Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 12. septembrī, Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta Pleikšņūs trešū reizi sasatikt aicynoj niu jau par tradiceju palykušuos muzykaluos dzejis reitiškys “Gulguošona”. Kai viestej nūtikšonys reikuotuoji, itūgod pasuokumā pīsadaleis literati Raibīs, Valija Platace, Inga Pizāne i Tuoms (Toms) Treibergs, bet ar muzyku reitu pīpiļdeis dzīsminīks Kārlis Kazāks, muzike Zane Lasmane i vokaluo studeja “Skonai”.

Sastdīnis reitā, 12. septembrī, 11 stuņdēs Pleikšņu kolnā byus vareiba dzierdēt literatu – Ingys Pizānis, Tuoma Treiberga, Raibuo i Valijis Platacis – dzejis skaitejumus. Ituo gods “Gulguošonai” izalaseitūs literatus vīnoj Latgola – Valija Platace ir pārnejuo gods latgaliskuo dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarātuoja, dzejneicys Ingys Pizānis dzymtuo puse ir Kruoslova, bet Raibū i Tuomu Treibergu saista naviņ draudzeiba, bet i kūpeigs dorbs pi Raibuo ūtruo dzejis kruojuma “Vysi vuordi”, kura izdūšona paradzāta itymā rudinī. Dzejis skaitejumu vydā nūtikšonys apmaklātuoji varēs dzierdēt muzikis Zanis Lasmanis, dzīsminīka Kārļa Kazāka i Rēzeknis nūvoda vokaluos studejis “Skonai” uzastuošonu. Taipat byus vareiba kūpā ar keramiki Daci Losāni (“Pīterkolns”) radeit sapynu giviejus, kai i nasteidzeigys reitiškys i reita kopeju pīduovuos itūgod Rēzeknē attaiseituo kopeja i gordumu vīta “Garšu harmonija”.

Dzejis reitišku ideja roduos pyrma diveju godu, dūmojūt, kai Latgolā Dzejis dīnu laikā pīduovuot jaunus literaturai veļteitus nūtikšonu formatus. Taipat “Gulguošona” ir zynoma “īsasiļdeišona” tuos pošys dīnys vokorā, 19 stuņdēs, Rēzeknis nūvoda Rogovkā, Nautrānu kulturys centrā, paradzātajam latgaliskajam dzejis slamam “Rogovkys dzejis voga”, kas itūgod svieteis jau pīktū jubileju. Pasuokums reizē ir gribiešona popularizēt īprīškejuo gods slama uzvarātuoju dailradi i vareiba izskanēt jaunim dorbim literaturai da ituo mozuok īrostā vītā, par kuru izalaseita Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta Pleikšņu kolns, kas atrarūn tīpat pi Rēzeknis piļsātys. Par Pleikšņu kolnim rakstejuši vairuoki literati, bet pasuokuma nūsaukuma “Gulguošona” īdviesme atrosta dzejnīka, režisora, muokslinīka Ontona Kūkuoja dzejūļa “Pleikšņu kolni” ailēs: “Gulguošona, gulguošona… / Pleikšņu kolnim apakš / Dzyrkstūšs olūts guldž! / Saīt guldžam apleik vysi, kas tveikst sluopēs, / Smeļ pa laseitei!”. Pyrmuos muzykaluos dzejis reitiškys “Gulguošona”, kas nūtyka 2024. gods septembrī, palyka par Rēzeknis nūvoda “Goda bolva kulturā 2024” uzvarātuoju nominacejā “Goda nūtikšona”.

Pleikšņu kolns, nu kura viersyunis var redzēt vysu Rēzekni, atsarūn pi pošys piļsātys – Ūzulainis pogosta Pleikšņu cīmā, kas reizē ir pīpiļsātys vasarneicu i mozduorzeņu rajonus. Sovpus kolns bejuse meila piļsātys dzeivuotuoju atpyutys vīta, kaidu šaļti plotuok bejs damiersts, bet niu ite otkon regulari teik reikuoti pasuokumi, kur sasateik Pleikšņu dzeivuotuoji i gosti. Ūzulainis pogosta tautys noma vadeituoja Santa Ostaša, kurei poša dzeivoj Pleikšņūs i ir “Gulguošonys” vadeituoja, soka, ka “Gulguošona” ir sasatikšona vēļ pyrma palākuo rudiņa. “Septembris, pasuokums pi bolti kluotu goldu prīcys pīpiļdeitā atmosferā ir skaista atsavadeišona nu vosorys, ļaunūtīs dzejai, muzykai i kūpā byušonai. Reizē “Gulguošona” ir atsaļaušona i sev pošam. Cīši prīcojamēs, ka, atsasaucūt īdviesmis šaļtei, ari taišni pasuokuma laikā jau ir radeits na vīns viņ dzejūļs,” nūtikšonys nūskaņu īzeimoj Santa.

“Gulguošona” ir vīna nu literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys aktivitašu, kū atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds. Pasuokumu reikoj latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde i Rēzeknis nūvoda Maltys apvīneibys puorvaļdis Ūzulainis pogosts. Īīšona pasuokumā ir bez moksys, apmaklātuoji teik aicynuoti apsaviļkt atbylstūši laikapstuoklim.