Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Eiropys kulturys montuojuma dīnys ir tradicionala rudiņa nūtikšona, itūreiz nu 11. da 13. septembra. Itūgod kulturys montuojuma dīnu vierstema ir “Krizis i rysynuojumi”, kur “krize” var byut saisteita ar koč kū uorkuorteju i navālamu, tok juopastreipoj, ka kulturys pīminekļu garajā myužā vysaida veida krizis ir gondreiž naizbāgamys. Taišni deļtuo Nacionaluo kulturys montuojuma puorvaļde (NKMP) aicynoj pasavērt plotuok i padūmuot – voi krizem var sasagataveit? Tok varbyut krizis cytu reizi var kolpuot ari deļ atteisteibys? Latgolys regionā Kulturys montuojuma dīnuos gosti byus gaideiti septeņuos vītuos.

Nacionaluo kulturys montuojuma puorvaļde pastreipoj, ka kulturys montuojums ir kai dzeiva vuiceibu gruomota, kas na tik atspīgeļoj īprīškejū godu symtu ciļviecis sasnāgumus, tok turpynoj myus izaicynuot i pylnveiduotīs. Latvejā ir vaira nakai devenis tyukstūšys kulturys pīminekļu, Latgolā – 1514, tūs vydā: 398 arhitekturys objekti, diveji industrialī objekti, pīci piļsātbyuvnīceibys objekti, septenis viesturyskūs nūtikšonu vītys, 497 muokslys objekti i 606 arheologiskī objekti. Pyrma kaida laika plotuokā intervejā portalam lakuga.lv Latgolys regiona nūdalis puorstuovi ir stuostejuši par jūs kasdīnys dorba specifiku.

Eiropys Kulturys montuojuma dīnys ir vareiba atkluot vītys, kurom regulari īts garum, tok nikod nav saguojs apmeklēt, ci taišni ūtraižuok – laistīs apmeklēt kaidu īprīšk naatkluotu vītu.

Kai stuosta Ludzys nūvoda Pasīnis Sv. Dominika katuoļu bazneicys prāvests Vitālijs Filipenoks, Pasīnis bazneica ari cytim godim ir pīsadalejuse Eiropys kulturys montuojuma dīnuos, sovpus itūreiz byus vareiba apmeklēt ari Terehovys kopu kapleicu. “Terehovys kapleica nu Pasīnis bazneicys atsarūn aptyvai 15 kilometru attuolumā. Ari kapleicu ir cāluši Pasīnis dominikani, kurim ite sovulaik ir bejuse foļvarka. Kapleica ir bejuse ari kai lyugšonu vīta, na tikai deļ aizguojieju izvadeišonys. Cara laikūs prīsters asūt gribiejs tū paplašynuot, izvaidojūt taidu kai mozu bazneiceņu, tok tys natyka atļauts. Originaluo kapleica tyka calta ap 1804. godu, sovpus da myusu dīnu ir sasaglobuojs, īspiejams, vīns nu pyrmūs oltoru Latgolys regionā – seneja Dīvmuotis glezna. 2004. godā senejuo kapleica tyka nūjaukta, tuos vītā izcalta identiska jauna kapleica nu jaunu materialu. Tūlaik beja daškierta nauda kapleicys remontam, tok dorbu veiciejs padūmuojs, ka daudzi vīgļuok byus nūjaukt i izceļt nu jauna. Tys jau tyka dareits lobu grybūt, i jaunuo kapleica izaver taipat kai īprīškejuo, nu vys senejuo ir pagaisynuota. Dūmoju, ka itys stuosts labi īsader ituo gods temā par kulturys montuojuma apdraudiejumu,” doluos prāvests Vitālijs Filipenoks.

Eiropys kulturys montuojuma dīnu programa Latgolā (programa var tikt papyldynuota, aktualitatem var sekuot leidza NKMP sātyslopā)

Rēzeknis nūvoda Lūznovys muiža
13. septembrī nu 10 da 18 stuņžu

Vysys dīnys garumā da 18 stuņžu Lūznovys muiža byus breivi daīmama apsavieršonai. Nu 10 da 12 stuņžu byus paaudžu meistardarbneica “Pavlovys soldonais stuosts” kūpā ar torteņu meistari Eleonoru Matuli. Sovpus 12 stuņdēs muižā gaidoma Latvejis Kara muzeja direktoris i Latvejis Muzeju padūmis lūceklis Kristīnis Skrīveris lekceja i diskuseja “Kulturys montuojums krizis situacejuos: kai reikuotīs i kai sasagataveit?” Piečuok 13 stuņdēs bīdreibys “Tavi draugi” projektu vadeituoja Monta Vecuozuola (Vecozola) stuosteis par kulturys montuojumu i civiluos aizsardzeibys nūzeimi apdraudiejuma gadīnī. Sovpus 14 stuņdēs tiks atkluota Renatys Kutkienis (Leitova) gleznu izstuode “Kruosainī pādi”, taipoš ap 14 stuņdem gaidoma Svātuo mise Lūznovys muižys kapleicā.

Kruoslovys Sv. Ludvika katuoļu bazneica
13. septembris nu 11 da 13 stuņžu

Kruoslovys bazneica byus breivi daīmama apsavieršonai. Vaira informacejis: 23 231 098 (prīsters Sergejs Ivanovs).

Pīdrujis katuoļu bazneica
13. septembris nu 14 stuņžu

Pīdrujis katuoļu bazneica byus breivi daīmama apsavieršonai. Vaira informacejis: 23 231 098 (prīsters Sergejs Ivanovs).

Viļānu Svātuo Erceņgeļa Mikeļa katuoļu bazneica
11. septembrī nu 9 da 13 stuņžu, 12. i 13. septembrī nu 9 da 19 stuņžu

Vareiba dasaceit ekskurseju pa Viļānu bazneicu i klūstera ansambli, kai ari apmeklēt klūstera duorzus, apsavērt zīdu pakluojus–gleznys i pagaršuot klūsterī iz vītys gataveitū saļdiejumu. Vaira informacejis: vilanubaznica@inbox.lv i sātys lopā.

Terehovys kopu kapleica
12. septembrī nu 14 da 15 stuņžu

Vītys apmekliejums i prāvesta stuosts par kapleicys viesturi. Vaira informacejis: 295 930 89 (prāvests Vitālijs Filipenoks). Kapleica atsarūn pīrūbeža zonā, leidza obligati juobyut personu aplīcynojūšam dokumentam.

Pasīnis Svātuo Dominika katuoļu bazneica
13. septembris nu 10 da 14 stuņžu

Nu 10 da 12 stuņžu bazneicys apsavieršona, 12 stuņdēs Svātuo mise i 13 stuņdēs – goreiguos muzykys koncerts, kur uzastuos Edijs Strušels (klavīris) i Aija Jermoloviča (vokals). Vaira informacejis: 295 930 89 (prāvests Vitālijs Filipenoks).

Ludzys Leluo sinagoga
12. septembrī 12 stuņdēs

Vareiba apmeklēt ebreju muzykys koncertu ansambļa “Latgolys klezmeri” izpiļdejumā. Vaira informacejis: 65723931; muzejs@ludzasnovads.lv.