Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Una Gura ir keramike, kuru daudzvīt Eiropā atpazeist caur juos zeimynu “Pumpunella”. Latgolys regionā jei varātu byut vīna nu ratūs keramiku, kura, kai poša soka, piļneibā guojuse sovu ceļu, deļtuo ka nav pīsaisteita saimis tradicejom. Interese par muolu i keramiku jai rodusēs dabeigi, na caur saimis tradiceju prizmu. Sarunā vaira par Unys ceļu keramikā, školuotuojis dorba izaicynuojumim i latvīteibu Daugovpilī.

Una Gura ir dzymuse Augšdaugovys nūvoda Kalkunūs (tūlaik Daugovpiļs rajonā), tod aizadavuse vuiceitīs iz Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolu (niu Muokslu izgleiteibys kompetencis centrys “Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola”), piec vuiceibu atsagrīzuse Daugovpilī, iļgi dorbuojusēs gleznīceibā. Sovpus apmāram pyrma 15 godim atsagrīzuse ari pi keramikys. Sarunā Unys tīšums i nasabeišona izsaceit sovys dūmys ir pateikamai atsvaidzynojūša. Vaicuota, voi gribēs puorskaiteit tekstu pyrma publiciešonys, jei soka: “Kū jau pīrunuošu, tys i byus!” Sarunojam, ka byus labi.

Idejis mudruokys par rūkom

“Bierneibā guoju keramikys puļceņā pi studejis “Latgale” vadeituojis, keramikis Ausmys Skirmantis. Jei maņ tūlaik saceja – tev idejis skrīn mudruok, nakai rūkys paspiej izdareit. Maņ i tagad nu tūs laiku kasteitē arviņ globuojās paškeibi kačeiši.

Kod 1992. godā pabeidžu Rēzeknē keramikys nūdaļu i atsagrīžu Daugovpilī, mamai saceju, ka tai kai grybātu sovu darbneicu. Jei maņ atbiļdēja: “Meiteņ, es nazynu, kur tūs ceglus pat nūzagt varātu, kur nu nūpierkt.”

Kaidu šaļti struoduoju školā i universitatē par keramikys pasnīdzieju, tūlaik tai varēja –  izreiz piec lītiškenis laseit lekcejis i vuiceit keramiku. Piečuok īsastuoju Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialē Rēzeknē gleznuotuoju nūdaļā, kam audaklus i kruosys beja drupeit vīgļuok nūpierkt. Kaidu laiku dzeivuojūs pa gleznīceibu. Tod gleznuotuoja i draudzine Jolanta Ābele suoce pamozam veiduot storptautyskus gleznīceibys plenerus, es ari tī drupeit pīsadaleju.

Tod suocēs ituo centra (“Omotu sāta” – L. S.) renovaceja, es atguoju pi keramikis Lilijis Zeilis, kab jei pajimtu mani puļceņā. Vēļ ar mums kūpā dorbuojuos Valentins Petjko, mes pamozam suocem veiduot aktivitatis, kas saisteitys ar simpozejim i cytim pasuokumim.

Tei beja muna vareiba profesionali augt, kam varieju redzēt, kai struodoj uorzemnīki, redzieju vysys tehnologejis.”

Bārnim latgalīšu volūdu navuiceit

“Maņ pošai latgalīšu volūda nav dzymtuo. Muna vacmama beja styngra sovā nūstuojā – mozbārnim navuiceit latgalīšu volūdu, kam tod byušūt gryuši školā. Vacmama maņ īt nu Jersikys, tī ari latgalīšu volūda principā nav tik izteikta. Tok latgalīšu volūdu es īsavuiceju caur keramiku.

Es augu taidā izteiktā padūmu Daugovpilī, kur latgalīšu volūdys nabeja. Prūtams, nabeja tai, ka es vyspuor nabyutu dzierdiejuse latgalīšu volūdu, tok saimē tei natyka lītuota. Atīmūt vuiceitīs iz Rēzekni, tī nivīns keramiks ar tevi cytaižuok kai latgaliski narunuoja. Tai maņ saguoja latgalīšu volūdu īsavuiceit ekspresmetodē. Prūtams, suokumā nu Latgolys keramiku dabuoju dzierdēt, ka asu “čyuļs”, tys cīši napatyka, deļtuo vuicejūs runuot latgaliski. Ari niu Latgolys pūdnīku dīnuos baile runuot cytaiži kai latgaliski.

