Intervejis autore: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Samanta Stepiņa ir zeimyna “radasamanta”, kurs izgatavej naatkuortojamus izšyvumus, autore. Ar jū portals lakuga.lv sovus skaiteituojus jau drupeit īpazeistynuoja rubrikā “Latgolys laikmeteiguo amatnīceiba”. Rokstu, kurā Samanta doluos sovā pīredzē i puordūmuos par myusu dīnu Latgolys amatnīceibu, vari puorskaiteit ITE. Vuordi “Dareit na piec īvuiceitu shemu” jau kaidu laiku ir Samantys kasdīnys dagvīla i puorlīceiba par dzeivi. Itamā intervejā pīduovojam tyvuok īpazeit Samantu i juos zeimyna stuostu.

Kod i kai da teve atguoja moto “Dareit na piec īvuiceitu shemu”?

Itī vuordi ir tī, piec kurūs es vadejūs jau seņ i kai es dzeivoju vyspuor. Tymā 2017. godā, kod suoču dorbuotīs ar izšyušonu, tys jau beja muns darebeibys vierzīņs, tik nabeja izakristaliziejs itaidā moto. Piec tuo pyrmuo roksta lakuga.lv, kod žurnaliste Laura munu sokomū ītērpe itymūs vuordūs “Dareit na piec īvuiceitu shemu”, es saprotu, ka taišni tys mani i munu dorbu vysulobuok raksturoj. Nasagrib vyspuor saceit, ka es struodoju, jo tys nav leidz golam pareizi, partū ka tei ir muna sirdslīta, kas nu jau puorauguse uzjiemiejdarbeibā.

Ka izšyušona ir tova sirdslīta, kas ir tī dorbi, kū tu dori, lai sevi nūdrūsynuotu finansiali? 

Izšyušona ir vīns nu tūs. Pošlaik tī ir aptyvai treisdesmit leidz četrdesmit procenti nu munu īnuokumu. I tod es struodoju ar vysaidim uzjiemiejim, ar vysaidu jūmu specialistim, ekspertim, kur otkon itys moto patīseibā cīši sasasauc ar tū, kū doru. It kai jī ir tī cylvāki, kas dūd maņ aizdavumus, bet dīnys beiguos es taipat asu tei, kura izdūmoj, kai izdareit ci atrysynuot koč kaidys lītys voi problemys. Kod maņ kaids vaicoj, kas es jim asu i kū eisti doru, tod vysuārtuok ir atbiļdēt, ka asu kai lobuo rūka voi asistents, bet maņ pošai itys formuliejums cīši napateik. Ir uzjiemeji, kurim es eistyn asu kai lobuo rūka, jo paleidzu ar dokumentaceju, padūmim. Tok ir ari ūtrei puse, kur es taisu voi automatizeju sātyslopys, veidoju e-postu kampanis, nūsadorboju ar marketingu. I ite jau gryušuok pasaceit, ka asu lobuo rūka, jo asu tys cylvāks, kas tū vysu plānoj i eistynoj. 

Kaida ir tova izgleiteiba?  

Asu pabeiguse digitalū marketingu. Raudzeju izasist itamā jūmā, i tod maņ beja taids stagnacejis periods, jo kai jau vysi puorejī piec školys pabeigšonys, es meklieju dorbu taišni marketinga jūmā, bet liktineigi, ka nasajiemu nivīna pīduovuojuma, pat nivīnys īspiejis aizīt iz interveju. Tamā šaļtī tys maņ suopēja, bet niu saprūtu, cik labi, ka tai, jo tod muna dzeive byutu bejuse piļneigi cytaižuoka. 

Kod tod tu suoki nūsadorbuot ar izšyušonu? Piec školys pabeigšonys?

Muni izšyušonys pyrmsuokumi beja paraleli studejom Reigā, tik cytaižuokā leiminī. Niu es vystik asu tū sovu sirdslītu izkūpuse leidz taidam vairuok premium leimiņam.  Maņ ir sovs styls, veids i forma, kai es grybu dorbuotīs. Tūlaik tik čubynuojūs, tok jau tod maņ beja pyrmī pasyutejumi, bet laikam napītyka drūsmis tū izvērst cytā leiminī. Paraleli maņ beja ari cyts dorbs.  

I kod tu aizguoji iz tū premium leimini izšyušonā?

