Roksta autors: Ivo Gilučs

Itūgod Latgolys kulturvidē pazibēja nūtikšona, kurai piec juos atnastuos vierteibys vajadzātu veļteit daudz vairuok viereibys i garuoka laika. Myusu dīnu digitalais laikmats ir tik pylns ar vysaidom viestim, ka fiziski nav vareibys vysam izsekuot leidza. Droni, vaļdeibys mainis, dagvīlys krize… I maņ cīši nasagrybātu, ka lelūs i mozuokūs jaunumu maineibā bez vajadzeiguos īviereibys izgaistu kaids bārnim veļteits dorbs. Runa ir par autora Juoņa Zīmeļa gruomateņu “Rupuceiša vosora”.

Februara izskaņā kai pyrmais pavasara viestness dīnys gaismu īraudzeja treju rodūšūs musketeru (Juoņa Zīmeļa, literaruos redaktoris Marutys Latkovskys, muokslineicys Maijis Pūdnīkys) i vīnys tehniskos Dartanjanis (Skaidreitis Svikšys) izauklāts kūpdorbs par Rupuceiša i juo draugu jautrajim pīdzeivuojumim. Gruomatenis autors (piec profesejis byuvinžiners, kurs stuosteišonys īmaņuos praktiziejīs sovā laikā meitai juos bierneibā viestejūt poša sadūmuotys nūtikšonys) ar 11 pošsacarātim stuostenim aiz rūcenis īvad myusus pasaulī, kas atsarūn kotra cylvāka pļovā, teirumā voi muorka molā. Viņ cik mes nu tuo vysa redzim i cik īvārojam, kai izaturim pret sovim mozuokajim bruolim, kuri beistās nu myusu daudz vairuok kai mes nu jūs…

Zeimiejumim gruomateņā īturāta malnboltuo palete i tys rūsynoj pošim dorbuotīs, fantazēt i izalaseit kruosys. Stuosteņu varūni mums preteimā īt smaideigi, lai gon reizem ari dūmeigi. Tī pat glīmeži apzineigi šļudzinej Rupuceišam leidza (koč gon… ka jī jau īprīšk zynuotu sovu liktini, tod mudri viņ lyktūs paceli, cik viņ jūs “kuopurkēdis” valk…).

Laseišonys laikā pamaneisit izcaltus vuordus, a kotra stuosteņa beiguos ir kompakta vuordineiceņa ar mozuok zynomim latgalīšu vuordim. Par pīmāru, kaida nūzeime ir vuordam “pašele”, “strēčeite” i tt. Itaidu vuordineiceņu var izmontuot vysaidūs veidūs. Kai špikeri sovys prozys i dzejis raksteišonai voi vīnkuorši kai vuordu kruojuma boguotynuotuoju.

Kod stuosteņš puorskaiteits, zeimiejumi apsavārti i jaunī vuordi īsavuiceiti, teikam saukti pīsadaleit praktiskajā darbeņā, kas paleidz nūstyprynuot īsavuiceitū. Tī varēsim atšifrēt kaidu rebusu, minēt burtu meiklis, aizpiļdeit sovu i Rupuceiša iedīņkartis piramidu, spēlis formā paturpynuot vuiceitīs pareizraksteibys lykumeņus voi breivajuos lopuos pošim īraksteit, kai Rupuceiša vītā reikuotūs vīnā voi ūtrā apraksteitajā gadīnī. Ite mes nateikam rodūši voi praktiski spīsti izapaust. Vyss nūteik dabeigi, ari koncentriešonuos spieju i analitiskuos dūmuošonys atteisteiba.

Labi zinim, ka jaunīši ir aktivi škārsteikla lītuotuoji, bet ari ite gruomateņa īt leidza laikam, stuosteni ir papyldynuoti ar kvadratkodim. Pasasokūt tam, teksts atsadzeivynoj i palīk interaktivs, it kai golvā tyktu izlykta virtualuos realitatis 3D kivere.

Kotra stuosteņa beiguos ir ari volūdys atsliedzeņš, kurs atkluoj svareiguokūs pareizraksteibys vaicuojumus. Gruomateņa ir eipaša ari ar tū, ka agruok, kod maņ beja vajadzeiba sadzeit pādus kaida vuorda raksteibai voi lykuma pīlītuojumam, tyka puorškūrsteita skaudze lopu/gruomotu kai škārsteiklā, tai poša plauktā voi bibliotekā, gols golā pat aizmierstūt, kas ir tics maklāts… “Rupuceiša vosorā” tys izdoroms vīgli i vīnkuorši. Ite nav kai ar svešzemu filmom kinoteatrī, kod pusūtra stuņde juoizmūka nazkaidu strāšnu, nalogisku i realā biosferā izdzeivuot naspiejeigu čāmaklu kompanejā. Rupuceits var īīt kotrā sātā kai sovejais, kai draugs i padūma deviejs.

Poši namaneisim kai, vuicūt bārnus, paliksim viereiguoki i rokstūs zineiguoki. I nasabeisim nu tuos pībiļdis – bārnu gruomateņa. Jo voi tod mes vysi, ka tai nūpītnai jimt, latgalīšu rokstu volūdys gudreibuos naasam kai mozi bārni? Mes tok navarim seve skaiteit par pīaugušim latgalīšim, kod sovā raksteibā nazinim elementaru lītu. Rupuceiša gruomateņa var mums paleidzēt i myusu  zynuošonys īvest pylngadeibā…

Var atsarunuot, ka es niu cytus saucu ceļt myusu latgalīšu rokstu volūdu sauleitē, bet dīz voi tai labi tuos raksteišonys lītys pīprūtu pats. Tai ir. Byušu atkluots. Ari pošam maņ vēļ gars ceļš ejams leidz tai pylngadeibai. Bet itei myusu situaceja maņ atguodynoj cylvāka ceiņu ar alkoholismu. Ir juovar problemu nūsaukt eistajā vuordā, viņ tod var pacaltu golvu suokt jū rysynuot. Taišni Rupuceiša gruomateņa maņ paleidzēja saprast, ka munys pareizraksteibys prasmis ir vysai škepškys, dzili nūgrymušys muorka čūkstā i ka ir daguojs laiks juos viļkt nu tīnis uorā…

Drūsai īsim iz Rupuceiša baļļuku ar vabaleišu duovonom kārmynūs! Asam īlyugti i paļdis jam par tū. Lai mums vysim lūbās!