Tok kasdīnā maņ taipoš vīgļuok mudri runuot latvyski, tok, pīmāram, ar Liliju Zeiļu es runoju tikai latgaliski. Tys ir drupeit jūceigi, cik izteikti materials īt kūpā ar volūdu. “Omotu sātā” struodoj ari Juoņs Saikovskis, jis ir leitovīšu poļaku izceļsmis, ka vajag, var parunuot ari latgaliski, tok mes bīžuok runojam latvyski ci krīvyski.

Koč i saimē nalītuojom latgalīšu volūdu, vysleidza bejom patrioti. Muna vactāva bruoļs ir Andrejs Švirksts, nazkodejais Daugovpiļs mērs, taipoš ari Jurs, muns dzeds, vysod par Latveju i Latgolu stuovēja i kryta. Dzeda bruoli Andreju Švirkstu izsyuteja, dzeds palyka dzeivuot ite.

Nazynu, deļkuo saimē nalītuoja latgalīšu volūdu, tok pījamu, ka beistejuos nu izsyuteišonu. Raudzeja byut piec īspiejis palākuoki i naradzamuoki, kab tikai saglobuot saimi. Tai kai saimē beja meitys, uzvuordi nūsamaineja, i es poša ilgi nikuo nazynuoju par saimis viesturi, par tū vīnkuorši narunuojom. Pīmiņu, ka vīnūs Zīmyssvātkūs draudzinei školā pastuosteju, ka maņ sātā ir egleite, tod maņ sātā saceja: “Jezus Marija, tagad brauksim iz Sebežu!” Es kai bārns tik dūmuoju, kur taida Sebeža ir, nivīns jau napaskaidruoja.

Viesture daleji atsakuortoj, pi niulejuos geopolitiskuos situacejis mes saimē ari vysu asam izrunuojuši, kurs kū dareis gadīnī, ka byus kaida nalaime, kab jaunuokuo paaudze palyktu dzeiva.”

Latgaliski roksta ari krīvu tauteibys cylvāki

Es īreju darbneicu ite – “Omotu sātā”. Pi mane atbrauc kuozinīki, biernenim kuojeņu nūspīž, kod palīk gadeņš, vēļ kaidys atseviškys darbneicys. Taipoš pīraksteju projektu Vaļsts kulturkapitala fondam i dabuoju atbolstu meistarklasem, kur pi mane īt dorbuotīs pīaugušī, sataisa sovus muola traukus i pīroksta iz tūs kaidus latgaliskus vuordus ci frazis. Itūs meistarklašu veiksmis stuosts ir, ka atīt ari krīvu tauteibys cylvāki raksteit latgaliski. Tim, kuri ir tendāti iz volūdom, latgalīšu volūda ir meila, pīmāram, ir maņ vīna krīvu tauteibys sīvīte, kura sev taisa servizi ar latgaliskim vuordim.

Pa munam, muols ir materials caur kuru var īvuiceit latvīteibu.

Asu ari pīrakstejuse vēļ vīnu projektu, ceru, ka saīs organizēt taidys meistarklasis vēļ nuokušū pusgodu. Maņ ari pošai gribīs pastruoduot ar pīaugušim cylvākim, gribīs nazkuo nūpītnuoka. Ar bārnim, prūtams, ir interesanti, tok tu redzi, ka tī nikaidys logikys nav. Cytreiz jau apnykst vuiceit taiseit pučeitis i začeišus.”

Ar vīnu kuoju izgleiteibā

“Es vysu laiku asu bejuse ar vīnu kuoju izgleiteibā, kam ar keramiku namuoku nūpeļneit naudu. Sovai maizei varu nūpeļneit školā. I maņ nav kai daudzim cytim, kuri soka, ka nūgurst nu cylvāku. Es školā nanūgurstu, maņ pateik i piec školys vēļ pīteik spāka atīt iz itīni i struoduot ar muolu.

Latgolys tradicionaluo keramika īt nu paaudzis paaudzē, tī sasagloboj tradicejis. Mes ite, “Omotu sātā”, vaira īmam iz modernū keramiku, deļ taida videjuo daugovpilīša.

Maņ ir zeimyns “Pumpunella”, ari Eiropys leiminī mani tai pazeist. Nu suoku es taiseju vysaidys myusenis, smiļdzenis, taidus vīnkuoršuokus dorbus. Beidzūt Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolu, tu muoki vyrpuot aiztaiseitom acim. Ari munim “Pumpunella” dorbim, ka labi īsaver, var saprast, ka detalis taiseitys iz vyrpys i piečuok kompoziceja salykta kūpā. Taids lobs sajaukums – Latgolys pūdnīceiba plus modernais pīsitīņs. Eiropā cīši pateik malnais dadzynuojums, kam tys dabiskys i ekologiskys. Kod organizejam simpozejus, cytreiz var dzierdēt komentarus: “Nu, kū tu tī vēļ nazyni malnajā dadzynuojumā?” Tok izaruod, ka tī ir niansis iz nianšu, i tei meistareiba vysu laiku juoaudzej kluot. Lilija Zeiļa struodoj tikai ar malnū keramiku, puorzynoj tehniku, jei ir genijs. Ir vysaidi redukcejis veidi, kruosņu veidi, tys, kurā dīna tu capynoj, kaids gaisa spīdīņs, kaida molka, ir vajadzeiga cīši lela meistareiba. Kai soka Lilečka Zeiļa: “Tu vysu myužu vuicīs, i taipoš glups nūmiersi!”