Tys beja 2024. godā, kod aizguoju nu dorba “Omnivā”, jo beju piļneibā izdaguse. Suokumā tī struoduoju kai īīmūšūs, piec tam kai izīmūšūs zvonu operators, tys ir cylvāks, kurs komunikacejā ar klientim rysynoj vysaidys problemys ar syutejumim. Vāluok mani paaugstynuoja leidz biznesa nūdaļai. Tod es jau faktiski skaitejūs kai puordūšonys vadeituoja asistente, bet tys mani izdadzynuoja, maņ suocēs trauksme, ka navarieju pat nu sātys izīt. Uzjāmumā vēļ suocēs reorganizaceja, kur maņ otkon byutu mainejīs omots, i es saprotu, ka tam fiziski naasu gotova. Tys byutu paradziejs, ka maņ regulari vajadzātu braukuot pa Baļtejis vaļstim, i leidz ar tū es pījiemu dīzgon drūsmeigu lāmumu – vīnkuorši aizīt. Piec aizīšonys nu dorba ar muosu atteistejom vysaidus projektus. Tamā šaļtī mums beja fokuss iz rūtyslītu zeimynu “SOFII”, bet nazkai īškā kai taida naaizskaidrojuma sajiuta manī sēdēja tei izšyušona. Vysu laiku jū atlyku, jo dūmuoju, ka, lai ar tū nūsadorbuotu, vajag plānu, tū i tū, bet tod vīnā reitā pasamūdu i izliemu, ka vīnkuorši suokšu. 

Kas tod ir tys, kū vajag, lai suoktu izšyut, izjamūt odotu, dīgu i ideju?

Ite es vaira dūmuoju par uzjiemiejdarbeibys pusi. Kod juoizdūmoj, kai i iz kuo tu izšyusi, kaidus dīgus izmontuosi, kai īpakuosi, kaids byus tovs logo, kai tū vysu pasnēgsi. Ar muosu tymā rūtyslītu biznesā mes cīši iz tū īspryngom, i es saprotu, ka tys ir tys leimiņs, kur es grybu byut ari ar izšyušonu. Ka vajag profesionalys biļdis, video, biznesa plānu, tok tymā reitā es izliemu, ka maņ nikuo nu tuo vysa navajag. Es doru ar tū, kas maņ ir.  

Niu tev vys vēļ ir tikai tys, kas tev beja, kod suoki izšyut, voi pa itū laiku esi kai atsateistejuse?

Ka runojam par materialim, es saceitu, ka nikas pat nav mainejīs. Vaira ir pasamainejs īpakuojums i pasnīgšonys veids. Ari ticeiba sev i īškejuo sajiuta, kai es vyspuor jiutūs ar tū vysu. Tei breiveiba, ka es nikuo nasarežgeju i varu dareit piec sovu nūsacejumu, pat na nūsacejumu, bet tai, kai saīt i gribīs.

Kurā šaļtī tu nu Reigys atsagrīzi atpakaļ Rēzeknē?

Reigā es padzeivuoju gondreiž godu, kod suoču studejis, bet tod suocēs kovids i es atsagrīžu atpakaļ. Studejis maņ beja attuolynuotai, bet vāluok otkon aizbrauču uz Reigu pastruoduot, i piec šaļts otkon atsagrīžu atpakaļ, jo nazkas vylka iz šeni. Interesanti, parosti mums gribīs aizbēgt nazkur tuoļuok, bet Rēzekne mani nazkai sauce atpakaļ, i tod jau es atrodu tū dorbu “Omnivā” Rēzeknē, tai i palyku.  

Voi tu esi īsadvasmuojuse nu babu, probabu izšyutūs deču, rūcinīku, goldautu? 

Nā, vyspuor nicik. Bet tymā izšyušonys pasaulī mani īvede mamys draudzine, kura dīvamžāļ jau ir myruse. Bet es jū cīši bīži pīmiņu, jo jai beja narealuokuo mīlesteiba pret krystdyurīni. Es vēļ beju bārns, bet atguodoju, kai jei vysu laiku pa naktim izšyva. Jei kotrus svātkus mamai duovynuoja sovys izšyutuos gleznys. 

Varbyut ir cyti Latgolys ci storptautyski muokslinīki, amatnīki, kas tevi īdvasmoj? 

