīši solta zīma, nazkaids masku festivals, i mes uzastuojom Daugovpiļs teātrī. Tod ari ar rūtaļom i daņčim bejom Kalkunu bārnu nomā. Nu tuo braucīņa man ir saglobuota maņteņa – snīgaveirs, kū pats sataiseja i maņ izduovynuoja vīns puika.

Ari šudiņ turpynoju dzeivuot leidza sovai dzymtajai Saļņovai, apmeklejūt i pīsadolūt pasuokumūs i ar gondarejumu verūtīs, kai etnografiskuo ansambļa dzīsmis turpynoj skanēt tuoli aiz pogosta rūbežu. Itymā sakarā eipaši aizkustynūšu momentu pīdzeivuoju pārnejuo goda novembrī. Daugavpiļs Vīneibys nomā nūtyka izzinis vokors “Spilgtākās dziedāšanas tradīcijas Latgalē” ar muzykologu, profesoru Mārtiņu Boiko. Šaļtī, kod jis stuosteja par saļmu dzīduošonys tradiceju Latgolā, iz leluo ekrana pieški pasaruodeja Saļņovys etnografiskuo ansambļa sīvu fotografeja. Leluokuo daļa nu jūs jau aizguojušys myužeibā. Izdzieržūt jūs pazeistamūs bolsus, osorys saskrēja acīs.

Verūtīs iz iz prīšku, ansambļa dalinīki apsazynoj paaudžu mainis izaicynuojumus. Nasaverūt iz pastuoveigajom puormaiņom, Saļņovys etnografiskais ansamblis, nūsvietejs jubileju, gatavejās nuokušajim pasuokumim i skatem. Septeņdesmit godūs sakruotais dzīšmu pyurs ir dzeivs spāka olūts, kas turpynoj skanēt.

Saļnovys etnografiskais ansablis godu gaitā. Biļdis nu Saļnovys kulturys noma arhiva.