Tai maņ dzeivē ir sasalykuse pedagogeja, tradicionaluo muoksla ar latgalīšu volūdu i contemporary art ci myusu dīnu muokslu. Kai Lilija Zeiļa par munim dorbim soka: “Na uzšpļaut, na capuri uzmest!””

Muoksla, kurū var īsavuiceit tikai pi meistaru

“Koč kaidys īspiejis vuiceitīs keramiku jau ir. Muokslys akademejā vuica, Eiropys leiminī ir kaidi naviņ pīroksti. Tok taipoš daudzys lītys palīk saimē. Keramika ir saimis līta – kam tam meistaram sābri vuiceit, ka jis sovu dālu vuica.

Taidu realu aprokstūšu materialu par pūdnīceibys procesu byutu cīši gryuši pīraksteit, kam tūs faktoru ir tik daudzi. Kai jau saceju, Eiropā ir atseviškys gruomotys, taidi standarteni. Tok, par pīmāru, “Cukrasāta” (keramiki Stanislavs Viļums i Viola Anna Bīriņa – L. S.), jī tok sovu kruosni zyna, juo (Stanislava – L. S.) pīredze iz cytu kruosni transformēsīs drupeit cytaiži. Jam nūteikti ari cytā kruosnī saīs malnais dadzynuojums, vystik pyrmajā reizē taipoš byus juopīsasaun.

Prūtams, ari mes, keramiki, palīkam slynki i dūmojam, kai tū dorbu padareit vīgļuok, kai ar elektreibu, kab tū pūgu daspīdi i aizguoji gulātu. Tok ir ari termins “sabīdryskī cepli”, kod mes vysi malnu muti kurynojam, ari itūgod “Pīterkolnā” Pīterdīnā. Tok reali tu taipoš kasdīnā dūmoj, kai tū procesu padareit vīgļuoku.

Latgolys pūdus es taisu vīnu reizi godā iz Pūdnīku dīnom. Ari tod, ka goduos kaidi pasyutejumi. Pīmiņu pīredzi pyrma kaidu desmit godu, kod ar simpozeju nūbrauču iz Baikalu. Tī vajadzēja lekceju, es soku, ka par Latgolys keramiku varu lekceju iz reizis nūlaseit. Tī ļauds prosa, voi navajag sasagatavuot? Es soku, ka navajag, attaisu škārsteiklu i raunu par vysim ļakim ci ellis traukim i cytim, partū ka Rēzekne deve cīši lobu teoretiskū pamatu.

Tu navari izdūmuot nikuo genialuoka par Latgolys keramiku voi kūpumā par tautys keramiku. Trauki ir guojuši cauri godu symtim, tū pošu redzēsit, nūbraucūt iz Grīkeju, Albaneju voi cytvīt. Vajadzēja trauku deļ ellis, tys ari tyka radeits. Latgolā ir taids pīns, kriejums, taids mads, i ir trauki deļ tūs produktu. Keramika vaļstu vydā atsaškir tik ar tū, ka mums nav olivellis, mums i nav taida trauka. Trauki izīt nu vajadzeibys, tī ir atstruoduoti iz cylvāku. Ka nu kaids trauks naderēja saimisteibā, jū napierka i nataiseja. Attīceigi jau ir bejuse dabiskuo atlase. Ka maņ nabyutu Rēzeknis Lītiškuos muokslys školys pamata, nazynu, kas ar mani niu byutu.

Vystik kasdīnā es taisu modernuoku keramiku. Par pīmāru, ir malnais dadzynuojums, bet taipoš muna “Pumpunella”. Ir skaudze keramiku, kas struodoj tradicionalajā veidā, tok maņ ir juoīt sovs ceļš. “Pumpunellys” zeimyna atteisteibai ir vysaidys idejis i transformacejis īspiejis. Varātu jau tikai modernū turpynuot taiseit, bet, nu kai tu atsasaceisi nu Latgolys keramikys. Ir Pūdnīku dīnys, kur vysi sasateik, var apsarunuot, tod i pošai gribīs taiseit tradicionalū.