Izšyušona ir taids meditativs process. Process, kur es daboju mīru i tū stabilitati atpakaļ sevī. Varātu saceit, ka es īsadvasmoju poša nu seve. Nu tuo procesa i rezultata. Partū, ka stuņdem siedi i esi īškā tymā procesā. Par pīmāru, maņ pasyuta suņa portretu, forši, bet es nikod leidz golam naspieju saprast, kai es tū gola rezultatu dabuošu, i procesa laikā nūteik lela paticiešona sev.  It kai vīnlaiceigi es sevi iztukšoju, kod atdūdu tik daudzi sova īškejuo resursa, jo dzeivinīku portreti pajam aptyvai 100 stuņžu dorba, bet reizē es sajamu atpakaļ cīši lelu gondarejumu i prīcu par padareitū.

Cik dorbu tev ir pa itū laiku saradeits? Kaids ir interesantuokais voi apjūmeiguokais?

Vysapjūmeiguokī nūteikti ir dzeivinīku portretu izšyvumi. Kai jau saceju – tī aizjam ap 100 stuņžu. Kūpumā tagad varātu byut jau 100 izšyutūs dorbus. Ka runojam par interesantuokajim projektim, tod es beju struoduojuse ar Laimu Jurču (mūdis muokslineica – A. A.) juos doktoranturys dorbā. Tys beja interesants projekts, jo vajadzēja šyut krystdyurīnī, beja ari dīzgon sarežgeits audums, kai ari cīši īrūbežuots laiks. Beja daudz izaicynuojumu, i tys maņ ir palics atmiņā. Ar programys paleidzeibu es beju skaitejuse, cik krystdyurīņus izšyvu, saguoja 12 tyukstūšys. Vēļ nu taidu sarežgeitu projektu ir izšyušona iz “Converse” kedu. 

Tu ari organizej izšyušonys darbneicys. Kaida ir cylvāku interese par tom?

Reigā ir cīši lela interese, bet Rēzeknē nav interesis par izšyušonu. Koč kaidā leiminī tei interese ir, bet taidus cylvākus, kas eistyn gotovi atīt iz izšyušonys darbneicu, es pagaidom naatrūnu, bet Reigā pīprasejums ir dīzgon lels.  

Taipat tu naseņ startieji ar taidu izmieginuojuma projektu “Rodūšūs projektu laboratoreja”, kur savuoci rodūšu cylvāku grupeņu i taiseji tīšsaistis teikluošonuos sasatikšonys. Pastuosti vaira par itū!

Nazkurā šaļtī saprotu, ka es ap sevi puļceju cytus rodūšus cylvākus, kuri ari nazkū rodūšu čubynojās i dora. Tod Liāna Merņaka startēja ar sovu projektu “Ārā no burkas”, kurā izdūmuoju pīsadaleit i kuram vajadzēja ideju, kurū nūvest da gola. Tai roduos “Rodūšūs projektu laboratoreja”. Pyrmuos atsauksmis nu meitiņu ir cīši lobys, jo itamā platformā juos spēja radeit vysaidys idejis i paleidzēt cyta cytai. 

Rodūšim cylvākim ir vajadzeiga platforma i sasatikšonys ar cytim muokslinīkim, lai īsadvasmuotu?

Ka runoju par sevi, tod maņ navajag. Cytu reizi tys pat traucej, partū ka suoc saleidzynuot sevi ar cytim, i tys eistyn nav vajadzeigs. Bet tamā grupā es radzu, ka jom ir cīši vajadzeiga tei kūpīnys sajiuta, juos grib daleitīs, grib sajimt atbolsta i motivēt cyta cytu.  

Parkū cylvākim byutu juopierk tovs izšyutais dorbs? Parkū cylvāki izavielej tevi?

Es saceitu, ka mani izavielej muna rūkroksta deļ. Par portretim es varātu runuot myužeigi, jo tys ir dorbs, kur eistyn ir jāga īsaguļdeit. I jis nav lāts. Ka gribīs alternativu, prūtams, var aizīt i nūdrukuot, bet tys byus parosts prints, jo mašyndruka tik detalizātus izšyvumus navar sataiseit. 

Tu naseņ pīpiļdeji vīnu nu sovu sapynu – Vaļsts prezidentam paduovynuoji sovu ar rūkom izšyutū duovonu i sajiemi nu juo ari atbiļdi ar rūku raksteitā viestulē. 

