Roksta autore: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Pīktdiņ, 30. oktobrī, kapela “Nu munys sātys” Leivuona nūvoda Turku saīta nomā prezentēja sovu pyrmū albumu ar taidu pošu nūsaukumu – “Nu munys sātys”. Albumā īkļautys ostonis Leivuona nūvodā pīraksteitys tautysdzīsmis, kurom aranžejis taisejuši poši kapelys dalinīki. Pyrma prezentacejis koncerta pasarunuojom ar muzykantim par tū, kai roduos kapela i ideja par albumu.

Kapela “Nu munys sātys” muzicej sešu cylvāku sastuovā – Juoņs Māsāns (bolss), Ingus Paeglis (kūkle, bunga, bolss), Rita Rubene (stabule, bolss), Juoņs Daugavietis (akordeons), Rēzija Māsāne (mandolina, bolss) i Madara Māsāne (vejūle, bolss).

Šaidys taidys padzīduošonys kapelai jau asūt bejušys, tok albuma prezentaceja beja pyrmais nūpītnais koncerts, kam kapela izaveiduoja tik itymā godā. Kai sasalaseja juos sastuovs, kotram dalinīkam ir sova verseja. “Kapelā sasavuokuši cylvāki, kas nazkur jau muzicej voi nazkū taidu gribēja dareit. Paļdis meitinem (ruoda iz Rēziju i Madaru), kurys paskubynuoja cytus. Mes jom naatsacejom, tai i sasalasejom,” stuosta Ingus. Tok Madara soka, ka vyss suocēs ar ideju par albuma īraksteišonu, kurū izgudruojuse Rēzija. “Maņ školā beja taids prīškmats par projektu raksteišonu i vadeišonu, kurā lyka raksteit projektu Kulturkapitala fondam. Tī mums tei īsniegšona nasaguoja, bet tēte (ruoda iz Juoni Māsānu, kurs ari muzicej kapelā) pastuosteja, ka mozūs grantu projektus administrej ari Preiļu-Leivuona nūvodu partnereiba. Tī beja palykušys puora dīnys da īsniegšonai. Dreiži sarakstejom da gola i īsnēdzem. Piec laika Madara jau atsyuteja viesti, ka ir apstyprynuots,” stuosta Rēzija. Rita pīzeist, ka gondreiž vysi daleibnīki jau kūpā ari muzicēja pyrma ituos kapelys. “Mes gondreiž vysi muzicejam ari folklorys kūpā “Turki”, vīns ūtra zynam, asam nu ituos pusis. Vysaidūs sastuovūs vaira voi mozuok asam jau muziciejuši. Tok pošai maņ nabeja dūma, ka byušu itamā kapelā. Maņ suokuos vīnkuorši pīzvaneja i papraseja, voi es varu izlikt sovu elektroniskū parokstu. Piec tam jau pavaicuoja, voi varu stabuli īspieļuot, tai i aizguoja.” Itys stuosts ir leidzeigs stuostam par vystu i ūlu. Nav saprūtams, kas beja pyrmais – kapela ci albums? Ka nabyutu albuma, nabyutu i kapelys, tok, ka nabyutu kapelys, nabyutu i albuma. Tok tys, kas vysus vīnoj, ir gribiešona muzicēt i dzierksts acīs.

Albums daīmams tik digitalā formatā, tok iz munu vaicuojumu par tū, voi nazkod albuma izīšonu var sagaideit ari taustomā formatā, kapelys puiši smejūtīs atbiļd: “Ka gribīs taustomā formatā, tod paaicynojit myus iz sātu, mes nūbrauksim! Byus kai pa vacam – piec tradiceju.” Albuma i kapelys nūsaukums ir cīši raksturojūšs kai dzīsmem, tai muzykantim. Tok par prezentacejis koncerta vītu izalaseiti Turki, kam daudzys dzīsmis ari īt taišni nu šenis. Turkūs nazkod asūt bejušys ari lobys teiciejis. Taipat ari pīmynātuo folklorys kūpa “Turki”, kas muzicej vēļ šudiņ. Kapela tyka sataiseita partū, lai varātu drupeit breivuok izapaust, kam folklorys kūpom vys tik juopīsatur pi autentiskuo. “Nu munys sātys” naplānoj dzīduot ziņgis i šlagerus, tok vaira iz etno pusi spieļuot.

Kapela nadūmoj nūstuot tik pi vīna albuma. “Vajadzēja tik pasavērt tymā maisā vydā – dzīsmis kai pupys bierst nu maisa. Šudiņ naapsastuosim ar ostoņom albuma dzīsmem, dzīduosim 16,” stuosta Ingus. Golvonī kritereji, kab atlaseitu dzīsmis, kurys īraksteit albumā bejuši taidi – lai ir Leivuona nūvodā pīraksteitys voi dzīduotys i pošim pateik. “Gribīs, lai cyti dzierd, ka itamā pusē dzīd dzīsmis. Asam daudzi kur sasaskuoruši, ka pi myusu vīnu i tū pošu dzīsmi dzīd tai, cytur – cytaiži,” soka Juoņs Māsāns.