Maņ nav tuos saimis tradicejis, deļtuo es asu breivuoka. Taidam kuorteigam keramikam nu latgalīšu keramiku saimis varbyut ir taišni gryušuok, kam jū drupeit īrūbežoj tei tradiceja. Tai, pīmāram, “Malny Vylky”, jis ir Ušpeļs, tok taisa jau sovā stylā, ir atguojs molā nu standarta Ušpeļu saimis tradiceju. Mes ar Aivaru [Ušpeli] vuicejomēs vīnā laikā, jis maņ tod saceja: “Cik tev labi, tu breiva!” Ir Latgolys keramika i keramika nu Latgolys. I es laikam asu tys ūtrais, keramika nu Latgolys. I tys ir labi, es braucu pa uorzemem runoju ari par lokalū keramiku, i cylvākus tys interesej.”

Nasabeit pošam dasadauzeit pi aiztaiseitu durovu

“Es asu pīroduse vysur dasasaceit poša – poša pīzvaneišu, poša vysu sarunuošu, poša uzapraseišu, nagaidūt īlyuguma. Ar tū es varbyut atsaškiru nu videjuo Latgolys keramika, kam tys bīžuok gaideis, kod jū īlyugs i uzrunuos. Itūgod beju iz pasauļa keramiku kongresu Kīnā, beja cīši interesanti pasavērt, tī ir sovys tradicejis, mes bejom vairuokuos mozajuos ryupneiceņuos. Tok dūmoj, ka myus tī kaids eipaši gaideja? Tok mes poši, es, Valentins Petjko i Aivars Baranovskis, izdūmuojom, ka mums cīši stypri vajag, i dabuojom gotovu, ka mes tī asam. Nu Latvejis beja ari daži cyti puorstuovi. Ir cīši pateikami, ka taidā vyspasauļa kongresā tevi atpazeist i sveicynoj, kam pa itim 15 godim sasakruojs daudz storptautysku draugu. Maņ kotru godu ir tradiceja – vīns simpozejs Daugovpilī i vēļ es raugu kotru godu nazkur nūbraukt. Cīši veseleigi nūbraukt iz taidim lelim pasuokumim.”

Ilgūs procesu muokslys vaira nav interesantys

“Myusu dīnuos nivīnu nainteresej ilga procesa muoksla. Tok es paradzu, ka tiuleņ byus krize. Tī dizaineri, kuri struodoj ar digitalū dizainu, byus mozuok aktuali. Es jau ari agruok, kod vajadzeja koč kaida plakata, pasyuteju pi dizainerim i moksuoju naudu. Tagad ar tū labi teik golā muoksleigais intelekts. Pa munam, daļa nu itūs dizaineru paliks bez dorba, jim vajadzēs profilētīs i maineit nūsadorbuošonu. Sovpus tī, kas jēdze struoduot ar rūceņom, tūs vēļ pagaidom nanūmaineis. Munam dālam, pīmāram, ari na cīši patyka vuiceitīs, jis aizguoja remontēt mašynys. Nui, jam nav papeira par izgleiteibu, tok jis jādz lītys, jam ir i byus dorba vīta. Taipoš ir ar keramiku, paradzu, ka ar laiku tei otkon byus topā, rūku dorbs byus augstā viertiejumā i moksuos cīši daudzi.

Dīvamžāļ nu pīredzis juosoka, ka byus vīna šlaka paaudzis, kura niu ir 6. klase, kuri naīsavuiceis ni matematiku, ni latvīšu volūdu, kam vysu dora caur muoksleigū intelektu. Jī vysu grib izdareit cīši mudri, nav pacīteibys. Agruok, padūmu laikūs, beja tai – mes vysi bejom vīnaidi i kaidi diveji mož drupeit atsaškeire. Niu ir tai, ka vysi bārni ir hiperaktivi, školuotuoja aizdavums ir jūs nūmīrynuot, kab jī varātu koncentrētīs i koč vīnu lopu gruomotā puorskaiteit. Es struodoju Zynuotņu vydsškolā, taida krīvu bārnu škola, kurā mes runojam latvyski. Školuotuojs ir burtiski īsvīsts storp diveju tipu bārnim – daļa ir huligančiki, kuri nu teve kai nu školuotuoja nikuo nagrib, tu kaidu laiku ceņtīs, tok piečuok, grybūt nagrybūt, atsvīd ar rūku. I tod ir ūtra veida školāni, kuri vysu laiku prosa, kas ir itys, kas itys, i itū grybu, kurūs interesej piļneigi vyss. Cytu reizi tev teiri ciļvieciski redzīs, nu, tok līcīs jau mīrā. Prūtams, tū īinteresātūs bārnu procents ir nalels. Es itū stuostu ar pīredzi, kam īprīšk struodoju ari Saskanis školā i tī ir taišni taida poša situaceja.