Pa munam, tys eistyn ir legendars nūtykums. Es cīši prīcojūs, ka maņ beja itaida vareiba. Bet ite otkon beja izaicynuojums, kam vajadzēja reikuotīs cīši dreiži. Pyrmom kuortom – izdūmuot, kū izšyut prezidentam. Tys nimoz nabeja vīglai. Es skaiteju intervejis ar jū i par jū. Nu tūs maņ aizagiva treis lītys – jam pateik pīna šokolads, kopejs i tys, ka jū bierneibā sauce par mozū ezi. Tod es padūmuoju, parunuoju ar sovim cylvākim i saprotu, ka šyušu ezi. Tai kai jam ar humoru vyss ir kuorteibā, tod iz sūmys izšyvu ezi i frazi “Latvijas galvenais ezis”. Kluot dalyku ari pīraksteitu viestuli, kur nūviertieju juo humoru i pīnasumu myusu tautai itymūs gryutajūs laikūs. Jis beja atbraucs iz Rēzekni i Līga Springa (Austrumlatvejis rodūšūs pakolpuojumu centra “Zeimuļs” vadeituoja – A. A.) jam nūdeve tū munu duovonu. Kod jei atsyuteja video, kai tū izdora, maņ pat sirds aiztreiseja. Tod maņ beja daudzi vaicuojumu – varbyut navajadzēja, voi jis maņ moz atbiļdēs. Maņ beja ari cylvāki, kurī raksteja, ka tei duovona pat natiks da prezidenta, ka apsorgi juos sadola sovā vydā. Beja ari taidi, kas raksteja – forši, ka es sasajiemu tū izdareit, jo jim byutu baist. I tys ir interesanti, ka taidi cylvāki ar limitātu dūmuošonu sovys dūmys i bailis translej iz cytim. Es sasaklauseju itaidūs redzīņūs, bet tod vīnā dīnā sajiemu zvonu nu prezidenta kancelejis, ka jis maņ grib atsyuteit viestuli. Tei beja ar rūku raksteita viestule, kur jis beja pasarakstejs “Sirsnībā, Latvijas galvenais ezis”, i tod es saprotu, ka jis tū munu dūmu ir nūgivs.

Tev ir cīši foršs suņs, ar kurū tu runoj latgaliski. Ar kū tu vēļ runoj latgaliski? 

Tu niu tai pavaicuoji par latgalīšu volūdu, i es eistyn skaitu, ka byutu tik forši, ka latgalīšu rokstu volūdu vuiceitu školā. Tei ir muna dzymtuo volūda. Latvīšu volūdu īsavuiceju kai ūtrū. Mes saimē runojam latgaliski, bet nivīns jau mani navuiceja latgaliski raksteit pareizi. Mani šaļtim kaitynoj, ka es kū ta navaru pareizi pīraksteit. Nui, muns suņs saprūt latgaliski. Jū sauc Uga, tys ir kai “ūga”, tik, lai kasdīnā byutu vīgļuok pasaukt. Ka saucu jū meiļvuordeņā, tod saucu par Ūdzeņu.

Voi ir vēļ kas taids, kū gribi skaiteituojim pasaceit? 

Cīši grybātūs nūvēlēt, lai cylvāki atrūn sovu vītu, sovu burbuli i vidi, kurā jī nu sirds jiutās kai sātā. Jo maņ pošai ilgus godus beja lela napatyka pret Rēzekni. Maņ ruodejuos, ka es ite naasu īdereiga. Koč i tei ir muna dzymtuo piļsāta, maņ vysu laiku gribiejuos nazkur izaraut. Asu dūmuojuse i par Reigu, i puorsavuokšonu iz cytom piļsātom, tok vystik tei Rēzekne mani nazkai vysu laiku pīturēja. I šūvosor es laikam pyrmū reizi sajutu, ka patīseibā Rēzekne maņ cīši pateik i ka es ite jiutūs labi. I tys ir tik skaistai – sasajust beidzūt kai sātā. Mums ite ir daudzi minusu, prūtams, bet es suocu vaira nūvērtēt tū, kas mums ite ir. Maņ pateik ar suni aizīt iz Festivala parku, nūsastuot kolnā, kur pasaver tik šmuks skots iz saulis rītu. Tī es vīnkuorši nūvierteju vysu, kas maņ apleik ir, tī asu harmonejā ar sevi.