Vystik, maņ redzīs, ka tys mozais pruoteigūs bārnu procents izviļks myusu sabīdreibu. Atkareigs ari, nu kura skotu punkta tu verīs. Ka verīs iz 15–16 godu bārnim, dūmoj, ka ir pavysam troki, ka verīs iz 20–25 godu cylvākim jau lobuok, 30–35 godu – jau pavysam labi. Mani ari sauce par troku pusaudzi, kura nūsadzers renstelē. Es pīmiņu, kai ar vīnu školuotuoju streidiejūs, spieru ar kuoju zemē i saceju, ka maņ byus sova darbneica! Jei maņ saceja, ka es slynka, vysu laiku trokoju ar puišim i nikas nu mane nasaīs. I pareizi, ilgu laiku ari nikuo nabeja, bet ap 25 godim nūsamīrieju. Tai ka es ari izguoju vysu itū eļni, taipoš beja ar munu dālu, es kod redzieju, kū jis dora 16 godūs, dūmuoju tik, Jezus muote, kas i byus. A niu jau lobuok i lobuok.”

Daugovpiļs ir latvīšu piļsāta

“Es parosti soku, ka maņ Daugovpiļs ir latvīšu piļsāta. Tok tys laikam ir muns burbuļs. Prūtams, ir draugi muokslinīki, cytu tauteibu cylvāki, tok mes vysi runojam latvyski. Jau nu bierneibys maņ jūceigi saprast, kur tī 80 % krīvu dzeivoj.

Maņ ar volūdom īt vīgli, es varu nasaprast, kurā vītā najauši pamainu latvīšu pret krīvu volūdu. Tok kolegi školā maņ parosti prosa, kab es napuorlāktu iz krīvu volūdu, kab jim byutu vareiba vaira sasarunuot latvyski. Taipoš ar školānim – mums pamatā ir bārni nu krīvyski runojūšom saimem, tok mes napuorīmam iz krīvu volūdu, runojam latvyski. Ari kod tikū bārns atīt, varbyut suokumā drusku nazkū pasokom krīvyski, bet cytaiž vyss ir latvyski. Mes šūgod ar kolegim runuojom, ka septeituo klase dīzgon labi var sprīdelēt par muokslu latvyski.

Napareizi runoj par krīvu attīksmi pret latvīteibu. Mums atīt vacuoki iz školu i soka: “Nu kai, Italejā runoj italiski, Latvejā – latvyski.” Tī ir cylvāki ap 35, kuri palaiduši sovus bārnus školā, jī saprūt, kas ir vaļsts, kas ir vaļsts volūda, ari poši labi runoj latvyski.

Prūtams, ite juodasoka, ka tei ir pādejuo laika tendence, kas vaira uzplauka piec vīnuotūs školu izveidis. Nu, padūmoj, maņ kai školuotuojam tok ir vīgļuok, ka bārns saprūt mani – ka jis ir krīvu bārns, jis krīvyski mudruok saprass, kū nu juo grib. Ari zeimiešonā, nu, pasoki tu krīvu bārnam “klusā daba”, jis nasaprūt, kas tys ir. Niu ir paguojuši treis godi i, juosoka gūdeigi, ka jauni cylvāki ir cīši plastiski, jī vīgli īsavuiceja. Pasaceišu vēļ gūdeiguok, naideigi cylvāki ir tikai tī, kuri dzeivoj ar vacom babom. A tī, kas dzeivoj ar vacuokim, kuri jau ir drupeit paceļuojuši apleik, jim nav nikaidu problemu, jī saprūt, kas ir vaļsts.

Problema ir tymā, ka jaunuos saimis naīt bolsuotu. Tei vacuo baba, kura ir naideiga pret Latveju, tei aizaviļks. Sovpus normala, neitrala vydsmāra saime ir aizjimta ar vysu cytu. Jūs politika vīnkuorši nainteresej. Kod beja vieliešonys, es pat eipaši navaicuoju, tok caur pošu bārnu sarunom saprotu, ka jī nimoz nazynuoja, ka ir vieliešonys. Taitod saimē par tū vīnkuorši narunoj.

Politikai ir juosekoj leidza ilgu laiku. Es jau ari poša slynka, ka maņ mama napīzvaneitu i napavaicuotu, voi es izpiļdeju piļsūņa pīnuokumu, es ari laikam aizmierstu.”

---